Iesaki rakstu:

MÄ“s vÄ“ršamies pie jums kā Latvijas tautas priekšstāvjiem, kuru uzdevums ir aizstāvÄ“t ikviena Latvijas sabiedrÄ«bas locekļa vajadzÄ«bas. Satversmes preambulā teikts, ka “Ä£imene ir saliedÄ“tas sabiedrÄ«bas pamats”, tāpÄ“c vÄ“lamies izteikt savus argumentus pret Nacionālās apvienÄ«bas iesniegtajiem Satversmes 110. panta grozÄ«jumiem.

MÄ“s iestājamies pret politiÄ·u mÄ“Ä£inājumu sašaurināt Ä£imenes definÄ«ciju, ignorÄ“jot realitāti, ka eksistÄ“ dažādas Ä£imenes formas, un tās pastāvÄ“s neatkarÄ«gi no tā, kas formulÄ“ts likumdošanas aktos.

Vienpusīgi centieni uzspiest vienu modeli ir lēts mēģinājums gūt politisko kapitālu, spekulējot ar cilvēku bailēm un aizspriedumiem. Rezultātā tiek pastiprināta spriedze sabiedrībā.

Ä¢imenes modelis, uz kuru atsaucas likumdošanas izmaiņu iniciatori, gan pasaulÄ“ kopumā, gan arÄ« Latvijā, ir veidojies pamazām. VÄ“sturÄ“ neeksistÄ“ “zelta laiki”, kuros pastāvÄ“ja viens “pareizais” Ä£imenes modelis. Tā ir vÄ“sturiska fikcija.

MÅ«sdienās liela daļa bÄ“rnu dzÄ«vo nepilnajās vai paplašinātajās Ä£imenÄ“s. ArÄ« šiem cilvÄ“kiem, tāpat kā jebkuram, ir jādod iespÄ“ja justies un bÅ«t piederÄ«giem. Latvija nevar atļauties atstumt un zaudÄ“t savus cilvÄ“kus. Tas nav arÄ« pretrunā ar dažādu konfesiju sociālo teoloÄ£iju – solidaritāti ar marginalizÄ“tajiem neatkarÄ«gi no tā vai piekrÄ«t vai nepiekrÄ«t viņu uzskatiem un Ä«stenotajai dzÄ«ves praksei. Tam pamatā ir teoloÄ£iskās antropoloÄ£ijas pozÄ«cija, ka visi esam Dieva Ä£imenes locekļi.

DebatÄ“s bieži tiek piesauktas “kristÄ«gās vÄ“rtÄ«bas”, selektÄ«vi izceļot dažus aspektus un noklusÄ“jot citus. Šis jÄ“dziens, tāpat kā citi, vienmÄ“r ir kontekstuāls, tāpÄ“c nevienam nav tiesÄ«bas runāt visu vārdā un piedāvāt neapstrÄ«damu šÄ« jÄ“dziena definÄ«ciju.

Jāatceras, ka nav specifisku kristÄ«gu vÄ“rtÄ«bu. MÄ«lestÄ«ba, taisnÄ«gums, lÄ«dzcietÄ«ba – tās ir vÄ“rtÄ«bas, par kurām iestājas cilvÄ“ki ar dažādu pārliecÄ«bu. Šos principus iespÄ“jams Ä«stenot dažādos modeļos. BÄ«bele ir daudzbalsÄ«gs dokuments, kurā atspoguļojas pārmaiņas, kādas pasaules vÄ“sturÄ“ Ä£imenes koncepts ir piedzÄ«vojis. Tas ir pakāpenisks ceļš no poligāmijas uz monogāmiju.

Teologi reflektÄ“ par to, kā cilvÄ“kmÄ«lestÄ«bas principus Ä«stenot mÅ«sdienu pasaulÄ“. Tas neizbÄ“gami nozÄ«mÄ“ apzināties, ka nav iespÄ“jams burtiski pārnest uz mÅ«sdienām pagātnes modeļus. Pat vairums konservatÄ«vu kristiešu to dara selektÄ«vi (piemÄ“ram, pieļaujot laulÄ«bu šÄ·iršanu).

21. gs. redzam, ka cilvÄ“cÄ«bu un sociālo vienotÄ«bu apdraud pieaugošais populisms, radikāls nacionālisms un reliÄ£iskais fundamentālisms. TāpÄ“c vÄ“l jo vairāk ir svarÄ«gi veicināt dialogu starp dažādiem sabiedrÄ«bas locekļiem un nav pieļaujams, ka Satversme  kļūst par cilvÄ“ku atstumšanas rÄ«ku!

* Dace Balode, LU Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore

Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca), LU Teoloģijas fakultātes docents

Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes (TF) profesors, Anglikāņu baznīcas sv. Pestītāja draudzes diakons

Ivo Rode, mācītājs (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē (LELBP))

Jāna Jēruma-Grīnberga, Bīskape emerita

Viesturs Kuļikovskis, RTU Rīgas Biznesa skolas padomnieku konventa vadītāja vietnieks

Ieva Salmane-Kuļikovska

Klāvs BÄ“rziņš, LELBP Vācija apgabala prāvests

Normunds Titāns, LU Teoloģijas fakultātes profesors

Laima Geikina, LU Teoloģijas fakultātes profesore

Ieva Puriņa, LELBP Latvijas apgabala prāveste

Dr. Urzula Glīneke

Rinalds Gulbis, Beļģijas latviešu ev.lut. draudzes mācÄ«tājs

Baiba Anda Rubesa, RFactor SIA valdes locekle, SSE padomes locekle

Nelda Kikjauka, LU Teoloģijas fakultātes izpilddirektore

Guntis Bukalders

Inese Bobinska, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudzes aizgādne

Raitis Jākobsons, mācītājs

Pāvels Ņizins, Anglikāņu baznīcas Sv, Pestītāja draudzes zupas virtuves koordinators

Jānis Krievkalns, Anglikāņu baznīcas Sv.Pestītāja draudzes aizgādnis

Jānis Eduards Grīnbergs

Ģirts Rozners, septītās dienas adventistu mācītājs, LU TF doktorants

Inga Jēruma, žurnāliste

Dr. Deniss Hanovs, kulturologs

Elīza Zikmane, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudzes mācītāja

Ainārs Kostanda, LELBP mācītājs

Iļja Marija Boļšakovs, Draugu (kveikeru) reliÄ£iskās sabiedrÄ«bas loceklis

LÄ«ga Puriņa-PurÄ«te, Latvijas Luterāņu sieviešu teologu apvienÄ«bas  (LLSTA) attÄ«stÄ«bas vadÄ«tāja

Ieva Astahovska, mākslas zinātniece

Inga Burova, arhitekte

Ieva Graufelde, prāveste emerita

Rudīte Losāne, LELBP mācītāja, cietuma kapelāne

Ineta Sipunova, Latvijas Mākslas Akadēmijas pedagoģe, māksliniece

Solvita Sējāne, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudze Rīgā

Juris Cālītis, LU Teoloģijas fakultātes docents, mācītājs

Sandra DzenÄ«te-CālÄ«te, biedrÄ«bas “Zvannieku mājas” vadÄ«tāja

Jānis Balodis, kapelāns