Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

VeselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“ma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecÄ«bas personu kadru politika; reformas nebÅ«s iespÄ“jamas, kamÄ“r netiks aktualizÄ“ta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta lÄ«dzšinÄ“jā statusa neatbilstÄ«ba starptautisko lÄ«gumu un Pacientu tiesÄ«bu likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecÄ«bas valsts finansÄ“to pakalpojumu jomā.

ŠÄ« traktÄ“jama kā sabiedriski aktÄ«vas personas atbilde Ministru prezidentam A.K. Kariņam uz viņa pirms pāris nedēļām publiski pausto neizpratni, kur medicÄ«nas nozarÄ“ pazÅ«d no valsts budžeta atkal un atkal iedalÄ«tie lÄ«dzekļi?

VÄ“ršu Kariņa kunga un pārÄ“jo interesentu uzmanÄ«bu apstāklim, ka gadiem ilgi tiek mÄ“rÄ·tiecÄ«gi uzturÄ“ta situācija, lai veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā iesaistÄ«tajām personām, arÄ« medicÄ«nas profesionāļiem un pacientiem, nevarÄ“tu bÅ«t saprotams, kādas konkrÄ“tos gadÄ«jumos veidojas savstarpÄ“jās tiesiskās attiecÄ«bas.

Kā zināms, Ä€rstniecÄ«bas likums reglamentÄ“ sabiedriskās attiecÄ«bas ārstniecÄ«bā; no tiesÄ«bu akta izriet, ka ārstniecÄ«ba ir individuāla un profesionāla darbÄ«ba, tātad ārstniecÄ«bas process notiek privāttiesisku attiecÄ«bu ietvaros; savukārt ārstniecÄ«bas personas ir profesionāļi, kuri nodarbojas ar ārstniecÄ«bu. Ä€rstniecÄ«bas likuma un Civillikuma normas visnotaļ pietiekami reglamentÄ“ gadÄ«jumus, ja pacients iesaistās privāttiesiskās attiecÄ«bās un pats (vai ar apdrošinātāja starpniecÄ«bu) maksā par pakalpojumu saskaņā ar ārstniecÄ«bas iestādes noteikto cenrādi.

ArÄ« valstij veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bas un pakalpojumu nodrošināšanā ir savi pienākumi, tie noteikti LR Satversmes 111.pantā un likuma “Par sociālo drošÄ«bu” 6.pantā. Tieši šÄ« likuma 1.panta ceturtā daļa papildina Satversmi un uzskatāma par pamatu, kāpÄ“c izdots VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums.

Tās ārstniecÄ«bas iestādes, kuras deleģētas funkcijas ietvaros Ä«steno valsts uzdevumu sociālo tiesÄ«bu jomā, likums “Par sociālo drošÄ«bu” traktÄ“ kā sociālo pakalpojumu sniedzÄ“jus. InterpretÄ“jot sistÄ“miski likuma 34.panta pirmās daļas normu, var secināt, ka starp ārstniecÄ«bas iestādi, kas sniedz valsts nodrošinātos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, un privātpersonu veidojas konkrÄ“tas publiski tiesiskas attiecÄ«bas.

VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentÄ“ VeselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu organizÄ“šanas un samaksas kārtÄ«bu (pašlaik spÄ“kā 28.08.18. noteikumi Nr.555), precizÄ“, kā Nacionālais veselÄ«bas dienests slÄ“dz attiecÄ«gos lÄ«gumus ar ārstniecÄ«bas iestādÄ“m.

Atgādinu, administratÄ«vo tiesu praksÄ“ jau kopš 2006.gada (proti, tālākos nolÄ“mumos attÄ«stot AT Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 15.06.2006. lÄ“muma lietā SKA-365  11.1.-11.4.p. ietvertās atziņas) tiek vÄ“rtÄ“ts, ka lÄ«gumi, ko pilnvarotā tiešÄs pārvaldes iestāde slÄ“dz par valsts apmaksāto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu nodrošināšanu un kompensÄ“jamo zāļu izrakstÄ«šanu, ir publisko tiesÄ«bu lÄ«gumi. Savukārt ārstniecÄ«bas iestādes veic tām deleģētu valsts pārvaldes funkciju, ciktāl darbojas lÄ«gumu ietvaros.

Šai gadÄ«jumā ārstniecÄ«bas iestādei jāievÄ“ro Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, jo Ä«paši labas pārvaldÄ«bas princips (sk. arÄ« atsauci uz Tieslietu ministrijas viedokli Satversmes tiesas 2015.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.2014-08-03  4.p. trešajā rindkopā; jāpievÄ“rš uzmanÄ«ba TM nepārprotamajam traktÄ“jumam, ka valsts pakalpojumu "sniedz", nevis tikai apmaksā).

TomÄ“r veidojas acÄ«mredzama pretruna ar starptautiska lÄ«guma normu, jo Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.p. trešajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde (arÄ« publisko tiesÄ«bu lÄ«gumu ietvaros) darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, bet katras atsevišÄ·as privātpersonas intereses ievÄ“rojamas tikai iespÄ“ju robežās un samÄ“rÄ«gi.

Savukārt Eiropas Konvencijas par cilvÄ“ktiesÄ«bu un cieņas aizsardzÄ«bu bioloÄ£ijā un medicÄ«nā 2.pantā noteikts, ka prioritāte ir pacients kā indivÄ«ds; viņa intereses un labklājÄ«ba dominÄ“ pār sabiedrÄ«bas vai tÄ«ri zinātnes interesÄ“m. Tādu pieeju kopumā attÄ«sta arÄ« Pacientu tiesÄ«bu likums. PirmšÄ·ietami vÄ“rtÄ“jot, publisko tiesÄ«bu lÄ«gumi veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā tātad nebÅ«tu pieļaujami un to slÄ“gšanas prakse jāpārskata.

Kopš Augstākās tiesas 2006.gada 15.jÅ«nija lÄ“mumā ietverto atziņu publicÄ“šanas pagājis jau vairāk nekā piecpadsmit gadu. Interesanti, ka lietā pieteicÄ“js, kura argumentāciju tiesas senatori kopumā akceptÄ“ja, bija šo rindu autors, bet valsti kā atbildÄ“tāju pārstāvÄ“ja tobrÄ«d VOAVA darbiniece, pašlaik VeselÄ«bas ministrijas valsts sekretāre I. Dreika. VarbÅ«t, esot ietekmÄ«gajā amatā, Dreikas kundzei bÅ«s interesanti papÄ“tÄ«t, kā visu šo laiku turpinājusi darboties tiesiski neiespÄ“jama sistÄ“ma?!

Sava loma ir augstākās izglÄ«tÄ«bas ievirzÄ“m; proti, Latvijā arvien vairāk tiek akcentÄ“ts, ka primāra esot tikai un vienÄ«gi profesionalitāte. Diemžēl tas nereti rada situācijas, ka dažādu jomu speciālistiem trÅ«kst inteliÄ£entam cilvÄ“kam nepieciešamā pamatzināšanu minimuma, piemÄ“ram, politekonomijā. RadÄ«ta augsne, lai, skaidrojot kādus procesus, tipisks mÅ«sdienu speciālists nespÄ“tu un nemÄ“Ä£inātu tos analizÄ“t ne sistÄ“miski, ne teleoloÄ£iski, bet ieviestos paraloÄ£ismi - loÄ£iskas kļūdas, kas rodas domāšanas likumu neievÄ“rošanas dēļ.

Tā, piemÄ“ram, tiesu praksÄ“ tiek kopumā atzÄ«ts, ka pacientam, saņemot valsts apmaksātos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, veidojas ar Nacionālā veselÄ«bas dienesta lÄ«gumiestādi konkrÄ“tas publiski tiesiskas attiecÄ«bas; tai pat laikā ar ārstniecÄ«bas personām, kuras kā ārstniecÄ«bas iestādes darbinieki šos pakalpojumus sniedz arÄ« tikai un vienÄ«gi minÄ“to lÄ«gumu ietvaros, (proti, papildus nedibinot ar privātpersonu nekādas savstarpÄ“jas tiesiskas attiecÄ«bas), pacientam veidojoties privāttiesiskas attiecÄ«bas.

Jā, tiesas pamatoti uzskata, ka pati par sevi ārstniecÄ«ba ir nepārprotami profesionāla darbÄ«ba un tai a priori jānotiek privāto tiesÄ«bu jomā. TomÄ“r, objektÄ«vi nepastāvot noteikta veida tiesiskajām attiecÄ«bām, šÄdi veidotā tiesu praksÄ“ grÅ«ti atrast kādu loÄ£iku un secÄ«gumu. Nav saprotams, kāpÄ“c gan tiesneši nevar skaidri atzÄ«t, ka pilnvÄ“rtÄ«gu (!!!) ārstniecÄ«bas pakalpojumu sniegšana nevar bÅ«t par publisko tiesÄ«bu (deleģēšanas) lÄ«guma priekšmetu?

Satversmes tiesai lÄ«dz šim izdevies ar veselÄ«bas aprÅ«pes pieejamÄ«bu saistÄ«tajās skatāmajās lietās “veiksmÄ«gi reducÄ“t” problÄ“mjautājumus lÄ«dz šaurām niansÄ“m, neveicot tiesisko attiecÄ«bu pamatu analÄ«zi. TomÄ“r dažas atziņas judikatÅ«rā var atrast, piemÄ“ram, 2015.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.2014-08-03 11.3. punktā konstitucionālā tiesa traktÄ“, ka attiecÄ«gos pakalpojumus "nodrošina" valsts, bet ārstniecÄ«bas iestāde ir tikai starpnieks.

JāpiezÄ«mÄ“, likumos nav sniegts skaidrojums dažkārt lietotajam terminam "ārstniecÄ«bas persona, kura sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus”. Tāpat, vÄ“rtÄ“jot tiesisko attiecÄ«bu raksturu, nereti netiek ņemts vÄ“rā apstāklis, ka minÄ“to ārstniecÄ«bas personu kvalifikācijas kategorijas un mÄ“nešalgu zemākās likmes nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumu un tam pakārtotajiem MK noteikumiem.

Faktiski nav strÄ«da, ka ārstniecÄ«ba kā profesionāla darbÄ«ba var notikt vien tad, ja ievÄ“rotas visas pacienta tiesÄ«bas, kas iespÄ“jams tikai privāttiesiskās attiecÄ«bās. Adekvāts tātad bÅ«tu risinājums, ka valsts pakalpojumu priekš iedzÄ«votājiem pÄ“rk. Tas, protams, prasÄ«tu esošo tiesÄ«bu normu un nozarÄ“ valdošÄs psiholoÄ£ijas pārskatÄ«šanu.

Pašlaik publiskā vara jÅ«tas komfortabli, neko pat nedarot; proti, ārsts vai ārstniecÄ«bas iestāde ir kļuvuši par valsts pārstāvi attiecÄ«bās ar pacientu. Ä€rsts kā zemākais pārvaldes subjekts, strādājot NVD lÄ«gumiestādÄ“, faktiski ir funkcionāli padots jebkurai NVD amatpersonai. Ierobežota finansÄ“juma apstākļos valsts ārstam uzdevusi ne vien pienākumu sniegt veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus (atbilstoši privātā iestādÄ“ pieejamam lÄ«menim!), bet arÄ« skaidroties ar valsts institÅ«cijām, pacientiem, viņu pārstāvjiem utt., no kuriem, ieskaitot VeselÄ«bas inspekciju, neviens pat nemÄ“Ä£ina saprast, ka juridiski ārsts šais gadÄ«jumos ne tik daudz kā neatkarÄ«gs profesionālis nodarbojas ar ārstniecÄ«bu, cik, valsts apmaksāts, sniedz vien specifisku sociālo pakalpojumu.

Tas nekad nav traucÄ“jis amatpersonām, arÄ« bijušajiem veselÄ«bas ministriem, klāstÄ«t sabiedrÄ«bai dezinformāciju, ka minÄ“tos pakalpojumus priekš iedzÄ«votājiem valsts no ārstniecÄ«bas iestādÄ“m pÄ“rk. Kā gan valsts var veikt pirkumu, noslÄ“dzot publisko tiesÄ«bu (deleģēšanas) lÄ«gumu?! Ir arÄ« labā ziņa, jo no pašreizÄ“jā veselÄ«bas ministra, kura darbÄ«bu var vÄ“rtÄ“t dažādi, tik lielas aplamÄ«bas demokrātiskas iekārtas interpretācijās pagaidām nav dzirdÄ“tas.

Hm… Kādi 95+ procenti ārstu, pateicoties arhaisku organizāciju aktivitātÄ“m, ietekmei un ‘’zombÄ“šanas spÄ“jai” (Latvijas Ä€rstu biedrÄ«ba, vÄ“l dažas biedrÄ«bas, kā arÄ« atsevišÄ·as personas profesionālajās asociācijās), paši tiesiskās attiecÄ«bas neizprot, jÅ«tas nedroši un par kaut ko vienmÄ“r vainÄ«gi. Tātad ārsti nebÅ«s tā grupa, kas iniciÄ“s pārmaiņas mÅ«su acÄ«mredzami brÅ«košajā veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā. Īpaši nožēlojamā situācijā ir primārās aprÅ«pes speciālisti, Ä£imenes ārsti, kas produktÄ«vi var darboties vien kā prakses ārsti; un saskaņā ar likumu ‘’Par prakses ārstiem’’ viņi vispār nedrÄ«kstÄ“tu zaudÄ“t neatkarÄ«bu, slÄ“dzot ar valsti publisko tiesÄ«bu lÄ«gumus.

Rezumējums:

tiesisko attiecÄ«bu problemātika valsts finansÄ“tajā veselÄ«bas aprÅ«pes sektorā ir pamatā politisks jautājums, ko gan konstitucionālie orgāni, gan tiesas (arÄ« Satversmes tiesa), gan par korupcijas apkarošanu atbildÄ«gās institÅ«cijas netipiskā vienprātÄ«bā ir mÄ“Ä£inājušas apiet vai nonivelÄ“t pretrunu svarÄ«gumu. Ja turpināsim ignorÄ“t problÄ“mu, tad sakārtotas, sabiedrÄ«bai izprotamas, uz rezultātu orientÄ“tas veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas nebÅ«s, bet katra piešÄ·irtā valsts finansÄ“juma procenta desmitdaļa, kā ierasts, pazudÄ«s no Kariņa kunga redzesloka un iekritÄ«s "caurā mucā" (tiks atkal kaut kas uzbÅ«vÄ“ts, modernizÄ“ts, saņemts kāds “otkats”, uzrÄ«kotas labi atalgotu lektoru pļāpāšanas par augstām tÄ“mām, bet kadru politika un lÄ«dz ar to pakalpojumu pieejamÄ«ba nemainÄ«sies).

Lai saprastu, kur pazÅ«d nauda, valstij nozarÄ“ vispirms ir jāgrib “ņemt varu”; tad steidzami jāveic šÄ« sistÄ“miski radÄ«tā haosa uzturÄ“tāju un atbalstÄ«tāju neitralizācija, sistÄ“mas audits, kā arÄ« revÄ«zija tiesÄ«bu aktos un to lÄ«dzšinÄ“jās interpretācijās.

Sakārtojot tiesiskās attiecÄ«bas un “noliekot pie vietas” dažas neformālās organizācijas, izrādÄ«tos, ka VeselÄ«bas ministrija lÄ«dz šim pamatā bijusi vajadzÄ«ga, lai apkalpotu nozares resoriskos sÄ«koligarhus, un ir lieks posms valsts pārvaldÄ“. Proti, turpmāk lielāko daļu attiecÄ«go funkciju varÄ“tu veikt Ä€rstniecÄ«bas departaments, kā izveidošana ietilptu Ekonomikas ministrijas darbÄ«bas jomā, bet pakalpojumu pirkšanu no ārstniecÄ«bas iestādÄ“m organizÄ“tu LabklājÄ«bas ministrija.

Savukārt ārstniecÄ«bas personu atalgojuma problemātika bÅ«tu risināma arodbiedrÄ«bu, profesionālo asociāciju u.tml. sarunās ar darba devÄ“jiem, kuri pamatā darbotos kā ārstniecÄ«bas pakalpojumu pārdevÄ“ji. Tad izrādÄ«tos, ka naudu medicÄ«niskā personāla piesaistei var atrast, jo, vÄ“rtÄ“jot politekonomiskā kontekstā, tieši kadriem, nevis bÅ«vniecÄ«bai vai citai saimnieciskai darbÄ«bai jākļūst par prioritāri… Bet ierÄ“dņi, kuri it kā masveidā bÄ“got no veselÄ«bas ministra, patiesÄ«bā ir pragmatiski cilvÄ“ki un, paredzÄ“dami ministrijas likvidÄ“šanu, jau laicÄ«gi meklÄ“ jaunu darbavietu…

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, reformu varētu veikt relatīvi ātri. Kad vēl, ja ne tagad?!

P.S. LÄ«dz šim piekoptā tiesisko attiecÄ«bu problemātikas nenovÄ“rtÄ“šana veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā nav tikai šo rindu autora subjektÄ«vs viedoklis; pievienota saite AT lÄ“mumam lietā SKA-365/2006 (sk. 11.1.-11.4.p), kā arÄ« agrākas sarakstes daži dokumenti.

Novērtē šo rakstu:

0
0