Iesaki rakstu:

Pagaidām skaļi izskanÄ“jis tikai fakts par plānoto RÄ«gas PedagoÄ£ijas un izglÄ«tÄ«bas vadÄ«bas akadÄ“mijas (RPIVA) pievienošanu Latvijas Universitātei (LU), tomÄ“r neoficiāli ir zināms, ka plāni ir daudz grandiozāki un LU pievienot grasās visas reÄ£ionālās un nelielās augstskolas šÄdā veidā un šÄdā secÄ«bā.

1.solis: RPIVA pievienošana LU (RPIVA KuldÄ«gas, Tukuma, Ventspils filiāles pievienošana Liepājas Universitātei, RPIVA CÄ“su filiāles pievienošana Vidzemes augstskolai). Reorganizācijas termiņš - 31.08.2017.

2.solis: Liepājas JÅ«rniecÄ«bas koledžas pievienošana RTU, Daugavpili medicÄ«nas koledžas pievienošana Daugavpils Universitātei. Reorganizācijas termiņš - 31.08.2017.

3.solis: Latvijas Sporta pedagoÄ£ijas akadÄ“miju pievienošana LU. Reorganizācijas termiņš - 31.08.2018.

4.solis: Latvijas KultÅ«ras akadÄ“mijas, Latvijas Mākslas akadÄ“mijas, Jāzepa VÄ«tola Latvijas MÅ«zikas akadÄ“mijas pārņemšana no KultÅ«ras ministrijas IZM pārziņā un pievienošana LU (veidojot jaunu augstskolu – Latvijas KultÅ«ras universitāti, veidojot to kā LU aÄ£entÅ«ru). Reorganizācijas termiņš - 31.08.2018.

5.solis: Daugavpils Universitāti, Vidzemes augstskolu, RÄ“zeknes TehnoloÄ£iju augstskolu, Liepājas Universitāti pārveidot par Latvijas ReÄ£ionālo universitāti. Reorganizācijas termiņš - 31.08.2018.

Imesls ir gauži triviāls – LU maksātnespÄ“ja un mÄ“Ä£inājums glābt šo augstskolu no bankrota. LÅ«k, daži skaitļi.

2015.gadā studÄ“jošo skaits LU salÄ«dzinājumā ar 2010.gadu ir ievÄ“rojami samazinājies.  Ja 2010.gadā LU bija 17 994 studentu, tad 2015.gadā to skaits saruka lÄ«dz 13 055 jeb par 27,4%.

Turklāt studÄ“jošo skaits kopš 2010.gada samazinās katru gadu, bet Ä«paši strauji ir krities par maksu studÄ“jošo skaits – par 45,4%.

LU budžeta kopÄ“jie ieņēmumi kopš 2010.gada no 85,2 miljoniem eiro ir pieauguši lÄ«dz 102,6 miljoniem eiro. TomÄ“r jāatzÄ«mÄ“, ka lielu daļu no šÄ« ieņēmumu pieauguma veido dažādu Eiropas struktÅ«rfondu projektu finansÄ“jums un LU aÄ£entÅ«ru (zinātniskie institÅ«ti un koledžas) budžeta finansÄ“jums. Ja aplÅ«ko LU ieņēmumus, atskaitot šos finansÄ“jumus, tad izrādās, ka LU ieņēmumi 2015.gadā salÄ«dzinājumā ar 2010.gadu ir kritušies par 5,7 miljoniem eiro jeb 11,1%.

Lai finansÄ“tu visus plānotos izdevumus un investÄ«cijas, LU sākot ar 2012.gadu ir bijusi spiesta ņemt ilgtermiņa aizņēmumus, un 2015.gada beigās tie ir sasnieguši jau 9,2 miljonus eiro.

Ä»oti bÅ«tiski 2015.gadā salÄ«dzinājumā ar 2011.gadu ir pieaugušas LU Ä«stermiņa saistÄ«bas – no 15,0 miljoniem eiro lÄ«dz 30,4 miljoniem eiro. Tajā pašÄ laikā LU apgrozāmie lÄ«dzekļi ir nevis pieauguši, bet gan samazinājušies no 24,9 miljoniem eiro lÄ«dz 15,2 miljoniem eiro.

Tas norāda, ka LU finansiālais stāvoklis ir bÅ«tiski pasliktinājies. Ja 2011.gadā LU Ä«stermiņa likviditātes koeficients (apgrozāmie lÄ«dzekļi pret Ä«stermiņa saistÄ«bām) bija 1,66, tad 2015.gadā tas samazinājās lÄ«dz 0,50. ŠÄds koeficients ir uzskatāms par nepietiekamu un liecina par to, ka LU atrodas sarežģītā finanšu stāvoklÄ« un tās Ä«stermiņa saistÄ«bas divas reizes pārsniedz apgrozāmos lÄ«dzekļus.

Neoficiāli arÄ« zināms, ka LU prorektors eksakto, dzÄ«vÄ«bas un medicÄ«nas zinātņu jomā Valdis Segliņš apbraukājis reÄ£ionālo augstskolu rektorus un piedāvājis siltas vietiņas LU, ja viņi atbalstÄ«s augstskolas pievienošanu LU. Diez vai pats Segliņš un uzrunātie rektori atzÄ«sies, ka šÄdas vizÄ«tes ir bijušas, tomÄ“r žurnālistiem bÅ«tu vÄ“rts painteresÄ“ties.