ReportÄža bez cilpas kaklÄ. TurpinÄjums
Lolita BargÄ · 30.03.2021. · Komentāri (0)Par Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Divi, viens no otra neatkarÄ«gi informÄcijas avoti no struktÅ«ras iekšienes uz pilnas anonimitÄtes pamatiem, gandrÄ«z apzvÄ“rot, man apliecinÄja sekojošo: VID ar pilnu sparu turpinÄs PVN karuseļshÄ“mu virpulis, kuru tehniski Ä«steno Latvijas organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas augša, bet piesedz politiÄ·i no koalÄ«cijas partijÄm Ministru kabinetÄ un SaeimÄ.
ParalÄ“li notiek milzu apmÄ“ra operÄcijas ar akcizÄ“to preÄu kustÄ«bu, it Ä«paši - RÄ«gas BrÄ«vostÄ. Kas jauns - pÄ“dÄ“jo mÄ“nešu laikÄ kontrabandas konteineros ar cigaretÄ“m paralÄ“li pÄrvietojas SpÄnijas apmÄ“riem cienÄ«gas kokaÄ«na kravas. Peļņa no šÄdÄm darbÄ«bÄm ir ne vairs miljoni, bet miljardi. Visi VaškeviÄa laiku rekordi sisti.
VID mazÄka lÄ«meņa klerku lÄ«menÄ« turpinÄs pandÄ“mijas krÄ«zes piesegÄ jau ierastÄ prakse oficiÄli atlikt (pagarinÄt) firmu nodokļu parÄdu nomaksu, uzkrÄt tos lÄ«dz 400 000 – 500 000 EUR un tad žiperÄ«gi Ätri neveiksmÄ«go SIA slÄ“gt un likvidÄ“t.
No otras puses - katrai VID tematiskai pÄrbaudei attiecÄ«bÄ pret reÄli darbojošiem uzņēmumiem (it Ä«paši - ja tiem ir nauda kontÄ) neformÄli, bet ļoti strikti tiek dots uzdevums kontrolsummas veidÄ, cik jÄuzliek sods. Valsts budžets ir tukšs.
Ir piemÄ“ri, ka pie firmas, kurai pirmÄ tematiskÄ pÄrbaude neko neatrod, pÄ“c divÄm dienÄm atbrauc nÄkamÄ. Otrie atklÄti pasaka - no jÅ«su SIA 10 000, uzņēmÄ“js vienojas par 3500 valstij un 1500 VID pÄrstÄvjiem skaidrÄ un uz vietas. Visi ir apmierinÄti un var strÄdÄt tÄlÄk.
UzņēmÄ“ja viedoklis - man vienkÄršÄk šÄdi, nekÄ nomaksÄt pilnas summas (pie kam pilnÄ«gi izzÄ«stas no pirksta) un tiesÄties gadiem. KÄ sacÄ«t jÄsaka - tÄda dzÄ«ve. KontekstÄ - ir kÄds pÄ“tÄ«jis, cik, piemÄ“ram, pÄ“dÄ“jo 5 gadu griezumÄ biznesu no Latvijas ir pÄrcÄ“lušies uz Igauniju ?
Par visu, kas notiek VID, Latvijas specdienestiem ir uzkrÄts materiÄls par konkrÄ“tÄm personÄm, darÄ«jumiem, shÄ“mÄm un summÄm. Cik zinu no sarunÄm ar bijušajiem SAB un VDD darbiniekiem - augstÄk par griestiem. JautÄjums - kÄpÄ“c nenotiek šÄ« operatÄ«vÄ materiÄla kriminÄlprocesuÄlÄ realizÄcija?
Un tieši šajÄ brÄ«dÄ« ir jÄatgriežas pagÄjušÄ gadsimta astoņdesmito gadu beigÄs. TomÄ“r sÄksim ar vakardienu, ar informÄciju, kas neta dzÄ«lÄ“s atrodama ap š. g. 19. martu:
"Spiegošanas tÄ«kla priekšgalÄ ir bijušais MilitÄrÄs izlÅ«košanas dienesta vecÄkais virsnieks, "rezidents", Maskavas AugstÄkÄs izlÅ«košanas skolas absolvents. Viņš pierunÄjis cilvÄ“kus piekļūt BulgÄrijas, NATO un ES klasificÄ“tajai informÄcijai.
CilvÄ“ks, kas izveidoja saikni ar Krievijas vÄ“stniecÄ«bu SofijÄ, bija spiegu tÄ«kla vadÄ«tÄja sieva, kurai ir BulgÄrijas un Krievijas dubultpilsonÄ«ba.
Atlikušie tÄ«kla locekļi ir augsta ranga valsts amatpersonas, no kuriem viens ir AizsardzÄ«bas ministrijas plÄnošanas departamenta direktors, divi "MilitÄrÄs izlÅ«košanas dienesta" darbinieki un ceturtais ir bijušais militÄrÄs izlÅ«košanas virsnieks, kas dienÄ“jis kÄ sekretÄrs, militÄrais un aizsardzÄ«bas atašejs.
OperÄciju kopÄ«gi Ä«stenojusi prokuratÅ«ra, BulgÄrijas NacionÄlÄs drošÄ«bas pÄrvalde un Iekšlietu ministrija. ''
Atgriežamies 20. gadsimtÄ. Visnotaļ solÄ«dÄ un pat daļēji zinÄtniskÄ Å¾urnÄla "Kadets" nr. 45 var sameklÄ“t, manuprÄt, skaistu pasaku: "Auseklis dzimis 1925. gada 1. janvÄrÄ« DaugavpilÄ« agronomu Ä£imenÄ“. LÄ«dz 1941. gada jÅ«nijam skolnieks. No 1941. gada lÄ«dz 1944. gada jÅ«lijam strÄdÄjis vecÄku mÄjÄs KuldÄ«gas apriņķa Turlavas pagasta Ausekļos. (Vai vecÄki nosauca mÄjas dÄ“la vÄrdÄ, vÄ“loties, lai dÄ“ls kļūst lauksaimnieks?).
1944. gada jÅ«lijÄ iesaukts un norÄ«kots par grenadieri 15. latviešu divÄ«zijÄ. LÄ«dz augusta vidum dienÄ“jis LiepÄjÄ, Kara ostas kazarmÄs. DezertÄ“jis un slÄ“pies KuldÄ«gas apkÄrtnÄ“, cerot sagaidÄ«t kara beigas. Bet viņam neizdodas palikt civilistam. SÄkas Ausekļa Pļaviņa militÄrÄ karjera.
PÄ“c kara beigÄm, 1945. gada jÅ«lijÄ saņēmis piedÄvÄjumu iestÄties Podoļskas kÄjnieku karaskolÄ; 1947. gadÄ baltiešu rotas izformÄ“tas, mÄcÄ«bas turpinÄtas Viļņas karaskolÄ, LietuvÄ, kura pabeigta 1949. gadÄ. Dienests turpinÄts RÄ«gÄ, 43. latviešu strÄ“lnieku divÄ«zijÄ vada un rotas komandiera amatos. 1956. gadÄ 51. motostrÄ“lnieku divÄ«zija PaplakÄ un PriekulÄ“.
1962. gadÄ pabeigta Frunzes vÄrdÄ nosauktÄ Kara akadÄ“mija MaskavÄ. Bijis bataljona un speciÄlo uzdevumu brigÄdes štÄba operatÄ«vÄs nodaļas komandieris. 1965. gadÄ pÄrcelts darbÄ Baltijas Kara apgabala štÄba militÄrÄs izlÅ«košanas pÄrvaldÄ“ (vecÄkais virsnieks, daļas priekšnieks). 1967. gadÄ piešÄ·irta pulkveža dienesta pakÄpe. Bijis dienesta komandÄ“jumos arÄ« ÄrzemÄ“s.
1981. gadÄ pulkvedis atgriezies RÄ«gÄ un atvaļinÄjies. Darba gaitas turpinÄtas dažÄdos amatos sporta biedrÄ«bÄ Daugava, FiziskÄs kultÅ«ras un sporta komitejas autobÄzÄ“. 1988. gadÄ pulkvedis iestÄjas Tautas frontÄ“. 1989. gadÄ pÄrtrauc savu atrašanos kompartijÄ. PÄ“c 1990. gada 4. maija NeatkarÄ«bas deklarÄcijas pasludinÄšanas kopÄ ar vairÄkiem Latviešu strÄ“lnieku apvienÄ«bas biedriem iesaistÄ«jies AugstÄkÄs Padomes (AP) AizsardzÄ«bas un iekšlietu komisijas darbÄ«bÄ, ticies ar Igaunijas un Lietuvas AP pÄrstÄvjiem, pÄrrunÄjot Baltijas valstu pašaizsardzÄ«bas spÄ“ku un robežsardzes veidošanas iespÄ“jas.
StrÄdÄjis kopÄ ar LNNK un LTF pÄrstÄvjiem. "1990. gada 7. decembrÄ« arÄ« radÄs doma par barikÄdÄ“m," raksta A. Pļaviņš. "BarikÄžu laikÄ 12 dienas un 12 naktis nepÄrtraukti darbojos AugstÄkÄs Padomes operatÄ«vajÄ aizsardzÄ«bas štÄbÄ. " 1991. gada 1. martÄ iecelts par jaunizveidotÄ Ministru Padomes SabiedrÄ«bas drošÄ«bas departamenta direktora vietnieku; tÄ paša gada decembrÄ« — par Latvijas Republikas atjaunotÄs AizsardzÄ«bas ministrijas InformÄcijas un ÄrÄ“jo sakaru pÄrvaldes priekšnieku. VÄ“lÄk — par MilitÄrÄs pretizlÅ«košanas dienesta priekšnieku.
Par aktÄ«vo darbÄ«bu latviešu tautas atmodÄ un 1991. gada barikÄdÄ“s PSRS AizsardzÄ«bas ministrija degradÄ“ja Ausekli Pļaviņu no pulkveža lÄ«dz ierindniekam un atņēma arÄ« izdienas pensiju. Jau barikÄžu laikÄ pulkvedim un viņa Ä£imenei tika draudÄ“ts. ProvokatÄ«vi apmelojumi, sagrozÄ«tu faktu publikÄcijas turpinÄjÄs, periodiski atkÄrtojÄs arÄ« pÄ“c pilnÄ«gas Latvijas neatkarÄ«bas atgÅ«šanas.
Darba kolÄ“Ä£i novÄ“rtÄ“ja pulkveža zinÄšanas un pieredzi, viņa latviešu virsnieka patriotisko stÄju, patieso tÄ“vzemes mÄ«lestÄ«bu. 1991. gada decembrÄ« tika izveidota AM InformÄcijas un ÄrÄ“jo sakaru pÄrvalde, lai apzinÄtu un sekotu KFR karaspÄ“ka kontingenta iespÄ“jamiem Latvijas neatkarÄ«bas apdraudÄ“jumiem. 1994. gada maijÄ ar pulkveža iniciatÄ«vu un viņa vadÄ«bÄ tika izveidots AM MilitÄrÄs pretizlÅ«košanas dienests, lai atklÄtu Krievijas slepeno dienestu aktivizÄ“šanos sakarÄ ar Krievijas karaspÄ“ka kontingenta izvešanu no Latvijas."
Runa, kÄ jau nopratÄt, iet par Ausekli Pļaviņu, PSRS Bruņoto spÄ“ku Ä¢enerÄlštÄba GalvenÄs izlÅ«košanas pÄrvaldes pulkvedi, profesionÄlu okupÄcijas armijas spiegu. No sevis piebildÄ«šu, ka Krievijas armijas izvešanu kontrolÄ“ja vÄ“l viens okupÄcijas armijas virsnieks - Ilgonis Upmalis, kurš pie LR Ministru padomes vadÄ«ja Krievijas FederÄcijas jurisdikcijÄ esošo bruņotu spÄ“ku izvešanas kontroles biroju. Tagad pensijÄ un vienu pÄ“c otras raksta grÄmatas par okupantu nodarÄ«tiem zaudÄ“jumiem Latvijai.
SavukÄrt ar jaunÄs Latvijas Republikas politisko izlÅ«košanu ÄrvalstÄ«s nodarbojÄs pilnÄ«gi ekskluzÄ«vi tipÄži no VDK. Rokam netu. LÅ«k, uzziņa:
„Andris Trautmanis grÄmatÄ par sevi sniedz šÄdas ziņas: "AtvaļinÄts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas DrošÄ«bas policijas 2. GalvenÄs pÄrvaldes (ÄrÄ“jÄ izlÅ«košana) priekšnieks, pulkvedis, diplomÄts, jurists, žurnÄlists. Dzimis 1934. gadÄ JÅ«rmalÄ mÄ“rnieka inženiera un pasta darbinieces Ä£imenÄ“. 1952. gadÄ absolvÄ“jis JÅ«rmalas pilsÄ“tas Pumpuru vidusskolu, 1958. gadÄ Latvijas UniversitÄtes Juridisko fakultÄti, 1968. gadÄ PSRS Ä€rlietu ministrijas DiplomÄtisko akadÄ“miju. StrÄdÄjis Latvijas PSR Ä€rlietu ministrijÄ, PSRS vÄ“stniecÄ«bÄ LondonÄ, PSRS vÄ“stniecÄ«bÄ BerlÄ«nÄ“, PSRS konsulÄtÄ RostokÄ.
No 1986. gada Ä€rzemju informÄcijas galvenÄs redakcijas galvenais redaktors Latvijas PSR Valsts televÄ«zijas un radioraidÄ«jumu komitejÄ. 1991. gadÄ Latvijas Republikas valdÄ«bas uzdevumÄ atjaunoja, organizÄ“ja un vadÄ«ja Latvijas ÄrÄ“jo izlÅ«kdienestu. 2002. gadÄ pÄ“c Ärzemju kolÄ“Ä£u rekomendÄcijas uzņemts par biedru "StarptautiskajÄ izlÅ«kdienestu vÄ“stures asociÄcijÄ"." Redakcijas piebilde: autors biogrÄfijÄ nepiemin savu saistÄ«bu ar PSRS Valsts drošÄ«bas komiteju.''
PilnÄ«gi oficiÄli var apgalvot, ka jaunÄs Latvijas militÄrÄs pretizlÅ«košanas dienestu izveidoja un vadÄ«ja GRU pulkvedis, bet ÄrÄ“jÄs izlÅ«košanas Galveno pÄrvaldi DrošÄ«bas policijÄ - VDK pulkvedis. Abi profesionÄli okupÄcijas laika spiegi, katrs pa savu lÄ«niju.
VarÄ“tu smieties un teikt, ka šÄdu amatu ieņemšana okupÄcijas spiegu pulkvežiem bÅ«tu lÄ«dzvÄ“rtÄ«ga, ja Vasiliju Kononovu ieceltu par OkupÄcijas muzeja direktoru. Diemžēl nekÄ smieklÄ«ga te nav, jo tieši minÄ“tajÄs struktÅ«rÄs krustojÄs šÄ« raksta pirmajÄ daÄ¼Ä pieminÄ“to Viņķeļu Ä£imenes draugu (kuri ietekmes aÄ£enti no SVR) un mÅ«su bÄleliņa Maigura StrÄ«Ä·a, un Annas Potapovas likteņstÄsti.
JautÄsiet - kÄ tas vispÄr iespÄ“jams? ElementÄri, Vatson.
IlustrÄcijai pievienoju divas A4 formÄta lapas ar mašÄ«nraksta tekstu. 11,, aizkrÄsotais uzvÄrds, ja skatÄs ultravioletÄ izgaismojumÄ, lasÄms kÄ Vladlens Dozorcevs. PersonÄ«gi man šÄ«s papÄ«ra lapiņas rokÄs aptuveni (bet nav svarÄ«gi cik) gadus atpakaļ iedeva viens bijušais iekšlietu ministrs (nav svarÄ«gi - LPSR vai LR), - iedeva un viss. Vai teksts ir patiess? PersonÄ«gi es domÄju, ka jÄ.
Nobeigums sekos.