Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Man neskaidrÄ«bas sākās ar zvanu no to deputātu kluba, kuri 1990. g. 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu, jautājot, vai mani var ierakstÄ«t šo bijušo deputātu sarakstā, kuri atbalsta EgÄ«la Levita ievÄ“lÄ“šanu par Latvijas Republikas Valsts prezidentu. AtbildÄ“ju, ka tas ir svarÄ«gs jautājums, kas jāpārdomā un jāapspriežas ar ievÄ“rojamiem tautfrontiešiem.

Tālāk viss notika uz tādu reklāmas tipa paziņojumu fona no kluba vadÄ«tāju u.c. Levita bÄ«dÄ«tāju puses, kā “tad atnāca Levits un pareizi saskrÅ«vÄ“ja mums visiem smadzenes!”. Gluži kā no Nabokova lugas – Godo gaidot! Man viņš neko nav saskrÅ«vÄ“jis!

Vai: “Levits ir Satversmes Preambulas tÄ“vs!” Tas ir ievÄ“rojami pārspÄ«lÄ“ts, jo pirmais viņa atvestais variants bija tik neskaidrs un juceklÄ«gs, ka par to publicÄ“ju pamatotu kritiku. Tā kā Levits aizbrauca, tālāko ilgo un grÅ«to darbu ar projektu Saeimā lÄ«dz galam noveda deputāte, LU Juridiskās fakultātes Profesore, Dr. Jur. Vilma ÄŒepāne, kuru tādēļ pelnÄ«ti varam godāt par Preambulas māti!

Otro ceļu uz prezidenta krÄ“slu Levits sāka bruģēt nopietnāk: palaida TV reklāmas rullÄ«šus ar pastaigām RÄ«gas parkos, stāstot par profesionāliem juristiem vispārzināmām lietām, sarÄ«koja LU Lielajā aulā savas vienÄ«gās biezās rakstu un runu grāmatas “Valstsgriba” atvÄ“ršanas svÄ“tkus, ko šo grāmatu jau pārlapojušie juristi neuzskata par fundamentālu zinātnisku pÄ“tÄ«jumu. (Atvainojiet, man šÄda apjoma, bet fundamentālu jaunākās paaudzes zinātnisko monogrāfiju un mācÄ«bu grāmatu ir kādas sešas un jau tiek pabeigta septÄ«tā, t.i. kopā ap 7 tÅ«kstošiem lpp.)

Tā ka pretendents šoreiz, redzams, uzskata sevi par gatavu iejāt Prezidenta pilÄ« uz balta zirga kā Ä«stens mesija, ne kā jauns pravietis JeruzalemÄ“ uz balta Ä“zeļa.

TāpÄ“c Saeimas frakciju apstaigāšanas kampaņā viņš vairs nelÅ«dza sevi atbalstÄ«t, ultimatÄ«vi paziņoja, ka šoreiz izvirzÄ«s savu kandidatÅ«ru tikai ar visu Saeimas valdošo partiju deputātu atbalstu. Tāds klajš spiediens arÄ« no Saeimas vadÄ«bas puses un šo vÄ“lÄ“šana steidzināšana tÅ«daļ izraisÄ«ja sašutumu gan prominentu žurnālistu, gan zvanÄ«tāju uz Latvijas Radio - 1 puses, kuri teica “baltu patiesÄ«bu”, ka viņš vai nu nav nemaz, vai ir maz pazÄ«stams Latvijas tautā, jautāja - “ko viņš tik izcilu izdarÄ«jis latviešu tautas labā” un pat kritiski apcerÄ“ja tautÄ«bu.

ŠÄ« kampaņa drÄ«zāk izskatās tā, ka tiks vÄ“lÄ“ts “Saeimas, nevis visas tautas prezidents”, lai gan viņa zvÄ“resta tekstā (Satversmes 40. p.) uzsvÄ“rts solÄ«jums “visu savu darbu veltÄ«t Latvijas tautas labumam… Latvijas valsts un tās iedzÄ«votāju labklājÄ«bai.” Taču Levits ciniski nav nemaz savu laiku tÄ“rÄ“jis kampaņai tautas pārliecināšanai Latvijas ārÄ“s, jo tā viņu nevÄ“lÄ“s.

VÄ“roju Levita darbÄ«bu uz Latvijas politiskās skatuves kopš 1990. g., kad viņu sastapu Zinātņu akadÄ“mijā, kur PSRS Tautas Deputātu kongresa (TDK) un Latvijas Augstākas Padomes (AP) deputātu darba grupa strādāja pie viņa nupat atvestā Latvijas NeatkarÄ«bas atjaunošanas deklarācijas projekta. TāpÄ“c pilnÄ«gas muļķības ir apgalvojums, ka Levita projekts tika pieņemts viņa redakcijā, jo NeatkarÄ«bas atjaunošanas deklarācijas teksta projekta galÄ«gais teksts tapa vairāku dienu kolektÄ«vā darba rezultātā. Man tas vÄ“l tagad saglabājies ar paša piezÄ«mÄ“m, un šeit katru minÄ“to faktu varu apliecināt ar dokumentiem.

Atvainojiet, bet tolaik Levits Latvijā vispār bija pavisam maz pazÄ«stams, jo neņēma dalÄ«bu ne Latvijas Tautas frontes dibināšanā, ne tās darbā un nekur, kur oda pÄ“c pulvera, toties vietÄ“jo izcilo personÄ«bu un tautas, kas veidoja LTF, novados organizÄ“ja tās vÄ“lÄ“šanu kampaņas, uz barikādÄ“m aizstāvÄ“ja Augstāko Padomi, bija varens pulks, kas bija izgājis cauri deportācijām, visiem LR neatkarÄ«bas atjaunošanas cīņu etapiem, krievu karaskolu kursantu uzbrukumam Latvijas Augstākajai padomei, janvāra militāram pučam, kad Bastejkalnā nošÄva divus izcilus mÅ«su televÄ«zijas operatorus, Iekšlietu ministriju apsargājošos miličus un zÄ“nu uz barikādÄ“m, arÄ« augusta PSRS militārā apvÄ“rsuma laika sargāja Augstāko Padomi, kad ap to riņķoja OMON bruņu transportieri, virs tās raÄ·etÄ“m bruņotie krievu kaujas helikopteri, kara apgabala komandieris Kuzmins draudÄ“ja pielietot tankus, bet mÅ«s apsargāja vienÄ«gi ar prettanku raÄ·etÄ“m un kalašÅ†ikoviem bruņota, neliela Bauskas miliču grupa un AP diennaktÄ«m dežūrÄ“ja LTF deputāti. Tagad mums palikuši tikai daži oficiālie varoņi, kam katros valsts svÄ“tkos ļauj interpretÄ“t oficiālo vÄ“sturi.

TomÄ“r PSRS sabrukuma lavÄ«nveidÄ«go procesu aizsāka ne jau Baltijas Republiku NeatkarÄ«bas atjaunošanas deklarācijas, kurām, protams, bija izcila vÄ“sturiska pagrieziena punkta nozÄ«me, bet kuras Gorbačovs neatzina. IzšÄ·irošais bija labi aprÄ“Ä·inātais daudz garākais, soli pa solim politiskais process, lai pÄ“c iespÄ“jas nedotu iemesla mums uzbrukt ar militāru spÄ“ku, kā mums to tolaik ieteica izcilas latviešu trimdas vÄ“sturnieks, profesors Andersons.

Bez milzÄ«gās 250 tÅ«kstošu visas tautas manifestācijas RÄ«gā, Daugavmalā 1989. g. 12. martā un Mežaparkā, atbildot uz Interfrontes pasludināto “varas pārņemšanu”, diemžēl pilnÄ«gai aizmirstÄ«bai atstāti vÄ“l mÅ«su vecās, pirms Atmodas laika ievÄ“lÄ“tās Augstākās Padomes pirmie, ļoti svarÄ«gie politiskie likumi, kuru argumentācijā bija iesaistÄ«ts akadÄ“miÄ·is Stradiņš un kura pÄ“c to laiku tradÄ«cijas par 65% sastāvÄ“ja no latviešu deputātiem.

1989. g. 6. maijā pieņēma likumu, kas pasludināja latviešu valodu par valsts valodu, tad atjaunoja LR karogu un Ä£erboni, pieņēma AP VÄ“lÄ“šanu likumu un 1989. g. 28. jÅ«lijā Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti, kuru Gorbačovs nevarÄ“ja apstrÄ«dÄ“t, jo tā nebija pretrunā ar PSRS KonstitÅ«ciju. SÄ“di novadÄ«ja tā laika LKP pirmais sekretārs, goda vÄ«rs - Jānis Vagris, kurš mierÄ«gi mÄ“dza apsaukt pat LPSR AP prezidijā sÄ“došos krievu Ä£enerāļus un admirāļus.

Deklarācijas vÄ“sturisko daļu bija sarakstÄ«ja vÄ“sturnieks, Zinātņu akadÄ“mijas akadÄ“miÄ·is DrÄ«zulis un Latvijas Valsts universitātes rektors Millers. Tā bija nosodÄ«ja Molotova RÄ«bentropa pakta Slepenos papildu protokolus un “staļinisko, noziedzÄ«go ārpolitiku, kuras rezultātā Latvijas Republikas valstiskā suverenitāte tika zaudÄ“ta un… tā tika iekļauta PSRS sastāvā”. Juridisko daļu sagatavoju es, jo tolaik biju vienÄ«gais juridisko zinātņu doktors Baltijas Republikās.

Preambulā atsaucos uz tādām PSRS atzÄ«tām starptautiskajām tiesÄ«bām, kā visu tautu tiesÄ«bas uz pašnoteikšanos, sava politiskā statusa, ekonomiskās, sociālās un kultÅ«ras brÄ«va noteikšana un brÄ«va rÄ«košanās ar savām dabas bagātÄ«bām šo mÄ“rÄ·u sasniegšanai, jo nevienai tautai nevar atņemt tai piederošos eksistences lÄ«dzekļus.

Tālāk tika pasludināta Latvijas Republikas valstiskās suverenitātes reālā atjaunošana, pildot Latvijas tautas gribu tās valstiski tiesiskajā un starptautisko tiesÄ«bu izpratnÄ“. (PSRS KonstitÅ«cija paredzÄ“ja federatÄ«vo republiku suverenitāti un tiesÄ«bas izstāties no PSRS.) Pasludināta LR suverenitātes vienotÄ«ba, nedalāmÄ«ba, patstāvÄ«ga likumdošanas, Latvijas likumu augstākā vara tās teritorijā, izpildu un tiesu varas patstāvÄ«ga Ä«stenošana, tautas Ä«pašums uz savu nacionālo bagātÄ«bu - zemi, tās dzÄ«lÄ“m, mežiem, Å«deņiem (kurus lÄ«dz tam pārvaldÄ«ja vienÄ«gi PSRS), ka attiecÄ«bas ar PSRS u.c. valstÄ«m turpmāk notiks vienÄ«gi uz lÄ«gumu pamata.

Deklarācijas pieņemšanai pie AP sekoja ap 60 tÅ«kstošu demonstrācija, kas Deklarācijas pieņemšanu apsveica ar ovācijām. Man saprotama šÄ«s deklarācijas noklusÄ“šana, jo patiesÄ«ba 4. maija Deklarācijā nav nekā daudz principiāli jauna, izņemot garāku vÄ“stures apcerÄ“jumu, un pārejas perioda noteikšanu. Gorbačovs Baltijas Republiku Suverenitātes deklarācijas uztvÄ“ra ar sašutumu, jo tām tÅ«daļ sekoja visu PSRS federatÄ«vo republiku tā saucamā Suverenitātes deklarāciju parāde, ar ko visu republiku vadÄ«tāji gribÄ“ja pilnÄ«bā pārņemt savas valstis, noteica savu suverenitāti un neatkarÄ«bu, kuru (no Kremļa) pasludināja arÄ« Krievijas PSR Augstākā padome, kuras priekšsÄ“dÄ“tājs bija Jeļcins, kurš sagrāva Augusta militāro puču, pārņēma varu PSRS, pavÄ“lÄ“ja izvest armiju no Maskavas, arestÄ“t pučistu lÄ«derus un pirmais oficiāli atzina Baltijas republiku neatkarÄ«bu, par ko viņš pÄ“c varas zaudÄ“šanas Krievijā tika Latvijā apbalvots ar Pirmās šÄ·iras TrÄ«szvaigžņu ordeni. Turpretim mÄ“s no AP tÅ«daļ neizdzinām interfrontiešus, ko es ierosināju, bet gan vÄ“l ilgi mocÄ«jāmies ar viņu pastāvÄ«gajām obstrukcijām, kas paātrināja to, ka mÄ“s paši atlaidām savu AP.

Par to, ka Levits kaut ko gatavo, radās aizdomas 3 - 4 gadus atpakaļ Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas pilnsapulcÄ“, kur viņš uzstājās ar samudžināta un pÄ“c satura neaktuāla referāta lasÄ«šanu no konspekta, ko viņš ne par ko negribÄ“ja pārtraukt, neskatoties uz sen pārtÄ“rÄ“to laiku, un profesoram AndrÄ“jevam, bijušajam LR ārlietu ministram, tik ar trešo piegājienu izdevās viņu dabÅ«t no tribÄ«nes nost.

Kad no tās pašas ZA tribÄ«nes uzstājās bijusÄ« LR prezidente V.V. Freiberga (VVF), viņa bez konspekta spÄ«došÄ dikcijā “noskaldÄ«ja” savu viedokli par Latvijas aktualitātÄ“m, kā to diemžēl nekad nav pratis neviens cits no Latvijas prezidentiem un varasvÄ«riem un kā tas viņai angliski pilnÄ«gā improvizācijā tik spÄ«doši izdevās NATO samitā RÄ«gā, ka dalÄ«bvalstu vadÄ«tājiem mutes palika vaļā. Kad viņu vÄ“lÄ“ja amatā un es vadÄ«ju LSDSP, mans telefons palika tik “karsts” no oligarhu un amatvÄ«ru spiediena, lai LSDSP ļauj ievÄ“lÄ“t par prezidentu A. Gorbunovu un pārtrauc VVF virzÄ«šanu par prezidenti, ka Nokiju nācās izslÄ“gt. Tā laika ministru prezidents man draudÄ“ja, ka G. Bojāru noņemšot no AP priekšsÄ“dÄ“taja vietnieka amata, kāds krievu oligarhs solÄ«ja, cik un ko vien es gribÄ“tu par VVF virzÄ«šanas par prezidenti apturÄ“šanu. Es par mÄ“Ä£inājumu piekukuļot griezos prokuratÅ«rā bez rezultātiem, jo oligarhs neatzinās kukuļdošanas mÄ“Ä£inājumā. Tātad, ja Levits grib pārspÄ“t VVF, tad, kā smejas amerikāņi, “viņas kurpes pretendentam bÅ«s par lielām”.

Nesenajā intervijā RÄ“deram bijušais LR prezidents Zatlers ļoti atturÄ«gi atbildÄ“ja uz lÅ«gumu novÄ“rtÄ“t Levitu, vienÄ«gi atzina, ka viņam ir sarežģīta dzÄ«ves PSRS vÄ“sture. AcÄ«mredzot, lai kara laikā izdzÄ«votu, viņa Ä£imenei bija jābÄ“g uz PSRS.” XX gadsimta septiņdesmitajos gados pÄ“c Vācijas lÅ«guma no PSRS atļāva izbraukt bijušajiem vācu tautÄ«bas kolonistiem, kuri Staļina laika tika izsÅ«tÄ«ti uz SibÄ«riju un nezin kāpÄ“c arÄ« zināmam skaitam ebreju. Tas nozÄ«mÄ“, ka padomju laikā viņā pases ailÄ“ - tautÄ«ba noteikti bija rakstÄ«ts “ebrejs”, jo vācietis viņš nav. Bet internetā Levita publicÄ“tajās “Ziņās par Valsts prezidenta amata kandidātu“ 4. punktā viņš ierakstÄ«jis tautÄ«bu - “latvietis”.

PÄ“c Latvijā ieviestajiem kosmopolÄ«tiskajiem noteikumiem mÄ“s varam pasÄ“ tautÄ«bas aili neaizpildÄ«t vispār vai sevi nosaukt par nigÄ“rieti, lai gan āda balta. Es uzstāju, lai man ieraksta “latvietis.” Daži zvanÄ«tāji uz Radio -1 jautāja - “Nu, un kas, ka viņš ir ebrejs, Meierovics arÄ« bija ebrejs!” Tiesa, bet viņš neslÄ“pa savu tautÄ«bu un neatkarÄ«bas kara laikā, kad ne visas pasaules lielvaras bija gatavas atzÄ«t Latvijas neatkarÄ«bu, viņš kopā ar citiem Latvijas diplomātiem izcÄ«nÄ«ja Latvijas atzÄ«šanu Tautu SavienÄ«bā, bija vairāku Saeimu deputāts, ārlietu ministrs un reizi pat ministru prezidents. Nekā tāda nav Levitam, tāpÄ“c - “Meierovica kurpes viņam arÄ« par lielām!”

Mums jau bija viens pravietis - Vulfsons, kas padomju laikā atklāti lielÄ«jās, ka bučojis padomju tankus, tiem ienālot Latvijā, bet pÄ“c tam iespruka LTF kā ziepes vannā, tika ievÄ“lÄ“ts par AP ārlietu komisijas priekšsÄ“dÄ“tāju un kopā Jurkānu braukāja pa Eiropu un stāstÄ«ja, kā Latvija pārkāpj cilvÄ“ka tiesÄ«bas. Tikai ar mokām izdevās viņus noņemt. Bet viņš jau bija paspÄ“jis Antiņiem iedvest, ka ir galvenais varonis PSRS Tautas deputātu kongresā, kas pārliecinājis nosodÄ«t Molotova-RÄ«bentropa paktu.

PatiesÄ«bā viens no galvenajiem varoņiem bija baltvācu izcelsmes starptautisko tiesÄ«bu doktors, Hamburgas universitātes profesors LÄ“bers, kas 1989. g. 13.-14. maijā Tallinā noorganizÄ“ja Baltijas triju tautas fronšu pārstāvju konferenci, kurā LTF pārstāvÄ“t biju uzaicināts es. Uz konferenci LÄ“bers mums atveda visu Molotova RÄ«bentropa pakta slepeno protokolu kopijas abās oriÄ£inālvalodās. Uz to pamata konference izstrādāja dokumentus par Baltijas valstu tiesÄ«bām uz pašnoteikšanos un nosodÄ«ja Pakta slepenos protokolus. Tos pÄ“c ierašanās uz PSRS tautas deputātu kongresu (TDK) Igaunijas pārstāvniecÄ«bā Maskavā mÄ“s, latviešu, igauņu un lietuviešu tautfrontiešu deputāti pavairojām, nolÄ“mām izmantot mÅ«su valstu neatkarÄ«bas atjaunošanas pamatošanai un iesniedzām TDK, lai gan Gorbačovs apgalvoja, ka tādi protokoli nepastāvot.

TomÄ“r mums izdevās panākt šÄ« jautājuma iekļaušanu dienaskārtÄ«bā, Gorbačovs iecÄ“la par šÄ«s Komisijas priekšsÄ“dÄ“taju savu tuvāko lÄ«dzgaitnieku Afanasjevu, tā atzina, ka Protokoli pastāvÄ“ja, un TDK pieņēma pakta nosodÄ«jumu, kas bija milzÄ«ga baltiešu uzvara. Hamburgas universitātes juridiskajā fakultātÄ“ prof. LÄ“bera lekcijas esot klausÄ«jies arÄ« Levits, atbilstoši viņa “Ziņām” gan bez Ä«pašÄm sekmÄ“m, jo viņš tur 1983. g. ieguvis tikai “Ref. iur.” un 1989. g. “Assessor iur.”, t.i. ne bakalaura vai maÄ£istra grādu. Juridisko zinātņu doktora grāda un profesora viņam nav. LÄ«dz ar to viņš nekādi nevar pretendÄ“t uz izcila jurista statusu. Hamburgas universitātes Sociālo zinātņu un filozofijas fakultātÄ“, Politisko zinātņu nodaļā 1986. g. atbilstoši “Ziņām” viņš ieguvis “Dipl. - Pol.” - t.i. diplomu politiskajās zinātnÄ“s.

Tā kā es ilgus gadus esmu bijis LU Juridiskās fakultātes Promocijas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks, Profesoru komisijas loceklis un LU mācÄ«bspÄ“ks kopš 1981. g. lÄ«dz šai dienai, tad zinu, ka Levits Latvijā nevar pretendÄ“t ne uz profesoru, ne asociÄ“to profesoru pat “par blatu”. Viņš pats saka, ka ir “pa pusei jurists, pa pusei politologs.” “Par blatu” viņš dabÅ«ja Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas (LZA) goda doktoru. Viņš nevar bÅ«t LZA eksperts tiesÄ«bu zinÄ«bās, jo viņam nav fundamentālu monogrāfiju tajās.

Man eksperta tiesÄ«bas starptautiskajās publiskajās un starptautiskajās privāttiesÄ«bās LZA nākas pastāvÄ«gi atjaunot ar kārtÄ“jās fundamentālās monogrāfijas apstiprinošÄm noteiktu to lapu kopijām. Lai uzturÄ“tu izcilÄ«bas reitingu LU mācÄ«bspÄ“kam jāizpilda liela lekciju slodze, lekciju kursi profesoram nepārtraukti vismaz reizi trÄ«s gados jāatjauno, ik gadus jāvada noteiktu skaitu bakalaura, maÄ£istra un doktora promocijas darbu. Levitam nav nekā no tā.

Var iebilst, ka Valsts prezidenta kandidātam tas nav nepieciešams. Nav gan, ja pretendents savas pretenzijas vadÄ«t valsti nebalsta ar “Ä£eniāla jurista autoritāti”, kā to dara Levits, ko var apstiprināt vienÄ«gi ar augšminÄ“to kritÄ“riju izpildÄ«šanu, viss pārÄ“jais ir tikai “bla - bla!”. Bet kā tad viņš ticis par Eiropas Tiesas tiesnesi! Visās starptautiskajās tiesās tiesnešu amatus var iegÅ«t tikai ar to dalÄ«bvalstu valdÄ«bu rekomendācijām, tātad caur attiecÄ«gām pazÄ«šanām, kā Levits “Latvijas ceļa” valdÄ«bas un t.s. “bandÄ«tu laikos” no tieslietu ministra amata bez ilgas aizsÄ“dÄ“šanās mÅ«su bÄ“du ielejā žigli aizprasÄ«jās atpakaļ uz Eiropu.

Turklāt Eiropas Tiesas tiesneša kritÄ“riji nemaz nav tik augsti - tos “pÄ“c vienbalsÄ«bas principa uz sešiem gadiem ieceļ dalÄ«bvalstu valdÄ«bas no personām, kuru neatkarÄ«ba neizraisa šaubas un kuras atbilst kvalifikācijai, kāda nepieciešama augstākā lÄ«meņa juristu posteņu ieņemšanai attiecÄ«gajās valstÄ«s, vai kuras ir atzÄ«tas kompetences juriskonsulti.” Tātad tur pat grādi nav pieprasÄ«ti! Vispār jau prezidenta kandidātam arÄ« tas nav nepieciešams. LÄ«dz šim pieticis ar balsu sarunāšanu ZvÄ“ru dārzā vai kaut kur uz Ventspils šosejas. TāpÄ“c dažiem no viņiem bijušas lielas grÅ«tÄ«bas ar valsts ārÄ“jo reprezentāciju. Levitam pieraksta šÄ«s spÄ“jas, lai gan ES Tiesas tiesneši nav pietuvināti ne ES Komisijas, ne Padomes, ne Parlamenta darbam, kur lieliski tiek galā V. Dombrovskis, Kariņš un Eiroparlamenta latviešu deputāti.

Levita “Ziņu” 11. punktā rakstÄ«ts, ka viņam pieder 1 zemesgabals Ä«pašumā, 2 MārupÄ“, 1 zemesgabals Engures novadā, tur pat vÄ“l zeme ar māju Ä«pašumā, 2 dzÄ«vokļi Ä«pašumā RÄ«gā, 1 dzÄ«voklis CÄ“sÄ«s - kopā 7 nekustamie Ä«pašumi, bet vai tad viņš Eiropā dzÄ«vo klajā laukā, ka viņš to piemirsis minÄ“t! Nešaubos, ka to visu viņš nopelnÄ«jis par ilgu gadu ļoti lielo tiesneša algu. Bet kopš Latvijas lÄ«dzdalÄ«bas Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā un Eiropas SavienÄ«bā tā veidojas no visu Latvijas iedzÄ«votāju un uzņēmÄ“ju nodokļu iemaksām. TomÄ“r vai viņam ir tik liela Ä£imene, ka nepieciešams tik daudz rÅ«mes visu izmitināšanai! Domāju, ka patiesÄ«bā - viņš, šÄ·iet, piepelnās ar nekustamo Ä«pašumu spekulāciju, kas mÅ«su valstÄ« arÄ« nav noziegums.

VÄ“l Levitam Rietumos pieder 9 vÄ“rtspapÄ«ru portfeļi investÄ«ciju fondos kopā gandrÄ«z viena miljona eiro vÄ“rtÄ«bā, plus ap 100 tÅ«kstošus lieli naudas uzkrājumi, kas viss kopā ar nekustamajiem Ä«pašumiem ir pāri par miljonu liels kapitāls, ko visu viņš arÄ« varÄ“ja sakrāt. Kamdēļ gan viņam bija jānÄ«kst par nieka ministra algu Latvijā! Lai paliek Antiņi, kas pÄ“dÄ“jais aizbrauks, lai nodzÄ“š gaismu! TomÄ“r tāda lÄ“ruma apsaimniekošana taču prasa milzums laika un nodokļu maksāšanas. Kā un vai viņš, tronÄ« ticis, jaudās to atlicināt rÅ«pÄ“m par savu valsti un tautu - sÄ“rdienÄ«ti!

Nupat citÄ“tais no manas sociāldemokrāta apziņas viedokļa liek apšaubÄ«t, ka tronÄ« tikušais Levits gluži kā TemplÄ« iegājušais JÄ“zus tÅ«daļ uz karstām pÄ“dām metÄ«sies izdzÄ«t “naudas mijÄ“jus un augļotājus”! Daudz ticamāk, ka viņš nekad nav aizmirsis, ka ir no slavenās Levitu - t.i. visgudro Tempļa priesteru un Toras skaidrotāju dzimtas un mÅ«su oligarhus, “naudas mijÄ“jus” un ātro kredÄ«tu un augļotājus, nenerros. Jau Platons brÄ«dināja tautu bÅ«t ļoti uzmanÄ«giem valdnieku izvÄ“lÄ“ un ievÄ“lÄ“t nevis tos, kas ļoti tiecas pÄ“c varas, bet gan filozofus, kuri valdÄ«t jāpiespiež!

Atmostieties, naivie! Markss un Einšteins bija kristÄ«tie ebreji. Pajautājiet Levitam, vai viņš ir kristÄ«ts un var to pierādÄ«t ar kristāmzÄ«mi! Citādi var iznākt cirks, ka kristÄ«gām vÄ“rtÄ«bām svÄ“ti ticošai tautai, kas katru gadu iet kājām cauri visai Latvijai uz lÅ«gšanām Aglonā, bÅ«s nekristÄ«gs Valsts prezidents un Satversmes 42. p. noteiktais “valsts bruņotā spÄ“ka augstākais vadonis”. Vai šÄ«s kurpes viņam arÄ« skaidri acÄ«mredzami nav par lielām!

Novērtē šo rakstu:

0
0