ReÄlajÄ dzÄ«vÄ“, kuru, iespÄ“jams, no RÄ«gas pils logiem grÅ«tÄk saskatÄ«t, problÄ“mas ir gluži citas
JÄnis UrbanoviÄs · 07.09.2021. · Komentāri (0)Rudens sesiju atklÄjot, valsts prezidents Egils Levits informÄ“ja Saeimu, ka ar Latvijas Republikas Satversmi vairs nepietiek “šodienas kompleksajÄ, modernajÄ valstÄ«”. Saeimas deputÄtiem par to gan nebÅ«šot “jÄdomÄ, jÄlauza galva, tikai jÄatstÄj labs mantojums”, jo visu lielo reformÄ“šanas darbu paveikšot pats prezidents, “piedÄvÄjot vajadzÄ«gos instrumentus”.
Atļaušos prezidentam nepaklausÄ«t. “LauzÄ«t galvu” ir katra deputÄta pienÄkums.
Prezidenta skatÄ«jumÄ mÅ«su nelaimju cÄ“lonis ir nepietiekama pÄrnozaru sadarbÄ«ba, un risinÄjums tam – Saeimai dotas tiesÄ«bas iecelt “politiski atbildÄ«gu personu – valsts ministru specifiskÄm jomÄm, kas nav nosegtas ar politiku”. Kuras tÄs ir, viņš neprecizÄ“ja.
Protams, arÄ« tagad spÄ“kÄ esošie likumi ļauj izveidot Ä«pašu uzdevumu ministru posteņus un Ministru kabineta locekļu koleÄ£iÄlas institÅ«cijas sadarbÄ«bai. Bet jÅ«s taÄu atceraties – mums ir tik daudz naudas, ka kabatu spiež. TÄpÄ“c arÄ« ministru un ministriju vajag tik daudz, kÄ vÄ“l nav bijis…
Levita domu atbalstot, varbÅ«t Ministru kabinetÄ vajadzÄ“tu izveidot jaunu posteni – valsts ministru politiskÄs atbildÄ«bas jautÄjumos? Tagad tÄ atbildÄ«ba izsmÄ“rÄ“ta pa visu laukumu, katram ministram pa saujiņai, Ministru prezidentam riekšaviņa. Bet tÄ – ikreiz, kad sastopamies ar varas nespÄ“ju tikt galÄ ar saviem pienÄkumiem, skaidri zinÄsim, ko darÄ«t. PolitiskÄs atbildÄ«bas ministru nost, un braucam tÄlÄk. Gan jau kÄdu grÄ“kÄzi sameklÄ“s, noderÄ“s pieredze ar VakcinÄcijas biroju – atradÄs taÄu cilvÄ“ki, kas piekrita karstas ogles ar plikÄm rokÄm grÄbt, kad pašiem ministriem to darÄ«t negribÄ“jÄs.
AktuÄli nepieciešams bÅ«tu arÄ« darbÄ«bas imitÄcijas valsts ministra postenis, kura galvenais pienÄkums bÅ«tu visu deleģēt. ArÄ« te zinÄmas iestrÄdes jau ir. PiemÄ“ram, ar MK pašu radÄ«to kovida izplatÄ«bas luksoforu. Pašlaik trÄ«s krÄsas deg vienlaikus, satiksme kÄ IndijÄ – brauc visi, un priekšroka tam, kuram skaļÄka taure. TÄpÄ“c luksofora pÄrvaldÄ«bu vajag deleģēt – pašvaldÄ«bÄm vai vÄ“l labÄk skolu direktoriem.
… Bet reÄlajÄ dzÄ«vÄ“, kuru, iespÄ“jams, no pils logiem grÅ«tÄk saskatÄ«t, problÄ“mas ir gluži citas. LielÄs slimnÄ«cas sÄk atteikt plÄnveida palÄ«dzÄ«bu, skolas aiziet karantÄ«nÄ, vakcinÄcijas tempi nevis palielinÄs, bet krÄ«tas. SavukÄrt cenas - gluži pretÄ“ji. Uz tÄ fona rÅ«gst cilvÄ“ku neapmierinÄtÄ«ba, liela nedrošÄ«ba par nÄkotni.
Lai to mainÄ«tu, es sliecos piekrist valsts prezidentam par to, ka nobriedusi nepieciešamÄ«ba “mainÄ«t 1922.gada izpratni par to, kÄ darbojas valdÄ«ba”. Tikai atšÄ·irÄ«bÄ no prezidenta es domÄju, ka mums vajag nevis vairÄk ministru, bet pilnu un konkrÄ“tu atbildÄ«bu no katra jau esošÄ.