Iesaki rakstu:

VidÄ“jā mājsaimniecÄ«ba Latvijā pÄ“c iecerÄ“to nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka Ä£imenes budžetā, taču aplÄ“ses rāda, ka nodevas un inflācija to aprÄ«s četrkārtÄ«gi.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita

Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija.

VidÄ“jā Ä£imene valstÄ« mÅ«su izpratnÄ“ ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidÄ“jo algu pÄ“c Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidÄ“jo pensiju pÄ“c tā paša gada statistikas, un divi bÄ“rni, kuri tiek skaitÄ«ti kā apgādājamās personas. VÄ“rā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokli (PVN), iedzÄ«votāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vÄ“rā.

Nodokļu izmaiņas plusos

Bruto ienākumi vidÄ“jā mājsaimniecÄ«bā veidojas no divu vecāku vidÄ“jām algām pirms nodokļu nomaksas, par pamatu ņemot 2023. gada oficiālo skaitli – 1537 eiro, kā arÄ« no vecvecāku vidÄ“jām pensijām – 516,4 eiro katram pensionāram. Kopā tie ir 4106,8 eiro. ŠÄgada sākumā divi strādājošie nodokļos, ieskaitot arÄ« darba devÄ“ja sociālās iemaksas, samaksā 1458,44 eiro, bet divi pensionāri kopā – 6,56 eiro.

ŠobrÄ«d, ievÄ“rojot gaidāmās nodokļu izmaiņas un paliekot pie 2023. gada vidÄ“jiem ieņēmumiem, šie paši cilvÄ“ki kopā samaksās 1362,62 eiro. Secinājums – lÄ«dz ar gaidāmajām nodokļu izmaiņām vidÄ“jā Ä£imene nodokļos samaksās par 102,38 eiro mazāk jeb, izdalot uz sešiem Ä£imenes locekļiem, – 17,06 eiro.

PašvaldÄ«bas zaudÄ“s miljonus

Nejautājot, ko Ä«sti šajā nodokļu šarādÄ“ iegÅ«st mājsaimniecÄ«bas, ir acÄ«mredzami, ka pašreizÄ“jā nodokļu korekcija, kas lielā mÄ“rā skar vairumu Ä£imeņu, ietekmÄ“s pašvaldÄ«bas, kurās iedzÄ«votāji saņem vidÄ“jās algas vai arÄ« par vidÄ“jo mazāku algu. Proti, lielākā ietekme vidÄ“jās mājsaimniecÄ«bas ieguvumam – aptuveni 17 eiro uz cilvÄ“ku – ir neapliekamā minimuma palielināšanai kā strādājošajiem, tā pensionāriem.

Lauvas tiesu no IIN saņem pašvaldÄ«bas, un, pieņemot, ka akurāt visi strādājošie Latvijā ir vidÄ“jie cilvÄ“ki, tad 17 eiro bÅ«tu jāparedz aptuveni 800 tÅ«kstošiem strādājošo, un, ievÄ“rojot to daļu, ko saņem pašvaldÄ«bas, iegÅ«sim, ka tās saņems par vismaz 10 miljoniem eiro mazāk nekā iepriekš. PatiesÄ«bā zaudÄ“jumu apmÄ“rs pašvaldÄ«bām bÅ«s lielāks, jo 2024. gada vidÄ“jā alga, visticamāk, sasniegs 1700 eiro.

Inflācija noēd ar uzviju

Valsts sagādāto patīkamo pārsteigumu 17 eiro apmērā uz katru vidējās mājsaimniecības locekli ir jāspēj mērīt. Cik tad patiesībā daudz iegūstam un kā to novērtēt?

Pirmkārt, jāņem vÄ“rā, ka pÄ“rn inflācija vÄ“l aizvien sasniedza teju 10%, bet kopš 2022. gada algu inflācija bija niecÄ«ga, proti, mazāka par 10%. IevÄ“rojot, ka 2022. gada preču un pakalpojumu inflācija pārsniedza 20%, iegÅ«sim, ka šis ir lielums, par kuru vajadzÄ“tu pieaugt algām no 2023. gada, ja neņemam vÄ“rā 2024. gada inflāciju vispār.

Ja 2023. gada vidÄ“jo algu reizina ar 1,2, iegÅ«sim, ka vidÄ“jai algai vajadzÄ“tu bÅ«t 1827 eiro, bet realitātÄ“ 2024. gada beigās tā, visticamāk, nepārsniegs 1700 eiro. ŠÄgada 2. ceturksnÄ« vidÄ“jā alga bija 1671 eiro un pÄ“c pieauguma tempa nav paredzama ļoti strauja izaugsme. Īsumā – katrs vidÄ“jās Ä£imenes strādājošais pirktspÄ“jā 2025. gada sākumā caurmÄ“rā aizvien paspÄ“lÄ“s aptuveni 100 eiro pret 2023. gadu, ja ievÄ“rojam, ka strādājošÄ vidÄ“jā prognozÄ“tā alga ir 1700 eiro, bet pensija – 576 eiro. Ja palielinām 2023. gada lielumus par 20%, tad strādājošie pirktspÄ“jā zaudÄ“ vismaz 144, bet pensionāri – 43 eiro.

RezultÄ“joši – valsts dāvana vidÄ“jai Ä£imenei ir aptuveni 100 eiro, bet pirktspÄ“jas kritums – aptuveni 400 eiro. Tātad viens no mÄ“rÄ«juma rezultātiem ir – valsts kompensÄ“ 25% no pirktspÄ“jas krituma katrā vidÄ“jā Ä£imenÄ“, kas noteikti ir labāk nekā nekas, bet tajā pašÄ laikā 75% no šÄ« trÅ«kuma paliek Ä£imeņu budžetos.

Gan nodokļi, gan nodevas

Valsts ar vienu roku dod, bet ar otru ņem – tā ir sen zināma patiesÄ«ba. Jebkuri ieņēmumi pÄ“c nodokļu nomaksas Ä£imenes budžetā tiek tÄ“rÄ“ti preču un pakalpojumu iegādei, kur neizbÄ“gami tiks nomaksāts PVN. Turklāt ir vesela virkne papildu nodevu, kas nav nodokļi. PiemÄ“ram, tādas institÅ«cijas kā CSDD pakalpojumu maksas var palielināt pÄ“c sirds patikas. Savukārt PMLP maksu par pases maiņu var palielināt, prasot apstiprinājumu valdÄ«bai.

Kopumā dažādu ļoti nepieciešamu maksājumu lielums var bÅ«tiski mainÄ«ties jau no 2025. gada, bet aplÄ“st to attiecÄ«bu pret vidÄ“jās mājsaimniecÄ«bas šÄbrīža ieguvumu 100 eiro mÄ“nesÄ« ir samÄ“rā grÅ«ti, jo vairums nodevu palielinājumu kļūs zināmi tikai jaunajā gadā. Ar samÄ“rā augstu ticamÄ«bu var teikt, ka dažādu maksājumu pieaugums par valsts iestāžu un institÅ«ciju pakalpojumiem var veidot vismaz 20%, bet atsevišÄ·os gadÄ«jumos – pat vairākas reizes pārsniegt pašreizÄ“jās cenas.

Kopējā masa nemazinās

Labi zināms, ka patiesÄ«bā neviena nodokļu reforma kopÄ“jo plānoto nodokļu ieņēmumu masu nemazina. Tādas nodokļu reformas vÄ“l nav notikušas, ja atskaitām tos gadÄ«jumus, kad jau iepriekš atrunāts nodokļu palielinājums uz laiku, kas vÄ“lāk tiek samazināts lÄ«dz iepriekšÄ“jam lÄ«menim.

PiemÄ“ram, pÄ“c 2008. gada finanšu krÄ«zes PVN tika palielināts un pÄ“c tam atgriezās 21% lÄ«menÄ«. Visas pārÄ“jās nodokļu izmaiņas, kuras arÄ« var saukt par reformām, notikušas ar mÄ“rÄ·i palielināt valsts nodokļu ieņēmumus. ArÄ« pašreizÄ“jo nodokļu izmaiņu mÄ“rÄ·is ir šÄds, tikai ar sapratni, ka no mazajām algām, par kādām var saukt arÄ« mÅ«su vidÄ“jo algu, ja to skatām uz kopÄ“jā Eiropas SavienÄ«bas fona, Ä«sti nav, ko paņemt.

Nodokļu pieaugums skar personas, kuru ieņēmumi pārsniedz noteiktu slieksni, un tad arÄ« ir runa par pieaugumu. PārÄ“jos gadÄ«jumos valsts samierinās ar apgrozÄ«juma nodokļiem un nodevām, kas katru neizbÄ“gami piemeklÄ“. Proti, tieši strādājošais sociālās piramÄ«das apakšÄ, kas iegÅ«st nodokļu atvieglojumu, gala iznākumā bÅ«s tas, kurš apmaksā visas piramÄ«das papildu izmaksas, kas tiks iekļautas izmaksu pieaugumu tāmÄ“s vai uzcenojumos.

Valsts gadÄ«jumā tas izpaudÄ«sies kā cenrāžu palielināšana par pakalpojumiem, bet privātajā sektorā kā preču un pakalpojumu cenu pielikums. Ticami, ka viens no šÄdiem stimuliem bÅ«s akcÄ«zes nodokļa degvielai celšana, kas radÄ«s domino efektu.

Atrisinājums – kāds tas ir?

MÅ«su valsts nomokās ar papildu ieņēmumu meklÄ“šanu un, kā ierasts, to iesāk ar nodokļu masas palielinājuma plānošanu esošajā aprÄ“Ä·inu tabulā. Vienkārši sakot, mums ir iekšzemes kopprodukts (IKP), un mÄ“s gribam 33% nodokļos. Tāda tendence ir jau kopš Māra Kučinska valdÄ«bas laikiem, un neviens šo mÄ“rÄ·i nav atcÄ“lis. Var vÄ“lÄ“ties kā Dānijā pusi no IKP iekasÄ“t nodokļos un pat sasniegt šo mÄ“rÄ·i, tomÄ“r jautājums ir – cik no šÄ«s naudas, ko valsts iekasÄ“, nonāk atpakaļ ekonomikā un ko tas dod?

Ja valsts atbalsts vairo iedzÄ«votāju labklājÄ«bu, mazina nevienlÄ«dzÄ«bu, palielina mobilitāti un iespÄ“jas pielāgoties darba tirgum, tad tie ir labi iztÄ“rÄ“ti nodokļi. Ja iegÅ«stam arvien sliktāku izglÄ«tÄ«bu, vājāku mobilitāti, mazāk uzņēmumu, kas spÄ“j maksāt konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas algas, kaut kas nav labi un nodokļus palielināt nav gudri. Pirms prasÄ«t vairāk, jāsaprot, vai tas dos kādu labumu sabiedrÄ«bai, kas nodokļus maksā. Jautājums nav, vai korupcijas kontrole kļūs vÄ“l stiprāka, vai valstij bÅ«s vÄ“l raženāki uzņēmumu vadÄ«tāji, vai kāds ticÄ“s valsts medijiem, bet primāri – vai nodokļu maksātāji kļūs konkurÄ“tspÄ“jÄ«gāki un vairāk pelnÄ«s? Tikai šÄdā gadÄ«jumā nodokļu masa pieaugs.

Atbilde uz šo jautājumu daudzos gadÄ«jumos nav pozitÄ«va. Valsts nodokļu ieņēmumu pamats ir komercsektora daļā, kas ražo eksportpreci. Viss cits ir iekšÄ“ja naudas cirkulācija un aktÄ«vas darbÄ«bas imitācija. Kuram rÅ«p, ka 2025. gada sākumā vidÄ“jā alga bÅ«s vismaz 1843 eiro, nevis tikai 1700+? Vismaz eksportÄ“tāju vidÅ«.

Kādas būs valsts investīcijas, lai algas panāktu inflāciju un mēs gadu no gada netaptu trūcīgāki? Kuram tas rūp?