Iesaki rakstu:

VarbÅ«t zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbÄ“gams, un tāpÄ“c, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šÄ«s ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamÄ«ba mÅ«su tumsonÄ«bas apgaismošanai un siltuma ilÅ«zijas nodrošinājumam.

1988. gadā, beidzot Mārcienas pamatskolu, pÄ“dÄ“jā zvanā katram bija jāizsaka novÄ“lÄ“jums skolai: ko nu kurš vÄ“lÄ“jām, vairs neatceros, atmiņā palicis vien novÄ“lÄ“jums ko teica visklusākais no audzÄ“kņiem. Viņš novÄ“lÄ“ja vien divus vārdus - "LAI NESABRŪK!".

Skola bija par šauru un taisÄ«jās paplašināties, bÅ«vÄ“t sporta halli, tāpÄ“c visi novÄ“lÄ“jumu uztvÄ“ra kā totāli neiederÄ«gu un gardi smÄ“jās, bet... kā izrādÄ«jās, šis novÄ“lÄ“jums bija vienÄ«gais derÄ«gais, jo skolu, kas tolaik bija muižas kompleksā, deviņdesmito sākumā slÄ“dza, drÄ«z vien to izdemolÄ“ja, un daudz netrÅ«ka, lai tā sabruktu. 

Vien brukšanas stadijā to nopirka Gutenberga viesnÄ«cas Ä«pašniece, pateicoties kam, tagad tur ir atpÅ«tas komplekss Mārcienas muiža. Mārcienai paveicās, bet kāds liktenis piemeklÄ“ja vai drÄ«z piemeklÄ“s lÄ«dzÄ«gas skoliņas? 

Kāda ir šÄ« stāsta morāle?

Der padomāt, kas notiktu, ja nebÅ«tu šÄ« vÄ“lÄ“juma? VarbÅ«t nekas, un notiktu tas pats, kas notika, tomÄ“r te der aizdomāties par to, kāds vārdam ir spÄ“ks un mistikas vieta.

Toreiz novÄ“lÄ“jums šÄ·ita ļoti dÄ«vains vairāku iemeslu dēļ, - pirmkārt, tāpÄ“c, ka 1988. gadā nekas neliecināja par PSRS sabrukuma tuvošanos, otrkārt, to pateica pieklājÄ«gākais audzÄ“knis, no kura neviens neko tādu, tolaik pirmsšÄ·ietami nepiedienÄ«gu, nebija gaidÄ«jis. Mums šÄ·ita, ka ar viņa balsi runā kāds cits, jo tas, ko viņš pateica, it Ä«paši ka to teica viņš, nevienam nebija savietojams ar viņa personÄ«bu.

Morāle tajā visā ir tāda, ka arÄ« šodien mÄ“s visdrÄ«zāk stāvam neaptveramu pārmaiņu priekšÄ, un tāpÄ“c vairumam laicÄ«gās varas lÄ«dzskrÄ“jÄ“ju der aizdomāties - vai tas, kas tiek prognozÄ“ts tuvākajā nākotnÄ“, maz var piepildÄ«ties? VarbÅ«t domas der fokusÄ“t uz kaut ko citu, un ir pienācis laiks restartÄ“t mums par pieņemamiem pasniegto standartu failus?

Visai iespÄ“jams, kāds zinošÄks augšÄ apzinās, ka tuvojas kas neizbÄ“gams, un tāpÄ“c atkāpjoties laikus tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šÄ«s ugunis tiek pasniegtas kā nepieciešamÄ«ba mÅ«su tumsonÄ«bas apgaismojumam un siltuma ilÅ«zijas nodrošinājumam.