Iesaki rakstu:

Viedokļi par un ap banku darbÄ«bu, kas pÄ“dÄ“jo mÄ“nešu laikā uzvirmojuši, rada ilÅ«ziju, ka banka ir kā liela māja, kas piestÅ«Ä·Ä“ta ar naudu. SavtÄ«ga, jo negrib dalÄ«ties ar citiem, tāpÄ“c jāuzliek par pienākumu atvÄ“rt logus un durvis, lai daļa no bagātÄ«bām tiktu arÄ« citiem. ŠÄds priekšstats izslÄ“dz racionālu diskusiju par banku lomu ekonomikā un sabiedrÄ«bā, jo no šÄ«s ainas ir izgaisis nozÄ«mÄ«gs aspekts - bankas naudu aizņemas, lai to izsniegtu tālāk.

Naudas aizdošana (kredÄ«ti) ir cieši saistÄ«ta ar šo aizņemšanos, jo publiski piesauktās "savas naudas" (pašu kapitāls) apjoms banku bilancÄ“ ir neliela daļa, bet paļauties tikai uz noguldÄ«tāju lÄ«dzekļiem ne vienmÄ“r iespÄ“jams. Šo nosacÄ«jumu dēļ ne viena vien banka arÄ« Latvijā ir nonākusi bankrota priekšÄ. Tādēļ daži aspekti par banku darbÄ«bu, lai veidotu pilnÄ«gāku izpratni par finanšu sektoru, lieti noderÄ“s.

Stāsts par īso un garo naudu: arī bankām jāaizņemas

Banku biznesā izaicinošÄkais uzdevums ir sabalansÄ“t piesaistÄ«tās naudas un kredÄ«tos izsniegtās naudas termiņus. Tātad, lai izsniegtu hipotekāro kredÄ«tu, piemÄ“ram, uz 25 gadiem, bankai ar savu naudu nepietiek, jo pašu kapitāls ir vidÄ“ji 10% no kopÄ“jās bilances. Tas nozÄ«mÄ“, ka bankai ir jāpiesaista papildu finansÄ“jums. IespÄ“jamie finansÄ“juma avoti ir klientu noguldÄ«jumi, kuri mÄ“dz bÅ«t nepastāvÄ«gi. Tā, piemÄ“ram, norÄ“Ä·inu kontos esošos lÄ«dzekļus klients jebkurā brÄ«dÄ« var aizskaitÄ«t prom. ArÄ« krājkontos esošÄ nauda klientam ir pieejama dažu dienu laikā. Nedaudz stabilāks finansÄ“jums ir termiņdepozÄ«ti, taču to termiņi parasti ir no 3 mÄ“nešiem lÄ«dz 3 gadiem.

Tādēļ, lai piesaistÄ«tu finansÄ“jumu, bankas izmanto arÄ« finanšu tirgus, piemÄ“ram, emitÄ“jot obligācijas, vai sindicÄ“tos kredÄ«tus, kas ir vairāku banku (grupas) aizdevums. Šie resursi parasti ir uz termiņu lÄ«dz 5 gadiem, maksimāli - uz 10 gadiem. Bankām ir iespÄ“ja aizņemties naudu arÄ« no Centrālās bankas dažādu programmu (2020 un 2021.gadā) ietvaros uz termiņu lÄ«dz 3 gadiem. Taču ne visas bankas tās izmanto, un arÄ« šÄ« ir „Ä«sā” nauda, un tās izmantošana ilgtermiņa hipotekāro kredÄ«tu finansÄ“šanai ietver tādus pašus riskus, tostarp neziņu par to, vai lÄ«dzÄ«gas programmas bÅ«s arÄ« nākotnÄ“.

VÄ“l pie finansÄ“juma var tikt, piesaistot to no "mātes bankas", kas arÄ« nav bez maksas. Parasti banka par aizņēmumu maksā Euribor likmi un riska uzcenojumu, bet var bÅ«t arÄ« fiksÄ“tas likmes aizņēmumi. IespÄ“ja ir arÄ« aizņēmumi starpbanku tirgÅ«, proti, no citām bankām un finanšu iestādÄ“m. ŠÄ«s aizņemtās naudas cena var atšÄ·irties. Tādēļ kā atskaiti izmanto Euribor likmi.

Euribor atspoguļo cenu, par kādu Eiropas bankas viena otrai aizdod naudu ar termiņu lÄ«dz 12 mÄ“nešiem. Likmi aprÄ“Ä·ina, balstoties 19 banku darÄ«jumu datos - tās ir bankas ar lielāko darÄ«jumu apjomu eirozonas naudas tirgos. Eiropas Komisija 2016.gadā ir pasludinājusi Euribor par kritisku etalonu, jo tam ir sistÄ“miska nozÄ«me finanšu stabilitātei. Saskaņā ar aprÄ“Ä·iniem kopÄ“jā finanšu instrumentu un lÄ«gumu summa, kas izmanto Euribor kā atsauci, pārsniedz 100 triljonus eiro.

Tādēļ Euribor ir atzÄ«ts par visnozÄ«mÄ«gāko atskaites punktu Eiropas naudas tirgÅ«. VÄ“l bankas var izmantot citas iespÄ“jas, piemÄ“ram, ilgtermiņa tirgus likmes (Interest Rate Swap), bet tad kredÄ«ti bÅ«tu dārgāki, jo šÄ«s likmes caurmÄ“rā ir augstākas. Citiem vārdiem, bankai nepārtraukti jāvada piesaistÄ«tā finansÄ“juma avoti un izmaksas, lai spÄ“tu nodrošināt ne tikai kredÄ«tu plÅ«smu, bet arÄ« savu darbÄ«bu.

Ar noguldījumiem vien nepietiek

Uz banku klientu kontos esošo naudu aizdevumu izsniegšanā nevar paļauties, jo gan krājkontos, gan norÄ“Ä·inu kontos esošÄ nauda var tikt izņemta ļoti Ä«sā laikā. Lai arÄ« šÄ« nauda tiek izmantota kreditÄ“šanā, tas ietver lielu risku, un nav vÄ“lams atkārtot kādu no Latvijas finanšu sistÄ“mas bÄ“dÄ«gākajām pieredzÄ“m. Te jāatgādina par Parex bankas sabrukumu, kura pamatā bija neatbilstÄ«bas aizdotās un piesaistÄ«tās naudas termiņos un apjomā.

Šis gadÄ«jums parāda to, kas notiek, ja naudu sindicÄ“tā kredÄ«ta veidā aizņemas uz salÄ«dzinoši Ä«su termiņu, bet hipotekārie kredÄ«ti ir izsniegti uz ilgāku termiņu. Pienāk brÄ«dis, kad bankai jāatdod aizņēmums, taču klienti ar jauniem noguldÄ«jumiem uz banku nesteidzas. Bankas tad var piedāvāt augstas procentu likmes, kas "sliktos laikos" var raisÄ«t aizdomas, nevis uzticÄ“šanos. ŠÄdas problÄ“mas banku sektorā rada nopietnus riskus ekonomikai un diskusija par t.s. virspeļņas nodokli šÄdos apstākļos izskatÄ«tos pÄ“c pārpratuma. Valsts ilgtermiņa interesÄ“s ir stabilas un nosvÄ“rtas bankas.

Jārēķinās ar ekonomikas cikliskumu

Bankām ir jārÄ“Ä·inās ar to, ka ekonomika attÄ«stās cikliski - augšupejas brīžos cilvÄ“ki labprāt nogulda naudu, izmanto dažādus finanšu instrumentus, bet krÄ«zes laikā steidz savu naudu izņemt, lai risinātu neatliekamas vajadzÄ«bas. Ja banka nav rÄ“Ä·inājusies ar šo cikliskumu, un labajos laikos izsniegtie kredÄ«ti ir finansÄ“ti ar Ä«stermiņa noguldÄ«jumiem, krÄ«zes brÄ«dÄ« nauda strauji aizplÅ«st, banka nonāk maksātnespÄ“jas situācijā. Īpaši mÅ«sdienās, kad banku var iztukšot vienā momentā. Turklāt var kavÄ“ties arÄ« izsniegto kredÄ«tu maksājumi.

2008.-2010.gadu krÄ«zes laikā izsniegto kredÄ«tu un piesaistÄ«to noguldÄ«jumu attiecÄ«ba bija aptuveni 2 pret 1 (uz 1 eiro, kas noguldÄ«ts, kredÄ«tā izsniegti 2 eiro), kas izveidoja apjomÄ«gu nesabalansÄ“tÄ«bu ekonomikā, un sekas mÄ“s labi atceramies. Optimāla, sabalansÄ“ta kredÄ«tu un noguldÄ«jumu attiecÄ«ba ir tad, ja kredÄ«tos izsniedz 80%-90% no piesaistÄ«tajiem noguldÄ«jumiem. Latvijā šis rādÄ«tājs šobrÄ«d ir 74% (kredÄ«tos rezidentiem jÅ«lija beigās izsniegti 13,8 miljardi eiro, bet rezidentu noguldÄ«jumu apjoms - 18,7 miljardi eiro). BÅ«tiski, ka sabalansÄ“ts parādsaistÄ«bu lÄ«menis ir viens no faktoriem, kas ļauj uzturÄ“t augstu kredÄ«treitingu. ŠÄ« gada jÅ«lijā starptautiskā kredÄ«treitingu aÄ£entÅ«ra Fitch Ratings saglabāja Latvijas kredÄ«treitingu esošajā "A-" lÄ«menÄ«, paaugstinot kredÄ«treitinga nākotnes vÄ“rtÄ“jumu no stabila uz pozitÄ«vu. Kā viens no pozitÄ«vā skata elementiem tika minÄ“ts arÄ« mÄ“renais privātpersonu parādsaistÄ«bu lÄ«menis.

Lieki riski apdraud visu ekonomiku

Tātad, - ilgtermiņa kredÄ«tu izsniegšana (piemÄ“ram, hipotekārie kredÄ«ti) ir jāsabalansÄ“ ar bankas spÄ“ju šÄdus aizdevumus finansÄ“t, uzņemoties adekvātus riskus, lai neapdraudÄ“tu savus noguldÄ«tājus. Ekonomikas cikliskums nozÄ«mÄ“ to, ka nauda bankās pieplÅ«st un aizplÅ«st. KredÄ«tus mÄ“dz neatdot, uzņēmumu attÄ«stÄ«bas plāni var nerealizÄ“ties, ekonomika var sabremzÄ“ties, tāpÄ“c atbildÄ«ga politika ir t.s. labajos laikos veidot uzkrājumus. Un tas nav stāsts tikai par banku izdzÄ«vošanu, bet par spÄ“ju finansÄ“t ekonomiku laikos, kad tas ir Ä«paši aktuāli.

Kas notiktu situācijā, ja valsts sāktu strikti regulÄ“t aizņemšanās un aizdošanas nosacÄ«jumus, likmes un citus jautājumus? Atbilde uz šo jautājumu sazarojas ap diviem atslÄ“gvārdiem - cikliskums un konkurence. Naudas piesaistÄ“ bankas šodien konkurÄ“ un nākotnÄ“ vÄ“l asāk konkurÄ“s ar citiem naudas ieguldÄ«šanas veidiem. CilvÄ“ku rÄ«cÄ«bā ir plaša ieguldÄ«jumu izvÄ“le - no investÄ«cijām nekustamajā Ä«pašumā lÄ«dz dažādiem vÄ“rstpapÄ«riem, tostarp valsts krājobligācijām. Izsniedzot aizdevumu, bankām jārÄ“Ä·inās ar lielu izaicinājumu naudas piesaistÄ“. Ja noguldÄ«jumi aizplÅ«dÄ«s, bankām bÅ«s vÄ“l grÅ«tāk atbildÄ«gi finansÄ“t ilgtermiņa aizdevumus.

Tādēļ katra banka atsevišÄ·i un banku sektors kopumā konkurÄ“ par resursiem, bet katram noguldÄ«tājam ir izvÄ“les iespÄ“jas kur un kā ieguldÄ«t savus lÄ«dzekļus. JāpiekrÄ«t finanšu ministra Arvila Ašeradena publiski paustajam viedoklim, ka "pÄ“c inflācijas krituma un ECB likmju kāpuma beigām, valstij bÅ«s svarÄ«gi, lai banku sektors uzreiz bÅ«tu gatavs iesaistÄ«ties kreditÄ“šanas kāpināšanā, tādÄ“jādi atbalstot ekonomisko izaugsmi”.