Satversmes preambula un tÄs realizÄcija: vÄ“l ir tikai 10 gadu laika
Lauris Galiņš · 23.03.2016. · Komentāri (78)IepriekšÄ“jÄ rakstÄ „DemogrÄfijas paradoksi” vÄ“rsu uzmanÄ«bu uz demogrÄfijas problÄ“mÄm un to risinÄjumiem, norÄdot, ka valstij demogrÄfijas problÄ“mas jÄrisina, iesaistot visu pilsoņu kopumu, nevis tikai to pilsoņu daļu, kurai ir nepilngadÄ«gi bÄ“rni. Tie vecÄki, kuri bÄ“rnus ir izaudzinÄjuši un ieguldÄ«juši viņu izglÄ«tÄ«bÄ, ir pilntiesÄ«gi saņemt atalgojumu jau tagad par savu ieguldÄ«jumu valsts attÄ«stÄ«bÄ, lai to realizÄ“tu. Valstij ir jÄpievÄ“rš uzmanÄ«ba uz pieaugušu bÄ“rnu pienÄkumu noteikšanu pret vecÄkiem, nevis jÄkoncentrÄ“ visa uzmanÄ«ba tikai uz to vecÄku atbalstu, kuriem ir nepilngadÄ«gi bÄ“rni.
PozitÄ«vas demogrÄfijas tendences nodrošinÄšanai nav nepieciešami papildu budžeta lÄ«dzekļi, bet ir vajadzÄ«gs godÄ«gs jau esošo lÄ«dzekļu sadalÄ«jums, kas bÅ«tu proporcionÄls bÄ“rnu iemaksÄm valsts budžetÄ. VecÄku atbalsta piemaksÄm ir jÄbÅ«t atkarÄ«gÄm no tÄ, kad un cik viņu bÄ“rni veic iemaksas valsts budžetÄ, šÄ«s piemaksas nav jÄpiesaista vecuma slieksnim, kÄ tas ir pensiju gadÄ«jumÄ, un neatkarÄ«gi no vecÄka vecuma jÄizmaksÄ tajÄ pašÄ gadÄ un apmÄ“rÄ, kad un cik tieši viņa bÄ“rns veicis iemaksu budžetÄ.
Tiek deklarÄ“ts, ka valsts pamats ir stipras Ä£imenes un godÄ«gums, tas noteikts Satversmes preambulÄ – „brÄ«vÄ«ba, vienlÄ«dzÄ«ba, solidaritÄte, taisnÄ«gums, godÄ«gums, darba tikums un Ä£imene ir saliedÄ“tas sabiedrÄ«bas pamats. Ikviens rÅ«pÄ“jas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrÄ«bas kopÄ“jo labumu, izturoties atbildÄ«gi pret citiem, nÄkamajÄm paaudzÄ“m, vidi un dabu”.
Neskatoties uz SatversmÄ“ noteikto, analizÄ“jot statistikas datus, secinÄm, ka valsts politika šo pamatvÄ“rtÄ«bu attÄ«stÄ«bu pietiekami nesekmÄ“. Likumdošana pietiekami nesekmÄ“ nedz Ä£imenes saišu nostiprinÄšanu, nedz godÄ«gu attieksmi. NormatÄ«vi Ä£imeni kÄ vienotu veselumu nosacÄ«ti efektÄ«vi atbalsta tikai lÄ«dz brÄ«dim, kad bÄ“rni sasniedz pilngadÄ«bu, bet valsts un bÄ“rnu pateicÄ«bas vecÄkiem par to, ka viņu bÄ“rni valstij maksÄs nodokļus, nav nekÄdas. ŠÄda politika ir negodÄ«ga attiecÄ«bÄ pret tiem vecÄkiem, kuri ir izaudzinÄjuši nodokļu maksÄtÄjus.
RezultÄtÄ tie vecÄki, kuri ziedojuši savu karjeru, lÄ«dzekļus un veselÄ«bu bÄ“rnu audzinÄšanÄ, faktiski ir izaudzinÄjuši nodokļu maksÄtÄjus tiem pensionÄriem, kuri savu laiku ir veltÄ«juši pensiju lÄ«meņu palielinÄšanai, nevis bÄ“rnu audzinÄšanai.
Ir vairums dažnedažÄdÄko normatÄ«vu, kas nosaka vecÄku un valsts pienÄkumus pret bÄ“rniem un to audzinÄtÄjiem, bet ietekme uz demogrÄfijas attÄ«stÄ«bu izbeidzas ar bÄ“rnu pilngadÄ«bas sasniegšanu. Nav efektÄ«vas likumdošanas bÄzes, kura uzliktu par pienÄkumu pilngadÄ«bu sasniegušajiem bÄ“rniem atdot parÄdu vecÄkiem un valstij. KÄ izņēmumu var minÄ“t necilu Civillikuma normu, kas uzliek par pienÄkumu bÄ“rniem uzturÄ“t vecÄkus, pie kam, šÄds pienÄkums iestÄjas tikai ar nosacÄ«jumu, ja vecÄki nespÄ“j sevi uzturÄ“t paši; lai šo pienÄkumu bÄ“rniem piespiestu pildÄ«t, vecÄkiem ir jÄpazemojas un jÄceļ prasÄ«ba tiesÄ pret saviem bÄ“rniem.
NesabalansÄ“tas demogrÄfijas politikas rezultÄts ir tÄds, ka bÄ“rni, sasniedzot pilngadÄ«bu, pamet valsti un dodas peÄ¼Å†Ä uz ÄrzemÄ“m. Pats skumjÄkais ir tas, ka pÄrsvarÄ bÄ“rni aizbrauc pÄ“c savu vecÄku ieteikuma jo vecÄkiem pastÄvošÄs likumdošanas apstÄkļos nav nekÄdas materiÄli argumentÄ“jamas motivÄcijas pÄrliecinÄt pilngadÄ«bu sasniegušos bÄ“rnus palikt šajÄ valstÄ«.
JÄsaprot, ka demogrÄfijas atslÄ“ga ir vecÄku paļÄvÄ«ba uz bÄ“rnu atbalstu vecumdienÄs, un šai paļÄvÄ«bai noteikti ir jÄbÅ«t lielÄkai par paļÄvÄ«bu uz valsts atbalstu. Ja šis lÄ«dzsvars bÅ«s izjaukts, demogrÄfija tiks kropļota. DemogrÄfijas mÄ“rÄ·is ir bÄ“rnu radÄ«šana, lai tie nÄkotnÄ“ bÅ«tu atbalsts un galvenokÄrt materiÄls atbalsts. Ja valsts pilngadÄ«bu sasniegušiem bÄ“rniem ar likumu neuzliek pienÄkumu sniegt materiÄlu atbalstu saviem vecÄkiem un valstij, tad zÅ«d demogrÄfijas pamatjÄ“ga, jo nesabalansÄ“tas demogrÄfijas politikas apstÄkļos valsts pÄrtop par bÄ“rnudÄrzu, kurÄ par vecÄku un valsts lÄ«dzekļiem tiek audzinÄti un skoloti bÄ“rni, kuri strÄdÄs un nodokļus maksÄs ÄrvalstÄ«m, un pat ar nosacÄ«jumu, ja bÄ“rni paliks valstÄ«, tie nodokļus maksÄs nevis saviem vecÄkiem, bet kopÄ“jam katlam, no kura vislielÄko daļu saņems tie, kuri sasnieguši augstÄkus pensiju lÄ«meņus un savu dzÄ«ves ilgumu pagarinÄjuši, pateicoties tam, ka saudzÄ“juši savu veselÄ«bu, neradot bÄ“rnus.
VistiešÄkajÄ veidÄ Ä£imeņu vÄjinÄšana izpaužas ar to, ka Eiropas valstu demogrÄfijas politika (to starpÄ arÄ« Latvijas) pastiprinÄti fokusÄ“ta tikai uz jautÄjumiem, kas attiecinÄmi tikai uz bÄ“rniem un ar tiem saistÄ«tÄm problÄ“mÄm, bet jautÄjumi, kas saistÄ«ti ar pilngadÄ«bu sasniegušo bÄ“rnu pienÄkumiem pret saviem vecÄkiem un atbildÄ«bu pret valsti, ir atstÄti pašplÅ«smÄ; tiek atstÄta pašplÅ«smÄ demogrÄfijas pamatmotivÄcija – bÄ“rnu radÄ«šana kÄ viņu pienÄkums atbalstÄ«t vecÄkus un valsti pÄ“c pilngadÄ«bas sasniegšanas.
KÄ jau norÄdÄ«ju iepriekš, demogrÄfijas paradokss ir tÄds, ka mazattÄ«stÄ«tÄs valstÄ«s, kurÄs demogrÄfiskie rÄdÄ«tÄji ir izteikti pozitÄ«vi, atbalsts bÄ“rnu audzinÄšanai ir tuvs nullei, šo valstu pozitÄ«vÄs demogrÄfijas recepte ir RietumeiropÄ aizmirstÄ patiesÄ«ba, kura nosaka - bÄ“rni tiek radÄ«ti, lai nodrošinÄtu vecumdienas saviem vecÄkiem.
MazattÄ«stÄ«tajÄs valstÄ«s valsts ieņem starpnieka lomu, nodrošinot bÄ“rnu pienÄkumu, garantÄ“jot vecÄku labklÄjÄ«bu. ŠajÄs valstÄ«s, sasniedzot vecumdienas, pilsoņiem labÄkajÄ gadÄ«jumÄ no valsts puses tiek sniegts minimÄls atbalsts. Ar likumu ir nodrošinÄti bÄ“rnu pienÄkumi pret vecÄkiem. Piemaksas pie pensijas ir tÄs, ko tieši viņu bÄ“rni ir iemaksÄjuši valsts budžetÄ (piemÄ“ram, 1/5 daļa no bÄ“rnu iemaksÄtajÄm sociÄlajÄm iemaksÄm vai budžetÄ iemaksÄtÄ peļņas nodokļa), lÄ«dz ar to vecÄki ir ieinteresÄ“ti, lai viņu bÄ“rni maksÄtu nodokļus, pelnÄ«tu pÄ“c iespÄ“jas vairÄk un nepamestu valsti, jo tieši no tÄ bÅ«s atkarÄ«gs viņu pašu nodrošinÄjums vecumdienas. ŠajÄs valstÄ«s papildus minÄ“tajam demogrÄfiju arÄ« veicina tas, ka tur vecÄkiem (visbiežÄk tÄ“vam) pieder 1/10 domÄjamÄ daļa no visiem Ä«pašumiem, kas pieder bÄ“rniem, un šo Ä«pašumu pÄrdošanas gadÄ«jumÄ desmitÄ daļa ir jÄpÄrskaita vecÄkiem; protams, demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ šÄdu praksi ar 1/10 daļu ieviest nevar.
Liela daļa cilvÄ“ku teiks, ka mazattÄ«stÄ«to valstu demogrÄfijas panÄkumi ir meklÄ“jami šo valstu pilsoņu zemajÄ izglÄ«tÄ«bas lÄ«menÄ«, medicÄ«nas nozares atpalicÄ«bÄ un kontracepcijas lÄ«dzekļu trÅ«kumÄ, tÄdēļ nav atrodamas sakarÄ«bas, kas vienlÄ«dz labi darbotos arÄ« attÄ«stÄ«tajÄs valstÄ«s. ŠÄdiem secinÄjumiem nevar piekrist, jo arÄ« attÄ«stÄ«tajÄs valstÄ«s maznodrošinÄtÄm Ä£imenÄ“m ir lielÄks bÄ“rnu skaits nekÄ nodrošinÄtÄm, lÄ«dz ar to demogrÄfijas pamatprincips „paļÄvÄ«ba uz bÄ“rnu atbalstu” ir spÄ“cÄ«gÄks par valsts atbalstu demogrÄfijas procesu veicinÄšanÄ un darbojas neatkarÄ«gi no valsts iekÄrtas un attÄ«stÄ«bas pakÄpes. KÄ piemÄ“ru der atcerÄ“ties, ka LatvijÄ vispozitÄ«vÄkÄ demogrÄfija bija laikaposmÄ no 1900. lÄ«dz 1912. gadam. Šai laikÄ pilsoņi uz valsts nodrošinÄjumu paļauties nevarÄ“ja, bet paļÄvÄs uz savu vecumdienu nodrošinÄjumu tikai uz saviem bÄ“rniem.
IespÄ“jamie risinÄjumi
Valstij demogrÄfijas problÄ“ma jÄrisina, iesaistot visu pilsoņu kopumu, nevis tikai to daļu pilsoņu, kurai ir nepilngadÄ«gi bÄ“rni. Tie vecÄki, kuri bÄ“rnus ir izaudzinÄjuši un ieguldÄ«juši viņu izglÄ«tÄ«bÄ, ir pilntiesÄ«gi saņemt atalgojumu par savu ieguldÄ«jumu valsts attÄ«stÄ«bÄ. Valstij ir jÄpievÄ“rš uzmanÄ«ba uz pieaugušu bÄ“rnu pienÄkumu noteikšanu pret vecÄkiem, nevis tÄ jÄkoncentrÄ“ tikai uz to vecÄku atbalstu, kuriem ir nepilngadÄ«gi bÄ“rni.
PozitÄ«vas demogrÄfijas tendences nodrošinÄšanai nav nepieciešami papildu lÄ«dzekļi, bet ir vajadzÄ«gs godÄ«gs esošo lÄ«dzekļu sadalÄ«jums, kas bÅ«tu proporcionÄls konkrÄ“ti viņu bÄ“rnu iemaksÄm valsts budžetÄ. VecÄku atbalsta piemaksÄm ir jÄbÅ«t atkarÄ«gÄm no tÄ, kad un cik viņu bÄ“rni veic iemaksas valsts budžetÄ, šÄ«s piemaksas nepiesaistot vecuma slieksnim, kÄ tas ir pensiju gadÄ«jumÄ, un neatkarÄ«gi no vecÄka vecuma jÄizmaksÄ tajÄ pašÄ gadÄ un apmÄ“rÄ, kad un cik tieši viņa bÄ“rns veicis iemaksu budžetÄ.
Valstij nepieciešams izveidot Ä£imeņu atbalsta fondu, kurš regulÄ“tu pilngadÄ«gu sasniegušu bÄ“rnu pienÄkumu izpildi attiecÄ«bÄ pret viņu vecÄkiem un valsti. Vismaz 1/10 daļa no sociÄlajÄm iemaksÄm un uzņēmuma peļņas nodokļa novirzÄma bÄ“rnu vecÄku atbalsta fondam. LÄ«dzekļu administrÄ“šana šÄda fonda izveides gadÄ«jumÄ ir vienkÄrša, jo ikvienam cilvÄ“kam ir tikai divi vecÄki, no kuriem katrs tiesÄ«gs saņemt 5% no sava bÄ“rna sociÄlo iemaksu apmÄ“ra. BÄ“rnu iemaksas, kuriem nav vecÄku, ir novirzÄmas to vecÄku atbalstam, kuriem ir pirmsskolas vecuma bÄ“rni.
Ä¢imeņu atbalsta fonda izveidošana ne tikai ietekmÄ“tu demogrÄfisko situÄciju valstÄ«, bet pozitÄ«vi ietekmÄ“tu arÄ« emigrÄcijas un ekonomikas procesus, jo vecÄki nevis bÅ«tu ieinteresÄ“ti bÄ“rnu sakaita palielinÄšanÄ, bet bÅ«tu stimulÄ“ti ieguldÄ«t bÄ“rnu izglÄ«tÄ«bÄ un ieinteresÄ“ti, lai viņu bÄ“rni pelna pÄ“c iespÄ“jas vairÄk un nodokļus maksÄ LatvijÄ, nevis ÄrzemÄ“s.
ŠÄds fonds nebÅ«tu interesants „pabalstu medniekiem”, jo nevis bÄ“rnu skaits, bet to ieguldÄ«jums valsts budžetÄ dotu labumu viņu vecÄkiem. Fonds netieši palÄ«dzÄ“tu atrisinÄt arÄ« problÄ“mas, kas saistÄ«tas ar nodokļu nemaksÄšanu, Ä«paši aplokšÅ†u algu problÄ“mu, jo darba devÄ“js spÄ“j ietekmÄ“t darbinieku, bet nespÄ“j ietekmÄ“t darbinieka vecÄkus, kuri nesaņems daļu no viņu bÄ“rnam izmaksÄtÄs aplokšÅ†u algas. TurklÄt šÄda fonda izveides gadÄ«jumÄ atkrÄ«t nepieciešamÄ«ba ieviest bezbÄ“rnu nodokli. Tiktu veicinÄta arÄ« bÄ“rnu adopcija, un pati par sevi atkristu vientuļo mÄmiņu problÄ“ma, jo bÄ“rni, pastÄvot šÄdam fondam, bÅ«tu ne tikai emocionÄla, bet arÄ« materiÄli atbalstoša nÄkotnes vÄ“rtÄ«ba.
Kas notiks, ja demogrÄfijas problÄ“mas nerisinÄsim pietiekami nopietni? Latvijas pastÄvÄ“šanas liktenis izšÄ·irsies tuvÄko gadu laikÄ.
Galvenais valsts pastÄvÄ“šanas priekšnosacÄ«jums ir cilvÄ“ki. Ja mÄ“s zaudÄ“sim cilvÄ“kus, mÄ“s zaudÄ“sim arÄ« savu valsti neatkarÄ«gi no tÄ, kÄda bÅ«s valsts militÄrÄs aizsardzÄ«bas vai nacionÄlÄs pašapziņas spodrinÄšanas politika. No kÄ izriet, ka demogrÄfijas jautÄjumu risinÄšana ir ievÄ“rojami nozÄ«mÄ«gÄka par valsts militÄro aizsardzÄ«bu vai nacionÄlÄs pašapziņas popularizÄ“šanu.
DemogrÄfu prognozes vÄ“sta, ka, kardinÄli nemainot demogrÄfijas politiku, pÄ“c 100 gadiem LatvijÄ dzÄ«vos tikai 0,4 miljoni. Kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas 20 gadu laikÄ 500 tÅ«kst. Latvijas iedzÄ«votÄju reproduktÄ«vajÄ vecumÄ ir radÄ«juši tikai 300 tÅ«kst. pÄ“cnÄcÄ“ju. NÄkamÄ paaudze, šie 300 tÅ«kst. pašreizÄ“jÄ dzimstÄ«bas lÄ«meņa apstÄkļos radÄ«s, augstÄkais, tikai 150 tÅ«kst. pÄ“cnÄcÄ“ju. Ja stÄvoklis kardinÄli nemainÄ«sies, prognozes ir baigas – ņemot vÄ“rÄ straujÄs emigrÄcijas tendences – no pašreizÄ“jiem 1,22 milj. latviešu, visticamÄkais, lÄ«dz 2030. lÄ«dz 2040. gadam bÅ«s palikusi apmÄ“ram puse. LÄ«dz ar to latvieši pakÄpeniski kļūs par minoritÄti savÄ valstÄ«. Ir jÄsaprot, ka pašreizÄ“jÄs demogrÄfijas sistÄ“mas, latviešiem, nonÄkot minoritÄtes statusÄ, latvieši Latvijas teritorijÄ nespÄ“s noturÄ“t savu valsti.
DemogrÄfiju veido Äetras sastÄvdaļas – dzimstÄ«ba, mirstÄ«ba, imigrÄcija un emigrÄcija. PÄ“dÄ“jos gados Latviju ik gadu pamet aptuveni 25 000 - 30 000 cilvÄ“ku. TurklÄt oficiÄlie emigrÄcijas dati, visticamÄkais, neparÄda patieso situÄciju. LatvijÄ iebrauc tikai 10 000 – 15 000 cilvÄ“ku, turklÄt lielÄkÄ daļa ir cittautieši, nevis latvieši. Ik gadu LatvijÄ nomirst par 10 000 cilvÄ“ku vairÄk kÄ piedzimst. KopsavilkumÄ Latvija ik gadus zaudÄ“ 25 000 – 30 000 cilvÄ“ku. Tas ir pielÄ«dzinÄms, piemÄ“ram, Valmieras iedzÄ«votÄju skaitam. TÄtad - katru gadu mÄ“s zaudÄ“jam veselu Valmieras pilsÄ“tu. Ko dod it kÄ statistiski pozitÄ«vais, taÄu realitÄtÄ“ procentuÄli niecÄ«gais dzimstÄ«bas pieaugums? To izsakot skaitliski, tas ir nepilni 1000 cilvÄ“ku, vai tas tiešÄm ir pamats nesatraukties? Ir nepieciešams pilnÄ«gi cita mÄ“roga skatÄ«jums un prioritÄtes lÄ«menis šÄ«s problÄ“mas risinÄšanai.
Vai latvieši spÄ“s noturÄ“t valsti pÄ“c 20–30 gadiem, bÅ«s zinÄms jau ÄtrÄk. Tas ir atkarÄ«gs no realizÄ“tÄs politikas tuvÄkajos 10 gados. KÄpÄ“c laika ir tikai aptuveni 10 gadu? TÄdēļ, ka vÄ“l no 1985. lÄ«dz 1990. gadam dzima daudz bÄ“rnu (aptuveni 40 000 bÄ“rnu gadÄ). Šie tad dzimušie bÄ“rni tagad ir sasnieguši reproduktÄ«vo vecumu. PÄ“c 1991. gada strauji samazinÄjÄs jaundzimušo skaits, un lÄ«dz ar to arÄ« vÄ“lÄk bÅ«s ievÄ“rojami mazÄk vecÄku, kas vispÄr varÄ“tu radÄ«t pÄ“cnÄcÄ“jus (1994. gadÄ jau bija tikai – 24 000 jaundzimušo).
Pašlaik reproduktÄ«vajÄ vecumÄ (20–30 g.) atrodas vÄ“l daudz cilvÄ“ku. PÄ“c 10 gadiem tÄdu bÅ«s ievÄ“rojami mazÄk. Ja visi pÄrÄ“jie apstÄkļi paliks nemainÄ«gi, tad jaundzimušo skaits neizbÄ“gami samazinÄsies proporcionÄli šai starpÄ«bai. Tad mums visus resursus vajadzÄ“s faktiski divas reizes vairÄk nekÄ šodien. Ja šodien jau tas ir ļoti sarežģīti, tad pÄ“c 10 gadiem var bÅ«t neiespÄ“jami.
Lai sasniegtu vÄ“lamo rezultÄtu, šodien vienai Ä£imenei bÅ«tu jÄaudzina trÄ«s bÄ“rni, kas bÅ«tÄ«bÄ jau ir ļoti augsts mÄ“rÄ·is. PÄ“c 10 gadiem, lai sasniegtu to pašu rezultÄtu, bÅ«tu jÄaudzina jau seši bÄ“rni, un šÄds risinÄjums mÄ“rÄ·a sasniegšanai ir utopisks. ŠÄ« nepilnÄ desmitgade ir mÅ«su pÄ“dÄ“jÄ iespÄ“ja. VÄ“lÄk process jau bÅ«s kļuvis neatgriezenisks. TÄtad mums ir palikuši tikai 10 gadu, lai realizÄ“tu Latvijas glÄbšanas plÄnu. Tas nozÄ«mÄ“ – ne tikai plÄna izstrÄdÄšanu, bet arÄ« finanšu piesaisti un ieviešanu dzÄ«vÄ“.
Vai Latvijai ir demogrÄfiskÄs situÄcijas glÄbšanas plÄns? LatvijÄ ir radÄ«ti dažÄdi plÄni un stratÄ“Ä£ijas – Latvijas ilgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ija un no tÄ izrietoši: Ä¢imenes valsts politikas pamatnostÄdnes, dažÄda lÄ«meņa veselÄ«bas veicinÄšanas programmas, vadlÄ«nijas un plÄni, re-emigrÄcijas plÄns u.c. Skatoties no rÄ«cÄ«bas mÄ“roga, kas nepieciešams demogrÄfijas glÄbšanai, šie dokumenti vairÄk atgÄdina teorÄ“tisku mÄcÄ«bu grÄmatu. Ir izvirzÄ«ti labi mÄ“rÄ·i, tomÄ“r šajos dokumentos trÅ«kst konkrÄ“tu realizÄ“jamu ideju vai tÄdu ideju, kuras varÄ“tu reÄli ietekmÄ“t situÄciju un tiešÄm ko bÅ«tiski izmainÄ«t. Šajos dokumentos iztrÅ«kst objektÄ«vas situÄcijas analÄ«zes.
Kas ir izdarīts?
EsošÄs valdÄ«bas deklarÄcijas 115. punkts saka, ka jÄveido demogrÄfijas ceļa karte. PierastÄkiem vÄrdiem sakot, tÄ ir stratÄ“Ä£ija un darba plÄns. Faktiski šis uzdevums par demogrÄfijas ceļa kartes nepieciešamÄ«bu jau bija izvirzÄ«ts sen, 2011. gadÄ, kad Ministru kabinets pieņēma DemogrÄfisko lietu padomes (turpmÄk – Padome) nolikumu. ŠÄ« nolikuma 11.2. punktÄ ir teikts, ka Padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjam jÄizstrÄdÄ padomes darba stratÄ“Ä£ija un darbÄ«bas plÄns. TomÄ“r šÄ« padome, kuru pamatÄ veido ministri ar Ministru prezidentu priekšgalÄ, nav izpildÄ«juši paši sev uzlikto pienÄkumu.
Apskatot šo sēžu protokolus veselu trÄ«s gadu garumÄ, redzams, ka darbs bijis haotisks un nav devis tÄdu rezultÄtu, kas vismaz apmierinošÄ apmÄ“rÄ bremzÄ“tu demogrÄfijas negatÄ«vÄs tendences. ArÄ« pÄ“dÄ“jo gadu laikÄ padomes locekļiem nav izdevies izveidot patiesi efektÄ«vu sistÄ“mu, atbalstÄmo ideju sarakstu ar prognožu projekciju, kuras tÄlÄk mÄ“rÄ·tiecÄ«gi virzÄ«t iekļaušanai plÄnošanas dokumentos un normatÄ«vajos aktos, cÄ«noties par to finansÄ“šanu un praktisku ieviešanu dzÄ«vÄ“. TÄ vietÄ Padome visaugstÄko valsts amatpersonu sastÄvÄ faktiski nodarbojusies ar tÄ“rzÄ“šanu. Sēžu protokoli liecina, ka Padome ar lÄ“mumiem faktus "pieņem zinÄšanai", bet pÄ“c šiem lÄ“mumiem neseko pietiekami operatÄ«va rÄ«cÄ«ba.
KamÄ“r nebÅ«s pÄrdomÄta plÄnošanas un kontroles instrumenta, tikmÄ“r demogrÄfisko problÄ“mu vienkÄrši nav iespÄ“jams atrisinÄt.
IzmantotÄ informÄcija:
(1) IlmÄrs Mežs -> http://www.ir.lv/2010/10/28/drumas-prognozes-par-latviesu-skaitu-nakotne
(2) JÄnis Pļaviņš - http://www.aprinkis.lv/baldones-novads-zinas/sabiedriba/gimene/item/22236-atklata-vestule-demografijas-cela-kartes-priekslikums
(3) http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/skoleniem/iedzivotaji/etniskais_sastavs.pdf DemogrÄfiskÄs attÄ«stÄ«bas projekcijas.
(4) LatvijÄ 2011. gadÄ uz 1000 jaundzimušajiem bija 400 mÄkslÄ«gie aborti.
(5) 2013. gadÄ LatvijÄ tika noslÄ“gtas 11436, bet šÄ·irta 7031 laulÄ«ba. VairÄk info ->http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__laulibas/IL0010.px/table/tableViewLayout1/?rxid=562c2205-ba57-4130-b63a-6991f49ab6fe
(6) DemogrÄfisko lietu padome eksistÄ“ jau vairÄk 20 gadu. Publiski pieejami protokoli no 2011.-2013.g. 2014. gada protokoli nav pieejami.
(7) DemogrÄfisko lietu padomes nolikuma 2.3. un 3.3. punkts.
(8) PÄ“tÄ«jumu centra SKDS šogad martÄ organizÄ“tajÄ aptaujÄ noskaidrots - ja tiktu nodrošinÄti nepieciešami materiÄlie apstÄkļi, divus bÄ“rnus vÄ“lÄ“tos 45,7% aptaujÄto Latvijas iedzÄ«votÄju, trÄ«s bÄ“rnus – 32,7%, bet vienu vai vairÄk par Äetriem bÄ“rniem attiecÄ«gi 8,4% un 10,2% respondentu. SavukÄrt nevienu bÄ“rnu Ä£imenÄ“ nevÄ“lÄ“tos 1,7% aptaujÄto. VairÄk info -> http://www.diena.lv/latvija/zinas/demografijas-politika-ar-rezultatu-14079557
(9) Ž.K.Junkera vadÄ«tÄ Luksemburgas valdÄ«ba bija slÄ“gusi Ä«pašus lÄ«gumus ar vairÄkÄm lielÄm Ärvalstu korporÄcijÄm par nodokļu nomaksu savas valsts budžetÄ. VairÄk info ->http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2014/novembris_/press-release-2014-november-13.html
(10) https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_demogr%C4%81fija