Iesaki rakstu:

Šodien Satiksmes ministrijas mājas lapā ir ievietots paziņojums: "Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi Latvijas interesÄ“m atbilstošÄko "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju.” LÄ«dz Latvijas interesÄ“m atbilstošÄkajam scenārijam vÄ“l ir kāds gabaliņš ejams, taču virziens ir pareizs.

BÅ«tiskākais – Satiksmes ministrija piedāvā projekta pirmajā kārtā:

1. IzbÅ«vÄ“t vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas lÄ«dz Igaunijai, sākot bÅ«vdarbus posmā Lietuvas robeža-Misa un atbilstoši pieejamajam finansÄ“jumam.

2. Pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Atjaunošanas un noturÄ«bas mehānisma un KohÄ“zijas fonda lÄ«dzekļus, pabeigt uzsāktos bÅ«vdarbus abās RÄ«gas starptautiskajās stacijās – RÄ«gas lidostā un RÄ«gas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai piešÄ·irtu šiem objektiem funkcionalitāti.

3. IzbÅ«vÄ“t jaunu dzelzceļa lÄ«niju no Imantas stacijas uz RÄ«gas lidostu, tādÄ“jādi vÄ“l pirms Eiropas platuma sliežu lÄ«nijas izbÅ«ves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrÄ“jot RÄ«gas lidostu esošajā dzelzceļa tÄ«klā.

4. IzbÅ«vÄ“t vismaz 4 reÄ£ionālās stacijas (SalacgrÄ«va, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska, tostarp ņemot vÄ“rā, ka šajās vietās ir plānoti arÄ« apdzÄ«šanas ceļi), infrastruktÅ«ras apkopes punktus Iecavā un SkultÄ“, kustÄ«bas vadÄ«bas centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim.

Pamatojoties uz projekta ieviesÄ“ju aplÄ“sÄ“m, pirmās kārtas pārrobežu savienojuma ieviešanas kopÄ“jās izmaksas no Igaunijas robežas lÄ«dz Lietuvas robežai (izmantojot tikai kravu apvedceļu caur Salaspili) ir 4,5 miljardi eiro.

Latvijā kopumā piesaistīts 1,426 miljardu eiro finansējums, ieskaitot valsts budžeta līdzfinansējumu.

VÄ“l ir palikuši sapņi par RCS vai RIX savienošanu ar galveno trasi ar attiecÄ«gu plānoto finansÄ“jumu - 629 un 924 miljoni eiro, taču tas pašlaik neliekas nopietni, jo naudas nav un visdrÄ«zāk pirmā posma gala variantā šÄ«s idejas finansÄ“jumu neatradÄ«s.

Tātad pašreiz nepieciešami 4,5 miljardi viena sliežu ceļa savienojumam starp Lietuvas un Igaunijas robežu, bet abu starptautisko staciju un ceļu izmaksas tiek lÄ“stas uz 875 miljoniem eiro. Punktveida objektu, t.sk. infrastruktÅ«ras apkopes punktu Iecavā un SkultÄ“, kustÄ«bas vadÄ«bas centra un sānceļa Salaspils kravu terminālim, kā arÄ« četru reÄ£ionālo staciju izbÅ«vei nepieciešami vÄ“l 133 miljoni eiro.

Kopā 5.5 miljardi.

FinansÄ“jums ir 1.4 miljardi eiro. PietrÅ«kst 4 miljardu, tātad apmÄ“ram uz pusi mazāk, nekā Briškens gribÄ“ja dabÅ«t no valsts budžeta sākumā.

Lai bÅ«tu ko teikt sabiedrÄ«bai par iebetonÄ“to stabu Daugavā un citām šÄ·Ä“rdÄ“šanām, tad RCS un RIX savienošana ir atlikta uz otro kārtu. Visticamāk, ka otrās kārtas nemaz nebÅ«s. NebÅ«s lietderÄ«bas un naudas.

Å…emot vÄ“rā to, ka šobrÄ«d ticamākais finansÄ“juma avots iztrÅ«kstošajiem 4 miljardiem eiro bÅ«s valsts budžets un valsts parāda palielinājums, tad ar plānotajiem pasažieru un kravu apjomiem projekts vienalga ir stipri par dārgu.

Ja valsts kase šobrÄ«d aizņemas naudu par apmÄ“ram 3% gadā un plānotais pasažieru apjoms visā "Rail Baltica" trasÄ“ gada laikā bÅ«s tikai 3,3 miljoni, kā arÄ«, ja visi pasažieri brauks cauri Latvijas teritorijai, tad tikai procentu izmaksas vien uz katru pasažieri bÅ«s 36 eiro. Par pārÄ“jām izmaksām nemaz nerunājot.

Jāmeklē, kur vēl ieekonomēt.

Esošajiem pārvadājumu apjomiem ātrvilciens nebÅ«s ekonomiski lietderÄ«gs. Kravas tāpat netiks pārvadātas ar ātrumu, kas lielāks par 120 km/h, bet pasažieru ieguvumi laika ziņā pārbraucieniem Baltijas robežās un lÄ«dz Varšavai nebÅ«s salÄ«dzināmi ar samaksāto biļešu cenu un valstu dotācijām. TāpÄ“c vÄ“l kādus miljardus varÄ“tu ieekonomÄ“t, atsakoties pirmajā posmā arÄ« no ātrvilciena koncepta.

Ziņojumā ir pieminÄ“ta vÄ“lme piesaistÄ«t naudu PPP veidā. Šeit bÅ«tu jāuzmanās, lai šÄdi projekti netiktu realizÄ“ti kā dārgāks aizņēmums, kas varÄ“tu bÅ«t visai vilinoši privātajam sektoram. Dzelzceļa nozarÄ“ ir sava specifika, kas ļauj PPP projektus realizÄ“t pat ar zināmu lietderÄ«bu. Šajā gadÄ«jumā elektrifikācijas sadaļu varÄ“tu virzÄ«t PPP virzienā. Pie vienas reizes var iekļaut arÄ« esošÄ elektrificÄ“tā dzelzceļa tÄ«kla modernizāciju. ŠobrÄ«d tas ir sliktā tehniskajā stāvoklÄ« un jebkurā gadÄ«jumā prasās uz nomaiņu. IeekonomÄ“t varÄ“tu uz apakšstaciju izbÅ«vi.

Valstij gan nāktos uzņemties atbildÄ«bu par zināma minimālā apjoma nodrošināšanu, taču ar plānotajiem apjomiem valstij tiešas papildus izmaksas nerastos. Projekta izmaksas tiktu segtu lietotāji no sadales tarifa. VarbÅ«t tas varÄ“tu bÅ«t pa spÄ“kam arÄ« „Latvenergo”. Vienalga jÄ“dzÄ«gākas investÄ«cijas par purvu pirkšanu. IeekonomÄ“tos vÄ“l vismaz kāds pusmiljards. Atlikušie miljardi jau ir stipri vieglāk atrodami. Kaut kas fiskālajā telpā atliks arÄ« izglÄ«tÄ«bai un medicÄ«nai.

Saeimas parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas starpziņojumā „Par „Rail Baltica” projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu" ir minÄ“ts, ka "maksimālā riska ekspozÄ«cija Latvijai pašlaik ir 316 700 000 euro (lÄ«dz šim LV kontā ieskaitÄ«tais CEF finansÄ“jums)”. Tātad, ja pārtrauktu projektu varÄ“tu nonākt virknÄ“ neÄ“rtu situāciju ar kaimiņiem un ES, taču zaudÄ“jumi visdrÄ«zāk bÅ«tu 316 miljoni eiro. ArÄ« šis scenārijs ir nopietni jāizvÄ“rtÄ“.

https://www.sam.gov.lv/.../satiksmes-ministrija...