Iesaki rakstu:

Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problÄ“ma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretÄ“ji solÄ«jumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistÄ«t investoru. PrecÄ«zi! Bet kāpÄ“c nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzÄ«votu, tāpÄ“c vÄ“l nogaida, lÄ«dz varÄ“s, tā teikt, savākt par sviestmaizi? IespÄ“jams.

Taču tad jo aktuālāk bÅ«tu pievÄ“rst uzmanÄ«bu uzņēmuma vadÄ«tājam, kurš vistiešÄk atbildÄ«gs par darbÄ«bas rezultātiem, – cik labi strādājis, vai labi strādājis. Vismaz publiski tāda vÄ“rtÄ“juma nav bijis. Tiesa, izskanÄ“jušas daudzas uzslavas, taču ir arÄ« pamats kritikai – ļoti sen solÄ«tā privātā investora piesaiste tā arÄ« nav notikusi. Jo droši vien, ka potenciālie investori zina ko vairāk par uzņēmumu nekā plašÄka sabiedrÄ«ba.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” ir nepieciešama jauna vadÄ«ba – tā intervijā Latvijas Radio paudis ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS). PÄ“kšÅ†a apskaidrÄ«ba? Populisms?

Bumbas vÄ“l dziļāka iesišana Satiksmes ministrijas un to pārvaldošo „ProgresÄ«vo” vārtos? Kāds vÄ“l (varbÅ«t – slÄ“pts) motÄ«vs, kura dēļ Gauss ilgus gadus dažādām valdÄ«bām šÄ·ita gana labs, nu ZZS ministram vairs nešÄ·iet? VÄ“l ja vairāk, ja zinām, ka Martina Gausa pilnvaru laiks pavisam nesen – šÄ«s vadÄ«bas darbÄ«bas laikā – tika pagarināts un ir spÄ“kā no 01.01.2024 lÄ«dz 31.12.2026.

Te Ä«sti vietā arÄ« atgādināt, ka Martins Gauss par “airBaltic” izpilddirektoru un valdes priekšsÄ“dÄ“tāju kļuva laikā, kad ministru prezidents bija Valdis Dombrovskis („VienotÄ«ba”), bet satiksmes ministrs – Uldis Augulis (ZZS). Tas bija tālajā 2011. gada oktobrÄ«. “Politiskais jumts” nav mainÄ«jies, taču jau šÄ·iebjas. Vai varbÅ«t tikai šÄ·ietami šÄ·iebjas un visa publiskā kritika ir vien izrāde? Ja tā, tad kādu interešu vadÄ«ta?

Ko par Gausu varam lasÄ«t, ja ielÅ«kojamies interneta dzÄ«lÄ“s? Zināms, ka pirms “airBaltic” Martins Gauss vadÄ«ja Ungāru aviokompāniju “Malév”, kura drÄ«z pÄ“c viņa aiziešanas bankrotÄ“ja.

VarbÅ«t šajā apstāklÄ« ir atbilde uz jautājumu, kāpÄ“c viņa pilnvaru laiku apstiprina vÄ“l un vÄ“l, un vÄ“l? Proti, māņticÄ«bas vadÄ«ti politiÄ·i nevÄ“las pieļaut vÄ“stures atkārtošanos – šoreiz ar “airBaltic”?

Vai varbÅ«t iemesls ilgdzÄ«vošanai amatā ir saistÄ«ts ar naudu? Tas, ka Martins Gauss ir Ä«paši labi atalgots, nav noslÄ“pums, taču arÄ« pÄ“c šiem ilgajiem gadiem nav saprotams, kāpÄ“c augstais atalgojums viņam vismaz Latvijā tik viegli tiek politiski akceptÄ“ts. Un te der atgādināt iemeslu Martina Gausa aiziešanai no “Malév” vÄ“l laikā, kad tas bija darboties spÄ“jÄ«gs uzņēmums.

Internetā atrodams, ka viens no iemesliem Martina Gausa aiziešanai no “Malév” izpilddirektora amata bija atalgojuma griesti, ko 2010. gadā Ungārijas valdÄ«ba noteica tolaik jaunievÄ“lÄ“tā premjera Viktora Orbāna valdÄ«ba – tie bija 8000 eiro bruto mÄ“nešalgas (apmÄ“ram 5000 eiro neto) robežās visiem valsts uzņēmumu vadÄ«tājiem. Vai nav dÄ«vaini, ka jau 2011. gada oktobrÄ« satiksmes ministrs Uldis Augulis LNT raidÄ«jumam 900 sekundes runāja par to, ka Latvijas lidsabiedrÄ«bas vadÄ«tāja atalgojums nedrÄ«kstÄ“tu pārsniegt 20 tÅ«kstošus latu mÄ“nesÄ«? Adekvāts un nesavtÄ«gs dāsnums? Amats iegÅ«ts vairāksolÄ«šanā? VÄ“l jo vairāk, ja šÄ« summa jau drÄ«z vien tika pārsniegta, kā to redzam no LTV raidÄ«juma Kas Notiek Latvijā apkopojuma.

Un vÄ“l šajā sakarÄ«bā vÄ“rts uzmanÄ«bu vÄ“rst tam, ka pirms dažām dienām – 5. janvārÄ« – Nacionālo apvienÄ«bu pārstāvošais 14.Saeimas deputāts Ä¢irts Lapiņš saziņas rÄ«kā “X” publicÄ“ja ziņu par Martina Gausa “blakus ieņēmumiem”.

“Martinam Gausam pieder Vācijas uzņēmums “MaGau GmBH”, kuram savukārt pieder “2e systems gmbh”. Šis “2e systems” ir piegādātājs “AirBaltic”. Cik Ä“tiski tas ir? Cik vÄ“l šÄdu shÄ“mu, kur Gauss “piegādā” pats sev? Nav brÄ«nums, ka “airBaltic” visu laiku ir zaudÄ“jumi, ja naudu izņem…”, rakstÄ«ja Lapiņš, ziņai klāt pievienojot arÄ« teikto apliecinoša dokumenta attÄ“lu.

PÄ“c pāris dienām parādÄ«jās ziņa, ka KNAB sācis pārbaudi par Martina Gausa rÄ«cÄ«bas atbilstÄ«bu likumam, bet “airBaltic” pārstāvji publiski pauda, ka interešu konflikta neesot. Var jau bÅ«t, ka viss noformÄ“ts tā, ka formāli pārkāpuma tiešÄm nav, bet… vai te var runāt par labas pārvaldÄ«bas praksi?

VÄ“l interesants aspekts ir Krievijas Ä“na. MÄ“nesi pirms Martina Gausa stāšanās “Malév” valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amatā par šÄ«s aviokompānijas 49% kapitāla daļu Ä«pašnieci bija kļuvusi Krievijas “Vnesheconombank”, attiecÄ«gi Ungārijas valstij saglabājot 51%.

2009. gadā “Malév” kļuva par otro aviokompāniju ārpus bijušÄs Padomju SavienÄ«bas – aiz itāļu “ItAli Airlines” –, kas pasÅ«tÄ«ja Krievijas Sukhoi Superjet 100. Proti, bija parakstÄ«ts nodomu protokols par 15 lidmašÄ«nām ar iespÄ“ju iegādāties vÄ“l 15 lidmašÄ«nas. Ziņās par to pavÄ«dÄ“ja pieņēmums, ka darÄ«jumu ietekmÄ“ja mazākuma Ä«pašnieks Vneshekonombank un partnera aviokompānija “Aeroflot”. Šis pasÅ«tÄ«jums gan tika apturÄ“ts 2011. gadā, kad jau valsts aviokompāniju bija renacionalizÄ“jusi. Tas bija gadu pirms “Malév” darbÄ«bas pārtraukšanas.

Taču interesanti, ka arÄ« “airBaltic” vÄ“l pavisam nesen bija, tā teikt, soļa attālumā no Krievijas „Sukhoi Superjet 100” iegādes. Par to 2015. gada 16. novembrÄ« vÄ“stÄ«ja LSM.

Martins Gauss to tolaik komentÄ“ja ar šobrÄ«d populārās “Very Cool People” dziesmas vārdiem “Ne Nu Jā Ne Nu NÄ“…”, lai gan, kā vÄ“stÄ«ja LETA, atsaucoties uz NRA, aviokompānija jau bija sākusi meklÄ“t inženierus, kas strādātu specifiski ar Krievijas uzņēmuma Sukhoi ražotajām lidmašÄ«nām.

Un vÄ“l. Vai zināt, kāpÄ“c “Malév” slÄ“dza, lai gan vÄ“l Martina Gausa vadÄ«bas laikā tas sasniedza noslogotÄ«bas rādÄ«tājus, kas pārsniedz nozares vidÄ“jo rādÄ«tāju starp “tradicionālajām” aviokompānijām un bija salÄ«dzināms ar zemo izmaksu aviokompānijām? Jo 2012. gada 9. janvārÄ« Eiropas SavienÄ«ba atzina “Malév” saņemto valsts atbalstu par nelikumÄ«gu un lika Ungārijai to atgÅ«t no uzņēmuma. Varam vilkt paralÄ“les ar “airBaltic”? VarÄ“tu, bet kaut kā negribas piesaukt nelaimi. (ŠÄ·iet bailes no lÄ«dzÄ«ga Eiropas Komisijas lÄ“muma ir iemesls tam, ka joprojām nav samazināts “airBaltic” pamatkapitāls, norakstot zaudÄ“jumos valsts ieguldÄ«jumus, kā to jau pÄ“rnvasar pielÄ“ma.)

Uz šÄ« fona ļoti ļoti dÄ«vaina šÄ·iet valdÄ«bas vadÄ«tājas norobežošanās no visa tā, kas saistÄ«ts ar “airBaltic”. Šonedēļ pÄ“c koalÄ«cijas partiju sanāksmes premjere Evika Siliņa (Jaunā VienotÄ«ba) paudusi: “Atgādināšu, ka uzņēmums nepieder 100% valstij. Tas ir jāņem vÄ“rā. Tas ir daļēji privāts uzņēmums, un valdÄ«ba nevar, un tas nav valdÄ«bas uzdevums, zināt visu, kas notiek šajā uzņēmumā. Bet ir svarÄ«gi, ka mÄ“s tiekam no “airBaltic” padomes puses informÄ“ti, kādi tad ir risinājumi, ko viņi piedāvā. Manuprāt, šie visi jautājumi ir risināmi.”

Protams, Latvijas valstij pieder ne visi 100%, tomÄ“r tuvu tam – 97,97% – “airBaltic” akciju, atlikušie 2,03% ir “Aircraft Leasing 1”, kas savukārt pieder finanšu investoram Dānijas uzņēmÄ“jam Larsam TÅ«senam. ŠÄda situācija, šÄ·iet, speciāli uzturÄ“ta, lai apietu dažādus ierobežojumus, kas attiecas uz 100% valstij piederošÄm kapitālsabiedrÄ«bām, tostarp attiecÄ«bā uz valdÄ«bas atalgojumu.

Taču tas, ka ar pāris procentiem daļu kāds ir lÄ«dzÄ«pašnieks, nemazina valsts atbildÄ«bu par šÄ« uzņēmuma tālāko likteni un arÄ« riskus tieši valstij, ja kas noiet greizi ar uzņēmuma tālāko pārvaldÄ«bu. TāpÄ“c tomÄ“r gribÄ“tos saklausÄ«t gādÄ«ga saimnieka attieksmi valsts augsto amatpersonu izteikumos par “airBaltic”.