Iesaki rakstu:

NeievÄ“rojot likumā noteiktos informācijas sniegšanas termiņus un nevÄ“loties ne šo pārkāpumu atzÄ«t, ne arÄ« skaidrot, kā tieši tā rÄ«kosies, lai turpmāk likuma normas tiktu ievÄ“rotas, Satversmes tiesa kļuvusi par atbildÄ“tāju administratÄ«vajā lietā, - to 2. oktobrÄ« ierosinājusi administratÄ«vā rajona tiesa. Šodien Pietiek publicÄ“ Lato Lapsas pieteikumu, pÄ“c kura ierosināta šÄ« administratÄ«vā lieta.

Pieteikums

2019. gada 3. maijā vÄ“rsos Satversmes tiesā ar šÄdu informācijas pieprasÄ«jumu:

„1. Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionÄ“šanas neatņemama pazÄ«me ir tās pārskatāmÄ«ba. TādÄ“jādi demokrātiskā valstÄ« sabiedrÄ«bai ir jābÅ«t iespÄ“jām sekot lÄ«dzi tam, kā tiek izlietoti publiskie lÄ«dzekļi, lai pārliecinātos, ka šo lÄ«dzekļu izlietojums kopumā ir vÄ“rsts uz sabiedrÄ«bas interešu nodrošināšanu un publiskie lÄ«dzekļi netiek izmantoti negodprātÄ«gi, piemÄ“ram, ar publisko varu apveltÄ«to personu savtÄ«gu interešu Ä«stenošanai.

2. TiesÄ«bu uz informācijas pieejamÄ«bu mÄ“rÄ·is ir nodrošināt sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas sekot lÄ«dzi tam, kā valsts (plašÄkā nozÄ«mÄ“) pilda tai uzticÄ“tās publiskās funkcijas. Turklāt tiesÄ«bas piekļūt iestāžu rÄ«cÄ«bā esošai informācijai, kas saistÄ«ta ar publiskās pārvaldes budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu, ir attiecināmas arÄ« uz informāciju par valsts un pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu un nodibinājumu budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu.

3. Informācijai piemÄ«tošs ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss neizslÄ“dz iespÄ“ju, ka arÄ« šÄda informācija var tikt izsniegta trešajām personām. Lemjot par ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas izsniegšanu, jāapsver, kurai no interesÄ“m – tai, kuras aizsardzÄ«bai noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss, vai tai, kura pamato leÄ£itÄ«mu šÄ«s informācijas saņemšanas nepieciešamÄ«bu, konkrÄ“tajos apstākļos ir dodama priekšroka. ArÄ« informācija par fiziskas personas datiem un privāto dzÄ«vi var tikt izsniegta trešajām personām, ja konkrÄ“tā gadÄ«jumā ir konstatÄ“jami tādi apstākļi, kuros informācijas pieprasÄ«tāja leÄ£itÄ«mā interese bauda lielāku aizsardzÄ«bu, nekā konkrÄ“tās personas interese uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu.

4. Personām, kuras saņem atlÄ«dzÄ«bu no publiskā budžeta lÄ«dzekļiem, pat ja šÄ«m personām nav valsts amatpersonas statusa, ir jāapzinās, ka sabiedrÄ«bai ir leÄ£itÄ«ma interese par budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu.

5. Žurnālistu darbÄ«ba, Ä«stenojot vārda un preses brÄ«vÄ«bu, ir fundamentāla vÄ“rtÄ«ba demokrātiskā valstÄ«, jo tieši ar tās palÄ«dzÄ«bu lielā mÄ“rā tiek nodrošinātas sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas iegÅ«t informāciju par visai sabiedrÄ«bai bÅ«tiskiem jautājumiem un tostarp sekot lÄ«dzi tam, kā valsts pilda tai uzticÄ“tās publiskās funkcijas un kā rÄ«kojas ar nodokļu maksātāju budžetā iemaksātajiem lÄ«dzekļiem. IegÅ«stot un analizÄ“jot informāciju par budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu un publisko funkciju izpildi, žurnālisti pilda savu demokrātijas „sargsuņa” funkciju.

6. Iestādei ir jāapzinās, ka sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas zināt (un tātad žurnālistiem ir pamats pÄ“tÄ«t), vai publiskie lÄ«dzekļi tiek izlietoti tiesiski un sabiedrÄ«bas interesÄ“s. LÄ«dz ar to, ja žurnālisti iestādei prasa informāciju par budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu un norāda, ka tas nepieciešams žurnālistikas vajadzÄ«bām, iestādei ir pamats konstatÄ“t informācijas pieprasÄ«tāja leÄ£itÄ«mu interesi. Iestādei nav pamata šÄdos gadÄ«jumos pieprasÄ«t žurnālistam sniegt papildu informāciju par topošo publikāciju saturu.

7. Apzinoties informācijas izplatÄ«šanas iespÄ“ju ietekmi uz sabiedriskās domas veidošanu, ir ļoti bÅ«tiski, lai pašvaldÄ«bas resursi, kas tiek izmantoti informācijas izplatÄ«šanai, tiktu izmantoti sabiedrÄ«bas interesÄ“s, nevis, piemÄ“ram, attiecÄ«gajā pašvaldÄ«bā pie varas esošo amatpersonu vai partiju popularizÄ“šanai.

8. Jautājums par personām izmaksātajiem publiskās pārvaldes budžeta lÄ«dzekļiem nereti kontekstu iegÅ«st vien tad, kad ir zināma informācija par to, kuras personas un par kādu tieši darbÄ«bu veikšanu attiecÄ«go atlÄ«dzÄ«bu ir saņēmušas. LÄ«dz ar to kopÄ“jā atlÄ«dzÄ«bas summa, nenorādot personas, kuras šo atlÄ«dzÄ«bu ir saņēmušas, neļauj žurnālistiem gÅ«t pilnvÄ“rtÄ«gu priekšstatu par valsts un pašvaldÄ«bas budžeta lÄ«dzekļu izlietojuma lietderÄ«bu un pamatotÄ«bu.

Å…emot vÄ“rā šos LR Augstākās tiesas apsvÄ“rumus, es kā žurnālists likuma „Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” izpratnÄ“, gatavojot mediju publikāciju sabiedrÄ«bas informÄ“šanas nolÅ«kos, vÄ“los saņemt no JÅ«su iestādes šÄdu informāciju par katru no JÅ«su iestādÄ“ nodarbinātajām personām, kas 2018. gada janvārÄ« – decembrÄ« un 2019. gadā janvāra, februāra, marta un aprīļa mÄ“nesÄ« ir saņēmušas piemaksas, naudas balvas vai prÄ“mijas:

1) personas vārds, uzvārds, ieņemamais amats,

2) attiecīgās izmaksas lielums, izmaksas datums,

3) naudas balvas vai piemaksas pamatojums, minot attiecÄ«gās personas konkrÄ“to ieguldÄ«jumu konkrÄ“tu šai personai un visai ministrijai izvirzÄ«to mÄ“rÄ·u sasniegšanā,

4) persona, kas piešÄ·Ä«rusi attiecÄ«go prÄ“miju, naudas balvu vai piemaksu.

Tāpat vÄ“los saņemt no JÅ«su iestādes šÄdu informāciju:

1) cik JÅ«su iestāde 2015., 2016., 2017. un 2018. gadā (katrā no gadiem) tÄ“rÄ“jusi reklāmai plašsaziņas lÄ«dzekļos, tostarp:

a) cik lÄ«dzekļu izlietoti reklāmai un satura veidošanai laikrakstos, žurnālos, elektroniskajos medijos, norādot konkrÄ“tos medijus un reklāmai tajos izlietoto finansÄ“jumu;

b) cik līdzekļu izlietoti reklāmai sociālajos medijos (atklājot, cik konkrēti veikti maksājumi sociālajam tīklam Facebook, sociālajam tīklam Twitter, sociālajam tīklam Youtube, reklāmai Google);

c) kuros datumos kādi ziņojumi sociālajos tÄ«klos Facebook, Twitter, Youtube un citos reklamÄ“ti un cik naudas izlietots katra konkrÄ“tā ziņojuma reklamÄ“šanai 2018.gadā (precizÄ“jot, kuros sociālo tÄ«klu kontos veikts konkrÄ“tais ziņojums).

2) cik JÅ«su iestāde 2015., 2016., 2017. un 2018. gadā (katrā no gadiem) tÄ“rÄ“jusi dažāda veida konsultācijām, juridiskiem un citiem lÄ«dzÄ«ga veida pakalpojumiem, par katru attiecÄ«go lÄ«gumu minot tā noslÄ“gšanas datumu, personu, ar kuru tas noslÄ“gts (nosaukums vai vārds, uzvārds, identifikācijas dati), lÄ«guma summu, lÄ«guma priekšmetu, attiecÄ«go pakalpojumu nepieciešamÄ«bu.”

Uz šo informācijas pieprasÄ«jumu saņēmu ar 2019. gada 7. jÅ«niju datÄ“tu Satversmes tiesas vÄ“stuli ar atteikumu sniegt daļu no manis pieprasÄ«tās informācijas.

Pārkāpjot Informācijas atklātÄ«bas likuma normas, Satversmes tiesa 2019. gada 7. jÅ«nija vÄ“stulÄ“ nenorādÄ«ja termiņu un institÅ«ciju, kurā apstrÄ«dams informācijas sniegšanas atteikums.

Satversmes tiesa arÄ« pārkāpa Informācijas atklātÄ«bas likuma normas, saskaņā ar kurām pieprasÄ«tā informācija sniedzama 15 dienu laikā, bet, ja nepieciešama informācijas papildu apstrāde, par to informÄ“jams informācijas pieprasÄ«tājs. Par šÄdu papildu apstrādes nepieciešamÄ«bu Satversmes tiesa, pārkāpjot Informācijas atklātÄ«bas likumu, mani neinformÄ“ja. Tā arÄ« nesniedza informāciju 15 dienu laikā.

Šis likuma pārkāpums, ko veica augstākā tiesu instance Latvijā, man radÄ«ja smagu vilšanos, tā nodarot man nopietnu morālu kaitÄ“jumu.

Lai nevajadzÄ“tu vÄ“rsties tiesā ar pieteikumu saistÄ«bā ar Satversmes tiesas prettiesisko rÄ«cÄ«bu, šÄ gada 16. jÅ«lijā vÄ“rsos Satversmes tiesā ar šÄdu iesniegumu - informācijas pieprasÄ«jumu:

„Esmu saņēmis ar 07.06.2019 datÄ“tu JÅ«su iestādes vÄ“stuli – atbildi uz manu JÅ«su iestādei nosÅ«tÄ«tu informācijas pieprasÄ«jumu.

Esmu konstatÄ“jis, ka šajā dokumentā prettiesiski nav sniegta daļa no manis pieprasÄ«tās informācijas, kā arÄ« prettiesiski, pārkāpjot Informācijas atklātÄ«bas likuma normas, nav sniegta informācija par informācijas sniegšanas atteikuma pārsÅ«dzÄ“šanu.

Ar šo:

1) atkārtoti pieprasu pilnā apmÄ“rā sniegt manā informācijas pieprasÄ«jumā pieprasÄ«to informāciju par iestādes darbinieku atalgojumu. JÅ«su iestādes norāde, ka „normatÄ«vie akti neparedz sniegt informāciju par darbinieku atalgojumu, minot katra darbinieka vārdu un uzvārdu”, ir nepamatota un prettiesiska, jo normatÄ«vie akti nedod pamatu JÅ«su iestādei pieprasÄ«to informāciju neatklāt. Norādu, ka pieprasÄ«tā informācija man kā žurnālistam nepieciešama mediju publikācijas sagatavošanai, lai sniegtu sabiedrÄ«bai informāciju par nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu izmantojumu JÅ«su iestādÄ“ un šÄ« izmantojuma pamatojumu, ņemot vÄ“rā darbinieku ieguldÄ«jumu, izglÄ«tÄ«bu, iepriekšÄ“jo pieredzi. Šim mÄ“rÄ·im ir nepieciešama visa manis pieprasÄ«tā informācija pilnā apmÄ“rā.

2) pieprasu paskaidrot, kādu iemeslu dēļ JÅ«su iestādes 07.06.2019 vÄ“stulÄ“, rupji pārkāpjot Informācijas atklātÄ«bas likuma normas, nav norādÄ«tas informācijas atteikuma pārsÅ«dzÄ«bas iespÄ“jas, kuras tieši JÅ«su iestādes amatpersonas (vārds, uzvārds, amats) ir atbildÄ«gas par šo likumpārkāpumu?

3) pieprasu informāciju par to, cik vÄ“l informācijas atteikumiem pÄ“dÄ“jo trÄ«s gadu laikā JÅ«su iestāde, rupji pārkāpjot Informācijas atklātÄ«bas likuma normas, nav norādÄ«jusi informācijas atteikuma pārsÅ«dzÄ«bas iespÄ“jas un kuras tieši JÅ«su iestādes amatpersonas (vārds, uzvārds, amats) ir atbildÄ«gas par šo likumpārkāpumu?

4) pieprasu informāciju par to, kādus pasākumus JÅ«su iestāde pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados ir veikusi, lai nodrošinātu, ka sarakstÄ“ ar personām tiek stingri ievÄ“rotas Informācijas atklātÄ«bas likuma un Iesniegumu likuma normas.

5) pieprasu informāciju par to, kādus pasākumus JÅ«su iestāde šogad veiks, lai nodrošinātu, ka sarakstÄ“ ar personām tiek stingri ievÄ“rotas Informācijas atklātÄ«bas likuma un Iesniegumu likuma normas.

Norādu, ka visa pieprasÄ«tā informācija man kā žurnālistam nepieciešama mediju publikāciju sagatavošanai, lai sniegtu sabiedrÄ«bai informāciju par JÅ«su iestādes darbinieku profesionālo kompetenci un cieņu pret likumu normām.

Tāpat pieprasu sniegt man morālu kompensāciju – JÅ«su iestādes atvainošanos par manu tiesÄ«bu rupju pārkāpumu, JÅ«su iestādes 07.06.2019 vÄ“stulÄ“ nenorādot informācijas atteikuma pārsÅ«dzÄ«bas iespÄ“jas.”

Uz šo informācijas pieprasÄ«jumu esmu saņēmis ar 2019. gada 2. augustu datÄ“tu Satversmes tiesas vÄ“stuli, kurā norādÄ«ts, ka šÄ« iestāde neatzÄ«st tās veiktu Informācijas atklātÄ«bas likuma normu pārkāpumu (lai gan vienlaikus šajā vÄ“stulÄ“ norāda informācijas atteikuma apstrÄ«dÄ“šanas un pārsÅ«dzÄ“šanas kārtÄ«bu, ko nebija minÄ“jusi 2019. gada 7. jÅ«nija vÄ“stulÄ“) un nesniegs mana 16. jÅ«lija informācijas pieprasÄ«juma 2) – 5) punktā pieprasÄ«to informāciju.

Nesniedzot manis pieprasÄ«to informāciju likumā noteiktajā kārtÄ«bā un apjomā, Satversmes tiesa man atkārtoti nodarÄ«ja man nozÄ«mÄ«gu morālu kaitÄ“jumu, liekot vilties šÄ«s nozÄ«mÄ«gās iestādes cieņā pret likuma burtu un sabiedrÄ«bas interesÄ“m.

Tā kā uzskatu Satversmes tiesas rÄ«cÄ«bu, nesniedzot manis pieprasÄ«to informāciju, par prettiesisku un tā kā man nav iespÄ“jas pārsÅ«dzÄ“t šo informācijas sniegšanas atteikumu augstākstāvošÄ iestādÄ“,

lūdzu tiesu:

ierosināt administratīvo lietu;

atzīt par prettiesisku Atbildētāja rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju;

uzlikt Atbildētājam par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas,

uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju.