Iesaki rakstu:

Nesen kādā portālā pazibÄ“ja intervija ar Daugavpils lokomotÄ«vju remonta rÅ«pnÄ«cas valdes locekli Gati KamarÅ«tu par uzņēmuma perspektÄ«vām un finanšu stāvokli. LÄ«dz pagājušÄ gada beigām viņš sniedza analogas intervijas par tiem pašiem jautājumiem, tikai attiecÄ«bā uz RÄ«gas VagonbÅ«ves rÅ«pnÄ«cu (RVR), kur viņš pildÄ«ja valdes priekšsÄ“dÄ“tāja pienākumus. AttiecÄ«bā uz RVR šÄ·iet, ka Krievijas akcionāriem kopā ar dezertÄ“jušo valdes priekšsÄ“dÄ“tāju ir izdevies galÄ«gi nogremdÄ“t rÅ«pnÄ«cu.

Par to, ka rÅ«pnÄ«ca palÄ“nām iet uz grunti, jau diezgan sen liecināja dažādi simptomi. Kā pirmais to sajuta pÄ“dÄ“jais finanšu direktors, kurš ilgi nedomādams pameta savu posteni, un viņa vietā cits neatradās.

ŠÄ·iroties no saviem ilggadÄ“jiem pastāvÄ«giem darbiniekiem 2016. gada beigās, RVR vadÄ«ba pÄ“c vispārpieņemtajām labākajām tradÄ«cijām neizmaksāja tiem divarpus mÄ“nešu algu un nenomaksāja sociālās iemaksas par 2016. gadu. Izskatās, ka, piesakot 2016. gada beigās maksātnespÄ“ju, akcionāri meklÄ“ iespÄ“ju vispār nenorÄ“Ä·ināties ar bijušiem darbiniekiem.

Tagad Krievijas un vienam Latvijas akcionāram pieder atlikusÄ« rÅ«pnÄ«cas teritorija ar veco darbagaldu parku un reklāma uz sÄ“tas par pieredzi vagonu bÅ«vÄ“ no 1895. gada. Bez šaubām, teritorijai un darbagaldiem nav nekādas pieredzes vÄ“rtÄ«bas, ja nav atbilstošu speciālistu, bet to mÅ«sdienu top-menedžeri parasti nesaprot, jo uzskata, ka jebkurš darbs ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs zemes rakšanai. Ja vajag izrakt 1m3 – jāpasauc 1 bezdarbnieks, ja vajag 10m3 – vajag 10 bezdarbniekus.

Tādas izpratnes un atbilstošu vadÄ«bas metožu dēļ notika ilgstoša muļļāšanās ar 19 dÄ«zeļvilcienu vagonu modernizāciju un remontu. To, ka RVR nodotā modernizācijas dokumentācija daļēji neatbilst vilciena konstrukcijai, pasÅ«tÄ«tājs uzzinās tikai vilcienu apkopes un remonta laikā.

Lai radÄ«tu optimistisku iespaidu par rÅ«pnÄ«cas stāvokli, ik pa laikam sabiedrÄ«ba tika dezinformÄ“ta par mistiskiem un galÄ«gi nereāliem sadarbÄ«bas projektiem ar Ä’Ä£iptes dzelzceļu, par sadarbÄ«bu ar Azerbaidžānas dzelzceļu, kuram nosÅ«tÄ«ja Igaunijā nopirktos vecos elektrovilcienu vagonus, bet pilnu samaksu gaida vÄ“l šodien, vai par tramvaju izgatavošanu Ufai (pÄ“c neesoša projekta), kā arÄ« par piedalÄ«šanos jauno elektrovilcienu izgatavošanā Latvijai.

ŠÄdas vadÄ«bas rezultātā rÅ«pnÄ«cai nav pasÅ«tÄ«jumu, nav apgrozāmo lÄ«dzekļu darbÄ«bas turpināšanai, nav naudas, ko samaksāt kreditoriem un bijušajiem darbiniekiem, kā arÄ« nomaksāt nodokļu parādus.

Akmeni gribÄ“tos mest arÄ« Latvijas nodokļu likumdošanā. Ja uzņēmums nenomaksā nodokļus, tad tam tiek liegtas tiesÄ«bas piedalÄ«ties turpmākos konkursos (tenderos), tātad traucÄ“ta vai pat apturÄ“ta tā saimnieciskā darbÄ«ba un atņemta iespÄ“ja atmaksāt nodokļu un citus parādus. Tajā pašÄ laikā vienÄ«gā persona, kura ir vainÄ«ga pie šiem parādiem un kurai bÅ«tu jāatbild par uzņēmuma saimniecisko darbÄ«bu, valdes priekšsÄ“dÄ“tājs – nenes nekādu atbildÄ«bu.

Lai darbotos dzelzceļa ritošÄ sastāva bÅ«vÄ“ vai tā remontÄ“šanā, uzņēmumam ir jāatbilst veselam kritÄ“riju kompleksam, jābÅ«t noteiktu dzelzceļu speciālistu lokam, speciālai nozares normatÄ«vajai dokumentācijai, sertificÄ“tām ražotnÄ“m. Ja uzņēmums atbilst visām prasÄ«bām, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija izdod tam nepieciešamo “DrošÄ«bas apliecÄ«bu”. PÄ“c manām domām, RVR vairs neatbilst šiem kritÄ“rijiem.