Iesaki rakstu:

Tieslietu ministre Inese LÄ«biņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildÄ«bu par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvÄ“ka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var bÅ«t gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedÄ«ba, tā var tikt Ä«stenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minÄ“ts ministrijas izplatÄ«tajā skaidrojumā.

LÄ«biņas-Egneres ierosinājums sabiedrÄ«bā izpelnÄ«jies pretrunÄ«gu reakciju. Vieni to atbalsta, sakot - jau sen bija laiks. Cik ilgi var šo uzmākšanos pieciest, kamÄ“r otri par to neslÄ“pti ņirgājas, norādot, ka drÄ«z jau paskatÄ«ties uz sievieti nedrÄ«kstÄ“s, jo šÄdu skatienu varÄ“s uzskatÄ«t kā uzmākšanos.

Pirms izvÄ“rtÄ“jam abus šos galÄ“jos redzÄ“jumus, uzreiz jāpasaka, ka pati seksuālās uzmākšanās problÄ“ma nenoliedzami pastāv. Tā var bÅ«t pat ļoti nepatÄ«kama un atsevišÄ·os gadÄ«jumos kritiski nepatÄ«kama. Tajā pašÄ laikā šis ir vitāli svarÄ«gs sociāls jautājums, kura risināšanā var viegli aizrauties, nonākt galÄ“jÄ«bās un beigu beigās iebraukt grāvÄ«.

Å…emsim kaut vai to pašu paskatÄ«šanos. ŠÄ« paskatÄ«šanās var patiešÄm bÅ«t atklāti neÄ·Ä«tra, otru pusi aizskaroša un pat stipri nepatÄ«kama. Tajā pašÄ laikā, reglamentÄ“jot šo paskatÄ«šanos, tuvojamies totalitārām sabiedrÄ«bām, kur katrs solis, katrs vārds, katra kustÄ«ba rÅ«pÄ«gi jāapdomā, jo tas var aizskar kāda cieņu, kāda autoritāti, kādu svÄ“to rakstu rindu. KriminālatbildÄ«bas lÄ«menÄ«. Vai tiešÄm to vÄ“lamies?

Šajā lietā ir vÄ“l kāda ārkārtÄ«gi bÅ«tiska, tÄ«ri subjektÄ«va nianse. Pati uzmākšanās konstatācija ir pilnÄ«bā atkarÄ«ga no tā, kāda ir sievietes attieksme pret konkrÄ“to “varmāku”. Kad runā par seksuālu uzmākšanos, tad sievietes ar to saprot nevÄ“lamu uzmākšanos. Ja vÄ«rietis sievietei patÄ«k, tad viņa uzmanÄ«bas izrādÄ«šana pat ar klajiem uzmākšanās elementiem neizraisa iebildumus. Šis potenciālā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma (ja tiek pieņemts LÄ«biņas-Egneres priekšlikums) subjektÄ«vais vÄ“rtÄ“jums rada visas sekojošÄs neskaidrÄ«bas un iespÄ“jamos riskus. SabiedrÄ«ba tomÄ“r sastāv ne tikai no sievietÄ“m. Ir arÄ« otra puse - vÄ«rieši. ArÄ« viņu intereses jāņem vÄ“rā.

VÄ«riešu dzÄ«ve tikai šÄ·ietami vieglāka

Te parādās divas problÄ“mas no vÄ«riešu puses. VÄ«rietis jau nevar apriori zināt, vai viņš tai sievietei patÄ«k vai ne. Turklāt, kā liecina dzÄ«ves prakse, nav nemaz tik reti gadÄ«jumi, kad sievietei vÄ«rietis sākumā nemaz nepatÄ«k, bet, iepazÄ«stot tuvāk un novÄ“rtÄ“jot vÄ«rieša uzdrÄ«kstÄ“šanos un neatlaidÄ«bu (kas ir atzÄ«tas vÄ«rišÄ·Ä«bas pazÄ«mes), sievietei viņš iepatÄ«kas.

Otra problÄ“ma ir, ka šÄdā veidā tiek ārkārtÄ«gi smagā stāvoklÄ« nostādÄ«ti tie vÄ«rieši, kuriem jau tā dažādu iemeslu dēļ (visbiežāk fiziskas mazpievilcÄ«bas vai pārmÄ“rÄ«gas kautrÄ«bas dēļ) ir grÅ«ti veidot kontaktus ar sievietÄ“m. Viņi jau tā jÅ«tas nedroši, bet, sabiedrÄ«bā pasludinot šo uzdrošināšanos par sociāli nevÄ“lamu, viņi jutÄ«sies vÄ“l depresÄ«vāk ar visām no tā izrietošajām sekām. NeaizmirsÄ«sim, ka vÄ«riešu pašnāvÄ«bu skaits Latvijā sešas reizes (atsevišÄ·Äs vecuma grupās vÄ“l vairāk) pārsniedz sieviešu pašnāvÄ«bu skaitu. Lielākoties tieši problÄ“mu dēļ ar pretÄ“jo dzimumu.

Esmu daudz ar sievietÄ“m runājis par šiem jautājumiem un varu teikt: absolÅ«ti lielākā daļa sieviešu pat nenojauš, cik vÄ«riešiem (Ä«paši jaunÄ«bā) grÅ«ti sievieti uzrunāt, sadÅ«šoties uzaicināt viņu uz deju, pateikt kādu komplimentu vai pat izrādÄ«t simpātijas. Tie vÄ«rieši, kuriem šÄdu “kompleksu” nav, kuri ar sievietÄ“m prot “brÄ«vi apieties”, ir burtiski uz izÄ·eršanu.

Lai arÄ« vairums mÅ«sdienu sieviešu ir svÄ“ti pārliecinātas, ka vÄ«riešiem ir vieglāka dzÄ«ve un tāda tā viņiem ir bijusi vienmÄ“r (patriarhālā sabiedrÄ«ba gadu tÅ«kstošiem esot sievietes apspiedusi), fakti par to neliecina.

Par pašnāvÄ«bu skaitu jau minÄ“ju. DzÄ«ves ilgums vÄ«riešiem gandrÄ«z visur ir ievÄ“rojami Ä«sāks. Vismaz Rietumu kultÅ«rā. Cilšu karu laikos ieņemtajās apmetnÄ“s vÄ«riešu kārtas pārstāvjus nogalināja visus bez izņēmuma. ArÄ« pati karošana bija vÄ«riešu “ekskluzÄ«va privilÄ“Ä£ija”. Ikdienas kautiņi skolā, pagalmā, zaļumballÄ“s, kur nepieciešams sevi pierādÄ«t. Cehos un šahtās pirms simt un vairāk gadiem pa 12 stundām dienā strādāja tieši vÄ«rieši. MÅ«sdienās vÄ«riešiem tiešÄm daudzas agrākās grÅ«tÄ«bas atkritušas, taču ne tās, kas saistÄ«tas ar seksuālajām attiecÄ«bām, jo “pÄ“dÄ“jais vārds” – ielaisties ar vÄ«rieti vai ne – joprojām pieder sievietÄ“m.

Aplidošanas procesā sieviete testÄ“ vÄ«rieti

Atgriežoties pie LÄ«biņas-Egneres priekšlikuma, svarÄ«gi ir neieslÄ«gt atsevišÄ·os ekstrÄ“mos gadÄ«jumos: kā tagad varÄ“s iepazÄ«ties? Vai bÅ«s iepriekš jāaizpilda anketa, pie notāra jāapliecina savstarpÄ“ja piekrišana? SvarÄ«gi ir runāt pÄ“c bÅ«tÄ«bas, jo rakstÄ«tā un vÄ“l jo vairāk nerakstÄ«tā attiecÄ«bu reglamentācija starp dzimumiem nosaka jebkuras sabiedrÄ«bas ilgtermiņa perspektÄ«vas.

Kaut vai tā iemesla dēļ, ka tieši šÄdās attiecÄ«bās rodas jauni sabiedrÄ«bas locekļi (dzimst bÄ“rni), kuri turpina šÄ« sociuma pastāvÄ“šanu. Neapzinātā lÄ«menÄ« to visi saprot, tāpÄ“c jebkuri ar Ä£imenes un seksuālo uzvedÄ«bu saistÄ«ti jautājumi vienmÄ“r tiek uztverti Ä«paši jÅ«tÄ«gi. LÄ«dz ar to, izvÄ“rtÄ“jot dažādus priekšlikumus šajā sfÄ“rā, svarÄ«gi apzināties bāzes principus.

Lai kā radikālais “progresisms” censtos noliegt dzimumu atšÄ·irÄ«bas un to bināro dalÄ«jumu, dabu neapmānÄ«si. BÄ“rni dzimst tikai sievietÄ“m. Sievietes ieguldÄ«jums bÄ“rna piedzimšanā ir nesalÄ«dzināms ar vÄ«rieša ieguldÄ«jumu, kas arÄ« nosaka visas vÄ«riešu un sieviešu psiholoÄ£iskās atšÄ·irÄ«bas. Pati daba liek sievietei bÅ«t ievÄ“rojami atbildÄ«gākai attiecÄ«bu veidošanas jautājumos. Neielaisties paviršÄs attiecÄ«bās ar kuru katru (kā tas bieži gadās homoseksuālu attiecÄ«bu gadÄ«jumos). Kontracepcijas izgudrošana daudz ko ir izmainÄ«jusi, bet tā nespÄ“j atcelt Ä£enÄ“tiski ieprogrammÄ“to.

Dabā visam ir sava jÄ“ga. ArÄ« aplidošanas procesam ar tā sākotnÄ“jās atraidÄ«šanas spÄ“li. Sieviete neapzināti testÄ“, cik nopietna ir vÄ«rieša interese, cik viņš neatlaidÄ«gs, izlÄ“mÄ«gs, drosmÄ«gs, uzņēmÄ«gs, noturÄ«gs savās jÅ«tās, jo sievietei vÄ«rieša psiholoÄ£iskā vÄ«rišÄ·Ä«ba ir daudz svarÄ«gāka nekā tÄ«ri fiziskā pievilcÄ«ba (skaistums), kuram varbÅ«t ir izšÄ·iroša nozÄ«me pirmajā brÄ«dÄ«, bet ne veidojot kopÄ«gu Ä£imeni. Var, protams, šo aplidošanas procesu reglamentÄ“t, racionalizÄ“t un noņemt tam romantiskās neskaidrÄ«bas, nenoteiktÄ«bas oreolu. Jautājums: vai to vajag un ko tas dos?

Dzimumu uzvedības mode ir mainīga

JāatzÄ«mÄ“, ka skatÄ«jums uz šiem dzimumu attiecÄ«bu jautājumiem ir dinamisks un strauji mainās. VÄ“l pavisam nesen, ap gadsimtu miju, populāra bija ideja par sieviešu seksualitātes uzsvÄ“ršanas arhaisko, no patriarhālās pagātnes mantoto dabu. Tika skandÄ“ts sauklis: sieviete nav gaļa, un svarÄ«gākās ir viņas cilvÄ“ciskās Ä«pašÄ«bas, nevis plika seksuālā pievilcÄ«ba. Tika nonievāta uzkrÄ«toša kosmÄ“tika, kurpes uz papēžiem, minisvārki, dekoltÄ“ un citas seksualitāti akcentÄ“jošas lietas.

2004. gadā, aizbraucot uz Briseli, acÄ«s dÅ«rās turienes “neglÄ«tās” sievietes, iepretim RÄ«gas “skaistulÄ“m”. Taču burtiski dažos gados situācija radikāli mainÄ«jās. Zinātāji saka, ka, pateicoties ES paplašināšanai un Austrumeiropas sieviešu ienākšanai Rietumeiropā. BÅ«t seksuālai atkal nāca modÄ“. Vienlaikus pastiprinoties vÄ«riešu ierobežojumiem attiecÄ«bās pret sievietÄ“m.

JāatzÄ«st, ka šim procesam ir sava dabiskā jÄ“ga. Tādā veidā tiek papildus atsijāti no sugas turpināšanas viedokļa nevÄ“rtÄ«gie vÄ«riešu kārtas indivÄ«di. VienmÄ“r jāatceras, ka no demogrāfiskā viedokļa vÄ«riešu skaitam populācijā absolÅ«ti nav nekādas nozÄ«mes. BÄ“rni dzimst tikai sievietÄ“m, bet viens vÄ«rietis var apaugļot kaut tÅ«kstoš sieviešu. Lai nerastos pārpratumi, šeit mÄ“s runājam tikai par šauri demogrāfisko (sugas turpināšanas) aspektu.

Normāli dabā (mežā, savannā, džungļos) ne vairāk kā 20% lÄ«dz 40% dzÄ«vnieku tÄ“viņu tiek pie pārošanās. Lielākā daļa tÄ“viņu visu savu dzÄ«vi pavada bez seksuālā kontakta. CilvÄ“ku monogāmija ir milzÄ«ga priekšrocÄ«ba tieši vÄ«riešiem, jo, pateicoties tieši tai, 60% “nekam nederÄ«go” vÄ«riešu tiek pie savām otrajām pusÄ«tÄ“m. Aptaujājot jebkuras vidusskolas skolnieces, viņas pateiks: mums klasÄ“ ir trÄ«s četri normāli čaļi, pārÄ“jie ir nekādi. No tā arÄ« ceļas izplatÄ«tie stāsti par sieviešu skaita pārākumu pār vÄ«riešiem, lai gan vecuma grupās lÄ«dz 50 gadiem ir tieši pretÄ“ji.

Å…emot vÄ“rā cilvÄ“ces attÄ«stÄ«bas svārsta principu, šobrÄ«d apskatāmajā jautājumā tuvojamies vÄ«riešu seksuālās ierobežošanas ekstrÄ“mam. Sievietes var staigāt un parādÄ«ties publiskās vietās gandrÄ«z vai kailas, viņas var savus sievišÄ·Ä«gos jaukumus izaicinoši bāzt vÄ«rietim burtiski degunā, bet viņam jāvaldās, jāspÄ“j turÄ“t grožos visus savus instinktus un sava seksuālā iekāre jāslÄ“pj, kā to 2004. gadā, pÄ“c tā laika feminisma vadlÄ«nijām, darÄ«ja Briseles sievietes.

Kā jau minÄ“ju, šÄ«s centrālās “vadlÄ«nijas” mainās ļoti strauji. Tas arÄ« saprotami, jo seksuālajiem jautājumiem ir ārkārtÄ«gi svarÄ«ga nozÄ«me cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“. IespÄ“jams, pat vissvarÄ«gākā, lai gan šodienas “vadlÄ«nijas” to noliedz.

Neticu voluntāriem šo jautājumu risinājumiem. SabiedrÄ«ba pati, eksperimentÄ“jot un izdzÄ«vojot dažādus modeļus, nonāks pie sev labvÄ“lÄ«gākā risinājuma, kurš nekad nebÅ«s galÄ«gs. KustÄ«ba, attÄ«stÄ«ba vai gājiens pa apli nekad nebeigsies. TāpÄ“c nevajadzÄ“tu pieņemt pārsteidzÄ«gus grozÄ«jumus likumdošanā.

Mums jau ir pietiekami stingri likumi pret fizisku seksuālo vardarbÄ«bu, bet, kas attiecas uz “cieņas aizskārumiem”, tad ar to sabiedrÄ«ba labi tiek galā pati. Ar saviem nerakstÄ«tiem likumiem. Kaut vai nupat izskanÄ“jušais MÅ«zikas akadÄ“mijas skandāls ir ienesis bÅ«tiskas korekcijas studentu un pasniedzÄ“ju (un ne tikai viņu) attiecÄ«bās, lai katra puse saprastu, ko tā drÄ«kst un ko nedrÄ«kst atļauties. DzÄ«ve pati visu noliek savās vietās, tāpÄ“c piegružot likumdošanu ar pārlieku sÄ«kmanÄ«bu nav tā vÄ“lamākā prakse.