Iesaki rakstu:

Likumprojekta “DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums” 2. lasÄ«jumā pieņemtajā redakcijā nav minÄ“ti piespiedu – denacionalizÄ“to māju Ä«rnieki, viņu liktenis. Šie Ä«rnieki jau otro reizi tiek atstāti ārpus likuma, nav uzskaitÄ«ts, cik šÄdu Ä«rnieku ir. Tāpat nav noteikta ne dzÄ«vokļa kompensācija, ne tās iespÄ“jamais apmÄ“rs, ne laiks, kad tā varÄ“tu tikt izmaksāta, ne kādām kategorijām tā varÄ“tu tikt izmaksāta.

Tāpat plānota kompensācija vai “palÄ«dzÄ«ba” maznodrošinātajiem, - tā ir ļaunprātÄ«ga fikcija, jo nav noteikumu, kas ir nodrošinātais” un kas “maznodrošinātais”, kuru ienākumi faktiski neatšÄ·iras. Latvijā likums “Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri” ir grozÄ«ts, papildināts un atjaunots 14 reižu, kas neatbilst viedoklim, ka likums novecojis.

"DzÄ«vojamo telpu Ä«res likuma" (144/Lp13) izvirzÄ«tais mÄ“rÄ·is - "mājokļa pieejamÄ«bas veicināšana, nodrošinot taisnÄ«gu lÄ«dzsvaru starp dzÄ«vojamās telpas izÄ«rÄ“tāja un Ä«rnieka interesÄ“m" - ir maldinošs un nepamatoti liek apšaubÄ«t jau sasniegto taisnÄ«gumu Ä«res tiesiskajās attiecÄ«bās starp izÄ«rÄ“tāju un Ä«rnieku saskaņā ar spÄ“kā esošÄ likuma "Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri" normām.

Tajā skaitā turpmāk visā likumā samainÄ«ta 1. pantā deklarÄ“tā “mājokļa” terminoloÄ£ija, kas neatbilst Satversmei un Civillikumam un mājokļa Ä«res statusam[i]. Visi šÄ« likuma nākamie panti sagatavoti pÄ“c citas “mājokļa” definÄ«cijas satura, ir pretrunā ar šÄ« likumprojekta 1. pantu[ii]

ArÄ« Civillikuma normas dod neierobežotas iespÄ“jas jauno Ä«res tiesisko attiecÄ«bu nodibināšanai brÄ«vprātÄ«gi, bez piespiešanas noslÄ“gt Ä«res lÄ«gumu, izÄ«rÄ“tājam un Ä«rniekam savstarpÄ“ji vienojoties pÄ“c Ä«res tirgus kritÄ“rijiem, ar izÄ«rÄ“tāja brÄ«vās gribas Ä«stenošanu gan attiecÄ«bā uz Ä«res maksas apmÄ“ru, gan par Ä«res lÄ«guma nosacÄ«jumu saturu, gan par lÄ«guma termiņu, ko jau ir iespÄ“jams sasniegt arÄ« jaunnodibinātām Ä«res tiesiskām attiecÄ«bām uz esošÄ likuma "Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri" pamata.

AttiecÄ«bā uz Ä«res tiesiskām attiecÄ«bām[iii], kas ir nodibinātas pirms nekustamā Ä«pašuma denacionalizācijas Latvijas Republikā uz Ä«res lÄ«gumu pamata, kas atbilst Civillikuma 1587.pantam[iv], joprojām ir spÄ“kā un saistoši jauniem Ä«pašniekiem.

Likums "Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri" ierobežo izÄ«rÄ“tāja tiesÄ«bas ar leÄ£itÄ«mo mÄ“rÄ·i, lai nepieļautu denacionalizÄ“to namu Ä«rnieku diskrimināciju, kas ar LR Satversmes tiesas Spriedumu lietā Nr. 2013-17-01 ir atzÄ«stams par atbilstošu Satversmei, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir neatsaucams noteikums, - tam saglabāsies jÄ“ga tik ilgi, kamÄ“r Satversmes tiesa neatcels vai neizmainÄ«s savu spriedumu, vai tad, kad izpildvara izpildÄ«s Augstākās Padomes 1991. gada 30. oktobra doto uzdevumu bez diskriminācijas, jo tajā nav arÄ« norādes, ka tas attiecas uz maznodrošinātajiem, kuri maz atšÄ·iras no pārÄ“jām kategorijām ar dažu naudas vienÄ«bu starpÄ«bu. LÄ“mumā nav norādes arÄ« uz nodrošināmo dalÄ«šanu pÄ“c ienākumu kategorijām.

MÄ“s, denacionalizÄ“to namu dzÄ«vokļu Ä«rnieki, balstoties uz likumdošanā noteikto paļāvÄ«bas principu un cerot, ka mÅ«s sadzirdÄ“s, stāvām piketos pie Saeimas visos gados, kamÄ“r atbildÄ«gā Valsts pārvaldes un pašvaldÄ«bas komisija strādā ar juridiski nederÄ«go Ekonomikas ministrijas absurdo, despotisko likumprojektu, kurā no vienas puses paredz: lauzt visus jau spÄ“kā esošos Ä«res lÄ«gumus visiem izÄ«rÄ“tājiem un Ä«rniekiem, likumam piešÄ·irot atpakaļejošu juridisko spÄ“ku[v], piespiedu kārtā liekot viņiem par pienākumu noslÄ“gt jaunu Ä«res lÄ«gumus ar Ä«rniekiem pasliktinātiem lÄ«guma nosacÄ«jumiem un maksāt ienākumiem neatbilstošus maksājumus saskaņā ar jauno Ä«res likumu, kas nav pieļaujams demokrātiskā valstÄ«.

No OTRAS puses mÄ“s, piespiedu – denacionalizÄ“to māju Ä«rnieki, pieprasām[vi]: saglabāt spÄ“kā Ä«res lÄ«gumus piespiedu - denacionalizÄ“to namu Ä«rniekiem, Pārejas noteikumos ierakstot nosacÄ«jumu, ka likums "Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri" paliek spÄ“kā lÄ«dz kompensācijas mehānisma Ä«stenošanai un diskriminācijas novÄ“ršanai, nepieļaujot kompensāciju dÄ“vÄ“t par “palÄ«dzÄ«bu”, lai tā nebÅ«tu maldinoša vai fiktÄ«va, reizes 15 – 20 sašaurināta attiecÄ«bā uz piespiedu Ä«rnieku skaitu.

AtbildÄ«gās parlamentārās komisijas sÄ“dÄ“s piedaloties likumprojekta izstrādes procesā, ar sabiedrisko organizāciju, denacionalizÄ“to namu Ä«rnieku pārstāvniecÄ«bu, kā arÄ« mÅ«su piketos personÄ«gi komunicÄ“jot ar Saeimas deputātiem, mÄ“s rezultātā varam liecināt par nekvalitatÄ«vu, nekompetentu un maldinošu Saeimas darbu.

Saeimas Juridiskā komisija bija spiesta nepārtraukti skaidrot atbildÄ«gajai Valsts pārvaldes un pašvaldÄ«bas komisijai par juridisko normu pamatiem un likumsakarÄ«bas nozÄ«mi, kritizÄ“jot likumprojektu “DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums” un ar priekšlikumiem mÄ“Ä£inot panākt deputātu izpratni par jaunā likuma normu neatbilstÄ«bu attiecÄ«bā uz pastāvošÄm tiesÄ«bu normām ne tikai Latvijā, bet arÄ« pasaules praksÄ“, neatbilstošu pirmskara 1918. gada Latvijas likumdošanas Ä«res tiesÄ«bu principiem.

Saeimas deputāti apliecināja, ka likums mūs nediskriminēs, kas neapstiprinājās tā 2. lasījuma redakcijā.

Valsts pārvaldes un pašvaldÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja, Saeimas deputāte Inga Goldberga, atbildot denacionalizÄ“tā nama Ä«rniekiem, vÄ“stulÄ“ Nr. 571.977-45-13/20, rakstÄ«ja: "Ekonomikas ministrija Komisiju informÄ“ja, ka likumprojekts “DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums” neparedz noslÄ“gto Ä«res lÄ«gumu anulÄ“šanu un denacionalizÄ“to namu Ä«rnieku izlikšanu uz ielas."

 Citā vÄ“stulÄ“ Nr.511:9/7-103-13/20, bija skaidrots sarežģītāk: “VÄ“ršÐ°m uzmanÄ«bu, ka pie Likumprojekta tiek strādāts, lai iespÄ“ju rоbеžās sаmÄ“rotu visu iesaistÄ«to pušu tiesiskās intereses, ņеmоt vÄ“rā, ka ar dzÄ«vojamo telpu Ä«ri saistÄ«tais Ñ€rоblÄ“mjаutājumu loks ir komplicÄ“ts un ir apzināta Likumprojekta problemātika", nepaskaidrojot, ko tas nozÄ«mÄ“.

IepazÄ«stoties ar 2.lasÄ«jumā Saeimā pieņemto likumprojekta redakciju, ir redzams, ka Saeima pieņēma “DzÄ«vojamo telpu Ä«res likuma” otrā lasÄ«juma redakciju, kas diskriminÄ“ ne tikai piespiedu - denacionalizÄ“to māju Ä«rniekus bez kompromisiem, bet arÄ« “brÄ«vo lÄ«gumu” subjektus, kuriem tomÄ“r ir izvÄ“le slÄ“gt Saeimas deputātu uzmanÄ«bu uz to, ka:

- likumprojekts “DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums” neatbilst ne tikai minÄ“tajām un vairākām citām spÄ“kā esošajām normām, Satversmei, par ko jau augstāk minÄ“jām, bet arÄ« vairākām citām normām, kuras nosauktas sabiedrisko organizāciju Protesta vÄ“stulÄ“[vii], kas ir JÅ«su rÄ«cÄ«bā un ko var izlasÄ«t, izmantojot zemāk norādÄ«to saiti.

- likumprojekts izstrādāts ne tikai kā juridiski neloÄ£isks, ar pretrunÄ«gām normām pašÄ likumprojektā, bet arÄ« absurds pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

Šajā sakarā pieminÄ“sim aplamÄ«bu (lÄ«dzÄ«gu ir daudz), kas saistÄ«ta ar maksājumu apzÄ«mÄ“jumiem, kas ir “lietas lietošana”, kas - “Ä«res maksa” un kas tā tāda - “papildu maksa”, ja zināms, ka vÄ“l ir jāmaksā citu uzņēmumu, iestāžu komunālie maksājumi. Maksājumi samudžināti lÄ«dz absurdam, kad faktiski jābÅ«t skaidrai definÄ«cijai, ka tiek noteikts viens maksājums - Ä«res maksa, lÄ«gumā atšifrÄ“jot, kādus “labumus” Ä«rnieks saņem un komunālo pakalpojumu maksa, kurus sniedz citi uzņēmumi, iestādes, nevis izÄ«rÄ“tājs.

No likuma izriet, ka “Ä«res maksa” ir it kā dāvana izÄ«rÄ“tājam, kur faktiskā Ä«res maksa ir maksa par “lietas lietošanu” (par četru sienu guļamtelpu lietošanu, nevis par mājokli!), trešÄ maksa ir “maksa par kapitālieguldÄ«jumiem” (remontu tāmes izdevumu maksa, kas lÄ«dzvÄ“rtÄ«ga dzÄ«vokļa Ä«pašnieku ieguldÄ«jumiem), kur likumā skaidri noteikts, ka “papildus Ä«res maksai… sedz obligātos pārvaldÄ«šanas izdevumus, kā arÄ« citus dzÄ«vojamās mājas uzlabošanas izdevumus, kuri attiecas uz visai dzÄ«vojamai mājai kopÄ«gu elementu, koplietošanas iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu … ” .

Lasi un brÄ«nies, ka likums paredz liegt tiesai spriest tiesu, piemÄ“rojot vairākus spÄ“kā esošus likumus. Saeima nosaka, kas iekļaujams Ä«res maksā un par ko Ä«rniekam jāmaksā vÄ“l, ko daudzos gadÄ«jumos pat dzÄ«vokļu Ä«pašnieki nav spÄ“jÄ«gi apmaksāt. Lasiet starp rindām - jo vairāk nolaista, neremontÄ“ta māja, jo lielāki izdevumi tiks uzskaitÄ«ti, ko papildus Ä«res maksai bÅ«s jāmaksā Ä«rniekam.

“BrÄ«vo lÄ«gumu” Ä«rnieki ar to tiks galā – šÄdu, aplamu maksājumu lÄ«gumus neslÄ“gs vai meklÄ“s izdevÄ«gāku variantu, bet piespiedu – denacionalizÄ“to māju Ä«rniekiem liktenis – “ārā no bÅ«das”, uz ielas, uz visām četrām debess pusÄ“m, jums nav izvÄ“les.

Izlasi likumprojekta Pārejas noteikumus un ievÄ“ro pretrunas, represijas mājokļa apdraudÄ“jumu jau tÅ«lÄ«t!? Izlasi Saeimas debates, bez komentāriem, šeiot portālā par likuma Pārejas noteikumu 9.pantu, kuru Komisija saglabāja lÄ«dz laikam, kamÄ“r izmaksās kompensācijas. Bet Saeimas balsojumā deputāti 44:44 + 1 atturas, šo pantu noraidÄ«ja[viii].

Saeima faktiski nolÄ“ma likvidÄ“t denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku statusu ar vardarbÄ«gām, revolucionārām metodÄ“m – ar Ä«res lÄ«guma pārslÄ“gšanu un, pakļaujot šim jaunā likuma traÄ£ikomiskiem maksājumiem, proti, jo māja ir vairāk nolaista, grausts, Ä«rniekiem pÄ“c remontu tāmes jāmaksā lielāka papildu maksa. Tas ir likumdevÄ“ja cinisms – situācijā, ka Ä«rniekam jāpiedāvā visi labumi, ko no Ä«res var sasniegt (CL 2134.p.), ar likumu prettiesiski nosaka atbildÄ«bu par mājas remonta izdevumiem, nevis tāpat kā par preci, kuru pÄ“rk un maksā pÄ“c tās kvalitātes. Un kur vÄ“l maksa par “mājokļa labumiem”, kas nav ietverti Ä«res maksā? To likuma taisÄ«tāji “aizmirsuši”!

Tā ir juridiska traģēdija piespiedu – denacionalizÄ“to māju un visus citus Ä«rniekus jau likumā aplikt ar maksājumiem, par kuriem viņiem nav jāzina un jāatbild – šodien Ä«rnieks, rÄ«t jau dzÄ«vo citur.

Šis likums ir tÄ«šs un acÄ«mredzams piespiedu – denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku deportācijas apdraudÄ“jums.

MÄ“s, denacionalizÄ“to māju Ä«rnieki, uzskatām, ka jaunā Ä«res likuma pasludinātais mÄ“rÄ·is ir maldinošs, merkantils, negodÄ«gs, jo ar to nav sasniedzams neviens izsludinātais mÄ“rÄ·is. Likumprojekts ir pretrunā ar Civillikuma 1229. un Ievada 3. pantu un citiem likumiem, neatbilst Satversmei un Satversmes tiesas spriedumiem, tajā skaitā ST spriedumam[ix], kas nosaka, ka iepriekš noslÄ“gtais Ä«res lÄ«gums ir saistošs jaunajam Ä«pašniekam. Ja šis likums, kā tas izveidots un pieņemts 2. lasÄ«jumā, tiks pieņemts 3.lasÄ«jumā, tas bÅ«s antikonstitucionāls risinājums, kas radÄ«s precedentu, izjaucot demokrātiskas valsts - pirmskara Latvijas un atjaunotās 1990. gada 4. maija NeatkarÄ«bas deklarācijas likumdošanas principus.

Tostarp no jaunā likuma redakcijas, kuru Saeimas deputāti atbalstÄ«ja otrajā lasÄ«jumā, Pārejas noteikumu pirmā un ceturtā punktā ir redzams, ka ikviens Ä«rnieks ar jaunā Ä«res likuma stāšanos spÄ“kā uzreiz zaudÄ“ likumÄ«gi iegÅ«tas Ä«res tiesÄ«bas. Turklāt šis Pārejas noteikumu 4. punkts jau iepriekš atņem tiesai tiesÄ«bas spriest tiesu un piemÄ“rot Satversmes tiesas spriedumu un citus Latvijas likumus, kuri ir spÄ“kā, jo likums noteic tiesai rÄ«koties saskaņā ar jaunā likuma noteikumiem, bet Ä«rniekiem – atņem Civilprocesa likuma 1. pantā noteiktās tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu, pretprasÄ«bā prasot tiesai atzÄ«t iepriekš noslÄ“gto Ä«res lÄ«gumu par spÄ“kā esošu[x].

ŠÄds 13. Saeimas deputātu “jauninājums” ir pretrunā ar vispārÄ“jo starptautisko likumdošanas principu, minÄ“tajiem likumiem un demonstratÄ«vi pārkāpj likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicÄ“šanas, spÄ“kā stāšanās kārtÄ«bu un spÄ“kā esamÄ«bu” 9. pantu, kas nosaka, ka: “normatÄ«vajiem aktiem nav atpakaļejoša spÄ“ka, izņemot likumā Ä«paši paredzÄ“tus gadÄ«jumus”.

Piebilde: tas ir nonsenss, ko Sabiedriskām organizācijām paziņoja Ekonomikas ministrija, ka 1991. gada Augstākās Padomes (AP) 30. oktobra lÄ“mums par kompensācijām denacionalizÄ“to māju Ä«rniekiem nav spÄ“kā, nav saistošs Saeimai, bet tikai AP, kas rada starptautiski politisku skandālu, jo tādā gadÄ«jumā jāsecina, ka 1990. gada 4. maija NeatkarÄ«bas deklarācija arÄ« nav spÄ“kā, nav saistoša Saeimai?

---

[i] 2134. IzÄ«rÄ“tājam vai iznomātājam jānodod lieta Ä«rniekam vai nomniekam ar visiem tās piederumiem un tādā stāvoklÄ«, ka pÄ“dÄ“jais var no tās iegÅ«t visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesÄ«ba no tās sagaidÄ«t.

[ii] http://petijumi.mk.gov.lv/node/325

[iii] 1485. Ja starp tāda darÄ«juma (1484.p.) dalÄ«bniekiem notikusi vienošanās par visiem tā bÅ«tiskiem noteikumiem, tad katrs no viņiem var prasÄ«t no otra, lai taisa atbilstošu aktu.

[iv] 1587. TiesÄ«gi noslÄ“gts lÄ«gums uzliek lÄ«dzÄ“jam pienākumu izpildÄ«t apsolÄ«to, un ne darÄ«juma sevišÄ·ais smagums, ne arÄ« vÄ“lāk radušÄs izpildÄ«šanas grÅ«tÄ«bas nedod vienai pusei tiesÄ«bu atkāpties no lÄ«guma, kaut arÄ« atlÄ«dzinot otrai zaudÄ“jumus.

1588. Viena puse nevar atkāpties no lÄ«guma bez otras piekrišanas pat arÄ« tad, ja pÄ“dÄ“jā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa to neizpilda. 3. Katra civÄ«ltiesiska attiecÄ«ba apspriežama pÄ“c likumiem, kas bijuši spÄ“kā tad, kad šÄ« attiecÄ«ba radusies, pārgrozÄ«jusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegÅ«tās tiesÄ«bas.

[v] 9. pants. NormatÄ«vajiem aktiem nav atpakaļejoša spÄ“ka, izņemot likumā Ä«paši paredzÄ“tus gadÄ«jumus.                https://www.vestnesis.lv/ta/id/57317-par-likumu-un-citu-saeimas-valsts-prezidenta-un-ministru-kabineta-pienemto-aktu-izsludinasanas-publicesanas-speka-stasanas-kart...

[vi] Savā vÄ“stulÄ“ Sabiedriskās organizācijas izteica   protestu, ka

Likumprojekts ir pretrunā ar LR Satversmes tiesas 2014. gada 7. jÅ«lija spriedumu lietā Nr. 2013-17-01, ar kuru atzina spÄ“kā esošÄ likuma "Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri" 8. pantu kā par atbilstošu LR Satversmei, kas nozÄ«mÄ“, ka likumprojekts neatbilst Satversmei, ja likvidÄ“ šo 8.pantu. https://pietiek.com/raksti/ekonomikas_ministrija_ar_dzivojamo_telpu_ires_likuma_nodosanu_saeimai_ir_ieplanojusi_jaunu_ekonomisko_beglu_vilni

[vi] 1.pants. Personas tiesības uz tiesas aizsardzību

(1) Katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk — persona) ir tiesÄ«bas uz savu aizskarto vai apstrÄ«dÄ“to civilo tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzÄ«bu tiesā.

(2) Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesÄ«bas uz tās lietas izskatÄ«šanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtÄ«bā.

[vii] 4. IzÄ«rÄ“tājam un Ä«rniekam, kurš dzÄ«vojamo telpu lieto uz iepriekšÄ“jā izÄ«rÄ“tāja noslÄ“gtā dzÄ«vojamās telpas Ä«res lÄ«guma pamata, ir pienākums noslÄ“gt jaunu dzÄ«vojamo telpu Ä«res lÄ«gumu, ievÄ“rojot šÄ likuma noteikumus. Ja Ä«rnieks un izÄ«rÄ“tājs nevar vienoties, Ä«res tiesisko attiecÄ«bu ietvaru nosaka tiesa, ievÄ“rojot šÄdus noteikumus:

1) dzÄ«vojamās telpas Ä«res lÄ«guma termiņu nosaka tiesa pÄ“c sava ieskata, bet ne ilgāku par 10 gadiem;

2) Ä«res maksu nosaka tiesa pÄ“c sava ieskata kā atlÄ«dzÄ«bu par lietas lietošanu. Papildus Ä«res maksai Ä«rnieks proporcionāli Ä«rÄ“tās dzÄ«vojamās telpas platÄ«bai sedz obligātos pārvaldÄ«šanas izdevumus, kā arÄ« citus dzÄ«vojamās mājas uzlabošanas izdevumus, kuri attiecas uz visai dzÄ«vojamai mājai kopÄ«gu elementu, koplietošanas iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu, lai samazinātu mājas uzturÄ“šanas izmaksas, vai uz pasākumiem, kas veikti, lai samazinātu ar dzÄ«vojamās telpas lietošanas pakalpojumiem saistÄ«tus izdevumus un veicinātu optimālu dzÄ«vojamās mājas pārvaldÄ«šanas izdevumu veidošanu.

[viii]https://pietiek.com/raksti/kada_organizetas_noziedzibas_grupejuma_laba_saeima_virza_uz_meliem_balstitu_likumprojektu_dzivojamo_telpu_ires_likums