Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

IepriekšÄ“jā rakstā „Demogrāfijas paradoksi” vÄ“rsu uzmanÄ«bu uz demogrāfijas problÄ“mām un to risinājumiem, norādot, ka valstij demogrāfijas problÄ“mas jārisina, iesaistot visu pilsoņu kopumu, nevis tikai to pilsoņu daļu, kurai ir nepilngadÄ«gi bÄ“rni. Tie vecāki, kuri bÄ“rnus ir izaudzinājuši un ieguldÄ«juši viņu izglÄ«tÄ«bā, ir pilntiesÄ«gi saņemt atalgojumu jau tagad par savu ieguldÄ«jumu valsts attÄ«stÄ«bā, lai to realizÄ“tu. Valstij ir jāpievÄ“rš uzmanÄ«ba uz pieaugušu bÄ“rnu pienākumu noteikšanu pret vecākiem, nevis jākoncentrÄ“ visa uzmanÄ«ba tikai uz to vecāku atbalstu, kuriem ir nepilngadÄ«gi bÄ“rni.

PozitÄ«vas demogrāfijas tendences nodrošināšanai nav nepieciešami papildu budžeta lÄ«dzekļi, bet ir vajadzÄ«gs godÄ«gs jau esošo lÄ«dzekļu sadalÄ«jums, kas bÅ«tu proporcionāls bÄ“rnu iemaksām valsts budžetā. Vecāku atbalsta piemaksām ir jābÅ«t atkarÄ«gām no tā, kad un cik viņu bÄ“rni veic iemaksas valsts budžetā, šÄ«s piemaksas nav jāpiesaista vecuma slieksnim, kā tas ir pensiju gadÄ«jumā, un neatkarÄ«gi no vecāka vecuma jāizmaksā tajā pašÄ gadā un apmÄ“rā, kad un cik tieši viņa bÄ“rns veicis iemaksu budžetā.

Tiek deklarÄ“ts, ka valsts pamats ir stipras Ä£imenes un godÄ«gums, tas noteikts Satversmes preambulā – „brÄ«vÄ«ba, vienlÄ«dzÄ«ba, solidaritāte, taisnÄ«gums, godÄ«gums, darba tikums un Ä£imene ir saliedÄ“tas sabiedrÄ«bas pamats. Ikviens rÅ«pÄ“jas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrÄ«bas kopÄ“jo labumu, izturoties atbildÄ«gi pret citiem, nākamajām paaudzÄ“m, vidi un dabu”.

Neskatoties uz SatversmÄ“ noteikto, analizÄ“jot statistikas datus, secinām, ka valsts politika šo pamatvÄ“rtÄ«bu attÄ«stÄ«bu pietiekami nesekmÄ“. Likumdošana pietiekami nesekmÄ“ nedz Ä£imenes saišu nostiprināšanu, nedz godÄ«gu attieksmi. NormatÄ«vi Ä£imeni kā vienotu veselumu nosacÄ«ti efektÄ«vi atbalsta tikai lÄ«dz brÄ«dim, kad bÄ“rni sasniedz pilngadÄ«bu, bet valsts un bÄ“rnu pateicÄ«bas vecākiem par to, ka viņu bÄ“rni valstij maksās nodokļus, nav nekādas. ŠÄda politika ir negodÄ«ga attiecÄ«bā pret tiem vecākiem, kuri ir izaudzinājuši nodokļu maksātājus.

Rezultātā tie vecāki, kuri ziedojuši savu karjeru, lÄ«dzekļus un veselÄ«bu bÄ“rnu audzināšanā, faktiski ir izaudzinājuši nodokļu maksātājus tiem pensionāriem, kuri savu laiku ir veltÄ«juši pensiju lÄ«meņu palielināšanai, nevis bÄ“rnu audzināšanai.

Ir vairums dažnedažādāko normatÄ«vu, kas nosaka vecāku un valsts pienākumus pret bÄ“rniem un to audzinātājiem, bet ietekme uz demogrāfijas attÄ«stÄ«bu izbeidzas ar bÄ“rnu pilngadÄ«bas sasniegšanu. Nav efektÄ«vas likumdošanas bāzes, kura uzliktu par pienākumu pilngadÄ«bu sasniegušajiem bÄ“rniem atdot parādu vecākiem un valstij. Kā izņēmumu var minÄ“t necilu Civillikuma normu, kas uzliek par pienākumu bÄ“rniem uzturÄ“t vecākus, pie kam, šÄds pienākums iestājas tikai ar nosacÄ«jumu, ja vecāki nespÄ“j sevi uzturÄ“t paši; lai šo pienākumu bÄ“rniem piespiestu pildÄ«t, vecākiem ir jāpazemojas un jāceļ prasÄ«ba tiesā pret saviem bÄ“rniem.

NesabalansÄ“tas demogrāfijas politikas rezultāts ir tāds, ka bÄ“rni, sasniedzot pilngadÄ«bu, pamet valsti un dodas peļņā uz ārzemÄ“m. Pats skumjākais ir tas, ka pārsvarā bÄ“rni aizbrauc pÄ“c savu vecāku ieteikuma jo vecākiem pastāvošÄs likumdošanas apstākļos nav nekādas materiāli argumentÄ“jamas motivācijas pārliecināt pilngadÄ«bu sasniegušos bÄ“rnus palikt šajā valstÄ«.

Jāsaprot, ka demogrāfijas atslÄ“ga ir vecāku paļāvÄ«ba uz bÄ“rnu atbalstu vecumdienās, un šai paļāvÄ«bai noteikti ir jābÅ«t lielākai par paļāvÄ«bu uz valsts atbalstu. Ja šis lÄ«dzsvars bÅ«s izjaukts, demogrāfija tiks kropļota. Demogrāfijas mÄ“rÄ·is ir bÄ“rnu radÄ«šana, lai tie nākotnÄ“ bÅ«tu atbalsts un galvenokārt materiāls atbalsts. Ja valsts pilngadÄ«bu sasniegušiem bÄ“rniem ar likumu neuzliek pienākumu sniegt materiālu atbalstu saviem vecākiem un valstij, tad zÅ«d demogrāfijas pamatjÄ“ga, jo nesabalansÄ“tas demogrāfijas politikas apstākļos valsts pārtop par bÄ“rnudārzu, kurā par vecāku un valsts lÄ«dzekļiem tiek audzināti un skoloti bÄ“rni, kuri strādās un nodokļus maksās ārvalstÄ«m, un pat ar nosacÄ«jumu, ja bÄ“rni paliks valstÄ«, tie nodokļus maksās nevis saviem vecākiem, bet kopÄ“jam katlam, no kura vislielāko daļu saņems tie, kuri sasnieguši augstākus pensiju lÄ«meņus un savu dzÄ«ves ilgumu pagarinājuši, pateicoties tam, ka saudzÄ“juši savu veselÄ«bu, neradot bÄ“rnus.

VistiešÄkajā veidā Ä£imeņu vājināšana izpaužas ar to, ka Eiropas valstu demogrāfijas politika (to starpā arÄ« Latvijas) pastiprināti fokusÄ“ta tikai uz jautājumiem, kas attiecināmi tikai uz bÄ“rniem un ar tiem saistÄ«tām problÄ“mām, bet jautājumi, kas saistÄ«ti ar pilngadÄ«bu sasniegušo bÄ“rnu pienākumiem pret saviem vecākiem un atbildÄ«bu pret valsti, ir atstāti pašplÅ«smā; tiek atstāta pašplÅ«smā demogrāfijas pamatmotivācija – bÄ“rnu radÄ«šana kā viņu pienākums atbalstÄ«t vecākus un valsti pÄ“c pilngadÄ«bas sasniegšanas.

Kā jau norādÄ«ju iepriekš, demogrāfijas paradokss ir tāds, ka mazattÄ«stÄ«tās valstÄ«s, kurās demogrāfiskie rādÄ«tāji ir izteikti pozitÄ«vi, atbalsts bÄ“rnu audzināšanai ir tuvs nullei, šo valstu pozitÄ«vās demogrāfijas recepte ir Rietumeiropā aizmirstā patiesÄ«ba, kura nosaka - bÄ“rni tiek radÄ«ti, lai nodrošinātu vecumdienas saviem vecākiem.

MazattÄ«stÄ«tajās valstÄ«s valsts ieņem starpnieka lomu, nodrošinot bÄ“rnu pienākumu, garantÄ“jot vecāku labklājÄ«bu. Šajās valstÄ«s, sasniedzot vecumdienas, pilsoņiem labākajā gadÄ«jumā no valsts puses tiek sniegts minimāls atbalsts. Ar likumu ir nodrošināti bÄ“rnu pienākumi pret vecākiem. Piemaksas pie pensijas ir tās, ko tieši viņu bÄ“rni ir iemaksājuši valsts budžetā (piemÄ“ram, 1/5 daļa no bÄ“rnu iemaksātajām sociālajām iemaksām vai budžetā iemaksātā peļņas nodokļa), lÄ«dz ar to vecāki ir ieinteresÄ“ti, lai viņu bÄ“rni maksātu nodokļus, pelnÄ«tu pÄ“c iespÄ“jas vairāk un nepamestu valsti, jo tieši no tā bÅ«s atkarÄ«gs viņu pašu nodrošinājums vecumdienas. Šajās valstÄ«s papildus minÄ“tajam demogrāfiju arÄ« veicina tas, ka tur vecākiem (visbiežāk tÄ“vam) pieder 1/10 domājamā daļa no visiem Ä«pašumiem, kas pieder bÄ“rniem, un šo Ä«pašumu pārdošanas gadÄ«jumā desmitā daļa ir jāpārskaita vecākiem; protams, demokrātiskā sabiedrÄ«bā šÄdu praksi ar 1/10 daļu ieviest nevar.

Liela daļa cilvÄ“ku teiks, ka mazattÄ«stÄ«to valstu demogrāfijas panākumi ir meklÄ“jami šo valstu pilsoņu zemajā izglÄ«tÄ«bas lÄ«menÄ«, medicÄ«nas nozares atpalicÄ«bā un kontracepcijas lÄ«dzekļu trÅ«kumā, tādēļ nav atrodamas sakarÄ«bas, kas vienlÄ«dz labi darbotos arÄ« attÄ«stÄ«tajās valstÄ«s. ŠÄdiem secinājumiem nevar piekrist, jo arÄ« attÄ«stÄ«tajās valstÄ«s maznodrošinātām Ä£imenÄ“m ir lielāks bÄ“rnu skaits nekā nodrošinātām, lÄ«dz ar to demogrāfijas pamatprincips „paļāvÄ«ba uz bÄ“rnu atbalstu” ir spÄ“cÄ«gāks par valsts atbalstu demogrāfijas procesu veicināšanā un darbojas neatkarÄ«gi no valsts iekārtas un attÄ«stÄ«bas pakāpes. Kā piemÄ“ru der atcerÄ“ties, ka Latvijā vispozitÄ«vākā demogrāfija bija laikaposmā no 1900. lÄ«dz 1912. gadam. Šai laikā pilsoņi uz valsts nodrošinājumu paļauties nevarÄ“ja, bet paļāvās uz savu vecumdienu nodrošinājumu tikai uz saviem bÄ“rniem.

Iespējamie risinājumi

Valstij demogrāfijas problÄ“ma jārisina, iesaistot visu pilsoņu kopumu, nevis tikai to daļu pilsoņu, kurai ir nepilngadÄ«gi bÄ“rni. Tie vecāki, kuri bÄ“rnus ir izaudzinājuši un ieguldÄ«juši viņu izglÄ«tÄ«bā, ir pilntiesÄ«gi saņemt atalgojumu par savu ieguldÄ«jumu valsts attÄ«stÄ«bā. Valstij ir jāpievÄ“rš uzmanÄ«ba uz pieaugušu bÄ“rnu pienākumu noteikšanu pret vecākiem, nevis tā jākoncentrÄ“ tikai uz to vecāku atbalstu, kuriem ir nepilngadÄ«gi bÄ“rni.

PozitÄ«vas demogrāfijas tendences nodrošināšanai nav nepieciešami papildu lÄ«dzekļi, bet ir vajadzÄ«gs godÄ«gs esošo lÄ«dzekļu sadalÄ«jums, kas bÅ«tu proporcionāls konkrÄ“ti viņu bÄ“rnu iemaksām valsts budžetā. Vecāku atbalsta piemaksām ir jābÅ«t atkarÄ«gām no tā, kad un cik viņu bÄ“rni veic iemaksas valsts budžetā, šÄ«s piemaksas nepiesaistot vecuma slieksnim, kā tas ir pensiju gadÄ«jumā, un neatkarÄ«gi no vecāka vecuma jāizmaksā tajā pašÄ gadā un apmÄ“rā, kad un cik tieši viņa bÄ“rns veicis iemaksu budžetā.

Valstij nepieciešams izveidot Ä£imeņu atbalsta fondu, kurš regulÄ“tu pilngadÄ«gu sasniegušu bÄ“rnu pienākumu izpildi attiecÄ«bā pret viņu vecākiem un valsti. Vismaz 1/10 daļa no sociālajām iemaksām un uzņēmuma peļņas nodokļa novirzāma bÄ“rnu vecāku atbalsta fondam. LÄ«dzekļu administrÄ“šana šÄda fonda izveides gadÄ«jumā ir vienkārša, jo ikvienam cilvÄ“kam ir tikai divi vecāki, no kuriem katrs tiesÄ«gs saņemt 5% no sava bÄ“rna sociālo iemaksu apmÄ“ra. BÄ“rnu iemaksas, kuriem nav vecāku, ir novirzāmas to vecāku atbalstam, kuriem ir pirmsskolas vecuma bÄ“rni.

Ä¢imeņu atbalsta fonda izveidošana ne tikai ietekmÄ“tu demogrāfisko situāciju valstÄ«, bet pozitÄ«vi ietekmÄ“tu arÄ« emigrācijas un ekonomikas procesus, jo vecāki nevis bÅ«tu ieinteresÄ“ti bÄ“rnu sakaita palielināšanā, bet bÅ«tu stimulÄ“ti ieguldÄ«t bÄ“rnu izglÄ«tÄ«bā un ieinteresÄ“ti, lai viņu bÄ“rni pelna pÄ“c iespÄ“jas vairāk un nodokļus maksā Latvijā, nevis ārzemÄ“s.

ŠÄds fonds nebÅ«tu interesants „pabalstu medniekiem”, jo nevis bÄ“rnu skaits, bet to ieguldÄ«jums valsts budžetā dotu labumu viņu vecākiem. Fonds netieši palÄ«dzÄ“tu atrisināt arÄ« problÄ“mas, kas saistÄ«tas ar nodokļu nemaksāšanu, Ä«paši aplokšÅ†u algu problÄ“mu, jo darba devÄ“js spÄ“j ietekmÄ“t darbinieku, bet nespÄ“j ietekmÄ“t darbinieka vecākus, kuri nesaņems daļu no viņu bÄ“rnam izmaksātās aplokšÅ†u algas. Turklāt šÄda fonda izveides gadÄ«jumā atkrÄ«t nepieciešamÄ«ba ieviest bezbÄ“rnu nodokli. Tiktu veicināta arÄ« bÄ“rnu adopcija, un pati par sevi atkristu vientuļo māmiņu problÄ“ma, jo bÄ“rni, pastāvot šÄdam fondam, bÅ«tu ne tikai emocionāla, bet arÄ« materiāli atbalstoša nākotnes vÄ“rtÄ«ba.

Kas notiks, ja demogrāfijas problÄ“mas nerisināsim pietiekami nopietni? Latvijas pastāvÄ“šanas liktenis izšÄ·irsies tuvāko gadu laikā.

Galvenais valsts pastāvÄ“šanas priekšnosacÄ«jums ir cilvÄ“ki. Ja mÄ“s zaudÄ“sim cilvÄ“kus, mÄ“s zaudÄ“sim arÄ« savu valsti neatkarÄ«gi no tā, kāda bÅ«s valsts militārās aizsardzÄ«bas vai nacionālās pašapziņas spodrināšanas politika. No kā izriet, ka demogrāfijas jautājumu risināšana ir ievÄ“rojami nozÄ«mÄ«gāka par valsts militāro aizsardzÄ«bu vai nacionālās pašapziņas popularizÄ“šanu.

Demogrāfu prognozes vÄ“sta, ka, kardināli nemainot demogrāfijas politiku, pÄ“c 100 gadiem Latvijā dzÄ«vos tikai 0,4 miljoni. Kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas 20 gadu laikā 500 tÅ«kst. Latvijas iedzÄ«votāju reproduktÄ«vajā vecumā ir radÄ«juši tikai 300 tÅ«kst. pÄ“cnācÄ“ju. Nākamā paaudze, šie 300 tÅ«kst. pašreizÄ“jā dzimstÄ«bas lÄ«meņa apstākļos radÄ«s, augstākais, tikai 150 tÅ«kst. pÄ“cnācÄ“ju. Ja stāvoklis kardināli nemainÄ«sies, prognozes ir baigas – ņemot vÄ“rā straujās emigrācijas tendences – no pašreizÄ“jiem 1,22 milj. latviešu, visticamākais, lÄ«dz 2030. lÄ«dz 2040. gadam bÅ«s palikusi apmÄ“ram puse. LÄ«dz ar to latvieši pakāpeniski kļūs par minoritāti savā valstÄ«. Ir jāsaprot, ka pašreizÄ“jās demogrāfijas sistÄ“mas, latviešiem, nonākot minoritātes statusā, latvieši Latvijas teritorijā nespÄ“s noturÄ“t savu valsti.

Demogrāfiju veido četras sastāvdaļas – dzimstÄ«ba, mirstÄ«ba, imigrācija un emigrācija. PÄ“dÄ“jos gados Latviju ik gadu pamet aptuveni 25 000 - 30 000 cilvÄ“ku. Turklāt oficiālie emigrācijas dati, visticamākais, neparāda patieso situāciju. Latvijā iebrauc tikai 10 000 – 15 000 cilvÄ“ku, turklāt lielākā daļa ir cittautieši, nevis latvieši. Ik gadu Latvijā nomirst par 10 000 cilvÄ“ku vairāk kā piedzimst. Kopsavilkumā Latvija ik gadus zaudÄ“ 25 000 – 30 000 cilvÄ“ku. Tas ir pielÄ«dzināms, piemÄ“ram, Valmieras iedzÄ«votāju skaitam. Tātad - katru gadu mÄ“s zaudÄ“jam veselu Valmieras pilsÄ“tu. Ko dod it kā statistiski pozitÄ«vais, taču realitātÄ“ procentuāli niecÄ«gais dzimstÄ«bas pieaugums? To izsakot skaitliski, tas ir nepilni 1000 cilvÄ“ku, vai tas tiešÄm ir pamats nesatraukties? Ir nepieciešams pilnÄ«gi cita mÄ“roga skatÄ«jums un prioritātes lÄ«menis šÄ«s problÄ“mas risināšanai.

Vai latvieši spÄ“s noturÄ“t valsti pÄ“c 20–30 gadiem, bÅ«s zināms jau ātrāk. Tas ir atkarÄ«gs no realizÄ“tās politikas tuvākajos 10 gados. KāpÄ“c laika ir tikai aptuveni 10 gadu? Tādēļ, ka vÄ“l no 1985. lÄ«dz 1990. gadam dzima daudz bÄ“rnu (aptuveni 40 000 bÄ“rnu gadā). Šie tad dzimušie bÄ“rni tagad ir sasnieguši reproduktÄ«vo vecumu. PÄ“c 1991. gada strauji samazinājās jaundzimušo skaits, un lÄ«dz ar to arÄ« vÄ“lāk bÅ«s ievÄ“rojami mazāk vecāku, kas vispār varÄ“tu radÄ«t pÄ“cnācÄ“jus (1994. gadā jau bija tikai – 24 000 jaundzimušo).

Pašlaik reproduktÄ«vajā vecumā (20–30 g.) atrodas vÄ“l daudz cilvÄ“ku. PÄ“c 10 gadiem tādu bÅ«s ievÄ“rojami mazāk. Ja visi pārÄ“jie apstākļi paliks nemainÄ«gi, tad jaundzimušo skaits neizbÄ“gami samazināsies proporcionāli šai starpÄ«bai. Tad mums visus resursus vajadzÄ“s faktiski divas reizes vairāk nekā šodien. Ja šodien jau tas ir ļoti sarežģīti, tad pÄ“c 10 gadiem var bÅ«t neiespÄ“jami.

Lai sasniegtu vÄ“lamo rezultātu, šodien vienai Ä£imenei bÅ«tu jāaudzina trÄ«s bÄ“rni, kas bÅ«tÄ«bā jau ir ļoti augsts mÄ“rÄ·is. PÄ“c 10 gadiem, lai sasniegtu to pašu rezultātu, bÅ«tu jāaudzina jau seši bÄ“rni, un šÄds risinājums mÄ“rÄ·a sasniegšanai ir utopisks. ŠÄ« nepilnā desmitgade ir mÅ«su pÄ“dÄ“jā iespÄ“ja. VÄ“lāk process jau bÅ«s kļuvis neatgriezenisks. Tātad mums ir palikuši tikai 10 gadu, lai realizÄ“tu Latvijas glābšanas plānu. Tas nozÄ«mÄ“ – ne tikai plāna izstrādāšanu, bet arÄ« finanšu piesaisti un ieviešanu dzÄ«vÄ“.

Vai Latvijai ir demogrāfiskās situācijas glābšanas plāns? Latvijā ir radÄ«ti dažādi plāni un stratÄ“Ä£ijas – Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ija un no tā izrietoši: Ä¢imenes valsts politikas pamatnostādnes, dažāda lÄ«meņa veselÄ«bas veicināšanas programmas, vadlÄ«nijas un plāni, re-emigrācijas plāns u.c. Skatoties no rÄ«cÄ«bas mÄ“roga, kas nepieciešams demogrāfijas glābšanai, šie dokumenti vairāk atgādina teorÄ“tisku mācÄ«bu grāmatu. Ir izvirzÄ«ti labi mÄ“rÄ·i, tomÄ“r šajos dokumentos trÅ«kst konkrÄ“tu realizÄ“jamu ideju vai tādu ideju, kuras varÄ“tu reāli ietekmÄ“t situāciju un tiešÄm ko bÅ«tiski izmainÄ«t. Šajos dokumentos iztrÅ«kst objektÄ«vas situācijas analÄ«zes.

Kas ir izdarīts?

EsošÄs valdÄ«bas deklarācijas 115. punkts saka, ka jāveido demogrāfijas ceļa karte. Pierastākiem vārdiem sakot, tā ir stratÄ“Ä£ija un darba plāns. Faktiski šis uzdevums par demogrāfijas ceļa kartes nepieciešamÄ«bu jau bija izvirzÄ«ts sen, 2011. gadā, kad Ministru kabinets pieņēma Demogrāfisko lietu padomes (turpmāk – Padome) nolikumu. ŠÄ« nolikuma 11.2. punktā ir teikts, ka Padomes priekšsÄ“dÄ“tājam jāizstrādā padomes darba stratÄ“Ä£ija un darbÄ«bas plāns. TomÄ“r šÄ« padome, kuru pamatā veido ministri ar Ministru prezidentu priekšgalā, nav izpildÄ«juši paši sev uzlikto pienākumu.

Apskatot šo sēžu protokolus veselu trÄ«s gadu garumā, redzams, ka darbs bijis haotisks un nav devis tādu rezultātu, kas vismaz apmierinošÄ apmÄ“rā bremzÄ“tu demogrāfijas negatÄ«vās tendences. ArÄ« pÄ“dÄ“jo gadu laikā padomes locekļiem nav izdevies izveidot patiesi efektÄ«vu sistÄ“mu, atbalstāmo ideju sarakstu ar prognožu projekciju, kuras tālāk mÄ“rÄ·tiecÄ«gi virzÄ«t iekļaušanai plānošanas dokumentos un normatÄ«vajos aktos, cÄ«noties par to finansÄ“šanu un praktisku ieviešanu dzÄ«vÄ“. Tā vietā Padome visaugstāko valsts amatpersonu sastāvā faktiski nodarbojusies ar tÄ“rzÄ“šanu. Sēžu protokoli liecina, ka Padome ar lÄ“mumiem faktus "pieņem zināšanai", bet pÄ“c šiem lÄ“mumiem neseko pietiekami operatÄ«va rÄ«cÄ«ba.

KamÄ“r nebÅ«s pārdomāta plānošanas un kontroles instrumenta, tikmÄ“r demogrāfisko problÄ“mu vienkārši nav iespÄ“jams atrisināt.

Izmantotā informācija:

(1) Ilmārs Mežs -> http://www.ir.lv/2010/10/28/drumas-prognozes-par-latviesu-skaitu-nakotne

(2) Jānis Pļaviņš - http://www.aprinkis.lv/baldones-novads-zinas/sabiedriba/gimene/item/22236-atklata-vestule-demografijas-cela-kartes-priekslikums

(3) http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/skoleniem/iedzivotaji/etniskais_sastavs.pdf Demogrāfiskās attÄ«stÄ«bas projekcijas.

(4) Latvijā 2011. gadā uz 1000 jaundzimušajiem bija 400 mākslÄ«gie aborti.

(5) 2013. gadā Latvijā tika noslÄ“gtas 11436, bet šÄ·irta 7031 laulÄ«ba. Vairāk info ->http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__laulibas/IL0010.px/table/tableViewLayout1/?rxid=562c2205-ba57-4130-b63a-6991f49ab6fe

(6) Demogrāfisko lietu padome eksistē jau vairāk 20 gadu. Publiski pieejami protokoli no 2011.-2013.g. 2014. gada protokoli nav pieejami.

(7) Demogrāfisko lietu padomes nolikuma 2.3. un 3.3. punkts.

(8) PÄ“tÄ«jumu centra SKDS šogad martā organizÄ“tajā aptaujā noskaidrots - ja tiktu nodrošināti nepieciešami materiālie apstākļi, divus bÄ“rnus vÄ“lÄ“tos 45,7% aptaujāto Latvijas iedzÄ«votāju, trÄ«s bÄ“rnus – 32,7%, bet vienu vai vairāk par četriem bÄ“rniem attiecÄ«gi 8,4% un 10,2% respondentu. Savukārt nevienu bÄ“rnu Ä£imenÄ“ nevÄ“lÄ“tos 1,7% aptaujāto. Vairāk info -> http://www.diena.lv/latvija/zinas/demografijas-politika-ar-rezultatu-14079557

(9) Ž.K.Junkera vadÄ«tā Luksemburgas valdÄ«ba bija slÄ“gusi Ä«pašus lÄ«gumus ar vairākām lielām ārvalstu korporācijām par nodokļu nomaksu savas valsts budžetā. Vairāk info ->http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2014/novembris_/press-release-2014-november-13.html

(10) https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_demogr%C4%81fija

Novērtē šo rakstu:

0
0