Iesaki rakstu:

PagājušÄ gadsimta sākumā radikāli noskaņoti kreisie aktÄ«visti, aizrāvušies ar Marksa idejām, mudināja lÄ«dz pamatiem noārdÄ«t veco pasauli, lai tās vietā uzceltu jaunu – tādu, kur viss piederÄ“tu visiem un visi bÅ«tu vienlÄ«dzÄ«gi. Tiesa, ar noārdÄ«šanu revolucionāriem sekmÄ“jās daudz labāk nekā ar celšanu.

Kopš pirmās sociālistiskās revolÅ«cijas ir pagājuši 100 gadi, un vÄ“sture ir apliecinājusi, par kādu prātam neaptveramu postu un ļaunumu ir izvÄ“rtušÄs komunisma idejas, kuru vārdā ir nobendÄ“ti miljoni nevainÄ«gu cilvÄ“ku un miljoniem ir tikusi izpostÄ«ta dzÄ«ve.

VarÄ“tu domāt, ka pasaule riebumā novÄ“rsÄ«sies no šÄ«s utopijas, taču skarbā realitāte liecina, ka marksisma sÄ“rga turpina izplatÄ«ties, pārņemot ne vien Rietumu humanitāro universitāšu vidi un globālistu rÄ«cÄ«bas programmas, bet pat tādu cilvÄ“ku prātus, kas paši vai kuru vecāki piedzÄ«vojuši komunistu diktatÅ«ru.

“Desmit dienas, kas satricināja pasauli” – tā amerikāņu žurnālists un sajÅ«smināts notikumu aculiecinieks Džons RÄ«ds nosauca savu grāmatu par 1917. gada bandÄ«tisko apvÄ“rsumu Krievijā jeb tā saukto “Lielo oktobra sociālistisko revolÅ«ciju”, kas kļuva par radikālu pavÄ“rsienu ne vien Krievijas, bet arÄ« pasaules vÄ“sturÄ“.

“Simt dienas, kas satricināja pasauli un satracināja sociālistus” – tā varÄ“tu nosaukt ASV 47. prezidenta Donalda Trampa otrās prezidentÅ«ras pirmās 14 nedēļas, ko pats viņš dÄ“vÄ“ par veselā saprāta revolÅ«ciju, taču tikpat labi to var vÄ“rtÄ“t arÄ« kā kontrrevolÅ«ciju, jo

Trampa un viņa administrācijas mērķis ir atlabot un atjaunot to, ko Marksa ideju pārņemtiem aktīvistiem ir izdevies sagraut un izpostīt.

Un tas nenoliedzami ir radikāls pavērsiens ne vien Amerikas, bet arī pasaules vēsturē.

Viktors Deiviss Hansons, vÄ“sturnieks un politikas komentÄ“tājs, vairāk nekā 20 grāmatu autors, Trampa otrās prezidentÅ«ras pirmās 100 dienas vÄ“rtÄ“ kā “vÄ“l fundamentālāku pavÄ“rsienu par Reigana revolÅ«ciju, kas restartÄ“ja Amerikas ekonomiku un uzvarÄ“ja Aukstajā karā”.

Kā varÄ“ja notikt, ka Amerika, kas Reigana laikā bija brÄ«vo Rietumu simbols, dažos gadu desmitos pārvÄ“rtās par sociālisma sÄ“rgas pārņemtu valsti? Un kā varÄ“ja notikt, ka par šÄ«s sÄ“rgas izplatÄ«tāju ir kļuvusi demokrātu partija?

Džons Kenedijs un senators Alberts Herlongs, abi demokrāti un pārliecināti antikomunisti, jau 60. gadu sākumā brÄ«dināja amerikāņus no globālas komunistu sazvÄ“restÄ«bas. LÄ«dzÄ«gu brÄ«dinājumu 80. gados izteica Tomass ŠÅ«manis (Ä«stā vārdā Jurijs Bezmenovs) grāmatā “MÄ«lestÄ«bas vÄ“stule Amerikai”. Taču daudziem tolaik tas šÄ·ita grÅ«ti noticams. Komunistu un sociālistu Ä«patsvars bija niecÄ«gs, un KonstitÅ«cijā ierakstÄ«tās brÄ«vÄ«bas šÄ·ita garantÄ“tas uz mūžu mūžiem.

Vairāk par to var uzzināt ŠEIT, ŠEIT un ŠEIT.

PavÄ“rsiena punkts iezÄ«mÄ“jās 2000. gadā, kad par demokrātu partijas galveno donoru kļuva Džordžs Soross. Grāmatā “Amerikas pārākuma burbulis” viņš Amerikas Savienotās Valstis dÄ“vÄ“ par “draudu pasaulei”, bet republikāņus – par “tirgus ekonomikas fundamentālistu” un “reliÄ£isko fundamentālistu” nešÄ·Ä«stās savienÄ«bas bÄ“rniem. Soross neslÄ“pj, ka cÄ«nās nevis par demokrātiem, bet pret republikāņiem, jo viņš, ateists bÅ«dams, neatzÄ«st republikāņu pārstāvÄ“tās konservatÄ«vās vÄ“rtÄ«bas.

Nepieļaut republikāņu nākšanu pie varas, Sorosa paša vārdiem sakot, ir viņa “dzÄ«ves galvenais fokuss” un “dzÄ«vÄ«bas un nāves jautājums”.

Soross ir par atvÄ“rtām robežām, sadales ekonomiku un “voukisma” ideoloÄ£iju, kas ar viņa finansiālu atbalstu tiek izplatÄ«ta ASV koledžās un universitātÄ“s, kā arÄ« tādos medijos kā “The New York Times”, “The Washington Post”, “The Associated Press”, CNN, ABC, MSNBC un vÄ“l daudzos citos. Rezultātā demokrātu partija ceturtdaļgadsimta laikā tiktāl ir sasvÄ“rusies pa kreisi, ka to ir pametuši ne vien daudzi ierindas biedri, bet arÄ« tādi seni un pārliecināti demokrāti kā Tulsija Gabarda un Roberts Kenedijs jaunākais, kas abi vÄ“l nesen kandidÄ“ja uz prezidenta amatu no demokrātu partijas.

Kāds varÄ“tu bÅ«t mÄ“rÄ·is? Intervijā izdevumam “Los Angeles Times” Soross savulaik atklāja, ka ir ieguldÄ«jis milzu summas, lai pārveidotu bijušÄs padomju republikas pÄ“c saviem ieskatiem, un lepojas ar to, ka “padomju impÄ“rija” tagad ir pārvÄ“rtusies par “Sorosa impÄ“riju”. ArÄ« Eiropas SavienÄ«bā viņš ir ieguldÄ«jis ne mazums lÄ«dzekļu, un dekonstrukcija te rit pilnā sparā: islāmisms un “voukisms” Eiropu grauj sociāli, bet eirobirokrāti un viņu uztieptais “zaļais kurss” – ekonomiski.

Palicis vÄ“l pÄ“dÄ“jais bastions – ASV, kur viss jau bija sagatavots pārejai uz sociālismu.

Taču notika neparedzÄ“tais. ParādÄ«jās Donalds Tramps, Amerikā labi zināms bÅ«vuzņēmÄ“js miljardieris un populārs TV šova vadÄ«tājs, mediju ieredzÄ“ts un mÄ«lÄ“ts. Tas pats Donijs, kam CNN tiešajā Ä“terā gan Lerijs Kings, gan Opra Vinfrija vairākkārt bija jautājuši, vai viņš nebÅ«tu ar mieru kļūt par ASV prezidentu. Lerijam Kingam 1987. gadā Tramps atbildÄ“ja: “NÄ“, tāda nodoma man nav. Taču es gribu, lai šÄ« problÄ“ma [asimetriskie tarifi, – V.B.] tiktu atrisināta. Mums ir lieliska valsts, mÄ“s nedrÄ«kstam pieļaut tās izputināšanu.” Bet Oprai Vinfrijai viņš atteica: “NÄ“, šÄdu iespÄ“ju es varÄ“tu apsvÄ“rt vienÄ«gi tad, ja Amerika bÅ«tu briesmās.”

Ka Amerika ir briesmās, to Tramps acÄ«mredzot sajuta 2015. gadā, kad paziņoja, ka kandidÄ“s prezidenta vÄ“lÄ“šanās. Un pÄ“kšÅ†i viss pārmainÄ«jās. Sorosa kabatas mediji un pat Opra Vinfrija, kas vÄ“l nesen bija cÄ“lusi Doniju debesÄ«s, sāka viņu nomelnot un zākāt, vispirms par “rudo klaunu”, tad par “tirānu”, “fašistu” un “diktatoru, kas apdraud demokrātiju”.

LÄ«dzÄ«gu attieksmes maiņu vÄ“lāk piedzÄ«voja arÄ« Īlons Masks, kas no brÄ«numbÄ“rna un ģēnija vienā mirklÄ« pārtapa par “rasistu”, “savtÄ«gu oligarhu” un “nacistu” tikai tādēļ, ka sāka cÄ«nÄ«ties pret cenzÅ«ru un kleptokrātiju.

Lai bÅ«tu kā bÅ«dams, taču “rudajam klaunam” izdevās kļūt par ASV 45. prezidentu un pÄ“c tam par 47. prezidentu, turklāt otrajā reizÄ“ izcÄ«not uzvaru visās septiņās svārstÄ«gajās pavalstÄ«s un iegÅ«stot uzticÄ«bas mandātu no vairāk nekā 77 miljoniem amerikāņu.

Un arÄ« patlaban tikai 4% vÄ“lÄ“tāju, kas balsojuši par Trampu, nožēlo savu izvÄ“li, kamÄ“r amerikāņu vairums atbalsta prezidenta pārstāvÄ“tās vÄ“rtÄ«bas un rÄ«cÄ«bas programmu, lai gan viņa nomelnošana nav mitÄ“jusies ne uz mirkli.

Amerikas Mediju pÄ“tÄ«jumu centra aprÄ«lÄ« veiktā analÄ«ze atklāj, ka 92% Trampa darbÄ«bai veltÄ«to komentāru, kas kopš 20. janvāra ir parādÄ«jušies korporatÄ«vajos medijos, Ä«paši kanālos ABC, CBS un NBC, bijuši negatÄ«vi, vienpusÄ“ji un tendenciozi.

Turklāt demokrātu kontrolÄ“tie mediji ir izplatÄ«juši virkni viltus ziņu, kuru saraksts un atspÄ“kojums 29. aprÄ«lÄ« tika publicÄ“ts Baltā nama paziņojumā, kas lasāms ŠEIT.

Daļa šo viltus ziņu ir parādÄ«jusies arÄ« Latvijas mediju telpā. TomÄ“r galvenais ir tas, ka Latvijas Sabiedriskie mediji joprojām nespÄ“j vai varbÅ«t nevÄ“las saprast, ka

runa ir nevis par personu, kam ir rudi mati, Ä«patnÄ“js izteiksmes veids un nepārvarama tieksme paslavÄ“t sevi, bet par ASV 47. prezidentu, ko vÄ“lÄ“tāji ir nolÄ«guši konkrÄ“tam darbam – izglābt Ameriku no sociālisma sÄ“rgas.

SolÄ«ts – darÄ«ts.

Nelegālā imigrācija, inflācija un dženderisms – šie bija galvenie jautājumi, kas pirms vÄ“lÄ“šanām satrauca vairumu amerikāņu.

Harisas saukļi kopš 2020. gada bija “Defund the police”, “Abolish ICE”, “No person is illegal” – pārtraukt finansÄ“jumu policijai, atcelt robežsardzi, neviens nav nelegāls. Neilgi pirms vÄ“lÄ“šanām viņa gan nedaudz mainÄ«ja retoriku, taču nemainÄ«gs palika Harisas sauklis “Everybody needs to be woke” – visiem ir jākļūst “voukistiem”. Ar viņas ziņu robežas pārkāpÄ“jiem par nodokļu maksātāju naudu tika piešÄ·irts bezmaksas transports un pajumte viesnÄ«cās, kā arÄ« veselÄ«bas apdrošināšana un naudas karte ikdienas tÄ“riņiem.

Tramps solÄ«ja pārtraukt nelegālo imigrāciju, samazināt inflāciju un izskaust “voukisma” ideoloÄ£iju.

PrezidentÅ«ras pirmajā dienā Tramps izsludināja ārkārtas stāvokli uz dienvidu robežas, uzsverot, ka ikviens, kas ir nelikumÄ«gi šÄ·Ä“rsojis ASV robežu un šÄdi pārkāpis federālo likumu, tiks deportÄ“ts turp, no kurienes ieradies. Ä€rkārtas stāvoklis tika izsludināts arÄ« enerģētikā, jo enerÄ£ijas cena ietekmÄ“ ne vien valsts drošÄ«bu, bet arÄ« pilnÄ«gi visas izmaksas.

PriekšvÄ“lÄ“šanu cīņā Tramps uzsvÄ“ra vārda brÄ«vÄ«bas fundamentālo nozÄ«mi: “Ja šÄ« galvenā brÄ«vÄ«ba tiek mums atņemta, arÄ« pārÄ“jās brÄ«vÄ«bas sabrÅ«k, tas ir domino efekts.” Tādēļ jau pirmajā dienā viņš parakstÄ«ja rÄ«kojumu, kas atceļ Baidena administrācijas ieviesto cenzÅ«ru.

TanÄ« pašÄ dienā Tramps parakstÄ«ja arÄ« virkni citu svarÄ«gu rÄ«kojumu, ar kuriem tika noteikts, ka ASV ir tikai divi dzimumi, ka sporta sacensÄ«bās vÄ«rieši vairs nevarÄ“s startÄ“t sieviešu konkurencÄ“, ka tiks aizliegtas dzimuma maiņas operācijas nepilngadÄ«giem bÄ“rniem, ka LGBT ideoloÄ£ija un kritiskā rasu teorija tiks izskausta no izglÄ«tÄ«bas programmām:

“Skolai atkal ir jākļūst par vietu, kur izglÄ«to, nevis indoktrinÄ“.”

Tramps paziņoja, ka viņa administrācijas rÄ«cÄ«bas plāna galvenie punkti ir nodokļu samazināšana, valsts vÄ“sturÄ“ lielākā birokrātiskās pārraudzÄ«bas atcelšana, federālo tÄ“riņu radikāla samazināšana un to caurspÄ«dÄ«gums, mÄ“rÄ·tiecÄ«gi tarifi, enerģētiskās neatkarÄ«bas atgÅ«šana un ka “iekļāvÄ«gās dažādÄ«bas” jeb DEI programma ir atcelta un Amerika atkal kļūst par valsti, kur cilvÄ“ki tiek vÄ“rtÄ“ti nevis pÄ“c viņu ādas krāsas, nacionālās piederÄ«bas vai dzimuma, bet pÄ“c viņu profesionālās kvalifikācijas un nopelniem.

Kopumā 100 dienās prezidents ir parakstÄ«jis 142 rÄ«kojumus, kā arÄ« Leikenas Railijas likumu, kas “atjauno veselo saprātu mÅ«su salauztajā imigrācijas sistÄ“mā”. Likums ir nosaukts medicÄ«nas studentes vārdā, kuru izvaroja un noslepkavoja agrāk sodÄ«ts kriminālnoziedznieks no VenecuÄ“las, kas Baidena laikā bija nelegāli šÄ·Ä“rsojis robežu, ticis aizturÄ“ts un nosacÄ«ti atbrÄ«vots saskaņā ar administrācijas tolaik pieņemto imigrācijas politikas noteikumu “catch and release” (noÄ·er un palaid vaļā).

Šis ir Ä«paši nozÄ«mÄ«gs pavÄ“rsiens ASV vÄ“sturÄ“, jo Baidena laikā robežu nelegāli šÄ·Ä“rsoja 10 000 cilvÄ“ku dienā, vairāk nekā 300 000 mÄ“nesÄ«, 12 miljoni četros gados, starp kuriem pÄ“c oficiālām ziņām vien ir 663 000 kriminālnoziedznieku, no kuriem 13 000 ir tikuši notiesāti par slepkavÄ«bu, 15 000 – par izvarošanu, bet 55 000 – par bÄ«stamu narkotiku izplatÄ«šanu.

Tagad robeža ir faktiski slēgta.

“Kopš prezidenta Donalda Dž. Trampa stāšanās amatā viņš un viņa administrācija ir izveidojuši drošÄko robežu mÅ«sdienu Amerikas vÄ“sturÄ“,” teikts Baltā nama paziņojumā. “Prezidents Tramps ir turÄ“jis vÄ“lÄ“tājiem doto solÄ«jumu, ar to ievadot lÄ«dz šim nepieredzÄ“tu iekšzemes drošÄ«bas Ä“ru.”

Taču Tramps solÄ«ja ne vien slÄ“gt robežu, bet arÄ« deportÄ“t visus valsti pārplÅ«dinājušos nelegāļus. Kā pirmie tiek meklÄ“ti, arestÄ“ti un izsÅ«tÄ«ti Ä«paši smagos noziegumos apsÅ«dzÄ“tie. LÄ«dz šim kopumā arestÄ“ti ir 158 000, deportÄ“ti – 139 000.

Otrdien, 6. maijā, federālie dienesti arestÄ“ja bandu, kuras seši locekļi ir nelegālie imigranti, kas saistÄ«ti ar Ä«paši bÄ«stamu narkotiku tirdzniecÄ«bas organizāciju. KonfiscÄ“ts valsts vÄ“sturÄ“ lielākais narkotisko vielu daudzums – vairāk nekā 400 kg fentanila.

Fentanils ir sintÄ“tisks opiāts, kas jau ar otru lietošanas reizi rada atkarÄ«bu. PÄ“dÄ“jos četros gados fentanila pārdozÄ“šana ir kļuvusi par galveno nāves cÄ“loni amerikāņiem vecumā no 18 lÄ«dz 34 gadiem. Nogalināt var tik vien kā 2 miligrami fentanila.

“MÅ«su pilsÄ“tu ielas tiek pārplÅ«dinātas ar masu iznÄ«cināšanas lÄ«dzekli, kura izejvielas ražo Ķīnā, pārsÅ«ta uz Meksiku, kur no tām pagatavo tabletes, ko nelegāli ieved mÅ«su valstÄ« pār Meksikas un Kanādas robežu. Ik gadus fentanils kļūst par nāves cÄ“loni 75 000 amerikāņu,” preses konferencÄ“ teica Ä£enerālprokurore Pamela Bondi.

Iekšzemes drošÄ«bas departaments maijā ir paziņojis, ka ikviens nelegālais imigrants, kas vÄ“las doties mājās labprātÄ«gi, nevis roku dzelžos un eskorta pavadÄ«bā, saņems 1000 dolāru ceļa izdevumiem.

Vēstījums ir nepārprotams: kļūt par ASV pilsoni var tikai likumīgā kārtā.

Bet kāpÄ“c tad demokrāti tik nikni pretojas robežas slÄ“gšanai un nelegālo imigrantu deportācijai? Īlons Masks to paskaidro Ä«si: plāns bija nelegālos imigrantus vai nu steidzamÄ«bas kārtā naturalizÄ“t, vai vienkārši ļaut viņiem piedalÄ«ties vÄ“lÄ“šanās, jo demokrātu pārvaldÄ«tajās pavalstÄ«s vÄ“lÄ“šanu iecirknÄ« nav jāuzrāda personas apliecÄ«ba.

Tas demokrātiem nodrošinātu uzvaru vÄ“lÄ“šanās, un sociālisms bÅ«tu pārņēmis pilnÄ«gi visu Ameriku.

Ne mazāk svarÄ«gs jautājums ir enerģētiskā neatkarÄ«ba. Tramps ir atcÄ“lis Baidena “zaļā kursa” prasÄ«bas un liegumu izmantot fosilo kurināmo. Turpmāk katrs pats varÄ“s izvÄ“lÄ“ties, kāda veida automobili iegādāties, netiks finansÄ“ti jauni ātrgaitas dzelzceļa projekti, toties atsāks darboties gadiem slÄ“gtās ogļu atradnes, ļaujot dedzināt ne vien dabasgāzi, bet arÄ« tÄ«ras ogles. Taču galvenais – tiek atsākta programma “Drill, baby, drill”.

Īsa atkāpe par naftas ieguves ietekmi uz ģeopolitisko situāciju: kad 2008. gadā Krievija iebruka Gruzijā, naftas cena bija 140 dolāru par barelu jeb mucu, kad 2014. gadā Krievija okupēja Donbasu un anektēja Krimu, naftas cena bija 115 dolāru par mucu, kad 2022. gadā Krievija sāka pilna apmēra karu pret Ukrainu, naftas cena bija 120 dolāru par mucu. Trampa pirmās prezidentūras laikā naftas zemākā cena bija 20 dolāru par mucu, bet caurmēra cena bija 53 dolāri par mucu. Rezultātā no 2017. līdz 2021. gadam Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos konflikti gandrīz pavisam apsīka. Arī Ķīna neizvirzīja pretenzijas Taivānai, un Gazas sektorā valdīja pamiers.

Patlaban naftas cena ir kritusies līdz 54 dolāriem par mucu, kas ir laba ziņa ukraiņiem un arī mums, jo sāpīgi trāpa Krievijas militāro budžetu, kas pārtiek no naftas un gāzes eksporta.

Par inflāciju. Ar Harisas izšÄ·irÄ«go balsi 2022. gadā tika pieņemts Inflācijas samazināšanas likums, kas, pÄ“c viņas pašas teiktā, bija “lielākais ieguldÄ«jums klimata jomā un tÄ«ras enerÄ£ijas ražošanā”. Rezultātā inflācija nevis samazinājās, bet pieauga, kļūstot par lielāko pÄ“dÄ“jos 40 gados.

Tagad inflācija ir samazinājusies līdz tam līmenim, kāds bija Trampa pirmās prezidentūras laikā.

Turklāt valstÄ« ir izveidoti gandrÄ«z 350 000 jaunu darbavietu, un ziņojums par iekšzemes kopproduktu norāda arÄ« uz to, ka ir sasniegts investÄ«ciju pieauguma rekords.

Un vÄ“l kāda Ä«paši svarÄ«gā lieta. Mantojumā no iepriekšÄ“jās administrācijas Tramps saņēma rasu diskriminācijas krÄ«zi jeb tā saukto “iekļāvÄ«gās dažādÄ«bas” (DEI) politiku, kas bija pārņēmusi gan valsts struktÅ«ras, gan privāto sektoru. Pat gaisa satiksmes dispečeri tika pieņemti darbā pÄ“c kvotu principa, nevis pÄ“c viņu spÄ“jām vadÄ«t valsts gaisa satiksmi. Savukārt armijā un drošÄ«bas dienestos atlases kritÄ“riji tika pazemināti, pielāgojot tos sieviešu un transpersonu spÄ“jām. Sievietes var dienÄ“t armijā, taču atlases kritÄ“rijus tādēļ nedrÄ«kst pazemināt.

Tramps vÄ“lÄ“tājiem solÄ«ja pielikt punktu “voukisma” ideoloÄ£ijas diktÄ“tai diskriminācijai. ArÄ« tas ir paveikts.

DEI nodaļas ir slēgtas, cilvēki Amerikā tagad tiek vērtēti nevis pēc viņu ādas krāsas, nacionālās piederības vai dzimuma, bet pēc viņu profesionālās kvalifikācijas, nopelniem un izcilības.

Taču arÄ« tas vÄ“l nav viss. Domājot par uzņēmÄ“jdarbÄ«bas stimulÄ“šanu un federālo tÄ“riņu radikālu samazināšanu, Tramps vÄ“lÄ“tājiem solÄ«ja pārstrukturÄ“t valsts pārvaldi:

“Birokrātu tirānija un izšÄ·Ä“rdÄ«ba ir jāpārtrauc!”

Viņš ir parakstÄ«jis 20 nozÄ«mÄ«gus rÄ«kojumus birokrātiskās pārraudzÄ«bas mazināšanai, kā arÄ« nodibinājis ValdÄ«bas efektivitātes departamentu (DOGE), kas Īlona Maska vadÄ«bā veic nopietnu auditu, atklājot izšÄ·Ä“rdÄ«bu, krāpšanu un federālo lÄ«dzekļu ļaunprātÄ«gu izmantošanu savtÄ«gos nolÅ«kos. Ir apturÄ“ta miljardos lÄ“šama nodokļu maksātāju dolāru nonākšana radikāli kreiso bezpeļņas organizāciju rÄ«cÄ«bā, kas gadiem ir izmantojušas federālā budžeta lÄ«dzekļus nelegālās imigrācijas veicināšanai, LGBT ideoloÄ£ijas izplatÄ«šanai, “zaļā kursa” propagandai un bÄ«stamiem eksperimentiem ar vÄ«rusiem.

DOGE ir atklājis arÄ« ciešu Starptautiskās attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«ras USAID saistÄ«bu ar Džordža Sorosa dibināto AtvÄ“rtās sabiedrÄ«bas fondu, caur kuru nodokļu maksātāju nauda tika izmantota demokrātu partijas interesÄ“s. Vairāk par to var uzzināt ŠEIT.

Vai amerikāņi priecājas par to, ka birokrātu tirānijai un izšÄ·Ä“rdÄ«bai ir pielikts cirvis pie saknes? Lielākā daļa gan, taču ne visi.

Aptaujas liecina, ka 71% demokrātu priecātos, ja Masks nonāktu cietumā.

Vandaļu grupas, bruņojušÄs ar Molotova kokteiļiem un plakātiem “Burn a Tesla, Save Democracy” (sadedzini teslu, izglāb demokrātiju), ir sarÄ«kojušas virkni vardarbÄ«gu grautiņu. IzmeklÄ“šanā noskaidrots, ka šo grautiņu dalÄ«bnieki pārstāv piecas kreiso aktÄ«vistu grupas: “Democratic Socialists of America”, “Troublemakers”, “Disruption Project”, “Indivisible Project” un “Rise & Resist”. Visas šÄ«s grupas finansÄ“ organizācija “ActBlue”, kuras galvenais donors ir Džordžs Soross.

TomÄ“r Masks nenožēlo, ka ir iesaistÄ«jies DOGE darbā, lai gan nebija gaidÄ«jis, ka pretestÄ«ba izpaudÄ«sies tik personiski. Auditā atklātais ir pārspÄ“jis visus viņa un viņa komandas paredzÄ“jumus. PiemÄ“ram, ka sociālās apdrošināšanas datu bāzÄ“ ir 20 miljoni mirušu cilvÄ“ku, ka pabalstu pirmā biznesa sākšanai ir saņēmušas ne tikai personas, kas vecākas par 120 gadiem, bet arÄ« 9 mÄ“nešus vecs zÄ«dainis, ka bezdarbnieka pabalstu saņem ne vien personas, kas vÄ“l nav piedzimušas, bet arÄ« vairāk nekā 100 000 federālo ierÄ“dņu, kas vienlaikus saņem gan algu, gan bezdarbnieka pabalstu.

Tā ir tikai neliela daļa no visa, kas atklāts. Kā Masks pats saka: “Ja mÅ«su darbs bÅ«tu neefektÄ«vs, demokrāti tam nepievÄ“rstu uzmanÄ«bu.” Taču tas ir efektÄ«vs, pat ļoti.

“DOGE komanda jau ir ietaupÄ«jusi gandrÄ«z 200 miljardus nodokļu maksātāju dolāru,” teikts Baltā nama paziņojumā.

Tie gan nav divi triljoni, kā Masks prognozÄ“ja rudenÄ«, bet pagājuši ir tikai trÄ«s mÄ“neši. Un vÄ“l kāds paradokss. Tramps un Masks cÄ«nās pret korupciju un par birokrātiskās pārraudzÄ«bas mazināšanu.

Prezidents, kas samazina valsts kontroli pār sabiedrÄ«bu, nevar bÅ«t fašists.

PÄ“c definÄ«cijas. Viena no galvenajām fašisma pazÄ«mÄ“m ir totāla valsts kontrole pār sabiedrÄ«bu. Tātad Trampu saukāt par “fašistu” un “draudu demokrātijai” var vai nu “noderÄ«gs idiots”, vai propagandists.

Patlaban Trampa komanda gatavo atvieglojumus mazā biznesa Ä«pašniekiem, kas bÅ«s lielākais nodokļu samazinājums Amerikas vÄ“sturÄ“. Demokrāti plāno balsot pret.

Kam ir izdevÄ«gs karš Ukrainā?

Pirmās prezidentÅ«ras laikā Tramps kļuva par otro ASV prezidentu pÄ“dÄ“jo simt gadu vÄ“sturÄ“, kas neiesaistÄ«ja valsti nevienā jaunā karā vai militārā ofensÄ«vā. Viņa laikā pasaules karstajos punktos valdÄ«ja pamiers. Turpretim Baidena laikā sākās gan pilna apmÄ“ra Krievijas karš pret Ukrainu, gan “Hamās” un Irānas uzbrukums IzraÄ“lai.

TāpÄ“c tad, kad Tramps saka, ka šis ir nevis viņa, bet Baidena karš, Trampam ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba.

Baidens apturÄ“ja naftas ieguvi, pārtrauca Trampa sākto letālo ieroču piegādi Ukrainai, atsauca ASV kara flotes kuÄ£us “Donald Cook” un “Roosevelt” no Melnās jÅ«ras, pieļāva katastrofālu militāru izgāšanos Afganistānā – tie bija nepārprotami attieksmes un vājuma signāli. Un pÄ“c tam Baidens noraka lendlÄ«zi un visādi novilcināja caur citiem fondiem Ukrainai piešÄ·irto ieroču piegādi.

TomÄ“r tas nemaina situāciju – vÄ“lÄ“tājiem doto solÄ«jumu izbeigt karu 24 stundās Tramps nav izpildÄ«jis.

Gan tādēļ, ka nepieļaut karu ir vieglāk nekā to apturÄ“t, gan tādēļ, ka par “Ä«pašo sÅ«tni” pārrunām ar Krieviju viņš ir iecÄ“lis StÄ«venu Vitkofu, kas varbÅ«t ir labs nekustamo Ä«pašumu investors un golferis, taču neko nejÄ“dz ne no vÄ“stures, ne no diplomātijas. Un arÄ« Trampam pašam šÄ«s jomas nav tuvas.

TāpÄ“c es augstu vÄ“rtÄ“ju Trampa cīņu ar kleptokrātiju un “voukismu”, taču iebilstu pret tām muļķībām, ko viņam ir gadÄ«jies sagvelzt ārpolitikas jomā. Un ne tikai iebilstu, bet ar faktiem esmu tās vairākkārt atspÄ“kojusi. Tiesa, dažiem to aptvert ir grÅ«ti, jo apziņā ir tikai divas iespÄ“jas – dÄ“mons vai svÄ“tais.

Laimīgā kārtā Tramps beidzot ir sapratis, ka nožņaugt Putinu apskāvienos viņam neizdosies. Un Zelenskis ir sapratis, ka bez Trampa Ukrainai nav izredžu izdzīvot. Jo Krievija ir ieinteresēta turpināt karu.

Un arÄ« Eiropa ir ieinteresÄ“ta, lai karš turpinātos, cik ilgi vien iespÄ“jams.

Citādi tā jau sen bÅ«tu piešÄ·Ä«rusi Ukrainai nepieciešamo bruņojumu – visu un uzreiz, nevis pa tÄ“jkarotei. Un tā neuzturÄ“tu Krievijas militāro kompleksu, pÄ“rkot no Putina gāzi. Kara trešajā gadā Eiropas SavienÄ«ba agresoram par gāzi ir samaksājusi 23 miljardus dolāru, kamÄ“r Ukrainai palÄ«dzÄ«bu ir sniegusi tikai par 19 miljardiem. Sociālisma saÄ“stai Eiropai šis karš ir izdevÄ«gs, jo Ukraina to aizsargā no Putina.

TomÄ“r pats svarÄ«gākais – šis karš ir izdevÄ«gs globālistiem. Galvenais karš notiek nevis Ukrainā, Gazā, SÄ«rijā vai Ä€frikā, bet Rietumos. Tajos Rietumos, kas vÄ“l Reigana laikā bija brÄ«vÄ«bas simbols. Un tas ir karš starp globālo kleptokrātiju un Trampu.

Un tā nu sanāk, ka Tramps ir vienÄ«gais, kas cenšas izbeigt Krievijas izraisÄ«to asinsizliešanu Ukrainā. Kā viņam tas izdosies, rādÄ«s laiks.

Kāpēc Latvijā tik daudzi ienīst Trampu?

VÄ“lÄ“tāji nav uzaicinājuši Trampu kāzās par vedÄ“ju, viņš ir nolÄ«gts smagam un nepateicÄ«gam darbam. Protams, man arÄ« gribÄ“tos, lai Amerikas prezidentam piemistu Zālamana gudrÄ«ba un virseņģeļa Mihaela spÄ“ks. Taču amerikāņi ir ievÄ“lÄ“juši to, ko ir ievÄ“lÄ“juši, – tā darbojas demokrātija.

Bet mani interesē vēl kas cits.

Tramps samazina nodokļus, samazina birokrātisko pārraudzÄ«bu un valsts lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanu, slÄ“dz robežu, deportÄ“ noziedzniekus, likvidÄ“ “iekļāvÄ«gās dažādÄ«bas” uzspiesto kvotu principu, atceļ cenzÅ«ru, atjauno vārda brÄ«vÄ«bu. Vai visu to mÄ“s negribÄ“tu pieredzÄ“t arÄ« Latvijā?

Tad kāpÄ“c tik daudzi latvieši viņu ienÄ«st? Šis raksts ir nevis par Trampu, bet par procesiem Amerikā un pasaulÄ“. Un arÄ« par to, ka Latvijas sabiedriskie mediji neveic tiem likumā noteikto funkciju “nodrošināt viedokļu daudzveidÄ«bu un savā darbā ievÄ“rot objektivitāti, pienācÄ«gu precizitāti un neitralitāti.” Izplatot demokrātu partijas kontrolÄ“to mediju tendenciozos vÄ“stÄ«jumus, Latvijas sabiedriskie mediji sÄ“j cilvÄ“kos aklu naidu pret mÅ«su valsts galveno stratÄ“Ä£isko partneri – republikāņu prezidenta vadÄ«to Ameriku.

Globālisti nekad neaizstāvēs nevienas nacionālas valsts suverenitāti. Pēc definīcijas. Jo globālisms ir par pasauli bez robežām, tautībām, reliģijas un dzimuma.

Globālisti ir gatavi korumpēt jebkuras valsts pārvaldi, nevis aizstāvēt kādas tautas nacionālās intereses un neatkarību.

Nezinu, vai Trampa nÄ«dÄ“ji apzinās, ka darbojas globālās kleptokrātijas labā. Bet ir taču jābÅ«t starp Latvijas sabiedrisko mediju žurnālistiem un redaktoriem vismaz dažiem krietniem un godÄ«giem cilvÄ“kiem. Kad viņi atjÄ“gsies un sapratÄ«s, ka tikuši izmantoti, vai viņiem tad nebÅ«s skumji un kauns?

Bet tie latvieši, kas labticÄ«gi ļaujas maldināmi, vai viņiem neienāk prātā uzdot sev vienkāršu jautājumu: kurš varÄ“tu bÅ«t mÅ«su sabiedrotais bieži pieminÄ“tajā X stundā? Eirobirokrāti un Apvienoto nāciju organizācija? Vai tomÄ“r Amerika, kas sava 47. prezidenta vadÄ«bā cÄ«nās pret progresa mantijā ietÄ“rpto nāves kultu? Vai tomÄ“r Amerika, kas sava 47. prezidenta vadÄ«bā cÄ«nās pret progresa mantijā ietÄ“rpto iznÄ«cÄ«bu?

P.S. Tiem, kas vÄ“las uzzināt vairāk par situāciju Ukrainā, iesaku noskatÄ«ties ukraiņu izcelsmes amerikāņu uzņēmÄ“ja un analÄ«tiÄ·a, platformas “Protect Ukraine Now” dibinātāja Sergeja Ä»ubarska raidierakstu “Kara slepenā vÄ“sture – saruna ar virsnieku Artiju GrÄ«nu” (krievu valodā).

Tiem, kas vÄ“las nesagrozÄ«tu informāciju angļu valodā, iesaku sekot ziņu kanāliem “Daily Signal”, “News Max”, “Fox News”, “Epoch Times”, “Axios”, “Forbes Breaking News” un “New York Post”.