Iesaki rakstu:

Pašlaik valdÄ«bas inspirÄ“to informāciju par veselÄ«bu un medicÄ«nu var lasÄ«t melnbaltās krāsās. VeselÄ«bas ministrija pauž uzskatu, ka jebko par medicÄ«nu var iedalÄ«t „zinātniskā” un „pret ministriju vÄ“rstā”. Ja kāds pauž viedokli, kas par 10% atšÄ·iras no ministrijas „pareizā” viedokļa (piemÄ“ram, vakcinācija ir nepieciešama, bet pret Covid–19 bÅ«tu jāvakcinÄ“ pie Ä£imenes ārsta, nevis krāmu tirgÅ« vai kapu svÄ“tkos ar Pavļuta uzrunu uz milzu plakāta fonā), tad šis viedoklis ir nepareizs, un tam tiek piekārta antivakceru vai Kremļa troļļu birka.

MedicÄ«na nudien nav plakana zinātne, kuru var sakārtot melnbaltās krāsās. Pat, ja kāda diagnostikas vai ārstniecÄ«bas metode iekļauta vadlÄ«nijās, tas nenozÄ«mÄ“, ka tā no šÄ«m vadlÄ«nijām nevar tikt pÄ“c neilga laika izņemta laukā. Ir bijis laiks, kad medicÄ«nā pārliecinoši ticÄ“ja asins nolaišanai, arsÄ“nam un svinam. Medikamentu tirgus šobrÄ«d globāli nomainās 20 gadu laikā. Tas ļauj uz medicÄ«nu joprojām skatÄ«ties kā uz mākslu, zinātni un praksi, nevis VeselÄ«bas ministrijas tiražētu dogmu.

Par veselÄ«bu un medicÄ«nu latviešu valodā publiskajā telpā raksta tikai daži ārsti. VÄ“l ir intervijas, kuras lielākoties notiek atbilstoši intervÄ“tāja zināšanām un uzstādÄ«jumiem. Tieši tādēļ Uga Dumpis un Jurijs PerevošÄikovs publiskajā telpā atkārto vienu un to pašu, jo viņiem žurnālisti jautā atbilstoši savām žurnālistu zināšanām, bet Dumpis un PerevošÄikovs paši neraksta.

Savukārt tiem, kas raksta, nākas atsisties ne tikai no svešajiem, bet arÄ« savÄ“jiem. PiemÄ“ram, man ir draugs profesors Oskars KalÄ“js. Aritmijas viņš redz bez kardiogrammas, ārstÄ“ tās ar zālÄ“m un aparātiem. Viņš savulaik atzÄ«ts par studentu iemīļotāko medicÄ«nas docÄ“tāju, ir iesaistÄ«jies visu pasaules kardiologu organizāciju dažādās darba grupās, lasa medicÄ«nas literatÅ«ru ātri un daudz, bet galvenais – domā multidimensionāli.

PiemÄ“ram, viņš nesen žurnālā „Latvijas Ä€rsts” ievietoja izcilu materiālu par aritmijām un vēža ārstÄ“šanu. Ar to es gribu pateikt, ka rakstÄ«t arÄ« profesors māk, bet tautai neraksta un kritizÄ“ mani. Un tad, kad es spurojos pretÄ«, pieber man pilnu e-pastu ar ļoti labām publikācijām no starptautiskiem sirds žurnāliem un „New England Journal of Medicine”. Tas ir Masačūsetas žurnāls, viens no 5 pasaulÄ“ populārākajiem medicÄ«nas žurnāliem.

Tā kā es kādā savā publikācijā biju atļāvies daļēji apšaubÄ«t SARS-CoV-19 vÄ«rusa kardiodeÄ£eneratÄ«vo ietekmi vai salÄ«dzināt to ar citiem (t.sk. gripas) vÄ«rusiem, profesors šoreiz man sagādāja jaunu garÄ«go barÄ«bu. Bet, tā kā pats viņš par Covid–19 un sirds slimÄ«bām publiskajā telpā nerakstÄ«s, atkal stāstnieka loma jāuzņemas man. Man uzreiz jāteic – raksts ir sarežģīts un gana garš, tādēļ lasāms tiem, kam šÄ« tÄ“ma šÄ·iet tuva.

UzrakstÄ«t visiem – gan mediÄ·iem, gan inženieriem, gan uzņēmÄ“jiem un politiÄ·iem, gan cilvÄ“kiem ar citu izglÄ«tÄ«bu – ir neiespÄ“jami. Tas, iespÄ“jams, notiek angļu valodā, kur katrs var atrast sava zināšanu lÄ«meņa veselÄ«bas un slimÄ«bas skaidrojumu. Man nav laika rakstÄ«t trÄ«s versijas, tādēļ es palieku pie raksta gudram lasÄ«tājam. Raksts ir bāzÄ“ts uz vairākiem literatÅ«ras avotiem, bet visvairāk informācijas aizņemts no kāda izcila „European Heart Journal – Quality of Care and Clinical Outcomes” šÄ gada jÅ«lija numura raksta, ko arÄ« esmu lasÄ«jis, pateicoties iepriekšminÄ“tajam profesoram Oskaram KalÄ“jam

Un vÄ“l – par šÄ«m tÄ“mām esmu rakstÄ«jis jau iepriekš, taču informācija mainās. MilzÄ«gais pÄ“tniecÄ«bas apjoms Covid–19 pandÄ“mijas laikā neizslÄ“dz atšÄ·irÄ«gas pÄ“tÄ«jumu un uzskaites metodes un iesaistÄ«to pacientu dublÄ“šanos dažādās publikācijās.

Covid–19 ir pieskaitāms kardiovaskulāriem riska faktoriem. Kadi riska faktori ietekmÄ“ja smagu Covid–19 gaitu un mirstÄ«bu?

Tas, kas šeit ir aprakstÄ«ts, ir apkopojums no sistematizÄ“tām globālām datu bāzÄ“m. Lai arÄ« kā mums patÄ«k uzsvÄ“rt savu neatkārtojamÄ«bu, Latvijas cilvÄ“ka DNS par 99.9996% gadÄ«jumu ir lÄ«dzÄ«gs jebkuram cilvÄ“kam uz zemeslodes, Es pieļauju, ka lauva, ods vai vÄ«russ nespÄ“j atšÄ·irt cilvÄ“kus vienu no otra, tāpat kā mÄ“s nespÄ“jam atšÄ·irt lauvas, odus vai vÄ«rusus.

Tādēļ labi lasÄ«t svešus pÄ“tÄ«jumus un domāt lÄ«dzi. Un šie pÄ“tÄ«jumi saka, ka Covid–19 ir vairāk bÄ«stama:

vecāka gadagājuma cilvēkiem;

vÄ«riešiem;

Āfrikas izcelsme (daļa pētījumu apgalvo, ka Āfrikas izcelsmes amerikāņiem ir vairāk blakusslimību);

slikts veselības stāvoklis;

mazkustÄ«gs dzÄ«ves veids un aptaukošanās;

sirds asinsvadu slimību riska faktori.

PārlasÄ«sim šo sarakstu vÄ“lreiz un iztulkosim – Latvijā no Covid–19 visvairāk jāuzmanās ir vecāka gadagājuma resnam vÄ«rietim ar sirds mazspÄ“ju, hipertensiju un cukura diabÄ“tu. Viņam arÄ« pirmajam bÅ«tu jāvakcinÄ“jas pret Covid–19. Par skumjām rečekistiem, kā arÄ« Latvijas valdÄ«bas ietekmÄ“tiem portāliem, televÄ«zijai, radio un VeselÄ«bas ministrijai man jāatzÄ«st, ka par vÄ«rusu celmiem te nekas nav teikts, tādēļ baidÄ«šana ar vienu vai otru ir apšaubāma stratÄ“Ä£ija.

Vienlaikus ar lielu mirstÄ«bu no Covid–19 un smagu Covid–19 gaitu saistās:

nieru slimība un nieru mazspēja;

cukura diabēts;

hipertensija;

ilgstoša smÄ“Ä·Ä“šanas vÄ“sture ar šÄ«brīža smÄ“Ä·Ä“šanu;

smadzeņu asinsrites slimības;

sirds un asinsvadu slimības.

Ä»oti nopietni mirstÄ«bu ietekmÄ“ lieks svars un mazkustÄ«ba, taču šie riska faktori nerada smagāku slimÄ«bas gaitu. Tāpat aknu slimÄ«bas rada augstāku mirstÄ«bu no Covid–19, taču nav saistāmas ar smagāku slimÄ«bas gaitu.

Savukārt nopietna smÄ“Ä·Ä“šana saslimšanas brÄ«dÄ« ir saistāma ar ievÄ“rojami smagāku Covid–19 slimÄ«bas gaitu, taču, ja nav ilgstošas smÄ“Ä·Ä“šanas vÄ“stures, relatÄ«vi mazāk iespaido mirstÄ«bas rādÄ«tājus.

Daži kardiovaskulāro slimÄ«bu riska faktori, tostarp smÄ“Ä·Ä“šana un aptaukošanās, mÄ“dz paši par sevi ievÄ“rojami pasliktināt plaušu darbÄ«bu, kas savukārt izraisa lielāku smagu iznākumu risku ar Covid–19. Aptaukošanās pasliktina plaušu darbÄ«bu, pabÄ«dot diafragmu uz augšu un samazinot plaušu tilpumu.

Te man jāteic, ka kardiovaskulārie riska faktori reti sastopami izolÄ“ti viens no otra, tādēļ pÄ“tÄ«jumi par atsevišÄ·iem riska faktoriem nedod pilnvÄ“rtÄ«gu ainu. Visbiežāk smagu Covid–19 gaitu un pacienta nāvi izraisa sirds un asinsvadu slimÄ«ba kombinācijā ar lieko svaru, mazkustÄ«bu, smÄ“Ä·Ä“šanu un diabÄ“tu.

Ä»oti nopietns pÄ“tÄ«jums Apvienotajā KaralistÄ“, kurā pÄ“tÄ«ti 20 133 pacienti, kas hospitalizÄ“ti ar Covid–19 apliecina, ka mirstÄ«bas risks ir pacientiem ar sirds, plaušu, nieru un aknu slimÄ«bām, kā arÄ« slimniekiem ar vÄ“zi, demenci un aptaukošanos.

Zinātnieku (un man šajā rakstā lÄ«dzÄ«gi) lielākā interese pievÄ“rsta Covid–19 saistÄ«bai ar sirds un asinsvadu slimÄ«bām un ietekmei uz sirds un asinsvadu veselÄ«bu nākotnÄ“.

Globālos pÄ“tÄ«jumos par sirds asinsvadu slimÄ«bu korelāciju ar Covid–19 visbiežāk tiek iekļauti šÄdi riska faktori:

smÄ“Ä·Ä“šana;

hipertensija;

aptaukošanās;

mazkustÄ«gs dzÄ«vesveidsun fiziska bezdarbÄ«ba;

alkohola lietošana;

diēta;

holesterīnalīmenis;

Ä£imenes hiperholesterinÄ“mija;

II tipa hiperlipoproteinēmija;

pirmsdiabēta stāvoklis un diabēts;

priekškambaru fibrilācija;

nieru mazspēja un nieru slimības;

aknu slimÄ«bas, Ä«paši aknu fibroze;

demence.

Es šo uzskaitÄ«jumu esmu ievietojis nevis tādēļ, lai palielÄ«tos ar zināšanām par riska faktoriem, bet lai mīļotajam lasÄ«tājam uzsvÄ“rtu – ja vÄ«russ SARS-CoV-2 ir bÄ«stams tieši cilvÄ“kiem ar riska faktoriem, tad tieši šo riska faktoru samazināšanai bÅ«tu jābÅ«t galvenajai valstiskai stratÄ“Ä£ijai, samazinot smagu saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu no Covid–19, nevis maskām un telefona aplikācijām.

Nu ko tad rāda skaitļi, kas ir apkopoti skaistās tabulās, un plaši skaidroti. Skaitļi, protams, radušies, apkopojot ļoti atšÄ·irÄ«gus pÄ“tÄ«jumus, diezgan neskaidra šajos pÄ“tÄ«jumos ir pacientu vecuma struktÅ«ra un veselÄ«bas stāvoklis pirms saslimšanas ar koronavÄ«rusa infekciju, bet tie ir skaitļi, kas var likt saprast problÄ“mas bÅ«tÄ«bu.

Dažādas slimÄ«bas un slimÄ«bu riska faktori un to ietekme uz saslimstÄ«bu un mirstÄ«bu ar Covid–19

Sirds un asinsvadu slimÄ«bas(ar kardiovaskulāru mazspÄ“ju) rada 3.86 reizes lielāku ietekmi uz smagu Covid–19 gaitu un 3.63 reizes augstākus mirstÄ«bas rādÄ«tājus.

Cerebrovaskulāras(smadzeņu asinsvadu) slimÄ«bas ir ļoti nopietns smagas slimÄ«bas gaitas riska faktors. ProblÄ“ma tā, ka pÄ“tÄ«jumu metodika globāli ir ļoti atšÄ·irÄ«ga, un dažkārt nav Ä«stas skaidrÄ«bas pÄ“tÄ«jumos par to, vai insults noticis pirms vai pÄ“c saslimšanas ar Covid–19.TomÄ“r skaidrs, ka pacientiem ar cerebrovaskulāru slimÄ«bu ir 2,75 reizes lielāks mirstÄ«bas risks no Covid–19, kā arÄ« divkārt lielāks risks saslimt smagi un tikt hospitalizÄ“tam ar Covid–19 smagu formu. Savukārt cilvÄ“kiem ar aterosklerozi, hipertensiju un aritmiju, kas saslimst ar Covid–19, ir trÄ«skārt lielāks insulta risks nekā atbilstošÄ grupā bez koronavÄ«rusa klātbÅ«tnes.

Hipertensija ir ļoti nopietns riska faktors Covid–19 gadÄ«jumā, kas izraisa vismaz 2.5 reizes augstāku mirstÄ«bu. Jāpiebilst, ka literatÅ«ra norāda uz ļoti bÅ«tisku korelāciju hipertensijai ar smagu Covid–19 slimÄ«bas gaitu, kad nepieciešama mākslÄ«ga plaušu ventilācija. Tas, kas sarežģī pÄ“tÄ«jumus par hipertensijas un Covid–19 korelāciju, ir biežas neskaidrÄ«bas par hipertensijas ārstÄ“šanā lietotajiem medikamentiem, kā arÄ« pacienta lÄ«dzestÄ«bu hipertensijas ārstÄ“šanā (pacienti vismaz 50% gadÄ«jumu prethipertensijas medikamentus lieto neregulāri, nepareizās devās).

Cukura diabÄ“ta pacientiem ir 2.34 reizes lielāka mirstÄ«ba no Covid–19, kā arÄ« divarpus reižu lielāka iespÄ“ja saslimt ar Covid–19 smagā formā, ieskaitot nepieciešamÄ«bu pÄ“c mākslÄ«gās plaušu ventilācijas. Pie kam pÄ“tÄ«jumos tiek parādÄ«ts, ka šÄ« atšÄ·irÄ«ba ir lielāka jaunāka gadagājuma iedzÄ«votāju vidÅ«. Cukura diabÄ“ts var izraisÄ«t imÅ«nsistÄ“mas darbÄ«bas traucÄ“jumus, kas savukārt var palielināt jutÄ«bu un predisponÄ“t pacientus smagai Covid–19 gaitai. Un vÄ“l kāds bÅ«tisks parametrs, kas acÄ«mredzot tiks pÄ“tÄ«ts tuvākajos gados – pacientiem ar latentu diabÄ“tu, kas pārslimo Covid–19, cukura diabÄ“ts mÄ“dz manifestÄ“ties, proti iegÅ«t smagāku gaitu.

Kā jau sākumā tika parādÄ«ts, nieru slimÄ«bas ir ļoti bÅ«tisks Covid–19 riska faktors, pie kam – jo smagāka nieru mazspÄ“ja, jo smagāka iespÄ“jamā Covid–19 slimÄ«bas gaita un lielāka mirstÄ«ba.

Smagas aknu slimÄ«bas arÄ« izraisa 2.81 reizi lielāku mirstÄ«bu no Covid–19, taču aknu slimÄ«bu vÄ“rtÄ“jums dažādos pÄ“tÄ«jumos ir stipri atšÄ·irÄ«gs. Toties pārliecinoši pierādÄ«ta Covid–19 ietekme uz aknu slimÄ«bu, Ä«paši fibrozes attÄ«stÄ«bu nākotnÄ“. Tieši aknu slimÄ«bas ir viens no bÅ«tiskajiem draudiem, ko rada koronavÄ«rusa infekcija.

Aptaukošanās un liekais svars ir nopietns riska faktors gan sirds asinsvadu slimÄ«bām, gan Covid–19. ParalÄ“li tam tiek uzksatÄ«ts, ka izolÄ“ts liekais svars nemÄ“dz bÅ«t, liekie tauki allaž korelÄ“ ar asinsvadu slimÄ«bām gan sirdÄ«, gan smadzenÄ“s.

Skaitlis, kas ir visticamākais attiecÄ«bā starp aptaukošanās vai paaugstinātu Ä·ermeņa masas indeksu un letāluiznākumuno Covid–19 ir 2.18, tātad resniem cilvÄ“kiem ir vismaz divreiz lielāka iespÄ“ja nomirt no Covid–19, pie kam šÄ« attiecÄ«ba ir proporcionāli augoša – jo lielāks Ä·ermeņa masas indekss, jo lielāka iespÄ“ja slimot ar Covid–19 smagi un pāragri mirt.

SmÄ“Ä·Ä“šana ir paša cilvÄ“ka izvÄ“lÄ“ts riska faktors agrÄ«nai un smagai sirds un asinsvadu slimÄ«bai, kā arÄ« smagai Covid–19 gaitai. Statistiski bÅ«tiska (1.80 reizes) ir smÄ“Ä·Ä“šanas ietekme uz mirstÄ«bu, bet Ä«paši uz smagu slimÄ«bas gaitu, nepieciešamÄ«bu izmantot mākslÄ«go ventilāciju, slimÄ«bas ilgumu un slimÄ«bas progresÄ“šasnu.

Kaut arÄ« man ļoti patÄ«k norādÄ«t uz Latvijas valdÄ«bas veiktajiem Covid–19 ierobežošanas pasākumiem kā Ä«paši stulbiem un šajā gadÄ«jumā norādÄ«t uz vienlaicÄ«gu lÄ“mumu aizliegt grāmatu tirdzniecÄ«bu, taču atļaut alkohola tirdzniecÄ«bu internetā, nekontrolÄ“jot pircÄ“ja vecumu, taču pārliecinošu datu par alkohola ietekmi uz mirstÄ«bu no Covid–19 man nav.

Es varÄ“tu teikt, ka pašlaik nepietiek pierādÄ«jumu secinājumu izdarÄ«šanai par alkohola patÄ“riņa korelāciju ar Covid–19 smagu slimÄ«bas gaitu. Toties ir pārliecinoši pierādÄ«jumi tam, ka alkohols ir sirds un asinsvadu slimÄ«bu izraisošs faktors, kā arÄ« blakusslimÄ«bas izraisošs faktors, un kā jau minÄ“ju – sirds un asinsvadu slimÄ«bas ir gan smagas Covid–19 gaitas, gan ievÄ“rojami augstākas mirstÄ«bas cÄ“lonis.

Ir pārliecinoši pierādÄ«jumi tam, ka alkohola kombinācijai ar pārciestu Covid–19 bÅ«s ietekme uz ilgtermiņa kardiovaskulāriem notikumiem, kā arÄ«ir pārliecinoša prognoze sliktākai sirds asinsvadu slimÄ«bas un aknu slimÄ«bas gaitai pacientiem, kas pārcietuši Covid–19 un turpina pārmÄ“ru lietot alkoholu.

AkÅ«ts miokarda bojājums, ko parasti mÅ«sdienās mÄ“s nosakām nevis pÄ“c ātrās palÄ«dzÄ«bas izsaukumu kartiņām, bet gan troponÄ«na skaitļiem, ir ļoti nopietns risks Covid–19 pacientiem.CilvÄ“kiem ar akÅ«tu miokarda infarktu Covid–19 var palielināt mirstÄ«bas risku 6 vai pat 10 reizes. Pie kam Covid–19 pati palielina stenokardijas un infarkta risku gan akÅ«tā slimÄ«bas gaitā, gan nākotnÄ“. Pacientiem, kam kombinÄ“jies miokarda bojājums ar Covid–19, ir ļoti augsti hospitalizācijas skaitļi, smaga slimÄ«bas gaita, bieža nepieciešamÄ«ba pÄ“c mākslÄ«gas plaušu ventilācijas.

Humorāla disregulācija, koagulācijas traucÄ“jumi un pārmÄ“ra iekaisuma reakcija var izraisÄ«t hiperkoagulācijas stāvokli, kā arÄ« noslieci uz trombozi un trombozei radniecÄ«gām komplikācijām.Smagiem Covid–19 pacientiem ļoti bieži novÄ“rota venozā trombembolija, plaušu embolija un dziļo vÄ“nu tromboze (lÄ«dz pat 25%, bet novÄ“rojumi veikti dažādās valstÄ«s pÄ“c dažādas metodikas unvisām šÄ«m aplÄ“sÄ“m ir zināms neviendabÄ«gums).

StacionÄ“tiem Covid–19 pacientiem aritmiju sastopamÄ«ba ir par 18.4% lielāka nekā pacientiem, kasslimnÄ«cās hospitalizÄ“ti ar citām slimÄ«bām, bet aritmijas korelÄ“ arÄ« ar akÅ«tu sirds mazspÄ“ju un cerebrovaskulāriem traucÄ“jumiem (iepriekš minÄ“to insultu).

Covid–19 var izraisÄ«t nopietnas kardiovaskulāras komplikācijas

Un beigu beigās – 14.1% pacientu, kas ievietoti slimnÄ«cās ar Covid–19, ir novÄ“rotas nopietnas kardiovaskulāras komplikācijas:

akÅ«ta sirds mazspÄ“ja;

miokarda infarkts;

dziļo vēnu tromboze;

miokarda bojājums;

stenokardija;

aritmijas;

plaušu embolija;

vēnu trombembolija.

Jāpiebilst, ka vismaz 2% gadÄ«jumu tā ir akÅ«ta sirds mazspÄ“ja, bet 4%– miokarda infarkts, 18% aritmija, bet 25% – dziļo vÄ“nu tromboze.Incidencesirds un asinsvadu komplikācijām slimniekiem ar smagu Covid–19 gaitu (hospitalizācija, skābekļa un hormonu terapija, specifiska terapija stacionārā) var bÅ«t lÄ«dz pat 25% (tātad – katram ceturtajam smagam slimniekam), tomÄ“r mums vienkārši nav pagājis pietiekami daudz laika, lai paziņotu Covid–19 slimÄ«bu par ilgtermiņa sirds un asinsvadu slimÄ«bu riska faktoru.

ŠobrÄ«d vairāk pÄ“tÄ«jumu veltÄ«ti pacientu slimÄ«bas vÄ“stures korelācijai ar Covid–19 gaitu, prognozi un rezultātu. Tagad gaidām korekcijasattiecÄ«bā uz saistošiem faktoriem, tostarp, vecumu, sociālekonomisko statusu, etnisko piederÄ«bu, kas arÄ«, kā sākumā teikts, var bÅ«t Covid–19 riska faktori.

PatiesÄ«bā galveno secinājumu, ko esmu guvis no sarakstes diskusijas ar profesoru Oskaru KalÄ“ju un lasot viņa ieteikto literatÅ«ru ir, ka sekundārās profilakses stratÄ“Ä£ijas, kas uzlabo sirds un asinsvadu veselÄ«bu (kustÄ«ba un sports, atbilstošs un sabalansÄ“ts uzturs, asinsspiediena, holesterÄ«na, cukura lÄ«meņa un citu bioÄ·Ä«misko parametru kontrole, kā arÄ« lÄ«dzestÄ«ba sirds slimÄ«bu ārstÄ“šanā, nesmÄ“Ä·Ä“šana un alkohola nelietošana) var ievÄ“rojami uzlabot ārstÄ“šanas rezultātus un ievÄ“rojami uzlabot veselÄ«bas rezultātus pacientiem ar Covid–19. Šie paši riska samazināšanas pasākumi var samazināt arÄ« attālinātas vÄ«rusa izraisÄ«tas komplikācijas, bet par to precÄ«zāk mÄ“s varÄ“sim izteikties pÄ“c gadiem, kad bÅ«sim apkopojuši materiālus par komplikācijām.

Mans secinājums – valsts politikai no ierobežošanas pasākumiem un cilvÄ“ku baidÄ«šanas bÅ«tu jāmainās uz profilaktisku pasākumu (Ä«paši sporta un fizisko aktivitāšu) veicināšanu, kardiovaskulāru skrÄ«ningu un savlaicÄ«gu riska faktoru (smÄ“Ä·Ä“šanas, alkohola lietošanas, nelÄ«dzestÄ«bas hipertonijas un II tipa cukura diabÄ“ta ārstÄ“šanai) novÄ“ršanu.

SaslimstÄ«bas un mirstÄ«bas rādÄ«tājus noteikti varÄ“tu samazināt likums, kas aizliegtu valdÄ«bai turpināt cilvÄ“kus baidÄ«t, kā arÄ« noteikt mājsÄ“des un sporta ierobežojumus. Diemžēl ne vidÄ“jais deputāts, ne Kariņš, ne Pavļuts nav spÄ“jÄ«gi šo rakstu izlasÄ«t lÄ«dz galam.