Iesaki rakstu:

BrÄ«dÄ«, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasÄ«jis 5,478 miljonus dzÄ«vÄ«bu. Katru gadu pasaulÄ“ smÄ“Ä·Ä“šanas dēļ bojā iet vairāk nekā 8 miljoni cilvÄ“ku. Vairāk nekā 7 miljonus nāves gadÄ«jumu izraisa pati smÄ“Ä·Ä“šana, bet aptuveni 1,2 miljoni nāves gadÄ«jumu ir saistÄ«ti ar pasÄ«vo smÄ“Ä·Ä“šanu. Vismaz 1,8 miljoniem no 5,478 miljoniem Covid-19 dēļ mirušo smÄ“Ä·Ä“šana bija nāvi veicinošs faktors.

Mīļie lasÄ«tāji! Šis raksts ir gana nopietns un prasa zināmas priekšzināšanas. Raksta autors ir redzÄ“jis tik daudz smÄ“Ä·Ä“šanas izraisÄ«tu slimÄ«bu un nāves gadÄ«jumu, ka ir agresÄ«vs smÄ“Ä·Ä“šanas un tabakas industrijas ienaidnieks, uzskata tabakas ražotājus, izplatÄ«tājus un lobistus par slepkavām un nekautrÄ“jas to teikt publiski.

Autors ir rÅ«pÄ«gi iepazinies ar jaunākajiem SPKC datiem par smÄ“Ä·Ä“šanu Latvijā, un šie skaitļi liecina, ka, pateicoties Latvijas valdÄ«bas noziedzÄ«gai politikai un tabakas industrijas lobijam, Latvijā pÄ“dÄ“jo divu gadu laikā smÄ“Ä·Ä“tāju Ä«patsvars ir pieaudzis, Ä«paši bÄ“rnu un jauniešu vidÅ«. KaismÄ«gākos smÄ“Ä·Ä“šanas lobijus autors aicina uzreiz pāriet uz komentāru rakstÄ«šanu, jo pats komentārus nelasa.

Mans pienākums ir veselÄ«bas pratÄ«bas ziņas iznest laukā no slÄ“gtās medicÄ«nas telpas, iztulkot latviešu valodā un aicināt savus lÄ«dzcilvÄ“kus domāt lÄ«dzi. MedicÄ«nā nevar svaidÄ«ties ar reiriskiem un rečekistiskiem apgalvojumiem, bet pamatojumiem ir jābalstās pÄ“tÄ«jumos, literatÅ«ras avotos.

ŠÄda raksta sagatavošana man aizņem vairākas dienas, bet jums raksta galveno secinājumu es piedāvāju izlasÄ«t tÅ«lÄ«t – augstā tabakas smÄ“Ä·Ä“šanas incidence Latvijā nosaka lielāku smagas Covid-19 saslimstÄ«bas un mirstÄ«bas incidenci.

Šajā rakstā tiks analizÄ“ta informācija, ka tabakas smÄ“Ä·Ä“šana nozÄ«mÄ“ lielāku iespÄ“ju nomirt no Covid-19, ka mÅ«su valsts politika smÄ“Ä·Ä“šanas ierobežošanā un vienlaikus smagas Covid-19 gaitas profilaksÄ“ bijusi nepietiekama, ja ne noziedzÄ«ga.

Pasaules informatÄ«vajā telpā šÄ gada laikā parādÄ«jusies gan informācija par smÄ“Ä·Ä“šanas ietekmi, paaugstinot mirstÄ«bu no Covid-19, gan melÄ«ga informācija, ka tabakas smÄ“Ä·Ä“šana ir nekaitÄ«ga vai pat pozitÄ«va pandÄ“mijas laikā, to nosaucot par "smÄ“Ä·Ä“tāja paradoksu". Un šÄ« melÄ«gā informācija ir nonākusi arÄ« Latvijas mediju telpā, sociālajos tÄ«klos latviešu valodā, jādomā – tabakas industrija ir dāsni sponsorÄ“jusi tulkus un rakstÄ«tājus.

Latvijā smaga saslimstÄ«ba un mirstÄ«ba no Covid-19 bija un vÄ“l joprojām ir neproporcionāli augsta iepretim mÅ«su valsts ekonomiskajai attÄ«stÄ«bai, sabiedrÄ«bas veselÄ«bas rādÄ«tājiem, medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas lÄ«menim. PolitiÄ·i un viņus atbalstošie sabiedrisko attiecÄ«bu speciālisti šo smagās saslimstÄ«bas incidenci un mirstÄ«bas lÄ«meni centās paslaucÄ«t zem segas vai vismaz visu vainu uzgrÅ«st tiem, kas nav vakcinÄ“jušies. Diemžēl statistika ir nepielÅ«dzama arÄ« šajā jomā, jo Latvijā neproporcionāli augsta smaga saslimstÄ«ba ar Covid-19 bija ne tikai nevakcinÄ“to, bet arÄ« vakcinÄ“to iedzÄ«votāju vidÅ«.

Latvijā ir pieņemts par nepatÄ«kamām problÄ“mām runāt virspusÄ“ji, neiedziļināties globālos pÄ“tÄ«jumos, paļauties uz vāji izglÄ«totu (par veselÄ«bas jomu atbildÄ«gu) politiÄ·u izteikumiem un rečekistu pseidopÄ“tÄ«jumiem. TomÄ“r pat VeselÄ«bas ministrija ir pamanÄ«jusi, ka smÄ“Ä·Ä“tāji visās vecuma grupās ar Covid-19 slimo smagāk, ilgāk aizņem trÅ«kstošÄs gultasvietas slimnÄ«cās.

Tagad es izteikšu hipotÄ“zi, kas balstās uz nepietiekami analizÄ“tu informāciju no VeselÄ«bas ministrijas avotiem, bet tieši šÄdu slimnieku Ä«patsvars, iespÄ“jams, noteicis sarežģīto situāciju ar ilgstošo hospitalizāciju un kopÄ“jo augsto mirstÄ«bu Latvijā pÄ“dÄ“jā pandÄ“mijas viļņa laikā.

Divu gadu laikā pasaule ir pārpludināta ar dažāda veida rakstveida informāciju – pÄ“tÄ«jumiem, viedokļrakstiem, literatÅ«ras apkopojumiem par to, kas ir noteicošie riska faktori smagai Covid-19 gaitai un nāvei no Covid-19.

Apkopojot dažādus literatÅ«ras avotus, varam iegÅ«t desmit bÅ«tiskākos riska faktorus, kuru klātbÅ«tne daudzkārt palielina iespÄ“ju ar Covid-19 saslimt smagi un nomirt. Neapšaubāmi, vislielāko bÄ«stamÄ«bu Covid-19 infekcija izraisa gados vecākiem cilvÄ“kiem, bet vecumu mÄ“s mainÄ«t nevaram. Toties nākamie riska faktori ir:

mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars;

orgānu transplantācija anamnÄ“zÄ“, imÅ«nsupresantu lietošana;

dislipidÄ“mija (vienkāršoti – paaugstināts zema blÄ«vuma holesterÄ«na lÄ«menis asinÄ«s);

augsts, slikti regulēts asinsspiediens, sirds mazspēja;

cukura diabēts vai prediabēts;

smÄ“Ä·Ä“šana un hroniska obstruktÄ«va plaušu slimÄ«ba;

nieru mazspēja un nieru aizstājterapija;

ķīmijterapija un staru terapija konkrētajā laikā;

psihiskas slimības.

Daudzu pasaules valstu valdÄ«bas un ministrijas pÄ“rn un aizpÄ“rn pamanÄ«jās sniegt konkrÄ“tas norādes atsevišÄ·Äm cilvÄ“ku grupām, kam Ä«paši jāuzmanās no Covid-19, piemÄ“ram, Irānā tika noteikts – uzmanÄ«ties vÄ«riešiem, diabÄ“tiÄ·iem, smÄ“Ä·Ä“tājiem, kam ĶMI (Ä·ermeņa masas indekss) pārsniedz 25, savukārt IzraÄ“lā – iedzÄ«votājiem, kas vecāki par 60, mazkustÄ«giem, ar vismaz 2 blakusslimÄ«bām. Abas šÄ«s valstis šÄ«s riska grupas saudzÄ“ja no kontaktiem, ātrāk vakcinÄ“ja, ātrāk uzsāka balstvakcināciju, bet IzraÄ“lā riska grupa profilaktiski nodarbojas ar ārstniecisko fizkultÅ«ru un saņem rehabilitologa atbalstu.

Tā nu es laiku pa laikam cenšos saviem tautiešiem sniegt populārzinātniskus ieteikumus – ko darÄ«t, lai smagi nesaslimtu un nemirtu no Covid-19. Tieši tikpat svarÄ«gas kā vakcinācija, kā izvairÄ«šanās no tusiņiem pieblÄ«vÄ“tās telpās ir rÅ«pes par savu veselÄ«bu, hronisko slimÄ«bu ārstÄ“šana, bet – galvenais – sportiskas aktivitātes un citas veselÄ«bu veicinošas nodarbes.

UzrakstÄ«t skaidrojumu, kāpÄ“c mazkustÄ«gi un resni cilvÄ“ki 5 vai 10 reizes vairāk ir pakļauti nāves riskam no Covid-19 salÄ«dzinājumā ar tiem, kas ikdienā veic vairāk par 10 000 soļu, bija viegli – pieejamās literatÅ«ras gana, pÄ“tÄ«jumu metodoloÄ£ija un veids skaidrs un saprotams, kā arÄ« šobrÄ«d jau atrodamas labas metaanalÄ«zes. ArÄ« Pavļutam taisnÄ«ba tad, kad viņš paskatās uz resnu, nevakcinÄ“tu cilvÄ“ku un uzreiz saskata viņā reanimācijas nodaļas pacientu. Ar smÄ“Ä·Ä“šanu bija citādi – man par pārsteigumu, haoss literatÅ«rā bija lielāks.

SmÄ“Ä·Ä“šana ir galvenais vai vismaz ļoti bÅ«tisks riska faktors gan vēža, gan sirds-asinsvadu slimÄ«bu, gan plaušu slimÄ«bu gadÄ«jumā. Jau 2020. gada sākumā pasaules literatÅ«ru pārpildÄ«ja informācija, ka liela mirstÄ«ba no Covid-19 ir sirds-asinsvadu slimniekiem, vēža slimniekiem, diabÄ“ta slimniekiem, nieru mazspÄ“jas slimniekiem, taču rakstu par smÄ“Ä·Ä“šanas saistÄ«bu ar Covid-19 nāvi bija relatÄ«vi maz.

Tieši pretÄ“ji – balstoties uz dažām apšaubāmām Ķīnas un Itālijas publikācijām, parādÄ«jās termins "smÄ“Ä·Ä“tāja paradokss", spekulÄ“jot ar viedokli, ka smÄ“Ä·Ä“tāji ir pasargāti no smagām Covid-19 komplikācijām. TomÄ“r, meklÄ“jot šo publikāciju izejas datus, tie vienmÄ“r atdÅ«rās pret nepamatotu minÄ“jumu, ka nikotÄ«ns varÄ“tu mazināt citokÄ«nu vÄ“tru Covid-19 pacientiem un smÄ“Ä·Ä“šana varÄ“tu palielināt slāpekļa oksÄ«da koncentrāciju elpceļos.

2021. gada pÄ“tÄ«jumos jau pārliecinoši parādÄ«jās pierādÄ«jumi, ka smÄ“Ä·Ä“šana ievÄ“rojami palielina Covid-19 saslimšanas iespÄ“ju, Ä«paši ar jaunajiem, lipÄ«gākajiem SARS-CoV-2 vÄ«rusa paveidiem – deltu un omikronu. Tātad smÄ“Ä·Ä“tājam, kurš atrodas telpā ar Covid-19 infekcijas pārnesÄ“ju, saslimšanai pietiek ar Ä«sāku laiku vÄ«rusa klātbÅ«tnÄ“.

Otra ziņa, kas šogad pierādÄ«ta, ir apstāklis, ka smÄ“Ä·Ä“tājam, ja viņš smagas slimÄ«bas stadijā tiek pieslÄ“gts mākslÄ«gai plaušu ventilācijai, ir ievÄ“rojami mazākas iespÄ“jas izdzÄ«vot. Ja mÄ“s atceramies hrestomātisko Roberta FÅ«rmaņa paziņojumu televÄ«zijā, ka Covid-19 slimniekam pieslÄ“gšana pie mākslÄ«gās plaušu ventilācijas nozÄ«mÄ“ vienvirziena ceļu (nav jau tik briesmÄ«gi, bet reanimācijas speciālistam alegorijas ir piedodamas), tad smÄ“Ä·Ä“tājam, Covid-19 slimniekam ar hronisku obstruktÄ«vu plaušu slimÄ«bu (kas veidojusies smÄ“Ä·Ä“šanas dēļ) šis ceļš tiešÄm ir ļoti bÄ«stams.

Kaut arÄ« es zinu, ka vairums Latvijas iedzÄ«votāju nezināmu iemeslu dēļ neuzticas Pasaules VeselÄ«bas organizācijas dokumentiem, man jāsaka, ka tie allaž ir pārdomāti, konkrÄ“ti, iespÄ“jams – konservatÄ«vi. Tad nu Pasaules VeselÄ«bas organizācija un ASV Pārtikas un zāļu administrācija ir izplatÄ«jušas paziņojumus ar brÄ«dinājumu – smÄ“Ä·Ä“šana palielina Covid-19 saslimšanas risku un smagumu.

Cigarešu dÅ«mi izraisa statistiski ticamu dzÄ«votspÄ“jÄ«gu plaušu epitÄ“lija šÅ«nu skaita mazināšanos. Gan cigarešu dÅ«mu, gan elektronisko cigarešu radÄ«tā tvaika mākoņa ieelpošana pārliecinoši rada imÅ«nsupresiju (samazina imunoloÄ£isko spÄ“ju atbildÄ“t uz vÄ«rusa infekciju), nomācot daudzus imunomodulÄ“jošo darbÄ«bu noteicošus gÄ“nus, bet tas ievÄ“rojami palielina vÄ«rusu (t.sk. SARS–CoV-2) iespÄ“jas sagraut plaušu epitÄ“lija šÅ«nu matrici un funkciju, palielinot iespÄ“ju saslimt ar Covid-19 smagi vai fatāli.

AtgriezÄ«šos pie jÄ“dziena "smÄ“Ä·Ä“tāja paradokss", kas man 2021. gadā regulāri izlÄ“ca uz ekrāna manos informācijas meklÄ“jumos. Šis termins pirmo reizi parādÄ«jies 1995. gadā, un, šÄ·iet, aiz tā stāvÄ“ja tabakas industrijas nauda, un tur dažādos rakursos bija mÄ“Ä£inājums pateikt, ka Ä«stermiņa nelabvÄ“lÄ«gs rezultāts pÄ“c akÅ«ta koronāra sindroma un insulta smÄ“Ä·Ä“tājiem ir mazāks nekā nesmÄ“Ä·Ä“tājiem. VÄ“lāk gan izrādÄ«jās, ka šajā pÄ“tÄ«jumā apzināti nebija ierÄ“Ä·ināts vecums. SmÄ“Ä·Ä“tāji vienkārši infarktu un insultu bija ieguvuši 10–15 gadus agrāk par nesmÄ“Ä·Ä“tājiem. PÄ“tÄ«juma kritiÄ·iem, salÄ«dzinot viena vecuma cilvÄ“kus ar insultu un infarktu, nelabvÄ“lÄ«gais rezultāts smÄ“Ä·Ä“tājiem izrādÄ«jās daudzkārt augstāks.

SmÄ“Ä·Ä“šanas izraisÄ«tā ietekme uz slimÄ«bas procesiem tradicionāli ir bijusi grÅ«ti izpÄ“tāma randomizÄ“ti kontrolÄ“tu pÄ“tÄ«jumu faktiskas neiespÄ“jamÄ«bas dēļ. SmÄ“Ä·Ä“tāja ar labu veselÄ«bas stāvokli nav, viņiem visiem ir blakusslimÄ«bas. Parasti jāmeklÄ“ cÄ“loņsakarÄ«bas, izmantojot triangulācijas procesu, kas ietver vairākas pÄ“tniecÄ«bas metodes, pÄ“tot vienu un to pašu parādÄ«bu.

Nav iespÄ“jams vienkāršoti izpÄ“tÄ«t smÄ“Ä·Ä“šanas korelāciju ar Covid-19 slimÄ«bas smagumu un mirstÄ«bu, lietojot vienu pÄ“tniecÄ«bas metodi. Īpaši pÄ“tÄ«jumus sarežģī pacientu izpratne par smÄ“Ä·Ä“šanu, viedoklis – "vai ir atmetis vai varbÅ«t tikai daļēji atmetis smÄ“Ä·Ä“šanu", apzināta melošana par smÄ“Ä·Ä“šanas netikumu, jauno elektronisko smÄ“Ä·Ä“šanas produktu neiekļaušana smÄ“Ä·Ä“šanas netikumā utt. Pat izmÄ“Ä£inot "PubMed" bāzÄ“ dažādas atslÄ“gvārdu kombinācijas gan par slimÄ«bu, gan smÄ“Ä·Ä“šanu, varÄ“ja iegÅ«t pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gas prioritārās publikācijas.

Jāteic, ka pÄ“tÄ«jumiem, kas veikti Covid-19 laikā, ir un vienmÄ“r tiks rastas vājās vietas, tādēļ šo rindu autors ar pietāti un piesardzÄ«bu izturas gan pret pÄ“tÄ«jumiem, kas pierāda smÄ“Ä·Ä“šanas nenozÄ«mÄ«bu Covid-19 mirstÄ«bas analÄ«zÄ“, gan pret tiem pÄ“tÄ«jumiem, kas uzrāda ievÄ“rojami augstāku nāves gadÄ«jumu skaitu smÄ“Ä·Ä“tāju vidÅ«.

Lielai daļai no pacientiem, kas nonāk reanimācijā un tiek intubÄ“ti, vispār nav datu par viņu paradumiem, riska analÄ«zes utt. Balstoties uz šiem nepilnÄ«gajiem datiem, rodas iespaids, ka smÄ“Ä·Ä“tāju skaits mirušo vidÅ« ir proporcionāli mazāks. PÄ“tÄ«jumu datos nav minÄ“ts smÄ“Ä·Ä“šanas ilgums, biežums un "bijušo" smÄ“Ä·Ä“tāju skaits. Man neizdevās atrast nevienu pÄ“tÄ«jumu ar objektÄ«viem biomarÄ·ieriem, kas nosaka aktÄ«vo smÄ“Ä·Ä“šanu.

Latvijas situācija – Finanšu ministrija kā tabakas industrijas lobists

Šo rindu autors ir daudzu smÄ“Ä·Ä“šanu ierobežojošu likumdošanas un normatÄ«vo aktu autors, kuri ir pieņemti. Pirms trim gadiem, pateicoties Ä«pašÄm Ä€rstu biedrÄ«bas prezidentes Ilzes Aizsilnieces rÅ«pÄ“m, šo rindu autoru izdevās izslÄ“gt no SmÄ“Ä·Ä“šanas ierobežošanas valsts komisijas. Vismaz autoram palika iespaids, ka Ilze Aizsilniece darbojās tiešÄ tabakas industrijas uzdevumā.

Jāteic, ka 2021. gada rudenÄ« bez saskaņojuma Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas valdÄ“ notika vÄ“l dažādas manipulācijas ap manu iespÄ“jamo darbÄ«bu šajā komisijā. Tiesa, man nudien mÄ“rÄ·is nav sÄ“dÄ“t komisijās, savu viedokli par tabakas industriju kā nāves industriju, bet Ä«paši par viegli piekukuļojamiem Latvijas tabakas lobistiem valsts un nevalstiskās organizācijās varu paust arÄ« publiski.

Taču, iespÄ“jams, tieši dÄ«vainā rosÄ«ba ap manu dalÄ«bu komisijā šoruden man lika vairāk interesÄ“ties par pašreizÄ“jo situāciju tabakas tirgÅ«, kā arÄ« par smÄ“Ä·Ä“šanas incidenci sabiedrÄ«bas paradumos. Pateicoties profesora Andreja Ä’rgļa un Viļņa DzÄ“rves šÄ·Ä“rsgriezuma pÄ“tÄ«jumiem, kas veikti 2009. un 2019. gadā, mÄ“s redzÄ“jām, ka smÄ“Ä·Ä“šana Latvijā samazinās, Ä«paši vÄ«riešu vidÅ«. Mums beidzot parādÄ«jās sapratne par Latvijas iedzÄ«votāju kardiovaskulāro slimÄ«bu riska faktoriem, un mÄ“s pievÄ“rsām uzmanÄ«bu bÅ«tiskajiem.

Tad atnāca Covid-19. Atbilstoši SPKC datiem smÄ“Ä·Ä“tāju skaita samazinājums šajos divos gados Latvijā stagnÄ“, ja ne – smÄ“Ä·Ä“tāju skaits pieaug. ArÄ« VID dati par 2021. gada pirmajiem 10 mÄ“nešiem liecina, ka, samazinoties iedzÄ«votāju skaitam, nesamazinās patÄ“rÄ“to cigarešu skaits, par 16% pieaudzis smÄ“Ä·Ä“jamās tabakas patÄ“riņš, kaut par 10% samazinājies karsÄ“jamās tabakas patÄ“riņš.

Latvijā tabakas akcÄ«zes nodoklis ir Ä«paši saudzÄ«gs pret cigaretÄ“m, cigāriem, cigarillām un citiem smÄ“Ä·Ä“jamās tabakas produktiem, kaut joprojām tieši cigarešu smÄ“Ä·Ä“šana ir plašÄkais un nopietnākais veselÄ«bu graujošais paradums, sirds-asinsvadu slimÄ«bu un vēža riska faktors.

Tas, ko mums nestāsta vai pat slÄ“pj mÅ«su valdÄ«ba, ir fakts, ka elektronisko cigarešu, tabakas karsÄ“jamo ierīču, tabakas spilventiņu un citu nikotÄ«nu saturošu un nesaturošu tabakas produktu lietošana neizslÄ“dz cigarešu smÄ“Ä·Ä“šanu, tieši pretÄ“ji – parasti šÄ«s ļaunās iedabas kombinÄ“jas, bet jaunie produkti nereti ir vārti jaunatnes smÄ“Ä·Ä“šanas uzsākšanai.

Kaut arÄ« elektroniskās cigaretes, tabakas sildÄ«šanas ierÄ«ces un beztabakas nikotÄ«na spilventiņi satur mazāk kaitÄ«go vielu, salÄ«dzinot ar parastajām cigaretÄ“m, šie produkti mÄ“dz izraisÄ«t jaunas – no nikotÄ«na atkarÄ«gas – cilvÄ“ku populācijas palielināšanos jauniešu vidÅ«.

Secinājumi

Augstā tabakas smÄ“Ä·Ä“šanas incidence Latvijā nosaka lielāku smagas saslimstÄ«bas un mirstÄ«bas no Covid-19 incidenci.

SmÄ“Ä·Ä“šana palielina saslimstÄ«bu, tādēļ lipÄ«gā SARS-CoV-2 paveida omikrona gadÄ«jumā smÄ“Ä·Ä“tājs ir pakļauts daudz lielākam riskam. SmÄ“Ä·Ä“tāja gadÄ«jumā vairs nevaram runāt par 2 metriem, bet 4 metriem, nevis par 15 minÅ«tÄ“m telpā, bet par 3–5 minÅ«tÄ“m telpā, kurā izplatÄ«ts vÄ«russ.

ŠobrÄ«d bÅ«tu mÄ“rÄ·tiecÄ«gi palielināt akcÄ«zes nodokli tabakas produktiem, Ä«paši – cigaretÄ“m - un finansÄ“jumu novirzÄ«t kompensācijai par recepšu medikamentiem veciem un mazturÄ«giem cilvÄ“kiem. Vismaz šobrÄ«d Ministru kabinets un VeselÄ«bas ministrija neveic nekādu darbÄ«bu pret smÄ“Ä·Ä“šanas pandÄ“miju Latvijā.

VeselÄ«bas ministrijas organizÄ“tās un dažādām sabiedrisko attiecÄ«bu kompānijām dāsni apmaksātās smÄ“Ä·Ä“šanas atmešanas kampaņas, kuru realizācijai VeselÄ«bas ministrija ik gadu tÄ“rÄ“ budžeta lÄ«dzekļu miljonus, ir viļņveidÄ«gas un kopumā bezjÄ“dzÄ«gas. VeselÄ«bas ministrijai trÅ«kst sistÄ“miska skatÄ«juma smÄ“Ä·Ä“šanas ierobežošanai, smÄ“Ä·Ä“tāju skaita samazināšanai.

VeselÄ«bas ministrijas plānošanas dokumenti smÄ“Ä·Ä“šanas ierobežošanai ir vāji, tiem nav vÄ«zijas un mÄ“rÄ·u, nemaz nerunājot par skaidri definÄ“tu darbÄ«bu un rÄ«cÄ«bas plānu, turklāt realitātÄ“ šiem plānošanas dokumentiem nav skaidra finansÄ“juma ikgadÄ“jā un vidÄ“ja termiņa valsts budžeta ietvarā.