Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kÄ ekonomistam, veselÄ«bas aprÅ«pes reformu varÄ“tu veikt relatÄ«vi Ätri
Oskars Bundža, Ärsts · 01.12.2021. · Komentāri (0)VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“ma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmÄk par prioritÄti nekļūs ÄrstniecÄ«bas personu kadru politika; reformas nebÅ«s iespÄ“jamas, kamÄ“r netiks aktualizÄ“ta gan privÄtpersonas (pacienta), gan Ärsta lÄ«dzšinÄ“jÄ statusa neatbilstÄ«ba starptautisko lÄ«gumu un Pacientu tiesÄ«bu likuma normÄm un sakÄrtotas tiesiskÄs attiecÄ«bas valsts finansÄ“to pakalpojumu jomÄ.
ŠÄ« traktÄ“jama kÄ sabiedriski aktÄ«vas personas atbilde Ministru prezidentam A.K. Kariņam uz viņa pirms pÄris nedēļÄm publiski pausto neizpratni, kur medicÄ«nas nozarÄ“ pazÅ«d no valsts budžeta atkal un atkal iedalÄ«tie lÄ«dzekļi?
VÄ“ršu Kariņa kunga un pÄrÄ“jo interesentu uzmanÄ«bu apstÄklim, ka gadiem ilgi tiek mÄ“rÄ·tiecÄ«gi uzturÄ“ta situÄcija, lai veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mÄ iesaistÄ«tajÄm personÄm, arÄ« medicÄ«nas profesionÄļiem un pacientiem, nevarÄ“tu bÅ«t saprotams, kÄdas konkrÄ“tos gadÄ«jumos veidojas savstarpÄ“jÄs tiesiskÄs attiecÄ«bas.
KÄ zinÄms, Ä€rstniecÄ«bas likums reglamentÄ“ sabiedriskÄs attiecÄ«bas ÄrstniecÄ«bÄ; no tiesÄ«bu akta izriet, ka ÄrstniecÄ«ba ir individuÄla un profesionÄla darbÄ«ba, tÄtad ÄrstniecÄ«bas process notiek privÄttiesisku attiecÄ«bu ietvaros; savukÄrt ÄrstniecÄ«bas personas ir profesionÄļi, kuri nodarbojas ar ÄrstniecÄ«bu. Ä€rstniecÄ«bas likuma un Civillikuma normas visnotaļ pietiekami reglamentÄ“ gadÄ«jumus, ja pacients iesaistÄs privÄttiesiskÄs attiecÄ«bÄs un pats (vai ar apdrošinÄtÄja starpniecÄ«bu) maksÄ par pakalpojumu saskaÅ†Ä ar ÄrstniecÄ«bas iestÄdes noteikto cenrÄdi.
ArÄ« valstij veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bas un pakalpojumu nodrošinÄšanÄ ir savi pienÄkumi, tie noteikti LR Satversmes 111.pantÄ un likuma “Par sociÄlo drošÄ«bu” 6.pantÄ. Tieši šÄ« likuma 1.panta ceturtÄ daļa papildina Satversmi un uzskatÄma par pamatu, kÄpÄ“c izdots VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums.
TÄs ÄrstniecÄ«bas iestÄdes, kuras deleģētas funkcijas ietvaros Ä«steno valsts uzdevumu sociÄlo tiesÄ«bu jomÄ, likums “Par sociÄlo drošÄ«bu” traktÄ“ kÄ sociÄlo pakalpojumu sniedzÄ“jus. InterpretÄ“jot sistÄ“miski likuma 34.panta pirmÄs daļas normu, var secinÄt, ka starp ÄrstniecÄ«bas iestÄdi, kas sniedz valsts nodrošinÄtos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, un privÄtpersonu veidojas konkrÄ“tas publiski tiesiskas attiecÄ«bas.
VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums un tam pakÄrtotie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentÄ“ VeselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu organizÄ“šanas un samaksas kÄrtÄ«bu (pašlaik spÄ“kÄ 28.08.18. noteikumi Nr.555), precizÄ“, kÄ NacionÄlais veselÄ«bas dienests slÄ“dz attiecÄ«gos lÄ«gumus ar ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“m.
AtgÄdinu, administratÄ«vo tiesu praksÄ“ jau kopš 2006.gada (proti, tÄlÄkos nolÄ“mumos attÄ«stot AT SenÄta AdministratÄ«vo lietu departamenta 15.06.2006. lÄ“muma lietÄ SKA-365 11.1.-11.4.p. ietvertÄs atziņas) tiek vÄ“rtÄ“ts, ka lÄ«gumi, ko pilnvarotÄ tiešÄs pÄrvaldes iestÄde slÄ“dz par valsts apmaksÄto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu nodrošinÄšanu un kompensÄ“jamo zÄļu izrakstÄ«šanu, ir publisko tiesÄ«bu lÄ«gumi. SavukÄrt ÄrstniecÄ«bas iestÄdes veic tÄm deleģētu valsts pÄrvaldes funkciju, ciktÄl darbojas lÄ«gumu ietvaros.
Šai gadÄ«jumÄ ÄrstniecÄ«bas iestÄdei jÄievÄ“ro Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likuma normas, jo Ä«paši labas pÄrvaldÄ«bas princips (sk. arÄ« atsauci uz Tieslietu ministrijas viedokli Satversmes tiesas 2015.gada 12.februÄra sprieduma lietÄ Nr.2014-08-03 4.p. trešajÄ rindkopÄ; jÄpievÄ“rš uzmanÄ«ba TM nepÄrprotamajam traktÄ“jumam, ka valsts pakalpojumu "sniedz", nevis tikai apmaksÄ).
TomÄ“r veidojas acÄ«mredzama pretruna ar starptautiska lÄ«guma normu, jo Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likuma 10.p. trešajÄ daÄ¼Ä noteikts, ka valsts pÄrvalde (arÄ« publisko tiesÄ«bu lÄ«gumu ietvaros) darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, bet katras atsevišÄ·as privÄtpersonas intereses ievÄ“rojamas tikai iespÄ“ju robežÄs un samÄ“rÄ«gi.
SavukÄrt Eiropas Konvencijas par cilvÄ“ktiesÄ«bu un cieņas aizsardzÄ«bu bioloÄ£ijÄ un medicÄ«nÄ 2.pantÄ noteikts, ka prioritÄte ir pacients kÄ indivÄ«ds; viņa intereses un labklÄjÄ«ba dominÄ“ pÄr sabiedrÄ«bas vai tÄ«ri zinÄtnes interesÄ“m. TÄdu pieeju kopumÄ attÄ«sta arÄ« Pacientu tiesÄ«bu likums. PirmšÄ·ietami vÄ“rtÄ“jot, publisko tiesÄ«bu lÄ«gumi veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mÄ tÄtad nebÅ«tu pieļaujami un to slÄ“gšanas prakse jÄpÄrskata.
Kopš AugstÄkÄs tiesas 2006.gada 15.jÅ«nija lÄ“mumÄ ietverto atziņu publicÄ“šanas pagÄjis jau vairÄk nekÄ piecpadsmit gadu. Interesanti, ka lietÄ pieteicÄ“js, kura argumentÄciju tiesas senatori kopumÄ akceptÄ“ja, bija šo rindu autors, bet valsti kÄ atbildÄ“tÄju pÄrstÄvÄ“ja tobrÄ«d VOAVA darbiniece, pašlaik VeselÄ«bas ministrijas valsts sekretÄre I. Dreika. VarbÅ«t, esot ietekmÄ«gajÄ amatÄ, Dreikas kundzei bÅ«s interesanti papÄ“tÄ«t, kÄ visu šo laiku turpinÄjusi darboties tiesiski neiespÄ“jama sistÄ“ma?!
Sava loma ir augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas ievirzÄ“m; proti, LatvijÄ arvien vairÄk tiek akcentÄ“ts, ka primÄra esot tikai un vienÄ«gi profesionalitÄte. Diemžēl tas nereti rada situÄcijas, ka dažÄdu jomu speciÄlistiem trÅ«kst inteliÄ£entam cilvÄ“kam nepieciešamÄ pamatzinÄšanu minimuma, piemÄ“ram, politekonomijÄ. RadÄ«ta augsne, lai, skaidrojot kÄdus procesus, tipisks mÅ«sdienu speciÄlists nespÄ“tu un nemÄ“Ä£inÄtu tos analizÄ“t ne sistÄ“miski, ne teleoloÄ£iski, bet ieviestos paraloÄ£ismi - loÄ£iskas kļūdas, kas rodas domÄšanas likumu neievÄ“rošanas dēļ.
TÄ, piemÄ“ram, tiesu praksÄ“ tiek kopumÄ atzÄ«ts, ka pacientam, saņemot valsts apmaksÄtos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, veidojas ar NacionÄlÄ veselÄ«bas dienesta lÄ«gumiestÄdi konkrÄ“tas publiski tiesiskas attiecÄ«bas; tai pat laikÄ ar ÄrstniecÄ«bas personÄm, kuras kÄ ÄrstniecÄ«bas iestÄdes darbinieki šos pakalpojumus sniedz arÄ« tikai un vienÄ«gi minÄ“to lÄ«gumu ietvaros, (proti, papildus nedibinot ar privÄtpersonu nekÄdas savstarpÄ“jas tiesiskas attiecÄ«bas), pacientam veidojoties privÄttiesiskas attiecÄ«bas.
JÄ, tiesas pamatoti uzskata, ka pati par sevi ÄrstniecÄ«ba ir nepÄrprotami profesionÄla darbÄ«ba un tai a priori jÄnotiek privÄto tiesÄ«bu jomÄ. TomÄ“r, objektÄ«vi nepastÄvot noteikta veida tiesiskajÄm attiecÄ«bÄm, šÄdi veidotÄ tiesu praksÄ“ grÅ«ti atrast kÄdu loÄ£iku un secÄ«gumu. Nav saprotams, kÄpÄ“c gan tiesneši nevar skaidri atzÄ«t, ka pilnvÄ“rtÄ«gu (!!!) ÄrstniecÄ«bas pakalpojumu sniegšana nevar bÅ«t par publisko tiesÄ«bu (deleģēšanas) lÄ«guma priekšmetu?
Satversmes tiesai lÄ«dz šim izdevies ar veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bu saistÄ«tajÄs skatÄmajÄs lietÄs “veiksmÄ«gi reducÄ“t” problÄ“mjautÄjumus lÄ«dz šaurÄm niansÄ“m, neveicot tiesisko attiecÄ«bu pamatu analÄ«zi. TomÄ“r dažas atziņas judikatÅ«rÄ var atrast, piemÄ“ram, 2015.gada 12.februÄra sprieduma lietÄ Nr.2014-08-03 11.3. punktÄ konstitucionÄlÄ tiesa traktÄ“, ka attiecÄ«gos pakalpojumus "nodrošina" valsts, bet ÄrstniecÄ«bas iestÄde ir tikai starpnieks.
JÄpiezÄ«mÄ“, likumos nav sniegts skaidrojums dažkÄrt lietotajam terminam "ÄrstniecÄ«bas persona, kura sniedz valsts apmaksÄtos pakalpojumus”. TÄpat, vÄ“rtÄ“jot tiesisko attiecÄ«bu raksturu, nereti netiek ņemts vÄ“rÄ apstÄklis, ka minÄ“to ÄrstniecÄ«bas personu kvalifikÄcijas kategorijas un mÄ“nešalgu zemÄkÄs likmes nosaka saskaÅ†Ä ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumu un tam pakÄrtotajiem MK noteikumiem.
Faktiski nav strÄ«da, ka ÄrstniecÄ«ba kÄ profesionÄla darbÄ«ba var notikt vien tad, ja ievÄ“rotas visas pacienta tiesÄ«bas, kas iespÄ“jams tikai privÄttiesiskÄs attiecÄ«bÄs. AdekvÄts tÄtad bÅ«tu risinÄjums, ka valsts pakalpojumu priekš iedzÄ«votÄjiem pÄ“rk. Tas, protams, prasÄ«tu esošo tiesÄ«bu normu un nozarÄ“ valdošÄs psiholoÄ£ijas pÄrskatÄ«šanu.
Pašlaik publiskÄ vara jÅ«tas komfortabli, neko pat nedarot; proti, Ärsts vai ÄrstniecÄ«bas iestÄde ir kļuvuši par valsts pÄrstÄvi attiecÄ«bÄs ar pacientu. Ä€rsts kÄ zemÄkais pÄrvaldes subjekts, strÄdÄjot NVD lÄ«gumiestÄdÄ“, faktiski ir funkcionÄli padots jebkurai NVD amatpersonai. Ierobežota finansÄ“juma apstÄkļos valsts Ärstam uzdevusi ne vien pienÄkumu sniegt veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus (atbilstoši privÄtÄ iestÄdÄ“ pieejamam lÄ«menim!), bet arÄ« skaidroties ar valsts institÅ«cijÄm, pacientiem, viņu pÄrstÄvjiem utt., no kuriem, ieskaitot VeselÄ«bas inspekciju, neviens pat nemÄ“Ä£ina saprast, ka juridiski Ärsts šais gadÄ«jumos ne tik daudz kÄ neatkarÄ«gs profesionÄlis nodarbojas ar ÄrstniecÄ«bu, cik, valsts apmaksÄts, sniedz vien specifisku sociÄlo pakalpojumu.
Tas nekad nav traucÄ“jis amatpersonÄm, arÄ« bijušajiem veselÄ«bas ministriem, klÄstÄ«t sabiedrÄ«bai dezinformÄciju, ka minÄ“tos pakalpojumus priekš iedzÄ«votÄjiem valsts no ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“m pÄ“rk. KÄ gan valsts var veikt pirkumu, noslÄ“dzot publisko tiesÄ«bu (deleģēšanas) lÄ«gumu?! Ir arÄ« labÄ ziņa, jo no pašreizÄ“jÄ veselÄ«bas ministra, kura darbÄ«bu var vÄ“rtÄ“t dažÄdi, tik lielas aplamÄ«bas demokrÄtiskas iekÄrtas interpretÄcijÄs pagaidÄm nav dzirdÄ“tas.
Hm… KÄdi 95+ procenti Ärstu, pateicoties arhaisku organizÄciju aktivitÄtÄ“m, ietekmei un ‘’zombÄ“šanas spÄ“jai” (Latvijas Ä€rstu biedrÄ«ba, vÄ“l dažas biedrÄ«bas, kÄ arÄ« atsevišÄ·as personas profesionÄlajÄs asociÄcijÄs), paši tiesiskÄs attiecÄ«bas neizprot, jÅ«tas nedroši un par kaut ko vienmÄ“r vainÄ«gi. TÄtad Ärsti nebÅ«s tÄ grupa, kas iniciÄ“s pÄrmaiņas mÅ«su acÄ«mredzami brÅ«košajÄ veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mÄ. Īpaši nožēlojamÄ situÄcijÄ ir primÄrÄs aprÅ«pes speciÄlisti, Ä£imenes Ärsti, kas produktÄ«vi var darboties vien kÄ prakses Ärsti; un saskaÅ†Ä ar likumu ‘’Par prakses Ärstiem’’ viņi vispÄr nedrÄ«kstÄ“tu zaudÄ“t neatkarÄ«bu, slÄ“dzot ar valsti publisko tiesÄ«bu lÄ«gumus.
Rezumējums:
tiesisko attiecÄ«bu problemÄtika valsts finansÄ“tajÄ veselÄ«bas aprÅ«pes sektorÄ ir pamatÄ politisks jautÄjums, ko gan konstitucionÄlie orgÄni, gan tiesas (arÄ« Satversmes tiesa), gan par korupcijas apkarošanu atbildÄ«gÄs institÅ«cijas netipiskÄ vienprÄtÄ«bÄ ir mÄ“Ä£inÄjušas apiet vai nonivelÄ“t pretrunu svarÄ«gumu. Ja turpinÄsim ignorÄ“t problÄ“mu, tad sakÄrtotas, sabiedrÄ«bai izprotamas, uz rezultÄtu orientÄ“tas veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas nebÅ«s, bet katra piešÄ·irtÄ valsts finansÄ“juma procenta desmitdaļa, kÄ ierasts, pazudÄ«s no Kariņa kunga redzesloka un iekritÄ«s "caurÄ mucÄ" (tiks atkal kaut kas uzbÅ«vÄ“ts, modernizÄ“ts, saņemts kÄds “otkats”, uzrÄ«kotas labi atalgotu lektoru pļÄpÄšanas par augstÄm tÄ“mÄm, bet kadru politika un lÄ«dz ar to pakalpojumu pieejamÄ«ba nemainÄ«sies).
Lai saprastu, kur pazÅ«d nauda, valstij nozarÄ“ vispirms ir jÄgrib “ņemt varu”; tad steidzami jÄveic šÄ« sistÄ“miski radÄ«tÄ haosa uzturÄ“tÄju un atbalstÄ«tÄju neitralizÄcija, sistÄ“mas audits, kÄ arÄ« revÄ«zija tiesÄ«bu aktos un to lÄ«dzšinÄ“jÄs interpretÄcijÄs.
SakÄrtojot tiesiskÄs attiecÄ«bas un “noliekot pie vietas” dažas neformÄlÄs organizÄcijas, izrÄdÄ«tos, ka VeselÄ«bas ministrija lÄ«dz šim pamatÄ bijusi vajadzÄ«ga, lai apkalpotu nozares resoriskos sÄ«koligarhus, un ir lieks posms valsts pÄrvaldÄ“. Proti, turpmÄk lielÄko daļu attiecÄ«go funkciju varÄ“tu veikt Ä€rstniecÄ«bas departaments, kÄ izveidošana ietilptu Ekonomikas ministrijas darbÄ«bas jomÄ, bet pakalpojumu pirkšanu no ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“m organizÄ“tu LabklÄjÄ«bas ministrija.
SavukÄrt ÄrstniecÄ«bas personu atalgojuma problemÄtika bÅ«tu risinÄma arodbiedrÄ«bu, profesionÄlo asociÄciju u.tml. sarunÄs ar darba devÄ“jiem, kuri pamatÄ darbotos kÄ ÄrstniecÄ«bas pakalpojumu pÄrdevÄ“ji. Tad izrÄdÄ«tos, ka naudu medicÄ«niskÄ personÄla piesaistei var atrast, jo, vÄ“rtÄ“jot politekonomiskÄ kontekstÄ, tieši kadriem, nevis bÅ«vniecÄ«bai vai citai saimnieciskai darbÄ«bai jÄkļūst par prioritÄri… Bet ierÄ“dņi, kuri it kÄ masveidÄ bÄ“got no veselÄ«bas ministra, patiesÄ«bÄ ir pragmatiski cilvÄ“ki un, paredzÄ“dami ministrijas likvidÄ“šanu, jau laicÄ«gi meklÄ“ jaunu darbavietu…
Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kÄ ekonomistam, reformu varÄ“tu veikt relatÄ«vi Ätri. Kad vÄ“l, ja ne tagad?!
P.S. LÄ«dz šim piekoptÄ tiesisko attiecÄ«bu problemÄtikas nenovÄ“rtÄ“šana veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mÄ nav tikai šo rindu autora subjektÄ«vs viedoklis; pievienota saite AT lÄ“mumam lietÄ SKA-365/2006 (sk. 11.1.-11.4.p), kÄ arÄ« agrÄkas sarakstes daži dokumenti.