RÄ«gÄ var bÅ«t s...i
Viesturs Silenieks · 15.09.2019. · Komentāri (0) Ja runÄ par daudzÄm lietÄm RÄ«gÄ, tad var teikt, ka RÄ«ga s...os jau šodien ir. TaÄu atkritumu jomÄ šÄds brÄ«dis tiešÄ nozÄ«mÄ“ var pienÄkt tÅ«lÄ«t. Jau pÄ“c nedēļas. Par s...iem jeb atkritumiem ir šis stÄsts.
Liela daļa gavilÄ“ par to, ka nebÅ«s monopola un ka cenas bÅ«s pa vecam, pa lÄ“to. Liela daļa no šiem gavilÄ“tÄjiem vienlaicÄ«gi uzstÄj par atkritumu šÄ·irošanas sistÄ“mas ieviešanu. Te drusku vajadzÄ“tu paskaidrot vairÄk. Neesmu no miskastes runÄiem un nezinu visas nianses, jo klÄt beidzamajiem lÄ“mumiem neesmu bijis, bet mÄ“Ä£inÄšu paust savus novÄ“rojumus un bažas par to, kas nav labi un kÄ vajadzÄ“tu.
TaÄu nepÄrproti – es esmu par to, lai nav s...Ä«gi, esmu pret mÄ“sliem, ja tikai tas nav saistÄ«ts ar augsnes bagÄtinÄšanu lauksaimniecÄ«bas zemÄ“s. Un esmu par zaļu, ekonomiski pamatotu atkritumu šÄ·irošanu, nevis zaÄ¼Ä vÄrda, zaļÄs birkas piekabinÄšanu nezaļÄm lietÄm, cenšoties šÄdi tÄs padarÄ«t jeb drÄ«zÄk notirgot kÄ zaļo ideju, zaļo preci, kura vÄ“lÄk izrÄdÄ«jusies falši zaļa. No šÄdÄm izdarÄ«bÄm zaudÄ“ zaÄ¼Ä ideolÄ£ija, zaļÄs lietas patiesie cienÄ«tÄji, daba un cilvÄ“ce kopumÄ.
Ja labi atceras, tad pagÄjušajÄ gadsimtÄ un lÄ«dz pat šÄ« gadsimta pirmajiem gadiem RÄ«gÄ bija tikai viens atkritumu savÄcÄ“js. TaÄu ap 2002. - 2003. gadu (Ä«sti neatceros precÄ«zi) ar saukli “draudzÄ«gÄk uzņēmÄ“jiem un izvÄ“les tiesÄ«bas patÄ“rÄ“tÄjiem” monopols tika pÄrtraukts, un atkritumus sÄka savÄkt 3 miskastes runÄi. Cenas pieauga. VÄ“lÄk arÄ« 4 miskastnieki sÄka vÄkt. RespektÄ«vi – viens otram grauza rÄ«kli, lai tiktu pie RÄ«gas atkritumu savÄkšanas.
RÄ«gas atkritumu tirgÅ« vÄ“lÄ“jÄs ienÄkt desmitiem miskastes runÄu. RezultÄtÄ notika tas, ka atkritumu kumoss bija pietiekams vienam, bet, to sadalot uz Äetri, visi staigÄja apkÄrt pusbadÄ. Un, tÄ kÄ dzÄ«voja pusbadÄ, tad nevienam nebija nekÄdas iespÄ“jas savus lÄ«dzekļus investÄ“t atkritumu šÄ·irošanÄ. Kurš tad bÅ«s no tiem Äetriem tas muļķis, kas savu peļņu ieguldÄ«s atkritumu konteineru iegÄdÄ“, konteineru izvešanÄ (šÄ·iroto atkritumu savÄkšana tautai bez maksas), jo pÄrÄ“jie trÄ«s to varÄ“s nedarÄ«t. Jeb vienÄ teritorijÄ bÅ«tu konteineri, bet citÄ apkaimÄ“ ne. Un šÄda aktivitÄte nestu atkritumu izvedÄ“jiem tikai un vienÄ«gi zaudÄ“jumus. TaÄu, ja to dara viens un tam ir stabils un ilgtermiņa lÄ«gums, tad tam ir pietiekami ieņēmumi, lai daļu no peļņas varÄ“tu novirzÄ«t šÄ·iroto atkritumu sistÄ“mas ieviešanai un uzturÄ“šanai. Īstermiņa lÄ«gumam pat neviena banka kredÄ«tu nedos.
VÄ“l jo vairÄk – kÄ ir zaļÄk, ekonomiskÄk, tÄ«rÄk – pa vienu ielu brauc 4 atkritumu savÄcÄ“ji katrs ar savu mašÄ«nu, katrs piestÄj pie citas mÄjas, vai to dara viens? KÄ piemÄ“rs – kÄ ir lÄ“tÄk, zaļÄk – 50 cilvÄ“kiem ar 50 vieglajÄm mašÄ«nÄm braukt no RÄ«gas uz LiepÄju vai visiem sakÄpt vienÄ autobusÄ? Tieši šÄ« pat analoÄ£ija ir ar atkritumiem. ÄŒetri dažÄdi uzņēmumi, katram sava daudzu cilvÄ“ku administrÄcija, katram sava dispeÄeru, autoparka uzturÄ“šanas sistÄ“ma vai viena? Tas viss ir iekļauts atkritumu izvešanas tarifÄ. TÄdēļ valstÄ« eksistÄ“ Sabiedrisko pakalpojumu regulÄ“šanas komisija, kura var kontrolÄ“t un regulÄ“t tarifus. Ja tai nevar uzticÄ“ties, tad tÄ ir jÄsaved kÄrtÄ«bÄ, bet nenozÄ«mÄ“, ka plÄnotÄ atkritumu sistÄ“ma ir slikta.
KÄ manÄ izpratnÄ“ vajadzÄ“tu – lÄ«gumam par atkritumu apsaimniekošanu ir jÄbÅ«t obligÄti, ja tikai cilvÄ“ks spÄ“j pierÄdÄ«t, ka tas atkritumus nerada vai pats pÄrstrÄdÄ. PiemÄ“ram, pusgadu dzÄ«vo ÄrzemÄ“s un mÄja ir tukša, atkritumi nerodas. Kas 99,99% gadÄ«jumu visdrÄ«zÄk nebÅ«s. Atkritumu konteineriem ir jÄbÅ«t ar Äipu, bet atkritumu vedÄ“jam, paceļot konteineru, tas ir jÄnosver. Paceļot konteineru, tiek reÄ£istrÄ“ts, kam piederošais konteiners ir izvests un kÄds tajÄ ir svars. ŠobrÄ«d notiek tÄ, ka visi maksÄ par konteineru ar tam noteiktu tilpumu, bet atkritumu vedÄ“js maksÄ izgÄztuvÄ“ (atkritumu poligonÄ) par aizvesto svaru. TÄdēļ arÄ« atkritumu vedÄ“ji nav ieinteresÄ“ti, ka konteineros ber smagas lietas. TaÄu kÄda ir kuram daļa, ko es lieku savÄ konteinerÄ, ja es par to maksÄju (ja tas nav kaut kas bÄ«stams).
ŠobrÄ«d atkritumu vedÄ“ji ir ieinteresÄ“ti, lai cilvÄ“ki konteinerÄ neliktu neko, bet tikai maksÄtu par tukša konteinera izvešanu. Tas nozÄ«mÄ“, ka arÄ« atkritumu izvedÄ“ji pa vidu var iemest iekšÄ kÄdu lieku atkritumu maisu, paņemt kÄdu haltÅ«ru, iemetot bÅ«vgružus utml. Pat tas, ka no atkritumu izvedÄ“ja mašÄ«nas tek ÄrÄ smirdÄ«ga sula un plÅ«st pa ielÄm, atkritumu vedÄ“jam ir izdevÄ«gi, jo tÄ samazinÄs svars. TÄ«ri teorÄ“tiski, atkritumu izvedÄ“jam ir izdevÄ«gi pat vest uz mežu, jo tÄ tie var savÄkt naudu no iedzÄ«votÄjiem, bet uz poligonu aizvest neko (sÄkumÄ, pirms daudziem gadiem šÄdi gadÄ«jumi bija, taÄu tagad tÄ patiešÄm nedara, jo sods par tÄdu darbÄ«bu bÅ«tu graujošs uzņēmumam, bet princips aizvest uz poligonu pÄ“c iespÄ“jas mazÄk vÄ“l pastÄv, iepriekš izlasot ÄrÄ no atkritumiem vÄ“rtÄ«gÄs un smagÄs lietas – metÄlu).
TaÄu par ievesto svaru samaksÄ uzņēmÄ“js no savas kabatas jeb mÄ“s visi kopÄ brÄ«dÄ«, kad aug atkritumu izvešanas cena, jo šis gadÄ kopÄ“jais poligonÄ ievestais atkritumu svars tiek sadalÄ«ts uz klientu skaitu un tÄ tiek uzzinÄta viena konteinera vidÄ“jais svars un aprÄ“Ä·inÄta izmaksa, kura tiek iekļauta tarifÄ. ŠobrÄ«d nav iespÄ“jama kontrole, un ir negodÄ«ga cena tiem cilvÄ“kiem, kas atkritumus maz rada, bet ieguvÄ“ji ir tie, kam ir daudz un smagi atkritumi.
Ja atkritumi tiktu svÄ“rti, tad pat zinÄtu par katru lÄ«guma slÄ“dzÄ“ju, cik tas daudz rada atkritumus, tad zinÄtu, kÄdu tarifu, kÄdas atlaides konkrÄ“tam lÄ«guma slÄ“dzÄ“jam piedÄvÄt. Tad arÄ« nebÅ«tu tÄ problÄ“ma, ka citam klientam nepieciešams atkritumus izvest reizi nedēļÄ, bet citam pietiek ar reizi mÄ“nesÄ«, jo tas rÅ«pÄ«gi šÄ·iro un sadzÄ«ves atkritumu tam nav. Un tie atkritumi, kas ir, tie, iespÄ“jams, ir ļoti viegli. ŠÄda maksÄšana par svaru arÄ« liktu cilvÄ“kiem domÄt par to kÄ padarÄ«t konteinerÄ svaru mazÄku, lai mazÄk jÄmaksÄ un tieši šis ir tas izglÄ«tojošais lÄ“mums, kas jÄpanÄk katra galvÄ, ka atkritumus jÄsÄk šÄ·irot, tad konteinerÄ bÅ«s mazÄk, rezultÄtÄ lÄ“tÄk. ŠobrÄ«d pastÄvošajÄ sistÄ“mÄ tÄda motivÄcija netiek nodrošinÄta.
Un ar laiku cilvÄ“ki sapratÄ«s, ka vÄ“l lÄ“tÄk var bÅ«t tad, ja atkritumus nerada, respektÄ«vi – pÄ“rk to, kam pÄri nepaliek atkritumi no pÄrstrÄdÄšanas, no iepakojuma u.c. PrincipÄ, atkritumus mÄ“s jau pÄ“rkam veikalÄ. Un tad, kad sabiedrÄ«ba jau lÄ«dz tam izaugs, tad tiks radÄ«ts spiediens pieprasÄ«juma rezultÄtÄ uz ražotÄjiem, jo ražotÄji sapratÄ«s, ka tÄs preces, kurÄm ir liels iepakojums, pircÄ“ji nepÄ“rk. TaÄu ir arÄ« likumsakarÄ«gi, ka daudz iepakojuma arÄ« patÄ“rÄ“ daudz dabas resursu šÄ« iepakojuma ražošanÄ. RespektÄ«vi, ietekme uz vidi tiktu mazinÄta ne tikai atkritumu savÄkšanas procesÄ, bet arÄ« preÄu ražošanas, pÄrvadÄšanas un tirdzniecÄ«bas procesÄ.
Tas, kas mani neapmierina, ir, ka tiek piedÄvÄts “TÄ«rÄ«gas” lÄ«gums sadzÄ«ves atkritumu savÄkšanai bez šÄ·iroto atkritumu savÄkšanas sistÄ“mas. Šim ir jÄbÅ«t vienlaicÄ«gam lÄ“mumam jeb vienlaicÄ«gai iespÄ“jai. Pie kam – tiem, kam ir lÄ«gums par šÄ·iroto atkritumu konteineriem, tiem varÄ“tu bÅ«t arÄ« zemÄks tarifs sadzÄ«ves atkritumiem. Kaut simboliski zemÄks, bet arÄ« tas ir attieksmes parÄdÄ«šanas un izglÄ«tošanas veids.
TaÄu ar atkritumu šÄ·irošanu arÄ« nevajag saslimt un tÄ nav panaceja. JÄsaprot, ka tehnoloÄ£ijas pasaulÄ“ attÄ«stÄs un ļoti daudz atkritumus var sašÄ·irot atkritumu poligonÄ un no atkritumiem var daudz ko ražot arÄ« tad, kad tie nav sašÄ·iroti. Jo pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ ir tieši tas pats, ko rakstÄ«ju sÄkumÄ – kÄ ir zaļÄk, ja pa vienu ielu brauc 4 mašÄ«nas, jeb viena? Jo lielÄka šÄ·iroto atkritumu konteineru dažÄdÄ«ba, jo lielÄks mašÄ«nu skaits. RespektÄ«vi, ja pie katras mÄjas bÅ«s 20 konteineri, tad, lai tos savÄktu, ir jÄbrauc 20 dažÄdÄm atkritumu mašÄ«nÄm vienÄ maršrutÄ. TÄdēļ ietekme uz vidi ir jÄrÄ“Ä·ina visÄ atkritumu radÄ«šanas, uzglabÄšanas un pÄrstrÄdes ciklÄ kopÄ. Un vienlaicÄ«gi jÄrÄ“Ä·ina ietkme uz ekonomiku, kuru ietekmÄ“ slikta vide, lauzti ceļi, sastrÄ“gumi, gaisa piesÄrņojums no transportÄ“šanas, avÄrijas, smakas, vibrÄcijas un pilnÄ«gi viss, viss iespÄ“jamais.
Ar atkritumiem nav arÄ« tik vienkÄrši – tÄ nebÅ«t nav vides aizsardzÄ«bas atbildÄ«ba vien. TÄ ir enerģētika, ražošana, sabiedrÄ«bas veselÄ«ba un nacionÄlÄ drošÄ«ba vienlaicÄ«gi. Pirms dažiem gadiem, kad Neapole slÄ«ka s...os, jo atkritumu bizness, kas pieder itÄļu mafijai, atteicÄs pieņemt jauno kÄrtÄ«bu, tad tÄ bija milzÄ«ga krÄ«ze valstÄ«. TÄ nav joka lieta. Nesen iepazinos ar to, kas notika AustrumukrainÄ kara laikÄ ar atkritumu sistÄ“mu. Tas ir ļoti, ļoti nopietns, bet lÄ“ts un ietekmÄ«gs ierocis, ja apzinÄti to izmanto ļaunprÄtÄ«gi. TÄdēļ ar s...iem ir jÄbÅ«t ļoti, ļoti uzmanÄ«giem un ar valstisku pieeju.
TÄpat nevajag pÄrsteigties un akli kliegt par depozÄ«ta sistÄ“mu, kura nav vÄ“l uzzÄ«mÄ“ta lÄ«dz galam un nav redzÄ“ta uz papÄ«ra. Pamata cilvÄ“ku arguments depozÄ«ta sistÄ“mai ir tÄds, ka citur ir, mums nav. Citiem ir arÄ« sifiliss un pludmalÄ“s sabÅ«vÄ“ti debesskrÄpji. Ne viss, kas ir citiem, uzreiz ir labs. Vai viņiem ir paprasÄ«ts – esat laimÄ«gi, apmierinÄti un cik, kam šÄ« laime izmaksÄ? Otrs arguments, kuru esmu dzirdÄ“jis, ir tas, ka mežos mÄ“tÄjas pudeles. Vai plÄnotÄ depozÄ«ta sistÄ“ma paredz to, ka nebÅ«s motivÄcija nevienu pudeli izmest mežÄ? Un par šo idiotu audzinÄšanu ir jÄrada sistÄ“ma, kurÄ visi citi, kas nemet meÅ¾Ä atkritumus, ikdienÄ ir nodarbinÄti un iesaistÄ«ti? Bet varbÅ«t lÄ“tÄk ir investÄ“t izglÄ«tÄ«bÄ jeb citÄ sistÄ“mÄ? Kur ir piedÄvÄjumi un aprÄ“Ä·ini šÄ«m citÄm sistÄ“mÄm, kuras ir sliktÄkas, dÄrgÄkas par piedÄvÄto depozÄ«ta sistÄ“mu? Un kÄ es kÄ zaļais tagad atļaujos teikt kaut ko sliktu par depozÄ«tu??? ArÄ« šÄdu repliku esmu dzirdÄ“jis, pirms man dod iespÄ“ju izklÄstÄ«t manu bažu.
DepozÄ«tu sistÄ“ma paredz, ka atpakaļ var pieņemt taru no vietÄ“ji ražotiem un pÄrdotiem dzÄ“rieniem. Ä»oti labi. Bet, kur likt taru no GruzijÄ ražota vÄ«na, MalaizijÄ ražota ÄÅ«skas uzlÄ“juma un franÄu konjaka? Gribat par to maksÄt, lai šo pudeli nogÄdÄ atpakaļ uz valsti, kurÄ dzÄ“riens ražots? Kas tad tur – uztaisa par valsts naudu milzÄ«gu angÄru, kurÄ ir tikpat telpas, cik pasaulÄ“ valstis un katrÄ telpÄ vÄ“l nodalÄ«jums dažÄdu ražotÄju dažÄdu šÄ·idrumu tarai. Un, kad sakrÄjas cienÄ«jams daudzums, tad nofraktÄ“ kuÄ£i, vilcienu, smago mašÄ«nu, lai uz JaunzÄ“landi aizvestu atpakaļ viņu vÄ«na tukšo pudeli. IzklausÄs pÄ“c galÄ«ga stulbuma. Bet tieši to paredz vietÄ“jÄ sistÄ“ma, tikai daudzkÄrt mazÄkÄ mÄ“rogÄ – Latvijas mÄ“rogÄ, TÄtad uz visu pÄrÄ“jo, kas nav ražots LatvijÄ, depozÄ«ta sistÄ“ma neattiecas. Un tas viss bÅ«s jÄmet stikla vai skÄrdeņu konteinerÄ (vai abi vienÄ).
Man pašam bija nupat labs piemÄ“rs IgaunijÄ. PÄrdevÄ“js ieteica pamÄ“Ä£inÄt jaunas, interesantas vÄcu alus šÄ·irnes skÄrdenÄ“s. NopirkÄm kÄdas 6 dažÄdas bundžas. Un pie reizes arÄ« dažas bundžas igauņu “Saku” alu. Bundžas ÄrÄ nemetÄm, jo bija doma beidzamajÄ ceļojuma dienÄ pa Igauniju kaut kur tÄs nodot un paskatÄ«ties, kÄ darbojas sistÄ“ma. Nedarbojas nekÄ – ne vÄcu, ne igauņu bundžas automÄts neņēma pretÄ«. Veikala pÄrdevÄ“ja teica, lai ved kaut kur uz konteineru. RespektÄ«vi – Igaunijas piemÄ“rs tikai apstiprinÄja manas bažas. Pie katra depozÄ«tu sistÄ“mas automÄta blakÄm vajadzÄ“s konteineru tai tarai, kura neatbilst, jo ir citzemju, ir iebojÄta, saskrÄpÄ“ta utml. Tad kÄdēļ jau šodien nevar bÅ«t pie katra veikala konteiners, nevis automÄts un konteiners. Atkal dažÄdas mašÄ«nas braukÄs to visu vÄkt.
TaÄu ir vÄ“l sliktÄk. Vai varat iedomÄties, ka pÄ“c mÅ«su PVD prasÄ«bÄm tukšÄs taras automÄts varÄ“s atrasties blakus maizei, desai un zivÄ«m? NÄ“, jo neatbilst higiÄ“nas prasÄ«bÄm. Lieliem veikaliem, iespÄ“jams, nebÅ«s problÄ“ma, jo var atrast kÄdu norobežotu stÅ«ri, uzbÅ«vÄ“t kÄdu nojumi. TaÄu mazai bodÄ«tei tam nav ne naudas, ne vietas. Pie kam jÄbÅ«t arÄ« cilvÄ“kam, kas to visu no automÄta pakaļpuses vÄc ÄrÄ un liek kaut kÄdÄ noliktavÄ, kura arÄ« ir jÄrada. Tas slogs tiks uzlikts uz veikalnieku. KÄ jau saku, lielveikalÄ vienam no daudzajiem strÄdniekiem pielikt klÄt šÄdu funkciju varbÅ«t nav nekas traks, bet mazÄs lauku bodÄ«tes vienÄ«gajai pÄrdevÄ“jai tas ir bÅ«tisks apgrÅ«tinÄjums. Un tie mazie veikali, kuriem fiziski nebÅ«s vietas automÄtam, nepieņemto pudeļu tukšajam konteineram vai kuri manis uzskaitÄ«to argumentu pÄ“c nevarÄ“s, negribÄ“sies ar to noņemties, tiem automÄta nebÅ«s. TaÄu cilvÄ“ks, kas dodas iepirkties un kam ir lÄ«dzi desmitiem pudeļu, dosies visdrÄ«zÄk uz to veikalu, kur var taru nodot. TÄtad visdrÄ«zÄk uz lielu veikalu dosies, bet nevis uz mazo bodÄ«ti.
Un vÄ“l ÄrvalstÄ«s ir sistÄ“ma, ka depozÄ«ta automÄts nedod naudu, bet gan kuponu, kuru var atprecot, iepÄ“rkoties tajÄ pat veikalÄ. TaÄu tas jau velk uz to, ka mazie veikali tiks nostÄdÄ«ti neizdevÄ«gÄkÄ tirgus situÄcijÄ. TaÄu mazie veikali ir tie, uz kuriem vietÄ“jais zemnieks, vietÄ“jais mazais ražotÄjs var aizvest nelielÄ daudzumÄ savu preci un notirgot. Varat iedomÄties, ka zemnieks ar puscÅ«Ä·i, 50 buntÄ«tÄ“m diļļu un pieciem groziem Äbolu aizbrauc uz RÄ«gas lielveikalu un palÅ«dz to notirgot? NeiespÄ“jami! Bet šÄdi notiek laukos. VietÄ“jais zemnieks, vietÄ“jÄs Ä£imenes uzturÄ“ts veikaliņš ir tas, kas vÄ“l laukos notur cilvÄ“kus. TÄ ir mazÄ “ekosistÄ“ma”, kura ir kÄ startups mazajai uzņēmÄ“jdarbÄ«bai. TÄ ir sistÄ“ma, kura nodrošina, lai arÄ« tie daži nestÄv ar cepuri rindÄ pÄ“c pabalsta, jeb nebrauc uz ÄrzemÄ“m dzÄ«vot. IeguvÄ“ji šÄ«s sistÄ“mas dēļ bÅ«s Ärvalstu ražotÄji un lielÄs tirdzniecÄ«bas Ä·Ä“des LatvijÄ.
PrincipÄ ir jÄapzinÄs, ka nepÄrdomÄta sistÄ“ma var nest ļaunumu pilnÄ«gi citÄ tautsaimniecÄ«bas jomÄ. KÄ arÄ« – depozÄ«ta sistÄ“ma uzliek slogu vietÄ“jam ražotÄjam, jo tam ir jÄuztur kaut kÄds jauns process, jauna sistÄ“ma. Tas viss rada galvassÄpes, rada izdevumus. TaÄu tiem, kas ieved Ärvalstu produkciju, šÄdu galvassÄpju nav, jo tiem nav nekÄdas atbildÄ«bas par to, kur paliek tara. TÄ kÄ uzņēmÄ“ji paši nevÄ“las ar šo nodarboties, tad tie visdrÄ«zÄk deleģēs profesionÄliem atkritumu apsaimniekotÄjiem ar šo nodarboties.
TÄdēļ nebrÄ«nies, ka profesionÄlie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri sÄkumÄ iebilda, jo tie zaudÄ“tu daļu šÄ·iroto atkritumu, uzreiz atbalstÄ«s šo sistÄ“mu, ja tiem maksÄs par to, lai tie paši arÄ« kļūst par šÄ«s jaunÄs sistÄ“mas uzturÄ“tÄjiem. Tas ir apmÄ“ram tas pats, kas valsts aizliegtu privÄtajiem tirgot alkoholu, bet atļautu tieši tiem pašiem alkohola tirgotÄjiem nodarboties ar to pašu biznesu valsts veikalos, tikai valsts samaksÄ par telpÄm, par iekÄrtÄm, par procesa nodrošinÄšanu. Kur nu vÄ“l izdevÄ«gÄk – mūža maize. Bet, kurš tad uzturÄ“s šÄ«s sistÄ“mas apsaimniekotÄjus? Nu, protams, ka Tu, es, mÄ“s visi ar maksu par dzÄ“rienu, jeb vienkÄrši no mÅ«su nodokļiem aizies lÄ«dzekļi valsts budžetÄ depozÄ«ta sistÄ“mas uzturÄ“šanai, kurai paralÄ“li bÅ«s blakus konteineri ne-depozÄ«ta tari. Vides ministrijas budžetÄ bÅ«s jauna pozÄ«cija – DepozÄ«ta sistÄ“mas uzturÄ“šana.
Bet varbÅ«t tomÄ“r lÄ“tÄk un zaļÄk ir uzturÄ“t tikai vienu sistÄ“mu, kura pieņem visu taru, neskatoties, kurš un kur to ir ražojis – konteineri stikla pudelÄ“m un skÄrdenÄ“m visÄs malÄs? Konteineru sistÄ“ma bez depozÄ«ta sistÄ“mas var eksistÄ“t, bet depozÄ«ta sistÄ“ma bez konteineriem nekÄdi. TÄdēļ aicinu neizdarÄ«t priekšlaicÄ«gus kaujas un uzvaras saucienus, pirms tam neapskatot piedÄvÄjumu detaļÄs un nepaskatoties no dažÄdÄm pusÄ“m. DepozÄ«tam teikšu JÄ€ vÄrdu tikai tad, kad detaļÄs to redzÄ“šu. Es neesmu gatavs ar nodokļiem maksÄt par zaļu saukli virs nezaļas lietas.
PÄrpublicÄ“ts no silenieks.lv