Menu
Pilnā versija

Robežas plūstošās smiltīs

Jānis Urbanovičs · 24.07.2021. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lemjot par Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, likumdevējs nav ievērojis administratīvi teritoriālās reformas (ATR) mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi - tā secinājusi Satversmes tiesa (ST).

ATR likumprojekta sagatavošanas gaitā visi Ilūkstes centieni, visi piedāvājumi - gan Ilūksti atstāt kā patstāvīgu novadu, gan veidot jaunu Sēlijas novadu, nosakot kādu no Sēlijas pilsētām par attīstības centru, -   no reformas virzītāju puses bija bez argumentiem noraidīti. Kā vienīgā alternatīva bija piedāvāt risinājumu Latviešu vēsturisko zemju likumā, kurā parādās tāda teritoriāla vienība kā Sēlija.

Galvenais iemesls ST lēmuma pieņemšanai bija reģionālā attīstības centra neesamība. Jāatgādina, ka novadu veidošanas kritēriji no likumprojekta pamatteksta bija apzināti izņemti, paredzot, ka šādas situācijas varētu rasties. Tie palika tikai likuma anotācijā, ko tad par pamatu ņēmusi Satversmes tiesa.

ATR izstrādes, apspriešanas un likuma pieņemšanas laikā ne reizi vien radās izjūta, ka šī būtiskā reforma tiek būvēta uz plūstošām smiltīm. Tagad to apstiprina arī ST spriedumi, kur atklājas reformas nekonsekvences un pretrunas.

Nav skaidrības par pašu reģionālā attīstības centra jēdzienu un statusu - kur tas definēts, kāpēc to nevar mainīt? Uz kāda īsti plānošanas dokumenta pamata un ar kādiem argumentiem ir noteikti attīstības centri? Kādi kritēriji tam par pamatu, kādās situācijās un kad  tos var mainīt? 

Gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan Satversmes tiesa atsaucas uz “plānošanas dokumentiem”, tos konkrēti nenosaucot. Zinot, cik daudz, kādā veidā dažādi plānošanas dokumenti tiek pieņemti un mainīti, šis kritērijs neliekas pamatots.

Reģionālo attīstības centru nav 12 no visām 43 jaunajām pašvaldībām.  Vairāk nekā ceturtajai daļai! Kur konsekvence? Vai tas nedod pamatu apšaubīt visas reformas atbilstību Satversmei?

Kā situāciju varētu atrisināt? Jebkādas izmaiņas pieļaujamas ar nākošajām pašvaldību vēlēšanām. Tikko ir notikušas vēlēšanas un ievēlētas likumīgas domes. Nav pamata tās atlaist Saeimas pieļautās kļūdas dēļ un šī sasaukuma laikā veidot jaunas pašvaldības, organizēt jaunas vēlēšanas.

Jāpārstrādā likums, meklējot risinājumus visām 12 pašvaldībām, kurās nav attīstības centru. Te iespēju daudz – pieļaut novadus bez attīstības centriem, pievienot tos esošajiem attīstības centriem (arī Pierīgas pašvaldības); atzīt esošās pilsētas par potenciālajiem attīstības centriem; pārskatīt plānošanas dokumentus.

Diemžēl ir bažas, ka visu šo robežu pārbīdīšanas iemesls nav ne neizpildītie kritēriji, ne iedzīvotāju griba, bet gan vēlme veidot “pareizo” Latvijas politisko karti un “spēles” par un ap novadu robežām ir tikai instruments šādas kartes veidošanai.

Novērtē šo rakstu:

0
0