Iesaki rakstu:

Esmu pārliecināta, ka šodien daudzmaz jebkuram vidÄ“ji statistiski lasošam indivÄ«dam nerodas ne mazākās šaubas par VDK lomu Latvijas neatkarÄ«bas radÄ«šanā un veidošanā. Jau tagad netā var atrast desmitiem, ja ne simtiem tÅ«kstošu arhÄ«vu materiālu un tā laikmeta aculiecinieku atmiņu, kas apstiprina manis rakstÄ«to. Diezgan droši var apgalvot, ka ne tikai Tautas fronte čumÄ“ja un mudžēja no PSRS specdienestu ziņotājiem, bet faktiski visas ārpus Kompartijas sabiedriskās organizācijas un kustÄ«bas VDK pati arÄ« izveidoja.

Ko vien vÄ“rti ir VDK trÄ«nÄ«ši no 1988. gada 31. janvārÄ« LTV Ä“terā dzÄ«vi uzsākušÄ pÄ“tnieciski analÄ«tiskā raidÄ«juma “Labvakar"? RaidÄ«juma, kurš lÄ«dz VDK kartotÄ“ku publiskošanai bija viens no valsts neatkarÄ«bas simboliem. Jāsaprot, ka VDK ne tikai izveidoja un pilnÄ«bā kontrolÄ“ja Tautas fronti, bet, kā šodien teiktu, - strādāja ar pilna spektra radikāļu grupām un kustÄ«bām.

Sen zināms aksiomas lÄ«menÄ«, ka visvieglāk specdienestiem kontrolÄ“t neformālas struktÅ«ras, kuras pašas izveidojušas un kuru vadÄ«bā ielikti savi cilvÄ“ki. To apliecina gan Vides aizsardzÄ«bas klubs, kuru kopš 1987. gada vada VDK ziņotājs ArvÄ«ds Ulme (segvārds “Zāle”, kurators - Aivars Kronbergs ), gan 1988. gada jÅ«lijā dibinātā LNNK.

Pie LNNK nedaudz piestāsim. Viena no redzamākajām figÅ«rām kustÄ«bā ir jurists Andrejs Krastiņš. Esmu runājusi ar šodien vÄ“l dzÄ«viem cilvÄ“kiem no augstākajām tā laika Latvijas politikas un specdienestu aprindām, kuri kā viens apgalvo, ka tālajā 1996. gada norietā un it Ä«paši 1997. gada februārÄ« - martā ASV oficiāli pārstāvji netieši norādÄ«ja, ka šÄ« pilsoņa atrašanās LR aizsardzÄ«bas ministra amatā nav vÄ“lama.

Tajā pašÄ laikā par šo tematiku daudz atklātāk runāja Latviju apciemojoši CIP emisāri no latviešu trimdas aprindām. Viņi jau tieši norādÄ«ja, ka kāds krievs Maskavā pārmucis pie amerikāņiem, lÄ«dzi paÄ·erdams VDK “snaudošo” aÄ£entu sarakstu, kuri vÄ“lāk aktivizÄ“ti augstos amatos postpadomju republikās, un ka šÄ saraksta augšgalÄ« lasāms Andreja Krastiņa vārds.

Kas ir Andrejs Krastiņš? "1991. gada barikāžu laikā Andrejs Krastiņš vadÄ«ja LR Augstākās padomes aizsardzÄ«bas štābu, viņa vietnieki bija Odisejs Kostanda un Tālavs Jundzis." Vienkārši no neta. Jau detalizÄ“tāk: "1988. gadā Krastiņš LNNK kongresā tika ievÄ“lÄ“ts LNNK padomÄ“ un valdÄ“, viņš bijis Latvijas Tautas frontes domes un valdes loceklis.

1990. gadā Krastiņš tika ievÄ“lÄ“ts par Augstākās padomes (AP) deputātu, pÄ“c tam - par AP priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieku. 1990. gadā viņš vadÄ«jis Latvijas delegāciju sarunās ar PSRS.

1993. gadā 5. Saeimas vÄ“lÄ“šanās Krastiņš kandidÄ“jis no LNNK saraksta, tika ievÄ“lÄ“ts par deputātu un par 5. Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāja biedru.

1994. gada jūlijā Valsts prezidents Guntis Ulmanis pēc Valda Birkava valdības demisijas Krastiņam uzdeva veidot valdību, bet Saeima to neapstiprināja.

1995. gada septembrÄ« Krastiņš 6. Saeimas vÄ“lÄ“šanās kandidÄ“ja no LNNK/LZP koalÄ«cijas saraksta un tika ievÄ“lÄ“ts. 1995. gada decembrÄ« Krastiņš tika apstiprināts par aizsardzÄ«bas ministru un Ministru prezidenta biedru Andra ŠÄ·Ä“les valdÄ«bā.

1996. gada martā partijas 9. kongresā Krastiņš tika ievÄ“lÄ“ts par LNNK priekšsÄ“dÄ“tāju.

1997. gada februārÄ« Krastiņš tika apstiprināts par aizsardzÄ«bas ministru arÄ« nākamajā ŠÄ·Ä“les valdÄ«bā.

1998. gada aprÄ«lÄ« Saeima apstiprināja Krastiņu par iekšlietu ministru Guntara Krasta vadÄ«tajā valdÄ«bā.”

Citiem vārdiem sakot, Andrejam Krastiņam laika posmā no 1991. lÄ«dz 1998. gadam bija neierobežota pielaide jebkurai slepenai informācijai Latvijas Republikā. Gan kā Augstākās Padomes deputātam un priekšsÄ“dÄ“tāja vietniekam, gan Augstākās Padomes aizsardzÄ«bas štāba vadÄ«tājam, gan kā vairāku Saeimu AizsardzÄ«bas un Iekšlietu, Ä€rlietu un Nacionālās drošÄ«bas komisiju loceklim, gan kā Ministru prezidenta biedram, gan kā aizsardzÄ«bas un iekšlietu ministram.

Tieši Andrejs Krastiņš kā politiÄ·is nodarbojās ar personāla jautājumiem valsts militārajā un drošÄ«bas sfÄ“rā. Ar viņu pirmajā Latvijas neatkarÄ«bas desmitgadÄ“ tika saskaņoti uzvārdi, kuri pÄ“cāk sÄ“dās SAB, DP un MPD atbildÄ«gos krÄ“slos. Tieši viņa laikā valsts drošÄ«bas struktÅ«rās uzradās Maigurs StrÄ«Ä·is un Anna Potapova. Kuri savukārt bija draugi Viņķeļu klanam.

„I. Viņķele dzimusi RÄ“zeknÄ“ nacionāli un patriotiski noskaņotā latviešu Ä£imenÄ“. Viņas vectÄ“vs Juris Vidiņš bija izsÅ«tÄ«jumā SibÄ«rijā, tÄ“vs ārsts Juris Galerijs Vidiņš bija disidents, darbojās organizācijā "Helsinki - 86", pÄ“c Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas aktÄ«vi iesaistÄ«jās valsts politikā un bija divu Saeimu deputāts. " Un atkal: Vidiņš - LNNK. Savukārt Viņķeļu klans - labi draugi Krievijas spiegiem Kulaginiem.

Atgriežoties pie Andreja Krastiņa. Man viens no bijušajiem LR specdienestu darbiniekiem personÄ«gi stāstÄ«ja, ka Andrejs Krastiņš nokļuvis VDK redzeslokā laikā, kad strādāja JÅ«rmalas iekšlietu daļā un dzÄ“rumā restorānā aizmirsa krimināllietas dokumentus (mapi). PSRS laikā šÄds gadÄ«jums bija ne tikai krusts jebkādai tālākai karjerai, varbÅ«t pat cietums.

Bet tad atnāca vÄ«ri pelÄ“kos vadmalas svārkos no Stabu ielas stÅ«ra mājas un piedāvāja pavisam citu situācijas risinājumu, kam Andrejs Krastiņš jau ar segvārdu “Varis" piekrita, ilgi nedomājot. Å…emot vÄ“rā, ka politiÄ·a gados Andrejam Krastiņam bija neapslāpÄ“jama kāre uz kvalitatÄ«vu viskiju, kam pa virsu jāuzpÄ«pÄ“ Camel cigaretes, aprakstÄ«tais notikums pilnÄ«gi ticams.

PatiesÄ«bā Maigurs StrÄ«Ä·is un Anna Potapova ir tikai ilustrācija Andreja Krastiņa gadÄ«jumam. Vai otrādi? Desmitiem, ja ne simtiem cilvÄ“ku tieši šÄdi aizpildÄ«ja valsts militārās un drošÄ«bas struktÅ«ras, ar laiku auga karjerā un vÄ“lāk bÄ«dÄ«ja krÄ“slos jau savus cilvÄ“kus, kuri turpina aktÄ«vi strādāt vÄ“l šodien. Specdienestu bijušo darbinieku vidÄ“ pat cirkulÄ“ specifisks termins "Krastiņa iesaukums “.

Un tomÄ“r - kāds sakars tam visam ar VID? Tikai versijas lÄ«menÄ«. MÅ«su lielajam kaimiņam jau pāris gadus pirms Krimas okupācijas, bet jo vairāk pÄ“c starptautisko sankciju ieviešanas radās objektÄ«va nepieciešamÄ«ba tā saucamās “varas vertikāles” saglabāšanai, nodrošinot maksimāli iespÄ“jamo savu specdienestu kontroli pār dabÄ«go izrakteņu eksportu un starptautisko norÄ“Ä·inu naudas plÅ«smām.

Šajā situācijā Latvija, caur kuras ostām dažādu kalibru Krievijas zagļi eksportÄ“ja dabas bagātÄ«bas, bet naudu atmazgāja RÄ«gas bankās kā lielizmÄ“ra ārzonas veļasmašÄ«nā, kļuva lieka. Krievijas eksportam bija jānotiek caur Krievijas ostām, un naudai jāpaliek Krievijā.

Kas bÅ«tiski? Tā kā Krievija tieši un ātri ietekmÄ“t procesus Latvijā nevarÄ“ja, tā uzdeva saviem ietekmes aÄ£entiem jautājumu sakārtot ar ASV rokām. Bankām skābeklis tika piegriezts ar Ilmāra RimšÄ“viča dalÄ«bu, kura tiešie ziņojumi ASV izjauca ne vienas vien bankas darbÄ«bu.

Par RimšÄ“viča kunga vairāk nekā draudzÄ«gajām saiknÄ“m ar VDK un Krievijas militāri rÅ«pniecisko kompleksu (lasi - izlÅ«košanu) šaubu nav, un par šo tÄ“mu iznākusi grāmata. ParalÄ“ls solis bija piebeigt Latvijas tranzÄ«tostu darbÄ«bu.

RÄ«gas un Ventspils ostu lielākie un patiesie beneficiāri bija visiem zināmie 3A žuļiki vietÄ“jo oligarhu paskatā. Tā vietā, lai šos valsts un budžeta izzadzÄ“jus vienkārši ietupinātu, tika izspÄ“lÄ“ts KNAB teātris ar cīņu pret oligarhiem, lÄ«dz beidzot galvenais žuļiks iesÄ“dināts jau ar ASV rokām MatÄ«sa ielā, kur tagad tÄ“lo politieslodzÄ«to.

AtslÄ“gas cilvÄ“ki šajā procesā: Anna Potapova - Maigurs StrÄ«Ä·is - Juris Jurašs - Aigars Sparāns - Jānis Bordāns. Visi savi čomi, Krievijas čomi.

Lai krievu fendermaņiem pilnÄ«bā nogrieztu interesi par Pribaltiku un JÅ«rmalu, tika aizklapÄ“ti visi jaunie viļņi, jurmalinas un cita veida balagāni, bet vadošÄs kaimiņa estrādes zvaigznes iekļautas melnajos sarakstos. VÄ“sā mierā to paveica ārlietu ministrs Edgars RinkÄ“vičs.

Ir vÄ“rts piestāt. "1995. gadā sāka strādāt AizsardzÄ«bas ministrijā, sākumā kļuva par Politikas departamenta vecāko referantu (lÄ«dz 1996. gada martam), 1996. gadā uz pusgadu kļuva par departamenta direktoru. PÄ“c tam E. RinkÄ“vičs lÄ«dz 1997. gada maijam bija ministrijas valsts sekretāra vietnieks aizsardzÄ«bas politikas jautājumos. 1997. gada maijā kļuva par ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildÄ«tāju, tā paša gada augustā — valsts sekretāru.

Laikā no 1998. lÄ«dz 2004. gadam E. RinkÄ“vičs bija partijas "Latvijas ceļš" biedrs. 1998. gada februārÄ« viņš kļuva par Baltijas valstu un ASV partnerÄ«bas hartas nosacÄ«jumu izpildes komisijas divpusÄ“jās aizsardzÄ«bas un militāro jautājumu darba grupas vadÄ«tāju no Latvijas puses. No 2002. lÄ«dz 2003. gadam darbojies delegācijā sarunās par Latvijas

iestāšanos NATO (delegācijas vadÄ«tāja vietnieks), no 2005. gada lÄ«dz 2007. gada janvārim vadÄ«jis NATO valstu un valdÄ«bu sanāksmes organizācijas biroju. 2008. gada oktobrÄ« beidza valsts sekretāra darbu, lai kļūtu par Valsts prezidenta kancelejas vadÄ«tāju. Kancelejas vadÄ«tājs bija lÄ«dz 2011. gada jÅ«lijam.”

Divu gadu laikā šis pilsonis no vecākā referanta aizrokas lÄ«dz ministrijas valsts sekretāram. Analogi tikai Arkādijs Gaidars, kurš 14 gadu vecumā Krievijas pilsoņu kara frontÄ“s it kā pulkus komandÄ“ja.

Maza nianse - tieši AizsardzÄ«bas ministrijā tieši Edgars RinkÄ“vičs bija tas, kurš ministru Andreju Krastiņu sagaidÄ«ja no ārzemju komandÄ“jumiem RIX un pa ceļam uz RÄ«gas centru informÄ“ja par svarÄ«gāko prombÅ«tnes laikā. Ne parlamentārais sekretārs, ne valsts sekretārs, ne MPD priekšnieks, ne NBS komandieris, bet 24 gadus vecs jaunietis.

Tieši caur Edgara RinkÄ“viča rokām uz Andreja Krastiņa galda gÅ«lās Jāņa Sārta rakstÄ«tās ministra runas, kam pats ministrs bija par slinku. Informācija dzelzsbetonÄ«ga - no tā laika ministra biroja darbinieka.

lepriekšnorādÄ«tais nebÅ«tu pabeigts vÄ“l bez vienas nianses. Tāda lieta kā Finanšu izlÅ«košanas dienests. Saprotams, ka šÄ« dienesta rÄ«cÄ«bā ir jau slÄ“gto Latvijas komercbanku desmitu gadu darbÄ«bas arhÄ«vi par miljardiem šeit atmazgātu, bet Krievijā nozagtu finanšu resursu. Kā jÅ«s, cienÄ«tie lasÄ«tāji, domājat, šÄda informācija interesÄ“ Krievijas specdienestus? Kā jÅ«s domājat - šÄda informācija jau ir nodota zÄ“niem Zilupes otrā krastā?

Visi noziegumi, kurus ik dienu pastrādā atsevišÄ·i VID darbinieki, pie kam ne zemākā ranga, un kuri Latvijas budžetam ik gadu rada zaudÄ“jumus ar 9 ciparu skaitļiem, iespÄ“jami tikai un vienÄ«gi viena apstākļa pÄ“c. BezdarbÄ«ba no valsts drošÄ«bas iestāžu puses. BezdarbÄ«ba tāpÄ“c, ka “Krastiņa iesaukums” nav vÄ“l beidzis dienÄ“t un strādāt.

Lai šeit komentāros nerakstÄ«tu, ka esmu izkÅ«kojusi veselo saprātu, iesaku papÄ“tÄ«t, kur šodien strādā bijusÄ« Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze PÄ“tersone - Godmane vai bijusÄ« finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola? PapÄ“tÄ«t, kāda lÄ«meņa pielaides šÄ«m personām savlaik izsniegtas? Galvenais - kas vai kuri izsnieguši? PapÄ“tÄ«t, kam faktiski pieder vai kas kontrolÄ“ šo visnotaļ gudro un simpātisko dāmu darbavietas: Latvijas Gāze, GASO un pat FIDE ?