Iesaki rakstu:

Par Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Divi, viens no otra neatkarÄ«gi informācijas avoti no struktÅ«ras iekšienes uz pilnas anonimitātes pamatiem, gandrÄ«z apzvÄ“rot, man apliecināja sekojošo: VID ar pilnu sparu turpinās PVN karuseļshÄ“mu virpulis, kuru tehniski Ä«steno Latvijas organizÄ“tās noziedzÄ«bas augša, bet piesedz politiÄ·i no koalÄ«cijas partijām Ministru kabinetā un Saeimā.

ParalÄ“li notiek milzu apmÄ“ra operācijas ar akcizÄ“to preču kustÄ«bu, it Ä«paši - RÄ«gas BrÄ«vostā. Kas jauns - pÄ“dÄ“jo mÄ“nešu laikā kontrabandas konteineros ar cigaretÄ“m paralÄ“li pārvietojas Spānijas apmÄ“riem cienÄ«gas kokaÄ«na kravas. Peļņa no šÄdām darbÄ«bām ir ne vairs miljoni, bet miljardi. Visi Vaškeviča laiku rekordi sisti.

VID mazāka lÄ«meņa klerku lÄ«menÄ« turpinās pandÄ“mijas krÄ«zes piesegā jau ierastā prakse oficiāli atlikt (pagarināt) firmu nodokļu parādu nomaksu, uzkrāt tos lÄ«dz 400 000 – 500 000 EUR un tad žiperÄ«gi ātri neveiksmÄ«go SIA slÄ“gt un likvidÄ“t.

No otras puses - katrai VID tematiskai pārbaudei attiecÄ«bā pret reāli darbojošiem uzņēmumiem (it Ä«paši - ja tiem ir nauda kontā) neformāli, bet ļoti strikti tiek dots uzdevums kontrolsummas veidā, cik jāuzliek sods. Valsts budžets ir tukšs.

Ir piemēri, ka pie firmas, kurai pirmā tematiskā pārbaude neko neatrod, pēc divām dienām atbrauc nākamā. Otrie atklāti pasaka - no jūsu SIA 10 000, uzņēmējs vienojas par 3500 valstij un 1500 VID pārstāvjiem skaidrā un uz vietas. Visi ir apmierināti un var strādāt tālāk.

UzņēmÄ“ja viedoklis - man vienkāršÄk šÄdi, nekā nomaksāt pilnas summas (pie kam pilnÄ«gi izzÄ«stas no pirksta) un tiesāties gadiem. Kā sacÄ«t jāsaka - tāda dzÄ«ve. Kontekstā - ir kāds pÄ“tÄ«jis, cik, piemÄ“ram, pÄ“dÄ“jo 5 gadu griezumā biznesu no Latvijas ir pārcÄ“lušies uz Igauniju ?

Par visu, kas notiek VID, Latvijas specdienestiem ir uzkrāts materiāls par konkrÄ“tām personām, darÄ«jumiem, shÄ“mām un summām. Cik zinu no sarunām ar bijušajiem SAB un VDD darbiniekiem - augstāk par griestiem. Jautājums - kāpÄ“c nenotiek šÄ« operatÄ«vā materiāla kriminālprocesuālā realizācija?

Un tieši šajā brÄ«dÄ« ir jāatgriežas pagājušÄ gadsimta astoņdesmito gadu beigās. TomÄ“r sāksim ar vakardienu, ar informāciju, kas neta dzÄ«lÄ“s atrodama ap š. g. 19. martu:

"Spiegošanas tÄ«kla priekšgalā ir bijušais Militārās izlÅ«košanas dienesta vecākais virsnieks, "rezidents", Maskavas Augstākās izlÅ«košanas skolas absolvents. Viņš pierunājis cilvÄ“kus piekļūt Bulgārijas, NATO un ES klasificÄ“tajai informācijai.

Cilvēks, kas izveidoja saikni ar Krievijas vēstniecību Sofijā, bija spiegu tīkla vadītāja sieva, kurai ir Bulgārijas un Krievijas dubultpilsonība.

Atlikušie tÄ«kla locekļi ir augsta ranga valsts amatpersonas, no kuriem viens ir AizsardzÄ«bas ministrijas plānošanas departamenta direktors, divi "Militārās izlÅ«košanas dienesta" darbinieki un ceturtais ir bijušais militārās izlÅ«košanas virsnieks, kas dienÄ“jis kā sekretārs, militārais un aizsardzÄ«bas atašejs.

Operāciju kopÄ«gi Ä«stenojusi prokuratÅ«ra, Bulgārijas Nacionālās drošÄ«bas pārvalde un Iekšlietu ministrija. ''

Atgriežamies 20. gadsimtā. Visnotaļ solīdā un pat daļēji zinātniskā žurnāla "Kadets" nr. 45 var sameklēt, manuprāt, skaistu pasaku: "Auseklis dzimis 1925. gada 1. janvārī Daugavpilī agronomu ģimenē. Līdz 1941. gada jūnijam skolnieks. No 1941. gada līdz 1944. gada jūlijam strādājis vecāku mājās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagasta Ausekļos. (Vai vecāki nosauca mājas dēla vārdā, vēloties, lai dēls kļūst lauksaimnieks?).

1944. gada jÅ«lijā iesaukts un norÄ«kots par grenadieri 15. latviešu divÄ«zijā. LÄ«dz augusta vidum dienÄ“jis Liepājā, Kara ostas kazarmās. DezertÄ“jis un slÄ“pies KuldÄ«gas apkārtnÄ“, cerot sagaidÄ«t kara beigas. Bet viņam neizdodas palikt civilistam. Sākas Ausekļa Pļaviņa militārā karjera.

PÄ“c kara beigām, 1945. gada jÅ«lijā saņēmis piedāvājumu iestāties Podoļskas kājnieku karaskolā; 1947. gadā baltiešu rotas izformÄ“tas, mācÄ«bas turpinātas Viļņas karaskolā, Lietuvā, kura pabeigta 1949. gadā. Dienests turpināts RÄ«gā, 43. latviešu strÄ“lnieku divÄ«zijā vada un rotas komandiera amatos. 1956. gadā 51. motostrÄ“lnieku divÄ«zija Paplakā un PriekulÄ“.

1962. gadā pabeigta Frunzes vārdā nosauktā Kara akadÄ“mija Maskavā. Bijis bataljona un speciālo uzdevumu brigādes štāba operatÄ«vās nodaļas komandieris. 1965. gadā pārcelts darbā Baltijas Kara apgabala štāba militārās izlÅ«košanas pārvaldÄ“ (vecākais virsnieks, daļas priekšnieks). 1967. gadā piešÄ·irta pulkveža dienesta pakāpe. Bijis dienesta komandÄ“jumos arÄ« ārzemÄ“s.

1981. gadā pulkvedis atgriezies RÄ«gā un atvaļinājies. Darba gaitas turpinātas dažādos amatos sporta biedrÄ«bā Daugava, Fiziskās kultÅ«ras un sporta komitejas autobāzÄ“. 1988. gadā pulkvedis iestājas Tautas frontÄ“. 1989. gadā pārtrauc savu atrašanos kompartijā. PÄ“c 1990. gada 4. maija NeatkarÄ«bas deklarācijas pasludināšanas kopā ar vairākiem Latviešu strÄ“lnieku apvienÄ«bas biedriem iesaistÄ«jies Augstākās Padomes (AP) AizsardzÄ«bas un iekšlietu komisijas darbÄ«bā, ticies ar Igaunijas un Lietuvas AP pārstāvjiem, pārrunājot Baltijas valstu pašaizsardzÄ«bas spÄ“ku un robežsardzes veidošanas iespÄ“jas.

Strādājis kopā ar LNNK un LTF pārstāvjiem. "1990. gada 7. decembrÄ« arÄ« radās doma par barikādÄ“m," raksta A. Pļaviņš. "Barikāžu laikā 12 dienas un 12 naktis nepārtraukti darbojos Augstākās Padomes operatÄ«vajā aizsardzÄ«bas štābā. " 1991. gada 1. martā iecelts par jaunizveidotā Ministru Padomes SabiedrÄ«bas drošÄ«bas departamenta direktora vietnieku; tā paša gada decembrÄ« — par Latvijas Republikas atjaunotās AizsardzÄ«bas ministrijas Informācijas un ārÄ“jo sakaru pārvaldes priekšnieku. VÄ“lāk — par Militārās pretizlÅ«košanas dienesta priekšnieku.

Par aktÄ«vo darbÄ«bu latviešu tautas atmodā un 1991. gada barikādÄ“s PSRS AizsardzÄ«bas ministrija degradÄ“ja Ausekli Pļaviņu no pulkveža lÄ«dz ierindniekam un atņēma arÄ« izdienas pensiju. Jau barikāžu laikā pulkvedim un viņa Ä£imenei tika draudÄ“ts. ProvokatÄ«vi apmelojumi, sagrozÄ«tu faktu publikācijas turpinājās, periodiski atkārtojās arÄ« pÄ“c pilnÄ«gas Latvijas neatkarÄ«bas atgÅ«šanas.

Darba kolÄ“Ä£i novÄ“rtÄ“ja pulkveža zināšanas un pieredzi, viņa latviešu virsnieka patriotisko stāju, patieso tÄ“vzemes mÄ«lestÄ«bu. 1991. gada decembrÄ« tika izveidota AM Informācijas un ārÄ“jo sakaru pārvalde, lai apzinātu un sekotu KFR karaspÄ“ka kontingenta iespÄ“jamiem Latvijas neatkarÄ«bas apdraudÄ“jumiem. 1994. gada maijā ar pulkveža iniciatÄ«vu un viņa vadÄ«bā tika izveidots AM Militārās pretizlÅ«košanas dienests, lai atklātu Krievijas slepeno dienestu aktivizÄ“šanos sakarā ar Krievijas karaspÄ“ka kontingenta izvešanu no Latvijas."

Runa, kā jau nopratāt, iet par Ausekli Pļaviņu, PSRS Bruņoto spÄ“ku Ä¢enerālštāba Galvenās izlÅ«košanas pārvaldes pulkvedi, profesionālu okupācijas armijas spiegu. No sevis piebildÄ«šu, ka Krievijas armijas izvešanu kontrolÄ“ja vÄ“l viens okupācijas armijas virsnieks - Ilgonis Upmalis, kurš pie LR Ministru padomes vadÄ«ja Krievijas Federācijas jurisdikcijā esošo bruņotu spÄ“ku izvešanas kontroles biroju. Tagad pensijā un vienu pÄ“c otras raksta grāmatas par okupantu nodarÄ«tiem zaudÄ“jumiem Latvijai.

Savukārt ar jaunās Latvijas Republikas politisko izlÅ«košanu ārvalstÄ«s nodarbojās pilnÄ«gi ekskluzÄ«vi tipāži no VDK. Rokam netu. LÅ«k, uzziņa:

„Andris Trautmanis grāmatā par sevi sniedz šÄdas ziņas: "Atvaļināts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas DrošÄ«bas policijas 2. Galvenās pārvaldes (ārÄ“jā izlÅ«košana) priekšnieks, pulkvedis, diplomāts, jurists, žurnālists. Dzimis 1934. gadā JÅ«rmalā mÄ“rnieka inženiera un pasta darbinieces Ä£imenÄ“. 1952. gadā absolvÄ“jis JÅ«rmalas pilsÄ“tas Pumpuru vidusskolu, 1958. gadā Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, 1968. gadā PSRS Ä€rlietu ministrijas Diplomātisko akadÄ“miju. Strādājis Latvijas PSR Ä€rlietu ministrijā, PSRS vÄ“stniecÄ«bā Londonā, PSRS vÄ“stniecÄ«bā BerlÄ«nÄ“, PSRS konsulātā Rostokā.

No 1986. gada Ä€rzemju informācijas galvenās redakcijas galvenais redaktors Latvijas PSR Valsts televÄ«zijas un radioraidÄ«jumu komitejā. 1991. gadā Latvijas Republikas valdÄ«bas uzdevumā atjaunoja, organizÄ“ja un vadÄ«ja Latvijas ārÄ“jo izlÅ«kdienestu. 2002. gadā pÄ“c ārzemju kolÄ“Ä£u rekomendācijas uzņemts par biedru "Starptautiskajā izlÅ«kdienestu vÄ“stures asociācijā"." Redakcijas piebilde: autors biogrāfijā nepiemin savu saistÄ«bu ar PSRS Valsts drošÄ«bas komiteju.''

PilnÄ«gi oficiāli var apgalvot, ka jaunās Latvijas militārās pretizlÅ«košanas dienestu izveidoja un vadÄ«ja GRU pulkvedis, bet ārÄ“jās izlÅ«košanas Galveno pārvaldi DrošÄ«bas policijā - VDK pulkvedis. Abi profesionāli okupācijas laika spiegi, katrs pa savu lÄ«niju.

VarÄ“tu smieties un teikt, ka šÄdu amatu ieņemšana okupācijas spiegu pulkvežiem bÅ«tu lÄ«dzvÄ“rtÄ«ga, ja Vasiliju Kononovu ieceltu par Okupācijas muzeja direktoru. Diemžēl nekā smieklÄ«ga te nav, jo tieši minÄ“tajās struktÅ«rās krustojās šÄ« raksta pirmajā daļā pieminÄ“to Viņķeļu Ä£imenes draugu (kuri ietekmes aÄ£enti no SVR) un mÅ«su bāleliņa Maigura StrÄ«Ä·a, un Annas Potapovas likteņstāsti.

Jautāsiet - kā tas vispār iespējams? Elementāri, Vatson.

Ilustrācijai pievienoju divas A4 formāta lapas ar mašÄ«nraksta tekstu. 11,, aizkrāsotais uzvārds, ja skatās ultravioletā izgaismojumā, lasāms kā Vladlens Dozorcevs. PersonÄ«gi man šÄ«s papÄ«ra lapiņas rokās aptuveni (bet nav svarÄ«gi cik) gadus atpakaļ iedeva viens bijušais iekšlietu ministrs (nav svarÄ«gi - LPSR vai LR), - iedeva un viss. Vai teksts ir patiess? PersonÄ«gi es domāju, ka jā.

Nobeigums sekos.