Skaidri, neskaidri jautÄjumi un mÄ«ti par Valsts prezidenta amata kandidÄtiem
Juris BojÄrs · 28.05.2019. · Komentāri (0)Man neskaidrÄ«bas sÄkÄs ar zvanu no to deputÄtu kluba, kuri
TÄlÄk viss notika uz tÄdu reklÄmas tipa paziņojumu fona no kluba vadÄ«tÄju u.c. Levita bÄ«dÄ«tÄju puses, kÄ “tad atnÄca Levits un pareizi saskrÅ«vÄ“ja mums visiem smadzenes!”. Gluži kÄ no Nabokova lugas – Godo gaidot! Man viņš neko nav saskrÅ«vÄ“jis!
Vai: “Levits ir Satversmes Preambulas tÄ“vs!” Tas ir ievÄ“rojami pÄrspÄ«lÄ“ts, jo pirmais viņa atvestais variants bija tik neskaidrs un juceklÄ«gs, ka par to publicÄ“ju pamatotu kritiku. TÄ kÄ Levits aizbrauca, tÄlÄko ilgo un grÅ«to darbu ar projektu SaeimÄ lÄ«dz galam noveda deputÄte, LU JuridiskÄs fakultÄtes Profesore, Dr. Jur. Vilma ÄŒepÄne, kuru tÄdēļ pelnÄ«ti varam godÄt par Preambulas mÄti!
Otro ceļu uz prezidenta krÄ“slu Levits sÄka bruģēt nopietnÄk: palaida TV reklÄmas rullÄ«šus ar pastaigÄm RÄ«gas parkos, stÄstot par profesionÄliem juristiem vispÄrzinÄmÄm lietÄm, sarÄ«koja LU LielajÄ aulÄ savas vienÄ«gÄs biezÄs rakstu un runu grÄmatas “Valstsgriba” atvÄ“ršanas svÄ“tkus, ko šo grÄmatu jau pÄrlapojušie juristi neuzskata par fundamentÄlu zinÄtnisku pÄ“tÄ«jumu. (Atvainojiet, man šÄda apjoma, bet fundamentÄlu jaunÄkÄs paaudzes zinÄtnisko monogrÄfiju un mÄcÄ«bu grÄmatu ir kÄdas sešas un jau tiek pabeigta septÄ«tÄ, t.i. kopÄ ap 7 tÅ«kstošiem lpp.)
TÄ ka pretendents šoreiz, redzams, uzskata sevi par gatavu iejÄt Prezidenta pilÄ« uz balta zirga kÄ Ä«stens mesija, ne kÄ jauns pravietis JeruzalemÄ“ uz balta Ä“zeļa.
TÄpÄ“c Saeimas frakciju apstaigÄšanas kampaÅ†Ä viņš vairs nelÅ«dza sevi atbalstÄ«t, ultimatÄ«vi paziņoja, ka šoreiz izvirzÄ«s savu kandidatÅ«ru tikai ar visu Saeimas valdošo partiju deputÄtu atbalstu. TÄds klajš spiediens arÄ« no Saeimas vadÄ«bas puses un šo vÄ“lÄ“šana steidzinÄšana tÅ«daļ izraisÄ«ja sašutumu gan prominentu žurnÄlistu, gan zvanÄ«tÄju uz Latvijas Radio - 1 puses, kuri teica “baltu patiesÄ«bu”, ka viņš vai nu nav nemaz, vai ir maz pazÄ«stams Latvijas tautÄ, jautÄja - “ko viņš tik izcilu izdarÄ«jis latviešu tautas labÄ” un pat kritiski apcerÄ“ja tautÄ«bu.
ŠÄ« kampaņa drÄ«zÄk izskatÄs tÄ, ka tiks vÄ“lÄ“ts “Saeimas, nevis visas tautas prezidents”, lai gan viņa zvÄ“resta tekstÄ (Satversmes 40. p.) uzsvÄ“rts solÄ«jums “visu savu darbu veltÄ«t Latvijas tautas labumam… Latvijas valsts un tÄs iedzÄ«votÄju labklÄjÄ«bai.” TaÄu Levits ciniski nav nemaz savu laiku tÄ“rÄ“jis kampaņai tautas pÄrliecinÄšanai Latvijas ÄrÄ“s, jo tÄ viņu nevÄ“lÄ“s.
VÄ“roju Levita darbÄ«bu uz Latvijas politiskÄs skatuves kopš
Atvainojiet, bet tolaik Levits LatvijÄ vispÄr bija pavisam maz pazÄ«stams, jo neņēma dalÄ«bu ne Latvijas Tautas frontes dibinÄšanÄ, ne tÄs darbÄ un nekur, kur oda pÄ“c pulvera, toties vietÄ“jo izcilo personÄ«bu un tautas, kas veidoja LTF, novados organizÄ“ja tÄs vÄ“lÄ“šanu kampaņas, uz barikÄdÄ“m aizstÄvÄ“ja AugstÄko Padomi, bija varens pulks, kas bija izgÄjis cauri deportÄcijÄm, visiem LR neatkarÄ«bas atjaunošanas cīņu etapiem, krievu karaskolu kursantu uzbrukumam Latvijas AugstÄkajai padomei, janvÄra militÄram puÄam, kad BastejkalnÄ nošÄva divus izcilus mÅ«su televÄ«zijas operatorus, Iekšlietu ministriju apsargÄjošos miliÄus un zÄ“nu uz barikÄdÄ“m, arÄ« augusta PSRS militÄrÄ apvÄ“rsuma laika sargÄja AugstÄko Padomi, kad ap to riņķoja OMON bruņu transportieri, virs tÄs raÄ·etÄ“m bruņotie krievu kaujas helikopteri, kara apgabala komandieris Kuzmins draudÄ“ja pielietot tankus, bet mÅ«s apsargÄja vienÄ«gi ar prettanku raÄ·etÄ“m un kalašÅ†ikoviem bruņota, neliela Bauskas miliÄu grupa un AP diennaktÄ«m dežūrÄ“ja LTF deputÄti. Tagad mums palikuši tikai daži oficiÄlie varoņi, kam katros valsts svÄ“tkos ļauj interpretÄ“t oficiÄlo vÄ“sturi.
TomÄ“r PSRS sabrukuma lavÄ«nveidÄ«go procesu aizsÄka ne jau Baltijas Republiku NeatkarÄ«bas atjaunošanas deklarÄcijas, kurÄm, protams, bija izcila vÄ“sturiska pagrieziena punkta nozÄ«me, bet kuras GorbaÄovs neatzina. IzšÄ·irošais bija labi aprÄ“Ä·inÄtais daudz garÄkais, soli pa solim politiskais process, lai pÄ“c iespÄ“jas nedotu iemesla mums uzbrukt ar militÄru spÄ“ku, kÄ mums to tolaik ieteica izcilas latviešu trimdas vÄ“sturnieks, profesors Andersons.
Bez milzÄ«gÄs 250 tÅ«kstošu visas tautas manifestÄcijas RÄ«gÄ, DaugavmalÄ
DeklarÄcijas vÄ“sturisko daļu bija sarakstÄ«ja vÄ“sturnieks, ZinÄtņu akadÄ“mijas akadÄ“miÄ·is DrÄ«zulis un Latvijas Valsts universitÄtes rektors Millers. TÄ bija nosodÄ«ja Molotova RÄ«bentropa pakta Slepenos papildu protokolus un “staļinisko, noziedzÄ«go Ärpolitiku, kuras rezultÄtÄ Latvijas Republikas valstiskÄ suverenitÄte tika zaudÄ“ta un… tÄ tika iekļauta PSRS sastÄvÄ”. Juridisko daļu sagatavoju es, jo tolaik biju vienÄ«gais juridisko zinÄtņu doktors Baltijas RepublikÄs.
PreambulÄ atsaucos uz tÄdÄm PSRS atzÄ«tÄm starptautiskajÄm tiesÄ«bÄm, kÄ visu tautu tiesÄ«bas uz pašnoteikšanos, sava politiskÄ statusa, ekonomiskÄs, sociÄlÄs un kultÅ«ras brÄ«va noteikšana un brÄ«va rÄ«košanÄs ar savÄm dabas bagÄtÄ«bÄm šo mÄ“rÄ·u sasniegšanai, jo nevienai tautai nevar atņemt tai piederošos eksistences lÄ«dzekļus.
TÄlÄk tika pasludinÄta Latvijas Republikas valstiskÄs suverenitÄtes reÄlÄ atjaunošana, pildot Latvijas tautas gribu tÄs valstiski tiesiskajÄ un starptautisko tiesÄ«bu izpratnÄ“. (PSRS KonstitÅ«cija paredzÄ“ja federatÄ«vo republiku suverenitÄti un tiesÄ«bas izstÄties no PSRS.) PasludinÄta LR suverenitÄtes vienotÄ«ba, nedalÄmÄ«ba, patstÄvÄ«ga likumdošanas, Latvijas likumu augstÄkÄ vara tÄs teritorijÄ, izpildu un tiesu varas patstÄvÄ«ga Ä«stenošana, tautas Ä«pašums uz savu nacionÄlo bagÄtÄ«bu - zemi, tÄs dzÄ«lÄ“m, mežiem, Å«deņiem (kurus lÄ«dz tam pÄrvaldÄ«ja vienÄ«gi PSRS), ka attiecÄ«bas ar PSRS u.c. valstÄ«m turpmÄk notiks vienÄ«gi uz lÄ«gumu pamata.
DeklarÄcijas pieņemšanai pie AP sekoja ap 60 tÅ«kstošu demonstrÄcija, kas DeklarÄcijas pieņemšanu apsveica ar ovÄcijÄm. Man saprotama šÄ«s deklarÄcijas noklusÄ“šana, jo patiesÄ«ba 4. maija DeklarÄcijÄ nav nekÄ daudz principiÄli jauna, izņemot garÄku vÄ“stures apcerÄ“jumu, un pÄrejas perioda noteikšanu. GorbaÄovs Baltijas Republiku SuverenitÄtes deklarÄcijas uztvÄ“ra ar sašutumu, jo tÄm tÅ«daļ sekoja visu PSRS federatÄ«vo republiku tÄ saucamÄ SuverenitÄtes deklarÄciju parÄde, ar ko visu republiku vadÄ«tÄji gribÄ“ja pilnÄ«bÄ pÄrņemt savas valstis, noteica savu suverenitÄti un neatkarÄ«bu, kuru (no Kremļa) pasludinÄja arÄ« Krievijas PSR AugstÄkÄ padome, kuras priekšsÄ“dÄ“tÄjs bija Jeļcins, kurš sagrÄva Augusta militÄro puÄu, pÄrņēma varu PSRS, pavÄ“lÄ“ja izvest armiju no Maskavas, arestÄ“t puÄistu lÄ«derus un pirmais oficiÄli atzina Baltijas republiku neatkarÄ«bu, par ko viņš pÄ“c varas zaudÄ“šanas KrievijÄ tika LatvijÄ apbalvots ar PirmÄs šÄ·iras TrÄ«szvaigžņu ordeni. Turpretim mÄ“s no AP tÅ«daļ neizdzinÄm interfrontiešus, ko es ierosinÄju, bet gan vÄ“l ilgi mocÄ«jÄmies ar viņu pastÄvÄ«gajÄm obstrukcijÄm, kas paÄtrinÄja to, ka mÄ“s paši atlaidÄm savu AP.
Par to, ka Levits kaut ko gatavo, radÄs aizdomas 3 - 4 gadus atpakaļ Latvijas ZinÄtņu akadÄ“mijas pilnsapulcÄ“, kur viņš uzstÄjÄs ar samudžinÄta un pÄ“c satura neaktuÄla referÄta lasÄ«šanu no konspekta, ko viņš ne par ko negribÄ“ja pÄrtraukt, neskatoties uz sen pÄrtÄ“rÄ“to laiku, un profesoram AndrÄ“jevam, bijušajam LR Ärlietu ministram, tik ar trešo piegÄjienu izdevÄs viņu dabÅ«t no tribÄ«nes nost.
Kad no tÄs pašas ZA tribÄ«nes uzstÄjÄs bijusÄ« LR prezidente V.V. Freiberga (VVF), viņa bez konspekta spÄ«došÄ dikcijÄ “noskaldÄ«ja” savu viedokli par Latvijas aktualitÄtÄ“m, kÄ to diemžēl nekad nav pratis neviens cits no Latvijas prezidentiem un varasvÄ«riem un kÄ tas viņai angliski pilnÄ«gÄ improvizÄcijÄ tik spÄ«doši izdevÄs NATO samitÄ RÄ«gÄ, ka dalÄ«bvalstu vadÄ«tÄjiem mutes palika vaļÄ. Kad viņu vÄ“lÄ“ja amatÄ un es vadÄ«ju LSDSP, mans telefons palika tik “karsts” no oligarhu un amatvÄ«ru spiediena, lai LSDSP ļauj ievÄ“lÄ“t par prezidentu A. Gorbunovu un pÄrtrauc VVF virzÄ«šanu par prezidenti, ka Nokiju nÄcÄs izslÄ“gt. TÄ laika ministru prezidents man draudÄ“ja, ka G. BojÄru noņemšot no AP priekšsÄ“dÄ“taja vietnieka amata, kÄds krievu oligarhs solÄ«ja, cik un ko vien es gribÄ“tu par VVF virzÄ«šanas par prezidenti apturÄ“šanu. Es par mÄ“Ä£inÄjumu piekukuļot griezos prokuratÅ«rÄ bez rezultÄtiem, jo oligarhs neatzinÄs kukuļdošanas mÄ“Ä£inÄjumÄ. TÄtad, ja Levits grib pÄrspÄ“t VVF, tad, kÄ smejas amerikÄņi, “viņas kurpes pretendentam bÅ«s par lielÄm”.
NesenajÄ intervijÄ RÄ“deram bijušais LR prezidents Zatlers ļoti atturÄ«gi atbildÄ“ja uz lÅ«gumu novÄ“rtÄ“t Levitu, vienÄ«gi atzina, ka viņam ir sarežģīta dzÄ«ves PSRS vÄ“sture. AcÄ«mredzot, lai kara laikÄ izdzÄ«votu, viņa Ä£imenei bija jÄbÄ“g uz PSRS.” XX gadsimta septiņdesmitajos gados pÄ“c VÄcijas lÅ«guma no PSRS atļÄva izbraukt bijušajiem vÄcu tautÄ«bas kolonistiem, kuri Staļina laika tika izsÅ«tÄ«ti uz SibÄ«riju un nezin kÄpÄ“c arÄ« zinÄmam skaitam ebreju. Tas nozÄ«mÄ“, ka padomju laikÄ viÅ†Ä pases ailÄ“ - tautÄ«ba noteikti bija rakstÄ«ts “ebrejs”, jo vÄcietis viņš nav. Bet internetÄ Levita publicÄ“tajÄs “ZiņÄs par Valsts prezidenta amata kandidÄtu“ 4. punktÄ viņš ierakstÄ«jis tautÄ«bu - “latvietis”.
PÄ“c LatvijÄ ieviestajiem kosmopolÄ«tiskajiem noteikumiem mÄ“s varam pasÄ“ tautÄ«bas aili neaizpildÄ«t vispÄr vai sevi nosaukt par nigÄ“rieti, lai gan Äda balta. Es uzstÄju, lai man ieraksta “latvietis.” Daži zvanÄ«tÄji uz Radio -1 jautÄja - “Nu, un kas, ka viņš ir ebrejs, Meierovics arÄ« bija ebrejs!” Tiesa, bet viņš neslÄ“pa savu tautÄ«bu un neatkarÄ«bas kara laikÄ, kad ne visas pasaules lielvaras bija gatavas atzÄ«t Latvijas neatkarÄ«bu, viņš kopÄ ar citiem Latvijas diplomÄtiem izcÄ«nÄ«ja Latvijas atzÄ«šanu Tautu SavienÄ«bÄ, bija vairÄku Saeimu deputÄts, Ärlietu ministrs un reizi pat ministru prezidents. NekÄ tÄda nav Levitam, tÄpÄ“c - “Meierovica kurpes viņam arÄ« par lielÄm!”
Mums jau bija viens pravietis - Vulfsons, kas padomju laikÄ atklÄti lielÄ«jÄs, ka buÄojis padomju tankus, tiem ienÄlot LatvijÄ, bet pÄ“c tam iespruka LTF kÄ ziepes vannÄ, tika ievÄ“lÄ“ts par AP Ärlietu komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄju un kopÄ JurkÄnu braukÄja pa Eiropu un stÄstÄ«ja, kÄ Latvija pÄrkÄpj cilvÄ“ka tiesÄ«bas. Tikai ar mokÄm izdevÄs viņus noņemt. Bet viņš jau bija paspÄ“jis Antiņiem iedvest, ka ir galvenais varonis PSRS Tautas deputÄtu kongresÄ, kas pÄrliecinÄjis nosodÄ«t Molotova-RÄ«bentropa paktu.
PatiesÄ«bÄ viens no galvenajiem varoņiem bija baltvÄcu izcelsmes starptautisko tiesÄ«bu doktors, Hamburgas universitÄtes profesors LÄ“bers, kas
TomÄ“r mums izdevÄs panÄkt šÄ« jautÄjuma iekļaušanu dienaskÄrtÄ«bÄ, GorbaÄovs iecÄ“la par šÄ«s Komisijas priekšsÄ“dÄ“taju savu tuvÄko lÄ«dzgaitnieku Afanasjevu, tÄ atzina, ka Protokoli pastÄvÄ“ja, un TDK pieņēma pakta nosodÄ«jumu, kas bija milzÄ«ga baltiešu uzvara. Hamburgas universitÄtes juridiskajÄ fakultÄtÄ“ prof. LÄ“bera lekcijas esot klausÄ«jies arÄ« Levits, atbilstoši viņa “ZiņÄm” gan bez Ä«pašÄm sekmÄ“m, jo viņš tur
TÄ kÄ es ilgus gadus esmu bijis LU JuridiskÄs fakultÄtes Promocijas komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks, Profesoru komisijas loceklis un LU mÄcÄ«bspÄ“ks kopš
Man eksperta tiesÄ«bas starptautiskajÄs publiskajÄs un starptautiskajÄs privÄttiesÄ«bÄs LZA nÄkas pastÄvÄ«gi atjaunot ar kÄrtÄ“jÄs fundamentÄlÄs monogrÄfijas apstiprinošÄm noteiktu to lapu kopijÄm. Lai uzturÄ“tu izcilÄ«bas reitingu LU mÄcÄ«bspÄ“kam jÄizpilda liela lekciju slodze, lekciju kursi profesoram nepÄrtraukti vismaz reizi trÄ«s gados jÄatjauno, ik gadus jÄvada noteiktu skaitu bakalaura, maÄ£istra un doktora promocijas darbu. Levitam nav nekÄ no tÄ.
Var iebilst, ka Valsts prezidenta kandidÄtam tas nav nepieciešams. Nav gan, ja pretendents savas pretenzijas vadÄ«t valsti nebalsta ar “Ä£eniÄla jurista autoritÄti”, kÄ to dara Levits, ko var apstiprinÄt vienÄ«gi ar augšminÄ“to kritÄ“riju izpildÄ«šanu, viss pÄrÄ“jais ir tikai “bla - bla!”. Bet kÄ tad viņš ticis par Eiropas Tiesas tiesnesi! VisÄs starptautiskajÄs tiesÄs tiesnešu amatus var iegÅ«t tikai ar to dalÄ«bvalstu valdÄ«bu rekomendÄcijÄm, tÄtad caur attiecÄ«gÄm pazÄ«šanÄm, kÄ Levits “Latvijas ceļa” valdÄ«bas un t.s. “bandÄ«tu laikos” no tieslietu ministra amata bez ilgas aizsÄ“dÄ“šanÄs mÅ«su bÄ“du ielejÄ Å¾igli aizprasÄ«jÄs atpakaļ uz Eiropu.
TurklÄt Eiropas Tiesas tiesneša kritÄ“riji nemaz nav tik augsti - tos “pÄ“c vienbalsÄ«bas principa uz sešiem gadiem ieceļ dalÄ«bvalstu valdÄ«bas no personÄm, kuru neatkarÄ«ba neizraisa šaubas un kuras atbilst kvalifikÄcijai, kÄda nepieciešama augstÄkÄ lÄ«meņa juristu posteņu ieņemšanai attiecÄ«gajÄs valstÄ«s, vai kuras ir atzÄ«tas kompetences juriskonsulti.” TÄtad tur pat grÄdi nav pieprasÄ«ti! VispÄr jau prezidenta kandidÄtam arÄ« tas nav nepieciešams. LÄ«dz šim pieticis ar balsu sarunÄšanu ZvÄ“ru dÄrzÄ vai kaut kur uz Ventspils šosejas. TÄpÄ“c dažiem no viņiem bijušas lielas grÅ«tÄ«bas ar valsts ÄrÄ“jo reprezentÄciju. Levitam pieraksta šÄ«s spÄ“jas, lai gan ES Tiesas tiesneši nav pietuvinÄti ne ES Komisijas, ne Padomes, ne Parlamenta darbam, kur lieliski tiek galÄ V. Dombrovskis, Kariņš un Eiroparlamenta latviešu deputÄti.
Levita “Ziņu” 11. punktÄ rakstÄ«ts, ka viņam pieder 1 zemesgabals Ä«pašumÄ, 2 MÄrupÄ“, 1 zemesgabals Engures novadÄ, tur pat vÄ“l zeme ar mÄju Ä«pašumÄ, 2 dzÄ«vokļi Ä«pašumÄ RÄ«gÄ, 1 dzÄ«voklis CÄ“sÄ«s - kopÄ 7 nekustamie Ä«pašumi, bet vai tad viņš EiropÄ dzÄ«vo klajÄ laukÄ, ka viņš to piemirsis minÄ“t! Nešaubos, ka to visu viņš nopelnÄ«jis par ilgu gadu ļoti lielo tiesneša algu. Bet kopš Latvijas lÄ«dzdalÄ«bas Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesÄ un Eiropas SavienÄ«bÄ tÄ veidojas no visu Latvijas iedzÄ«votÄju un uzņēmÄ“ju nodokļu iemaksÄm. TomÄ“r vai viņam ir tik liela Ä£imene, ka nepieciešams tik daudz rÅ«mes visu izmitinÄšanai! DomÄju, ka patiesÄ«bÄ - viņš, šÄ·iet, piepelnÄs ar nekustamo Ä«pašumu spekulÄciju, kas mÅ«su valstÄ« arÄ« nav noziegums.
VÄ“l Levitam Rietumos pieder 9 vÄ“rtspapÄ«ru portfeļi investÄ«ciju fondos kopÄ gandrÄ«z viena miljona eiro vÄ“rtÄ«bÄ, plus ap 100 tÅ«kstošus lieli naudas uzkrÄjumi, kas viss kopÄ ar nekustamajiem Ä«pašumiem ir pÄri par miljonu liels kapitÄls, ko visu viņš arÄ« varÄ“ja sakrÄt. Kamdēļ gan viņam bija jÄnÄ«kst par nieka ministra algu LatvijÄ! Lai paliek Antiņi, kas pÄ“dÄ“jais aizbrauks, lai nodzÄ“š gaismu! TomÄ“r tÄda lÄ“ruma apsaimniekošana taÄu prasa milzums laika un nodokļu maksÄšanas. KÄ un vai viņš, tronÄ« ticis, jaudÄs to atlicinÄt rÅ«pÄ“m par savu valsti un tautu - sÄ“rdienÄ«ti!
Nupat citÄ“tais no manas sociÄldemokrÄta apziņas viedokļa liek apšaubÄ«t, ka tronÄ« tikušais Levits gluži kÄ TemplÄ« iegÄjušais JÄ“zus tÅ«daļ uz karstÄm pÄ“dÄm metÄ«sies izdzÄ«t “naudas mijÄ“jus un augļotÄjus”! Daudz ticamÄk, ka viņš nekad nav aizmirsis, ka ir no slavenÄs Levitu - t.i. visgudro Tempļa priesteru un Toras skaidrotÄju dzimtas un mÅ«su oligarhus, “naudas mijÄ“jus” un Ätro kredÄ«tu un augļotÄjus, nenerros. Jau Platons brÄ«dinÄja tautu bÅ«t ļoti uzmanÄ«giem valdnieku izvÄ“lÄ“ un ievÄ“lÄ“t nevis tos, kas ļoti tiecas pÄ“c varas, bet gan filozofus, kuri valdÄ«t jÄpiespiež!
Atmostieties, naivie! Markss un Einšteins bija kristÄ«tie ebreji. PajautÄjiet Levitam, vai viņš ir kristÄ«ts un var to pierÄdÄ«t ar kristÄmzÄ«mi! CitÄdi var iznÄkt cirks, ka kristÄ«gÄm vÄ“rtÄ«bÄm svÄ“ti ticošai tautai, kas katru gadu iet kÄjÄm cauri visai Latvijai uz lÅ«gšanÄm AglonÄ, bÅ«s nekristÄ«gs Valsts prezidents un Satversmes 42. p. noteiktais “valsts bruņotÄ spÄ“ka augstÄkais vadonis”. Vai šÄ«s kurpes viņam arÄ« skaidri acÄ«mredzami nav par lielÄm!