RÄ«gas atkritumu kari: otrais raunds
Pietiek lasÄ«tÄjs · 27.05.2019. · Komentāri (0)Nule atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotÄjs Getliņi EKO paziņojis uzvarÄ“tÄju RÄ«gas pilsÄ“tas sadzÄ«ves atkritumu apsaimniekošanas publiskÄs-privÄtÄs partnerÄ«bas konkursÄ, par uzvarÄ“tÄju atzÄ«stot SIA CREB RÄ«ga, kurÄ apvienojušies divi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzÄ“ji – SIA Clean R un SIA Eco Baltia Vide, iegÅ«stot tiesÄ«bas apsaimniekot galvaspilsÄ“tas atkritumus nÄkamos 20 gadus par iespaidÄ«gu summu – 686,3 miljoniem eiro. TÅ«lÄ«t pÄ“c tam sekoja viena dalÄ«bnieka – Eco Baltia Vide Ä«pašnieka AS Eco Baltia padomes paziņojums, ka tÄ izsaka neuzticÄ«bu SIA Eco Baltia Vide valdei, kas lÄ«gumu noslÄ“gusi pretÄ“ji padomes rÄ«kojumam bez pilnvarojuma.
KÄdēļ Ä«sti Eco Baltia padome ir tik neapmierinÄta ar iegÅ«to garantÄ“to peļņu nÄkamajiem diviem gadu desmitiem? Lai izprastu šo situÄciju, nÄkas ielÅ«koties, kas pÄ“dÄ“jÄ desmitgadÄ“ noticis RÄ«gas atkritumu apsaimniekošanas jomÄ.
No 2012. lÄ«dz 2014.gadam RÄ«gÄ norisinÄjÄs tÄ dÄ“vÄ“tie atkritumu kari, kad kompÄnijas bija gatavas mesties viena otrai pie rÄ«kles par gardo kumosu savÄkt to, ko atkritumu urnÄs met rÄ«dzinieki. Un kÄ galvenÄ spÄ“lÄ“jošÄ persona šajos karos dominÄ“ bijušais oligarhs Andris ŠÄ·Ä“le. Jau toreiz viņš vÄ“lÄ“jÄs monopolizÄ“t RÄ«gas atkritumus uz 20 gadiem par paredzamajiem 500 miljoniem eiro. Un šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanai lietÄ tika liktas visas iespÄ“jamÄs metodes.
Caur nominÄlo Ä«pašnieku Guntaru KokoreviÄu tika pÄrņemts lielÄkais atkritumu operators L&T, kas tagad darbojas ar nosaukumu Clean R. Visus citus pÄÅ—ejos operatorus neitralizÄ“ja, pÄrpÄ“rkot tos ar nominÄlo Ä«pašnieku palÄ«dzÄ«bu. TaÄu palika vÄ“l viens nesamierinÄms un agresÄ«vs konkurents – Eco Baltia, kuru iegÅ«t Ä«pašumÄ nebija tik vienkÄrši un kurš izrÄdÄ«ja spÄ«vu pretestÄ«bu ŠÄ·Ä“les plÄnam piesist pie nagiem RÄ«gas atkritumus.
2014.gadÄ uz Eco Baltia tika deleģēta uzticÄ«bas persona no L&T un Getliņu privatizÄ“tÄja Eko doktrÄ«nas – JÄnis Aizbalts, kura tÄ“vs VitÄlijs Aizbalts ir uzticams sociÄ·u darbinieks.
TaÄu pÄrņemt Eco Baltia nebija tik vienkÄrši, jo kÄ lÄ«dzÄ«pašnieks tajÄ ienÄca ne viens cits kÄ Eiropas Rekonstrukcijas un attÄ«stÄ«bas banka (ERAB). Bija skaidrs, ka tik nopietnu Ä«pašnieku aptÄ«t ap pirkstu neizdosies, bet nopirkt varÄ“tu bÅ«t pÄrÄk dÄrgi, tÄdēļ ŠÄ·Ä“le apmÄ“ram 2014.-2015.gadÄ „savaldzinÄja” Eco Baltia vide valdes priekšsÄ“dÄ“tÄju un vienu no Eco Baltia lÄ«dzÄ«pašniekiem MÄri SimanoviÄu, apsolot daļu no RÄ«gas konkursa labumiem un pat Valsts prezidenta amatu. ApmaiÅ†Ä pret to SimanoviÄam bija jÄpanÄk, lai pretÄ“ji RÄ«gas atkritumu karu situÄcijai no Eco Baltia puses nebÅ«tu pretdarbÄ«bas RÄ«gas afÄ“rai.
SimanoviÄs uzsÄka varas pÄrņemšanu uzņēmumÄ, izmetot vienus, pielabinot citus, iespÄ“jams, kÄdus uzpÄ“rkot, bet lielÄko daļu darbinieku iebaidot. SÄka veidoties nesaskaņas starp ilggadÄ«gajiem partneriem Viesturu Tamužu un SimanoviÄu.
SimanoviÄam izdevÄs nodibinÄt ciešu saikni ar ERAB pÄrstÄvi Dilanu Hjeltu, kurš, pat skaidri redzot SimanoviÄa kriminÄlÄs aktivitÄtes, visu gadu garumÄ aizstÄvÄ“ja un joprojÄm aizstÄv SimanoviÄu pret citiem akcionÄriem, izmantojot akcionÄru lÄ«guma iespÄ“jas, kÄ rezultÄtÄ pakÄpeniski uzņēmumÄ izveidojÄs absolÅ«ti neiedomÄjama struktÅ«ra, kur holdinguzņēmumam AS Eco Baltia vispÄr nav valdes, bet reÄlÄ vara uzņēmumÄ ir SimanoviÄa rokÄs.
SimanoviÄs ar laiku kļūst arvien nekaunÄ«gÄks un gan nodarbojas ar sÄ«kÄm blÄ“dÄ«bÄm Ärpus uzņēmuma, gan, kontrolei zÅ«dot, arvien vairÄk zog pašÄ uzņēmumÄ. Tiek slÄ“gti fiktÄ«vi konsultÄciju, PR, transporta un materiÄlu pÄrstrÄdes lÄ«gumi.
GalvenÄ viņa problÄ“ma ŠÄ·Ä“les uzdevuma izpildei kļūst – kÄ no uzņēmuma izspiest smadzeņu centru Tamužu.
Bet tad parÄdÄ«jÄs negaidÄ«ta veiksme – portÄlÄ Pietiek.com parÄdÄ«jÄs video ar partijas KPV.LV iekšÄ“jÄm Ä·Ä“Ä·a sarunÄm ar finansÄ“tÄju Tamužu. Un tiek piesaistÄ«ti profesionÄļi, lai sagatavotu profesionÄlu stÄstu par nenotikušÄm konsultÄcijÄm, sagatavotu visus materiÄlus uzņēmuma iekšienÄ“ atbilstoši šim stÄstam, piemÄ“ram, falsificÄ“t iekšÄ“jÄ auditora ziņojumu, sagatavotos failus ar Hjelta palÄ«dzÄ«bu nodot ERAB iekšÄ“jÄs izmeklÄ“šanas dienestam, un lai iesniegtu dokumentus KNAB, tai skaitÄ konfidenciÄlo ERAB iekšÄ“jÄs izmeklÄ“šanas dokumentu.
2016. un 2017.gadÄ Tamužam tika izteikti vairÄki izpirkuma piedÄvÄjumi, taÄu darÄ«jumi nenotika, bet tie vienmÄ“r apstÄjÄs SimanoviÄa pÄrÄk lielÄs alkatÄ«bas dēļ.
ŠÄ·Ä“le, nevarot sagaidÄ«t vÄ“lamo rezultÄtu, sÄka steidzinÄt procesu, tÄdēļ SimanoviÄs un Aizbalts “gÄja uz visu banku”.
Ar Clean R tika saskaņots sadarbÄ«bas lÄ«gums, kas ir absolÅ«ti neizdevÄ«gs Eco Baltia. Šiem lÄ«gumiem uzņēmuma vadÄ«ba mÄ“Ä£inÄja izspiest padomes piekrišanu, taÄu tas nenotiek kÄ uz burvju mÄjienu. RudenÄ« pirmajai lÄ«guma versijai pÄ“c ÄrÄ“ju juristu veiktajiem labojumiem padome deva piekrišanu ar nosacÄ«jumiem, bet aprÄ«lÄ« SimanoviÄs mÄ“Ä£inÄja no padomes izspiest piekrišanu jaunÄm lÄ«gumu redakcijÄm, kuras ir vÄ“l daudz neizdevÄ«gÄkas Eco Baltia. Padome strikti un vienbalsÄ«gi noraidÄ«ja šo lÄ«gumu un aizliedza Eco Baltia Vide tos slÄ“gt.
PretÄ“ji vairÄkuma akcionÄru un padomes gribai SimanoviÄs un Aizbalts tomÄ“r parakstÄ«ja lÄ«gumus. Lai to izdarÄ«tu, SimanoviÄs steidzamÄ«bas kÄrtÄ iecÄ“la sevi par valdes locekli, lai gan arÄ« tas ir pretÄ“ji uzņēmuma pÄrvaldÄ«bas standartiem un lÄ«gumiem.
Tad jau parÄdÄ«jÄs skandÄli masu medijos, un sÄkÄs izmisuma cīņa – tika mÄ“Ä£inÄts tomÄ“r izspiest cauri lÄ«gumu nu jau par 700 miljoniem eiro, kÄ arÄ« tiek mÄ“Ä£inÄts diskreditÄ“t Tamužu un KPV.LV Saeimas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tÄju Ati Zakatistovu. ŠÄ« sÄga turpinÄs joprojÄm.
KÄ visas šÄ«s peripetijas ietekmÄ“s RÄ«gas atkritumu apsaimniekošanu, var tikai minÄ“t, tomÄ“r ir skaidrs, ka divu kÄdreizÄ“jo biznesa partneru samilzušais konflikts var atstÄt iespaidu tai skaitÄ uz vÄ“rienÄ«go gandrÄ«z 700 miljonu 20 gadu lÄ«gumu, kÄ rezultÄtÄ rÄ«dzinieki var palikt pavisam bez atkritumu izvešanas pakalpojuma.