Iesaki rakstu:

Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kamera (LTRK) valdÄ«bas pārstāvjiem pieprasa nekavÄ“jošu rÄ«cÄ«bu enerģētikas krÄ«zes pārvarÄ“šanai, jo lÄ«dz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patÄ“rÄ“tājiem - gan uzņēmÄ“jiem, gan iedzÄ«votājiem - ir kritiska.

PÄ“dÄ“jo mÄ“nešu laikā energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, un tas neizbÄ“gami ietekmÄ“ visus uzņēmÄ“jus visās nozarÄ“s. Jau šobrÄ«d uzņēmumi izvÄ“rtÄ“ iespÄ“ju mazināt savu saimniecisko darbÄ«bu vai pārtraukt to vispār, kas nozÄ«mÄ“, ka dažādās nozarÄ“s, Ä«paši energoietilpÄ«go uzņēmumu vidÅ«, tuvākajā laikā var sagaidÄ«t arÄ« bezdarba pieaugumu.

Å…emot vÄ“rā, ka situācija ir kļuvusi kritiska un tiek radÄ«ts nopietns apdraudÄ“jums ekonomikai, LTRK valdÄ«bai pieprasa nekavÄ“jošu rÄ«cÄ«bu šÄ«s enerģētikas krÄ«zes risināšanai augstākajā lÄ«menÄ«, atbalstot gan uzņēmÄ“jus, gan iedzÄ«votājus.

UzņēmÄ“jus satrauc gan pieaugošie rÄ“Ä·ini, gan neskaidrÄ«ba par to, kādas energoresursu cenas bÅ«s nākotnÄ“. AS "Valmieras stikla šÄ·iedra" valdes loceklis Ä¢irts VÄ“veris stāsta: "Ražojot stikla šÄ·iedras produktus, ir nepieciešams liels gan elektroenerÄ£ijas, gan gāzes patÄ“riņš, kas mainÄ«gajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%.

SalÄ«dzinot ar 2021.gadu, elektroenerÄ£ijas cena nu jau ir 4.5 reizes augstāka, savukārt gāzei 6.2 reizes augstāka. Kas nozÄ«mÄ“, ka par enerÄ£iju 2022. gadā maksāsim turpat 10 miljonus eur vairāk nekā pagājušajā gadā. Kā nosegt šo milzÄ«go izmaksu pieaugumu, lai neciestu uzņēmums, kas 98% savu produkciju eksportÄ“ uz Japānu, ASV, ES un citām industriāli attÄ«stÄ«tām valstÄ«m, šobrÄ«d nav Ä«sti skaidrs. Redzam, ka arÄ« nepieciešamo izejmateriālu izmaksas aug.

Visticamāk ir jāsāk runāt par zaudÄ“jumiem, nevis peļņu. MÄ“s un citi uzņēmÄ“ji ar šo krÄ«zi cÄ«nāmies paši, jo pagaidām neviens bÅ«tiskus instrumentus, kas palÄ«dzÄ“tu ar šo neprātu tikt galā, nav piedāvājis. Nav nekādu vÄ“rā ņemamu prognožu par energoresursu cenu dinamiku un attÄ«stÄ«bu. Neredzam steidzamu valdÄ«bas rÄ«cÄ«bu krÄ«zes pārvarÄ“šanai, šeit nederÄ“s plāni "kaut kad", reakcijai jāseko tagad un tÅ«lÄ«t, jo daudziem laika vienkārši nebÅ«s."

Par uzņēmuma zaudÄ“jumiem un neskaidrÄ«bu, kā enerģētikas krÄ«ze tiks risināta, satraukumu pauž arÄ« Uldis Misiņš, SIA "Avoti SWF" valdes priekšsÄ“dÄ“tājs. "Saņemot decembra rÄ“Ä·inus par gāzi un par elektrÄ«bu, sākām rÄ“Ä·ināt uzņēmuma zaudÄ“jumus pirmajā ceturksnÄ«. Kādu brÄ«di šÄdi var strādāt, bet nepieciešams zināt, kas notiks tālāk un cik ilgi bÅ«s jāstrādā pie šÄdām energoresursu cenām.

Lai arÄ« valsts piedāvā nelielu atbalstu, 700 000 eur decembra rÄ“Ä·inam par elektrÄ«bu 27 000 eur kompensācija diemžēl nav jÅ«tams atvieglojums. No valdÄ«bas sagaidām skaidrÄ«bu par to, kā enerģētikas krÄ«ze tiks risināta un kādas energoresursu cenas sagaidāmas turpmāk. UzņēmÄ“jam ir svarÄ«gi zināt, ar ko rÄ“Ä·ināties nākotnÄ“," viņš komentÄ“.

LTRK ir nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli Ministru prezidentam, ekonomikas ministram, finanšu ministram un Saeimas TautsaimniecÄ«bas, agrārās, vides un reÄ£ionālās politikas komisijai ar priekšlikumu izstrādāt tiešus atbalsta instrumentus uzņēmÄ“jiem, atkārtoti izvÄ“rtÄ“jot kompensācijas uzņēmumiem no valsts budžeta, par finansÄ“šanas avotu izmantojot ieņēmumus no valstij piederošÄm enerģētikas nozares kapitālsabiedrÄ«bām, pārskatot arÄ« dividenžu sistÄ“mu, kā arÄ« papildus ienākumus un uzkrājumus no obligātās iepirkumu komponentes.

Tāpat nepieciešams pārraudzÄ«t kritiski svarÄ«gas izejvielas un resursus, šobrÄ«d visus ar energoresursiem un to cenu aktuālos jautājumus nododot tiešÄ Ministra prezidenta atbildÄ«bā, kā arÄ« iniciÄ“t izmaiņas, lai esošie atbalsta instrumenti pieejami visiem energoietilpÄ«gajiem uzņēmumiem.

Lai arÄ« atbalstāmo nozaru NACE kodi ir noteikti Eiropas SavienÄ«bas lÄ«menÄ«, ir vairākas nozares, kuras atbalstāmo nozaru sarakstā nav ietvertas, taču tajās darbojas energoietilpÄ«gi uzņēmumi, kas ir bÅ«tiski Latvijas rÅ«pniecÄ«bai un tautsaimniecÄ«bai. Izmaiņas nodrošinātu, ka atbalstu varÄ“tu saņemt lielāks nozaru un uzņēmumu skaits.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norāda: "Energoresursu cenu pieaugums ir kļuvis par galveno problÄ“mu gan uzņēmÄ“jiem, gan sabiedrÄ«bai kopumā. ŠobrÄ«d valdÄ«ba tai pievÄ“rš nepietiekamu uzmanÄ«bu. Energoresursu cenas ir pieaugušas tik strauji, ka tas apdraud daudzu uzņēmumu darbÄ«bu.

Vairāki uzņēmumi ziņo par daļēju vai pilnÄ«gu ražošanas pārtraukšanu, tas rada draudus gan pozÄ«cijām eksporta tirgos, gan uzņēmÄ“ju iespÄ“jām nodrošināt darba vietas. Tie atbalsta instrumenti, par kuriem valdÄ«ba runā šobrÄ«d, ir nepietiekami, lÄ«dz ar to LTRK ir izteikusi priekšlikumus un aicina daudz proaktÄ«vāk rÄ«koties, lai samazinātu energoresursu izmaksu pieaugumu un ar to saistÄ«tos riskus."

Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kamera ir politiski neitrāla uzņēmÄ“ju biedrÄ«ba, kurā apvienojušies visu Latvijas reÄ£ionu un tautsaimniecÄ«bas nozaru mikro, mazie, vidÄ“jie un lielie uzņēmumi. PÄ“c biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmÄ“ju biedrÄ«ba, kurā apvienojušies tuvu 6000 biedru (3000 individuālie uzņēmumi un 3000 biedru no uzņēmÄ“ju biedrÄ«bām) LTRK individuālo biedru - uzņēmumu - apgrozÄ«jums 2020.gadā pārsniedza 17,8 miljardus eiro.