SAB, FinanÅ¡u policijas un KNAB varas vertikÄle: nav brÄ«nums, ka nespÄ“j nosargÄt pat MaizÄ«Å¡a datoru
Pietiek lasÄ«tÄjs · 28.05.2017. · Komentāri (48)PÄ“dÄ“jÄ laikÄ masu informÄcijas lÄ«dzekļos jau regulÄri parÄdÄs paziņojumi par to, ka tiek atņemta piekļuve valsts noslÄ“pumiem, - tÄ tas bija ar Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani, KNAB priekšnieka vietnieci Jutu StrÄ«Ä·i, Iekšlietu ministrijas valsts sekretÄri Ilzi PÄ“tersoni-Godmani utt. TaÄu, ja pamatÄ«gi izanalizÄ“ situÄciju Satversmes aizsardzÄ«bas birojÄ (SAB), tad redzams, ka lielÄkoties viss notiek nevis saskaÅ†Ä ar likumu un SAB nolikumu, bet gan atbilstoši lobÄ“jošo pušu vajadzÄ«bÄm.
PalÅ«kosimies uz situÄciju ar skaidru skatu: ja birojs nespÄ“j garantÄ“t savas vadÄ«bas un tÄs Ä«pašuma drošÄ«bu (atcerÄ“simies nozagto SAB direktora JÄņa MaizÄ«ša „privÄto datoru”), tad kur ir garantija, ka SAB operatÄ«vie darbinieki un speciÄlisti ir gatavi un spÄ“j atbildÄ“t par valsts drošÄ«bu, realizÄ“jot tÄdas funkcijas kÄ robežas aizsardzÄ«ba pret teroristiskiem elementiem, narkotiku tranzÄ«tu, alkohola, naftas produktu, tabakas izstrÄdÄjumu un gaļas izstrÄdÄjumu kontrabandu utt.
Ja papÄ“ta šo „orgÄnu” iekšÄ“jo struktÅ«ru, var konstatÄ“t, ka tajos ir izveidojušies dažÄdi grupÄ“jumi, kas izmanto tiem piešÄ·irto valstisko varu un iestÄdes izsniegtÄs apliecÄ«bas, kas ļauj veikt “izmeklÄ“šanas”, “jumtošanas” un “norÄ“Ä·inus” ar tiem neizdevÄ«gÄm personÄm. ŠÄ«s grupas darbojas nevis valsts labÄ, bet tikai savÄs personÄ«gÄs interesÄ“s ar savtÄ«giem mÄ“rÄ·iem.
Å…emsim, piemÄ“ram, masu mediju ziņas, kurÄs izskanÄ“juši tÄdi vÄrdi kÄ SparÄns, Jurašs, ÄŒerņeckis saistÄ«bÄ ar to, ka viņi organizÄ“juši grupÄ“jumus, kuru uzdevums bijis veikt “jumta” funkcijas un lobÄ“t savas intereses, kÄ arÄ« ierosinÄt safabricÄ“tas pasÅ«tÄ«juma lietas savu pasÅ«tÄ«tÄju labÄ un/vai tÄdu personu interesÄ“s, kas viņiem sniedz “politiskÄ jumta” pakalpojumus. ŠÄdÄ aizsegÄ notiek daudzi pÄrkÄpumi un veidojas grupas, kas izdara nopietnus likumpÄrkÄpumus, kuru rezultÄtÄ Latvijas budžetÄ nenonÄk miljoniem eiro lielas summas.
Aizsedzoties ar to, kur viņi strÄdÄ, un ļaunprÄtÄ«gi izmantodami valsts dotÄs pilnvaras, šÄdi kungi nopietni kaitÄ“ valsts drošÄ«bai. Ar savÄm nelikumÄ«gajÄm darbÄ«bÄm viņi iesaistÄs un kÄ šÄ·Ä«rÄ“jtiesneši iejaucas strÄ«dus situÄcijÄs, kas rodas starp uzņēmÄ“jdarbÄ«bas struktÅ«rÄm un tÄm grupÄm, ar kuru lobÄ“šanu šie kungi nodarbojas, un viņu “aizbilstamie” visdažÄdÄkajos veidos izvairÄs no soda.
Toties tiem cilvÄ“kiem, kas neatrodas viņu aizsardzÄ«bÄ, nav palaimÄ“jies, un, kÄ tautÄ teic, viņiem piesien dažÄdas lietas, lai mÄ“rÄ·tiecÄ«gi kaitÄ“tu uzņēmÄ“jdarbÄ«bai, radÄ«tu maksimÄli daudz problÄ“mu, kas neatstÄtu viņiem laiku sava biznesa attÄ«stÄ«bai un saglabÄšanai vai pat vÄ“l ļaunÄk – vienkÄrši atņemtu viņiem biznesu.
Te gribas pieminÄ“t Ventspils mÄ“ra Aivara Lemberga preses konferencÄ“ izskanÄ“jušo par SAB darbinieka Aigara SparÄna un nu jau bijušÄ KNAB darbinieka Jura Juraša lÄ«zdalÄ«bu kontrabandistu grupu „jumtošanÄ” un viņu atbalstu naftas produktu, tabakas izstrÄdÄjumu un citas kontrabandas pÄrvešanai pÄri Latvijas robežai. TurklÄt, kÄ bija minÄ“ts presÄ“, SparÄns nekautrÄ“jas no saviem publiskajiem izteikumiem par to, ka viņš ir Vasilija Meļņika konsultants, kura pakalpojumi mÄ“nesÄ« izmaksÄ pamatÄ«gu summu.
DomÄjams, ka nav jÄšaubÄs - tÄ kÄ Meļņika rÄ«cÄ«bÄ ir tÄdi „konsultanti”, viņš mierÄ«gi varÄ“ja izmantot SparÄna un bijušÄ VID Ä£enerÄldirektores vietnieka Kaspara ÄŒerņecka atbalstu, lai caur Latviju atmazgÄtu Ukrainas budžeta naudu 800 miljonu eiro vÄ“rtÄ«bÄ. Un ne Finanšu policija, ne VID darbinieki nepamanÄ«ja šo kungu noziedzÄ«gÄs darbÄ«bas, lai gan Ukrainas tiesÄ«bsargÄjošÄs institÅ«cijas oficiÄli bija vÄ“rsušÄs pie saviem kolÄ“Ä£iem LatvijÄ.
TÄpat Meļņiks nekaunÄ«gi uzmeta Ukrainas biznesmeņus, gÅ«stot iespÄ“ju atmazgÄt 50 miljonus ASV dolÄru un iebÄzt tos savÄ kabatÄ. No mediju publikÄcijÄm izriet, ka viņš pat neslÄ“pjoties piesavinÄjÄs šo naudu un visus šos noziegumus veic Latvijas izmeklÄ“šanas orgÄnu atsevišÄ·u augstu stÄvošu darbinieku aizsegÄ, lÄ«dz ar to pasaules acÄ«s padarot Latviju par ilustrÄciju frÄzei “savÄ“jie drÄ«kst visu, citi – tikai likumÄ atļauto”.
Kas attiecas uz Meļņika panÄkumu vÄ“sturi, tad jÄatceras kÄda plašÄkai publikai nezinÄma informÄcija - viņš tÄlajos 90. gados tirgojÄs ar ogÄm un augļiem kooperatÄ«vÄ, kura nosaukums bija “VaravÄ«ksne”. Pateicoties pieredzei, ko viņš guva, rosoties tirgÅ«, un savai izveicÄ«bai, nÄkamais miljonÄrs izstudÄ“ja, kÄ var piekļūt valsts darboņiem. Nav brÄ«nums, ka, gadiem ejot, viņš spÄ“ja sev noformÄ“t pat Latvijas prezidenta padomnieka un premjera padomnieka apliecÄ«bu.
Ko runÄt par šÄ« kunga shÄ“mÄm, starp kurÄm Ä«pašu vietu ieņem manipulÄcijas ar „RÄ«gas KuÄ£u bÅ«vÄ“tavu”, kad viņš vairÄkkÄrt ieÄ·Ä«lÄja uzņēmumu, lai saņemtu naudu no dažÄdÄm Latvijas bankÄm. Visu naudu viņš piesavinÄjÄs, bet pÄrÄ“jiem akcionÄriem un darbiniekiem parÄdÄ«ja pigu, atklÄti uzmetot viņus un iebaidot ar saviem sakariem tiesÄ«bsargÄjošos orgÄnos.
ŠÄdu manipulÄcijas metodi ar saviem sakariem viņš diezgan nekaunÄ«gi izmantoja arÄ« saistÄ«bÄ ar Ukrainas uzņēmÄ“jiem. Ar Meļņika firmas starpniecÄ«bu bÄ“dÄ«gi slavenajÄ urbšanas platformu lietÄ kopumÄ tika atmazgÄti 800 miljoni Ukrainas valsts budžeta naudas. JautÄjums – kÄpÄ“c kungs joprojÄm staigÄ sveikÄ?
ArÄ« SAB darbinieks SparÄns, kura pienÄkumos ietilpst valsts drošÄ«bas nodrošinÄšana, tostarp pretlikumÄ«gu darbÄ«bu novÄ“ršana, pilnÄ«bÄ neapzinÄs, ka agrÄk vai vÄ“lÄk visa patiesÄ«ba atklÄsies un likums bÅ«s jÄievÄ“ro ikvienam, lai kas viņš arÄ« nebÅ«tu un par ko sevi neuzskatÄ«tu.
TÄdu valsts darbinieku kÄ SparÄns, ÄŒerņeckis, viņa bijusÄ« kolÄ“Ä£e Prusaka u.c. uzvedÄ«ba ļauj darboņiem, kas realizÄ“ noziedzÄ«gas darbÄ«bas, justies nesodÄmiem, jo viņi taÄu zina, ka viņus pasargÄs šÄdi tÄdi tiesÄ«bsargÄjošo institÅ«ciju darbinieki. To ilustrÄ“, piemÄ“ram, tas pats Meļņiks, kurš ap sevi ir sapulcinÄjis pašreizÄ“jos un iepriekšÄ“jos tiesÄ«bsargÄjošo institÅ«ciju augstos Äinavniekus – vai ne tikai tÄpÄ“c, lai gÅ«tu aizsegu savÄm nelikumÄ«bÄm.
DomÄjams, nav šaubu, ka arÄ« tad, kad Meļņiks organizÄ“ja savu shÄ“mu 800 miljonu Ukrainas naudas atmazgÄšanai, viņš bija pÄrliecinÄts, ka viņu balstÄ«s SparÄns, ÄŒerņeckis vai kÄds cits „piebarots” piesedzÄ“js un nemaz nebaidÄ«jÄs no sava nekaunÄ«gi un netÄ«ri organizÄ“tÄ, lielÄ noziedzÄ«gÄ darÄ«juma iespÄ“jamÄs plašÄs publicitÄtes. TÄda pati, tikai mazÄk mÄ“roga afÄ“ra – arÄ« 50 miljoni eiro, ar kuriem viņš uzmeta ukraiņus un par ko ziņojuši arÄ« Latvijas mediji.
SavukÄrt ÄŒerņeckis, domÄjams, jÅ«tot galvenÄ SABista SparÄna atbalstu, Finanšu policijÄ organizÄ“ja savu grupÄ“jumu, kurÄ, pÄ“c visa spriežot, ietilpst, piemÄ“ram, KristÄ«ne Prusaka – Finanšu policijas IzmeklÄ“šanas nodaļas vadÄ«tÄja. Prusaka, lÅ«k, bija precÄ“jusies ar vienu no KNAB galvenajiem speciÄlistiem.
Prusakas kundzi kolÄ“Ä£i pazÄ«st kÄ skarbu un pašpÄrliecinÄtu personu. Pateicoties toreizÄ“jÄs Finanšu policijas, KNAB vadÄ«bas un prokurora, kÄdreizÄ“jÄ KNAB darbinieka Rimanta Kuzmas aizsegam, viņa varÄ“ja darÄ«t, kas vien viņai iešÄvÄs prÄtÄ. Likumi maz tika ņemti vÄ“rÄ, ja vispÄr tika.
TÄdÄ“jÄdi veidojÄs savdabÄ«ga varas saikne starp SAB, Finanšu policiju un KNAB, un šÄ«s saiknes galvenais mÄ“rÄ·is – izrÄ“Ä·inÄšanÄs ar neizdevÄ«giem cilvÄ“kiem, savu pilnvaru izmantošana savtÄ«giem nolÅ«kiem, nesodÄ«ta likumu pÄrkÄpšana, bezatbildÄ«ga valsts noslÄ“pumu izmantošana. Viss tieši tÄ, kÄ preses konferencÄ“ iezÄ«mÄ“ja Lembergs.
To visu redzot, veselÄ«gi domÄjošs cilvÄ“ks saprot, ka visatļautÄ«ba, likumu neievÄ“rošana un patvaļa valsts institÅ«cijÄs turpinÄs valdÄ«t lÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r nenotiks nopietna kadru nomaiņa šajÄs institÅ«cijÄs un strÄdÄt nesÄks pilnÄ«gi jauni darbinieki, kuru mÄ“rÄ·is bÅ«s likumÄ«bas principa ieviešana un valsts interešu realizÄcija. TikmÄ“r balles karaļi bÅ«s šÄdi, lÅ«k, elementi, kas varu izmanto tikai un vienÄ«gi savtÄ«gos nolÅ«kos. Nav šaubu, ka šÄda situÄcija nopietni kaitÄ“ valstij un sabiedrÄ«bai gan valsts iekšienÄ“, gan starptautiskajÄ arÄ“nÄ,
KopsavilkumÄ gribas atzÄ«mÄ“t, ka tad, kad galvenie speciÄlisti ir aizņemti ar savu nelikumÄ«go shÄ“mu realizÄciju un savu dienesta stÄvokli valsts iestÄdÄ“ aktÄ«vi izmanto personÄ«gajiem pretlikumÄ«giem mÄ“rÄ·iem, nav brÄ«nums, ka neviens nespÄ“j parÅ«pÄ“ties par Satversmes galvenÄ aizsargÄtÄja datora drošÄ«bu. It Ä«paši, ja šis Satversmes galvenais aizsargÄtÄjs Ä«rÄ“ dzÄ«vokli no firmas, kuras saimnieki noslÄ“pušies ofšoros.