Iesaki rakstu:

Šis ir viedoklis par deputātes Ilzes Viņķeles nepiemÄ“rotÄ«bu Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas vadÄ«tājas amatam, kurā viņa ar balsu vairākumu tika ievÄ“lÄ“ta 2016.gada 18.februārÄ«.  

Ar deputātes Ilzes VinÄ·eles nostāju, kompetenci, vÄ“rtÄ«borientāciju un pārstāvÄ“tajām  interesÄ“m Latvijas izglÄ«tÄ«bas saturā un procesā iepazināmies laikā, kad Ilze Viņķele no 2011.gada oktobra lÄ«dz 2014.gada janvārim vadÄ«ja LabklājÄ«bas ministriju.

Kā ministre Ilze Viņķele sabiedrÄ«bas kolektÄ«vajā atmiņā neizdzÄ“šami paliks saistÄ«ta ar mÄ“Ä£inājumu Kārli pārvÄ“rst par KarlÄ«ni un otrādi. 2012. un 2013.gadā Saeimas deputāti, skolotāji un nevalstiskās organizācijas vairākkārt lÅ«dza Ministru kabinetu apturÄ“t Dānijas metodiskā materiāla „Pirmsskolas, kurās ir vieta Pepijprinčiem un PirātprincesÄ“m” un bÄ“rnu grāmatu „Diena, kad Kārlis bija KarlÄ«na” un „Diena, kad RÅ«ta bija Rihards” izplatÄ«šanu pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s, pirms veikts šÄ«s metodikas atbilstÄ«bas izvÄ“rtÄ“jums izmantošanai pedagoÄ£iskajā darbā bÄ“rnudārzos. Vairāki Latvijas psihologi, pedagogi u.c. speciālisti publiski - Saeimas komisijās, konferencÄ“s, medijos - tika pauduši viedokli par metodikas nepiemÄ“rotÄ«bu darbā ar pirmsskolas vecuma bÄ“rniem. 

TomÄ“r, ignorÄ“jot gan sabiedrÄ«bas, gan lÄ“mÄ“jvaras viedokli, RCS „Marta” vadÄ«tāja Iluta Lāce sadarbÄ«bā ar LabklājÄ«bas ministriju Latvijas novados turpināja  vadÄ«t seminārus pirmskolu izglÄ«tÄ«bas darbiniekiem par dzimumu lÄ«dztiesÄ«bu pirmskolās, dāvinot semināru dalÄ«bniekiem grāmatas „Diena, kad Kārlis bija KarlÄ«na” un „Diena, kad RÅ«ta bija Rihards”.

Oficiāla Latvijas ekspertu atzinuma par metodikas pieļaujamÄ«bu darbam ar bÄ“rniem nav joprojām, lai gan par tāda nepieciešamÄ«bu tika nolemts 2013.gada 22.maijā apvienotajā Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu un IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisiju kopsÄ“dÄ“, vienojoties veidot šim nolÅ«kam speciālu darba grupu.

Tādēļ jo vÄ“rÄ«gāk vÄ“rts ieklausÄ«ties Dānijas transpersonu asociācijas 2010.gada 22.aprīļa „Ziņojumā par transseksuāliem bÄ“rniem, kuri atrodas dienas aprÅ«pes iestādÄ“s” (Landsforeningen for Transvestitter og Transseksuelle,  „Vedrørende: Transkønnede børn i daginstitutioner”), kurā par šo Dānijā radÄ«to mācÄ«bu un metodisko materiālu teikts, ka metodikas autori uzskata dzimumu par tādu faktoru, kas var tikt konstruÄ“ts, kad bÄ“rns vÄ“l ir mazs, un ka pedagogiem ir noteikta loma šajā procesā, kā arÄ«, ka metodikas teksts, šÄ·iet, seko kļūdainajām teorijām, kuras izstrādājis bÄ“dÄ«gi slavenais amerikāņu psihiatrs Džons Monijs (John Money), t.i, ka dzimums nevis iedzimst, bet ir ieaudzināms.  LÄ«dzÄ«gs viedoklis pausts arÄ« Lietuvas Ä£imenes psihiatra G.Vaitošakas atzinumos, kad šo metodiku neveiksmÄ«gi mÄ“Ä£ināja piedāvāt Lietuvas pirmskolas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“m. 

Ilzes Viņķeles nonākšana Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas vadÄ«tājas amatā rada priekšnosacÄ«jumus tam, ka lÄ«dzÄ«gi eksperimenti Latvijas izglÄ«tÄ«ba sistÄ“mā visos lÄ«meņos varÄ“tu turpināties. It Ä«paši, ņemot vÄ“rā atbalstu šÄ«m idejām  Valsts izglÄ«tÄ«bas un satura centrā, kura atbildÄ«gie darbinieki joprojām savās ārvalstu komandÄ“jumu prezentācijās un sagatavotajos pārskatos par valsts politikas Ä«stenošanu izglÄ«tÄ«bā un dzimumu lÄ«dztiesÄ«bā Dānijas metodisko materiālu min kā labās prakses piemÄ“ru, ko Latvijai bijusi drosme pārņemt, un pozitÄ«vu sasniegto rezultātu, „veicot bÄ“rnu izglÄ«tošanu pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s par dzimumu lÄ«dztiesÄ«bu”.

LabklājÄ«bas ministrija ir dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas politiku koordinÄ“jošÄ institÅ«cija valstÄ« un vada  starpinstitucionālo Dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas komiteju, kura Ilzes Viņķeles laikā 2013.gada 19.jÅ«nijā publiskoja „Dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas komitejas izveidotās darba grupas rekomendācijas sieviešu un vÄ«riešu skaita lÄ«dzsvarošanai un dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas aspektu integrÄ“šanai Latvijas pirmsskolas, vispārÄ“jās, profesionālās un augstākās izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņos, izglÄ«tÄ«bas procesā un saturā lÄ«dz 2020.gadam”. Šajās Rekomendācijās jautājumos, kas skar visus izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņus, ieteikts:

„Nodrošināt valsts finansÄ“juma pieejamÄ«bu interešu izglÄ«tÄ«bas pasākumiem, kas vÄ“rsti uz izpratnes veicināšanu un situācijas uzlabošanu dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas jomā (piemÄ“ram, popularizÄ“jot zÄ“nu un meiteņu diskusiju grupu metodi interešu izglÄ«tÄ«bā un veicinot tās pieejamÄ«bu jauniešu interešu un neformālas izglÄ«tÄ«bas centros).

ZÄ“nu un meiteņu diskusiju grupu metodes ieviešanu un popularizÄ“šanu (apmācÄ«bas) Latvijā kopš 2009.gada veic resursu centrs sievietÄ“m „Marta”. Rekomendācijās zÄ“nu un meiteņu diskusiju grupu metode minÄ“ta kā labās prakses piemÄ“rs dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas aspektu integrÄ“šanai pamatizglÄ«tÄ«bas un vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas lÄ«menÄ«.

Metode pārņemta no Ä€landu salām, un tā ieviešanai un popularizÄ“šanai RCS „Marta” izdevis MÄ«as HanstrÄ“mas  „Metodikas rokasgrāmatu meiteņu un zÄ“nu grupu vadÄ«tājiem, izvÄ“rtÄ“jot uz stereotipiem balstÄ«tu dzimumu uztveri”, kas ir tieša un nepārprotama tā saucamās gendera teorijas uzspiešana Latvijas bÄ“rniem un pusaudžiem vecumā no 13-16 gadiem, izmantojot interešu izglÄ«tÄ«bu. Kā minÄ“ts metodikā, tad „zÄ“nu un meiteņu grupās tiek uzskatÄ«ts, ka veids, kādā sabiedrÄ«ba iedala dzimumus  un izturas pret tiem, nav iedzimts vai neizmaināms. Dzimumus galvenokārt veido sabiedrÄ«bas normas un uzskati...” VÄ«rieši metodikā tiek pozicionÄ“ti kā varmākas pat tad, ja „vÄ«rieši lÄ«dzdarbojas, ir jauki, respektÄ“ savas sievas, palÄ«dz mājas darbos, tomÄ“r neuztver vÄ«riešu virskundzÄ«bu pār sievietÄ“m kā problÄ“mu. LÄ«dz ar to viņi piedalās un ir lÄ«dzvainÄ«gi dzimumu virskundzÄ«bā un pakļautÄ«bas turpināšanā. ArÄ« viņi izmanto priekšrocÄ«bas, kas tiem piešÄ·irtas tāpÄ“c, ka viņi ir vÄ«rieši.”  Savukārt sievietes - kā neizbÄ“gami upuri: „Lai arÄ« kāds bÅ«tu apzināti vai neapzināti izvÄ“lÄ“tais izturÄ“šanās veids, meitenÄ“m tas nav labvÄ“lÄ«gs, tāpÄ“c viņām nepieciešama pieredzÄ“jušu vadÄ«tāju palÄ«dzÄ«ba.”

Atbilstoši gendera teorijai metodikā heteroseksualitāte skatÄ«ta kā strukturāls cÄ“lonis  diskriminācijai: „Diskriminācijai un apspiešanai Ä«paši pakļauti tie, kas nav heteroseksuāli, jo heteroseksuālā norma skar visus tieši tāpÄ“c, ka tas ir dzimumu kārtÄ«bas pamatprincips.” „Lielākā daļa cilvÄ“ku to uztver par normālu un vÄ“lamu, un par to neviens nešaubās. TādÄ“jādi gan homoseksualitāte, gan biseksualitāte un citas seksualitātes tiek apslÄ“ptas.” Metodikā heteroseksualitāte identificÄ“ta kā galvenā no apstrÄ«damajām normām, jo tikai apstrÄ«dot to, „kas nosaka, ka vienÄ«gi heteroseksualitāte ir pareiza un normāla”, „konstruktÄ«vā veidā var cÄ«nÄ«ties pret homofobiju.”

LÄ«dzÄ«gi ieskati pausti arÄ« Valsts izglÄ«tÄ«bas satura centra 2011.gadā izdotajā rokasgrāmatā „Crowsing  diversity - teorÄ“tiski un praktiski ieteikumi, lai mazinātu diskrimināciju seksuālās orientācijas un etniskās piederÄ«bas dēļ”, kurā attiecÄ«bā uz LGBTIQ dzÄ«vesveidu teikts, ka „jācer, ka šos „alternatÄ«vos” modeļus bÅ«s iespÄ“jams uztvert kā kopÄ“jus un pieņemtus kultÅ«ras modeļus, jo tie jau ir realitātes daļa”.  

Diskusiju raisÄ«šanai zÄ“nu un meiteņu grupās izvirzÄ«ti ar bÄ“rnu tikumÄ«bu bieži vien nesavietojami jautājumi un darba metodes. PiemÄ“ram, uzdevumā, kura mÄ“rÄ·is ir veicināt diskusiju par tÄ“mu "sekss", norādÄ«jumā grupas vadÄ«tājam teikts: „Neaizmirsti uzsvÄ“rt, ka viedokļi var bÅ«t dažādi par to, kad sākt nodarboties ar seksu; ka sekss var bÅ«t arÄ« tikai iekāres dēļ tāpÄ“c, ka gribas; norādi, lai nodarbotos ar seksu, diviem cilvÄ“kiem nav jābÅ«t pārim, viņi pat var nepazÄ«t viens otru, bet galvenais — viņiem abiem ir jāgrib nodarboties ar seksu.”  

2015.gada vasarā IzglÄ«tÄ«bas likumā ieviestās tikumiskās un valstiskās audzināšanas uzdevums bÅ«tu turpmāk pasargāt izglÄ«tojamos no šÄdām metodÄ“m, tādēļ lieti atcerÄ“ties, ka Ilze Viņķele kā Saeimas izglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas locekle un sekretāre bija viena no kareivÄ«gākajām cÄ«nÄ«tājām pret grozÄ«jumiem IzglÄ«tÄ«bas likumā, kas kopš 2015.gada 16.jÅ«lija paredz „aizsargāt izglÄ«tojamo no tādas informācijas un metodÄ“m izglÄ«tÄ«bas un audzināšanas procesā, kas neatbilst šÄ likuma mÄ“rÄ·Ä« ietvertajai izglÄ«tojamā tikumiskās attÄ«stÄ«bas nodrošināšanai” un „nodrošināt izglÄ«tojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas SatversmÄ“ ietvertajām un aizsargātajām vÄ“rtÄ«bām, Ä«paši tādām kā laulÄ«ba un Ä£imene”. 

Pašlaik notiek asas diskusijas par gedera ideoloÄ£ijas uzspiešanu Latvijai tā saucamās Stambulas konvencijas aizsegā (Eiropas Padomes konvencija par vardarbÄ«bas Eiropas Padomes Konvencija par vardarbÄ«bas pret sievietÄ“m un vardarbÄ«bas Ä£imenÄ“ novÄ“ršanu un apkarošanu), kura LabklājÄ«bas ministrijas sagatavotajā "Plānā dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas Ä«stenošanai 2012.-2014.gadā" novÄ“rtÄ“ta par gaidÄ«tu un ietekmÄ«gu instrumentu, lai turpinātu gendera teorijas indoktrinÄ“šanu Latvijas izglÄ«tÄ«bā: "Ja Latvija pievienosies šai konvencijai, aktuālas kļūs konvencijā noteiktās prasÄ«bas. Konvencijas 14. un 15.pantā ir Ä«paši uzsvÄ“rta vÄ“rtÄ«borientÄ“tas izglÄ«tÄ«bas nozÄ«me, kā arÄ« speciālistu, tai skaitā izglÄ«tÄ«bas jomā strādājošo, izglÄ«tošana par dzimumu lÄ«dztiesÄ«bu un neaizspriedumainām dzimumu lomām."

Konvencijas 14.pants bez aplinkiem pieprasa absolūtu izglītības ideoloģizāciju, prasot
"visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par
tādiem jautājumiem kā sieviešu un vÄ«riešu lÄ«dztiesÄ«ba, tādas dzimumu
lomas, kas nav padarÄ«tas par stereotipiem", un ko LabklājÄ«bas ministrija, priekšzÄ«mÄ«gi jau
uzsākusi bÄ“rnudārzos un interešu izglÄ«tÄ«bā, nu gatava arÄ« ieviest visos izglÄ«tÄ«bas lÄ«meņos.

ŠÄda vÄ“rtÄ«borientācijas interpretācija jo bÄ«stamāka tādēļ, ka šajā Eiropas struktÅ«rfondu plānošanas periodā Valsts izglÄ«tÄ«ba satura centra personā paredzÄ“ts iztÄ“rÄ“t 14 miljonus eiro, lai izstrādātu jaunu kompetenču pieejā balstÄ«tu vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas saturu ar noteikumu, ka: "MācÄ«bu un metodisko lÄ«dzekļu saturs tiks veidots, ievÄ“rojot dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas principus... Satura izstrādÄ“ Ä«paša uzmanÄ«ba tiks veltÄ«ta sabiedrÄ«bā valdošajiem stereotipiem par dzimumu lomu sadalÄ«jumu, nepieļaujot stereotipisku dzimumu attÄ“lojumus mācÄ«bu lÄ«dzekļos (piemÄ“ram: sieviete – mājsaimniece, vÄ«rietis – naudas pelnÄ«tājs), tai skaitā piesaistot dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas ekspertu mācÄ«bu lÄ«dzekļu satura izvÄ“rtÄ“šanā no dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas viedokļa."

Nekritiska vÄ“ršanās pret dzimumu stereotipiem, kad vienlÄ«dz dedzÄ«gi izskausti kā reāli dzimumu stereotipi, tā iedzimtas dzimumu atšÄ·irÄ«bas, jaunajā izglÄ«tÄ«bas saturā ir sagaidāma.  2013.gada 5.martā Ministru kabinets LabklājÄ«bas ministrijai sadarbÄ«bā ar IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministriju uzdeva „veicināt vadlÄ«nijām "Dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas principu integrÄ“šana mācÄ«bu grāmatās" atbilstošu mācÄ«bu materiālu izmantošanu izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s, pastāvÄ«gi pārskatot vispārizglÄ«tojošo skolu mācÄ«bu saturu un materiālus”. MinÄ“tajās LabklājÄ«bas ministrijas izstrādātajās vadlÄ«nijās cita starpā norādÄ«ts:

 "Eksperti iesaka arÄ« uzmanÄ«gi vÄ“rtÄ“t dažu mācÄ«bu priekšmetu standartos iekļautās atšÄ·irÄ«gās normas zÄ“niem un meitenÄ“m. Īpaši tas attiecas uz sporta izglÄ«tÄ«bas prasÄ«bām, jo šÄ«m  atšÄ·irÄ«gajām prasÄ«bām nav objektÄ«va pamatojuma”. AttiecÄ«bā uz mācÄ«bu uzdevumiem ieteikts „novÄ“rtÄ“t, vai netiek izvirzÄ«tas atsevišÄ·as, atšÄ·irÄ«gas prasÄ«bas zÄ“niem un meitenÄ“m”. Ieteikts mācÄ«bu grāmatas veidot tā, „lai abu dzimumu skolÄ“niem netiktu iemācÄ«tas tradicionālās dzimumu lomas” u.tmldz.  Par tādu tradicionālu lomu autori uzskata arÄ« mātes lomu: „Autoriem jāseko, „…, lai  lietotā terminoloÄ£ija neietver dzimumsegregāciju, kā, piemÄ“ram, pirmskolas izglÄ«tÄ«bas programmas sadaļā “BÄ“rnu attÄ«stÄ«bas raksturojums no 0–7 gadiem”, kur dažos izteikumos konstatÄ“ta vārda “vecāki” aizstāšana ar vārdiem “māte”, ”māmiņa”. To iespÄ“jams interpretÄ“t kā stereotipisku pieņēmumu par mātes Ä«pašo lomu bÄ“rnu audzināšanā un tÄ“va lomas mazināšanu.  Sieviešu bioloÄ£iskā funkcija – spÄ“ja dzemdÄ“t un zÄ«dÄ«t bÄ“rnu – automātiski nenozÄ«mÄ“ arÄ« prasmi aprÅ«pÄ“t un audzināt bÄ“rnus. ŠÄ«s prasmes var iemācÄ«ties gan sieviete, gan vÄ«rietis”. VadlÄ«niju autori gan ir uzsvÄ“ruši mātes un tÄ“va kopÄ«go atbildÄ«bu bÄ“rnu audzināšanā, tomÄ“r nepamatoti nav ņēmuši vÄ“rā to, ka bÄ“rnu radÄ«šanā un audzināšanā sievietei-mātei un vÄ«rietim-tÄ“vam ir atšÄ·irÄ«gas funkcijas un lomas. Turklāt mātes lomas pazemināšana ir pretrunā latviskajai kultÅ«ridentitātei un tradÄ«cijām. 

Pret kultÅ«ras tradÄ«cijām Ä«paši vÄ“rsties paģēr jau pieminÄ“tā Stambulas konvencija, pie kuras pārņemšanas Latvijā LabklājÄ«bas ministrija strādā jau vairāk kā piecus gadus. Konvencijas 12.pants nosaka, ka  „konvencijas dalÄ«bvalstis veic visus vajadzÄ«gos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultÅ«ras noteiktajos sieviešu un vÄ«riešu uzvedÄ«bas modeļos nolÅ«kā izskaust aizspriedumus, paražas, tradÄ«cijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvÄ“rtÄ«bu vai par sieviešu un vÄ«riešu lomām, kas padarÄ«tas par stereotipiem.”

AprakstÄ«tā bijušÄs labklājÄ«bas ministres vÄ“rtÄ«borientācija izglÄ«tÄ«bas jomā ir pretrunā sabiedrÄ«bas vairākuma interesÄ“m, lobÄ“jot šauri pārstāvÄ“tās liberālo intelektuāļu profesionālās un personiskās intereses. Tā ir pretrunā arÄ« laimÄ«ga cilvÄ“ka idejai, kuru kā izglÄ«tÄ«bas sasniedzamo mÄ“rÄ·i apzinājis un nosaucis jaunais izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kuru deputāte Ilze Viņķele jau paguvusi atklāti noniecināt TV24 raidÄ«jumā „Kur tas suns aprakts?”.

Vai iespÄ“jams, ka Ilze Viņķele iesaistÄ«tos diskusijā ar sabiedrÄ«bu un citādi domājošiem nozaru speciālistiem par izglÄ«tÄ«bas satura ideoloÄ£izÄ“šanu? Visticamāk, ka ne. 2013.gadā 5.martā Ministru kabinets ministres Ilzes Viņkeles sagatavotā un parakstÄ«tā atbildes vÄ“stulÄ“ 36 Saeimas deputātiem, kuri aicināja izvÄ“rtÄ“t Dānijas metodisko materiālu pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“m un „Plānu dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas Ä«stenošanai 2012.–2014.gadam” tika atteikts, ka: „diskusijas par dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas teorÄ“tiskajiem aspektiem un mÄ“rÄ·iem nevarÄ“tu bÅ«t sarunu objekts, ņemot vÄ“rā, ka dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas termins un tā mÄ“rÄ·is ir definÄ“ts un skaidri noteikts arÄ« akadÄ“miskajā vidÄ“”.

VÄ“l vairāk. LabklājÄ«bas ministrija Ilzes Viņķeles personā pirmoreiz neatkarÄ«gās Latvijas vÄ“sturÄ“ 2014.gadā iesniedza sÅ«dzÄ«bu/lÅ«gumu BriselÄ“, lai ideoloÄ£isku apsvÄ“rumu dēļ lÅ«gtu apturÄ“t savas valsts projektu, kurš tika teicami realizÄ“ts un kuram nebija neviena finansiāla vai tehniska pārkāpuma. Runa ir par EEZ finanšu instrumenta programmas „NVO fonds” apakšprogrammas „NVO darbÄ«bas atbalsta programmas” projektu „Pilsoniskās sabiedrÄ«bas un iedzÄ«votāju lÄ«dzdalÄ«ba dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas politikas izstrādÄ“ un Ä«stenošanā”, kurā bija paredzÄ“ts uzsākt diskusijas ne tikai par dzimumu lÄ«dztiesÄ«bas teorÄ“tiskajiem aspektiem, bet pavisam konkrÄ“ti - gan par LabklājÄ«bas ministrijas rekomendÄ“to zÄ“nu un meiteņu grupu metodiku, gan Stambulas konvenciju, gan citām Kārlim un KarlÄ«nai lÄ«dzÄ«gām metodikām izglÄ«tÄ«bā. SÅ«dzÄ«ba tapa sadarbÄ«bā ar RSC „Marta”. Lai projekta iesniedzÄ“ju (domubiedru grupas vārdā projektu iesniedza Asociācija Ä¢imene) iznÄ«cinātu arÄ« fiziski - LabklājÄ«bas ministrija un RCS „Marta”  lÅ«dza programmas donorus ne tikai pārtraukt projektu, bet arÄ« atprasÄ«t jau projekta Ä«stenošanā izlietoto naudu (bija notikusi konference „Dzimumu lÄ«dztiesÄ«ba izglÄ«tÄ«bas saturā un procesā”, ko apmeklÄ“ja vairāk  kā 100  dalÄ«bnieku). Jāpiebilst, ka projekts tika Ä«stenots programmā, kuras mÄ“rÄ·is bija veicināt vārda brÄ«vÄ«bu un sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bu politikas veidošanas procesā.  

Å…emot vÄ“rā Ilzes Viņķeles vÄ“rtÄ«borientāciju izglÄ«tÄ«bā un neiecietÄ«bu pret vārda un uzskatu brÄ«vÄ«bu, viņas ievÄ“lÄ“šana Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisijas vadÄ«tājas amatā turpmāk varÄ“tu bÅ«t nopietns izaicinājums, lai novÄ“rstu tālāku gendera ideoloÄ£ijas izplatÄ«šanu Latvijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā, un nostiprinātu vÄ«rieša un sievietes savienÄ«bu laulÄ«bā un Ä£imenÄ“ kā vienÄ«go stabilo garantu tautas pastāvÄ“šanai ilgtermiņā,  jo izglÄ«tÄ«ba neapšaubāmi ir ietekmÄ«gs instruments bÄ“rnu un jauniešu uzskatu, attieksmju un rÄ«cÄ«bas formÄ“šanā.     

P.S. Bet tikmÄ“r skolās jau ienākusi dzejniece Agnese Krivade, kura šogad portālā satori.lv pauž: „man pašlaik iestājusies jau nolieguma fāze. ne tikai latvijas bet jebkādas nacionālas identitātes; nevaru iedomāties nevienu piemÄ“ru, kāpÄ“c tā bÅ«tu kaut kas labs un Ä«pašs. gribu dzÄ«vot, it kā tās nebÅ«tu.” ”Ä»oti gaidu, kad sāks runāt arÄ« par gender fluidity lietām, lai nojauktu ne tikai mākslÄ«gās robežas starp orientācijām, bet arÄ« dzimumiem.”

* „Latviešu identitātes atbalsta biedrÄ«ba”