Iesaki rakstu:

Ja arābu valstÄ«s rÄ«ko revolÅ«cijas ar Ä«stiem ieročiem un sprāgstvielām, tad Latvijā šogad pāris pretnostatÄ«jušos grupu sadomājušas karot mazliet citiem lÄ«dzekļiem – ar pildspalvām un parakstiem. Viena karojošÄ puse gatava stāvÄ“t un krist par valsts apmaksātas izglÄ«tÄ«bas nodrošināšanu tikai valsts valodā, otra – teju vai jebkādiem lÄ«dzekļiem Ä«stenot seno sapni par krievu valodas kā otrās valsts valodas nostiprināšanu SatversmÄ“, sagādājot Ä«stu saldo Ä“dienu civilokupantiem (arÄ« tiem, kuri par tādiem kļuvuši nejauši), viņu pÄ“ctečiem un citiem mÅ«su zemÄ«tes bradātājiem ar apšaubāmu lojalitāti (pretÄ“jā gadÄ«jumā valodas un tās prasmes jautājums nebÅ«tu aktuāls).

Pirms kāda brīža publiskajā telpā viens no politiskajiem spÄ“kiem, kas bauda tieši cittautiešu elektorāta un autoritārā Putina Vienotās Krievijas labvÄ“lÄ«bu, politisko partiju apvienÄ«ba Saskaņas centrs (SC), deklarÄ“ja, ka pilnÄ«bā norobežojas no biedrÄ«bas Dzimtā valoda iniciatÄ«vas panākt Satversmes grozÄ«jumus, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu, tajā pašÄ laikā atgādinot, ka atbalsta oficiālu krievu valodas lietošanu pašvaldÄ«bās, lai „gados vecāki cilvÄ“ki pakalpojumu varÄ“tu saņemt arÄ« krieviski” (kur tie „gados vecākie” nabadziņi bija visus šos gadus, ka neiemācÄ«jās valsts valodu? Zilupes stacijā komunismu gaidÄ«ja?), un iestājas par latviešu valodu kā vienÄ«go valsts valodu.

Atklāti sakot, šÄdi “batoni” ir baltiem diegiem šÅ«ti, un SC ar šÄdu mākslotu “norobežošanos” vÄ“l vairāk parādÄ«jusi sevi kā diezgan liekulÄ«ga politiskā apvienÄ«ba, kam svarÄ«ga ir nevis Latvijas iedzÄ«votāju labklājÄ«ba un bieži piesaukto sociāldemokrātijas ideju Ä«stenošana, bet rÅ«pÄ«gi slÄ“pta valsts lÄ«meņa pārkrievošanās. Ja kāds to neredz, tad varbÅ«t vienÄ«gi tā gandrÄ«z ceturtā daļa balsstiesÄ«gās sabiedrÄ«bas, kas gatava balsot par šo sociālkomunistisko latviešu valodas iztirgotāju apvienÄ«bu.

SC pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir diezgan nereāli “norobežoties” no Dzimtās valodas aktivitātÄ“m, jo biedrÄ«bas lÄ«deru skaitā atrodami ne tikai radikālie bļauri Vladimirs Lindermans (lai atceramies viņa tiesas zālÄ“ izteiktos draudus, ka “daudzi mirs”) un Jevgēņijs Osipovs (kurš, šÄ·iet, latviski runās nākamajā dienā pÄ“c pÅ«ces astes uzziedÄ“šanas), bet arÄ« viens no SC vadošajiem ekonomistiem Aleksandrs Gapoņenko, kurš lÄ«dz šim nav centies pārāk afišÄ“ties. Turklāt tas ir tikai viens faktors, kas liek apšaubÄ«t SC un tās lÄ«dzdarboņu lojalitāti Latvijai, taču nebÅ«t ne vienÄ«gais. LÅ«k, vÄ“l daži.

Jau sen nav nekāds noslÄ“pums, ka ar Osipova vadÄ«to organizāciju Liepājā pastāvÄ«gi kontaktÄ“jas vÄ“l kāds Saeimas tipāžs (kas faktiski kļuvis par labāko „kompromatu” pašai SC) ValÄ“rijs Kravcovs. Viņa šaubÄ«gā pilsonÄ«bas iegÅ«šanas epopeja un fakts, ka par latviešu valodas zināšanām kāds “atcerÄ“jās” tikai pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanām (cik pamuļķim gan jābÅ«t SC „labākajam premjera amata kandidātam” un Ä«pašumu ofšorizatoram Jānim Urbanovičam, lai vispirms tādu personāliju iekļautu kandidātu sarakstā un pÄ“c tam taisnotos, ka par Kravcova valodas (ne)zināšanu „neko nezināju”?), skaidri apliecina šÄ«s politisko partiju apvienÄ«bas attieksmi pret valsts valodu. Tagad lai Urbanovičs netaisnojas par “Liepājas sibÄ«rieša” valodas neprasmi, jo par to zināja pietiekami labi! DrÄ«zāk te bijušas citas intereses – aiz Kravcova “stāv” pietiekami liela nauda, tomÄ“r SC ziedotāju sarakstā viņa vārds nav atrodams, un tas ļauj izdarÄ«t, minimums, dažus visai loÄ£iskus minÄ“jumus...

Pirms gada notikušajā sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa (par tās saistÄ«bu ar SC, domāju, nav jāstāsta) kongresā viena no tās ekonomistÄ“m Jevgēņija Zaiceva cita starpā ieminÄ“jās, ka 1940.gadā Krievija mÅ«su valsti nevis okupÄ“jusi (šis vārds SC politiÄ·iem ir kā zobu sāpes, un likumsakarÄ«gi, ka no tā lietošanas viņi hroniski izvairās), bet gan “sniegusi nelielu palÄ«dzÄ«bu”. Tolaik neviens no SC lÄ«deriem ne ar pušplÄ“stu vārdu no šÄdiem izteikumiem “nenorobežojās”, un, lai gan skanÄ“ja mantra par latviešu valodu kā vienÄ«go valsts valodu, daudzi kongresā pabijušie apliecina, ka liela daļa runātāju tajā uzstājusies krieviski.

LÄ«dz ar to arÄ« SC sevi ir parādÄ«jusi kā visai divkosÄ«gu politisko spÄ“ku un nenopietnu gaisa jaucÄ“ju, kam svarÄ«gāki par visu ir tikai reitingi, ko spodrināt ar Krievijas drauÄ£eļu un vietÄ“jo civilokupantu atbalstu un upurÄ“jot latviešu valodu. Plaši reklamÄ“tā ārvalstu ekspertu ekonomiskā programma izrādÄ«jusies tikai aizsegs (spriežot pÄ“c murgainā “alternatÄ«vā valsts budžeta”, ekonomikas jautājumiem SC darbÄ«bā labākajā gadÄ«jumā ir kosmÄ“tiska nozÄ«me). Turklāt SC izpratni par ekonomikas lietām “apliecina” arÄ« RÄ«gas pašvaldÄ«bas “pārsālÄ«tie” izdevumi par sniega izvešanu, slidotavas ierÄ«košanu, zupas virtuvÄ“m u.c. publiski izskanÄ“juši skandāli, ko vainagoja kompetentas speciālistes izgāšana Saeimā, izraugoties tiesÄ«bsargu. Vai arÄ« no šÄ«m muļķībām un cÅ«cÄ«bām SC “norobežosies”? DrÄ«zāk demonstrÄ“s sevi kā neko nezinošu, aprobežotu darboņu vienÄ«bu, jo tā ir politiski izdevÄ«gāk...

Ko tam visam SC var likt pretÄ«? VÄ“rienÄ«gā krāpšanā apsÅ«dzÄ“ta deputāta mālÄ“šanu par “piemÄ“ru” un “Ä«stu vÄ«ru” (atkal – kur bija SC šefu un paša sasmÄ“rÄ“tā kandidāta “vÄ«rišÄ·Ä«ba”, kad viņš tika iekļauts deputātu kandidātu listÄ“?), nu, vismaz tikpat Ä«stu kā eksministrs Ä€damsons, kam pÄ“c avārijas izraisÄ«šanas dzÄ“rumā visās malās rÄ“gojās ne baltās pelÄ«tes, bet starpgadÄ«juma inSCenÄ“tāji un provokatori, un arÄ« vainÄ«gi, protams, bija visi citi, tikai ne pats...

Latvijas iedzÄ«votājiem vÄ“l ir laiks padomāt, kurā pusÄ“ nostāties. Ja pašlaik valdošÄ koalÄ«cija visus ir iedzinusi bezcerÄ«bā un “atbrÄ«vojusi” no materiāliem lÄ«dzekļiem, tad SC nokļūšana pie teikšanas labākajā gadÄ«jumā beigsies arÄ« ar lÄ“nu, pakāpenisku latviešu valodas un latviskās kultÅ«ras iznÄ«dÄ“šanu. Lai arÄ« tuvākajos gados SC un viņu lÄ«dzdomātājiem valsts valodas statusu kirilicai neredzÄ“t kā sprāguša Ä“zeļa ausis, jārÄ“Ä·inās, ka ar laiku notikumi var pavÄ“rsties arÄ« citā virzienā... Tas var kļūt par uzskatāmu piemÄ“ru pasaulei, kā iespÄ“jams okupÄ“t veselu valsti un iznÄ«cināt tās nacionālo kultÅ«ru bez neviena tanka vai šÄviena...