Iesaki rakstu:

MÅ«su valstÄ« laiku pa laikam saceļas "vÄ“tra" sociālo tÄ«klu telpā, kurā pastāv pavisam citādāka realitāte, kurā izrādās, ka latvieši dzÄ«vo "19. gadsimta etnogrāfiskajā brÄ«vdabas muzejā", domā "tumsonÄ«gi", "viduslaiku garā" vai pat piekopj "pirmsholokausta domāšanu".

Kritika tiek vÄ“rsta tikai vienā virzienā – pret visu, kas ir saistÄ«ts ar Ä£imenes, laulÄ«bas un tradicionālo vÄ“rtÄ«bu stiprināšanu. Nesen izcÄ“lās "vÄ“tra" par pagājušajā gadā izdotu brošÅ«ru, kas gan nav vÄ“l Tieslietu ministrijas apstiprināta, bet tā jau tika sasaistÄ«ta ar pirmslaulÄ«bu apmācÄ«bu.

Var piekrist, ka šajā brošÅ«rā pieminÄ“tās idejas ir tikai teorijas un minÄ“jumi, kas nebÅ«t nav absolÅ«ta patiesÄ«ba. Tādā laukā kā psiholoÄ£ija tas vispār nav iespÄ“jams, jo cilvÄ“ka psihe ir ārkārtÄ«gi sarežģīta. Sarežģītāka par paša kosmosa plašumiem. Taču tik histÄ“riska reakcija ir nedaudz liekulÄ«ga, jo nāk no cilvÄ“kiem, kas paši nekautrÄ“jas reizÄ“m pretendÄ“t uz patiesÄ«bas monopolu, kaut arÄ« pašu idejas ir vÄ“l juceklÄ«gākas.

Protams, ja ir runa par "stereotipu apšaubÄ«šanu", tad viss, kas uz to ir vÄ“rsts, laikam ir nekritiski apsveicams. Bet varÄ“tu padomāt, ka pirms pāris gadiem šie paši cilvÄ“ki neaizstāvÄ“ja LabklājÄ«bas Ministrijas metodisko materiālu, kurā tika pausts, ka "dzimumlomas ir kaut kas, kam nav objektÄ«va pamatojuma, bet tās ierobežo cilvÄ“ku uzvedÄ«bu un viņu labklājÄ«bu, labsajÅ«tu. (..) VÄ“sturiski cilvÄ“ka bioloÄ£iskais dzimums tika noteikts pÄ“c ārÄ“jām dzimumorgānu atšÄ·irÄ«bām un bÄ“rns tika audzināts atbilstoši savam dzimumam. (..) Neraugoties uz bioloÄ£iskajām atšÄ·irÄ«bām visos lÄ«meņos, lÄ«dzÄ«bu sievietes un vÄ«rieša Ä·ermenÄ« ir daudz vairāk nekā atšÄ·irÄ«bu. (..) AtšÄ·irÄ«bā no priekšstata, ka bÄ“rnam ir dzimums kā konstants un nemainÄ«gs lielums, mÄ“s dzimumlomas iegÅ«šanu uzlÅ«kojam kā procesu, kas norisinās ilgākā laikā un principā var vest daudzos virzienos. Nav vienas galÄ«gās patiesÄ«bas par to, kādiem jābÅ«t zÄ“niem un kādām – meitenÄ“m. ŠÄdu patiesÄ«bu ir daudz, un tās ir mainÄ«gas."1

Ja nepietiek ar šÄdu ideju apšaubāmo dabu un bÄ«stamÄ«bu, tad ir jāpiemin vÄ“l kāds aspekts – bieži vien radikālo liberāļu idejas ir savstarpÄ“ji izslÄ“dzošas. Šeit vietā bÅ«tu jÄ“dziens "dubultdoma" (Doublethink), ko Dž. Orvels min savā grāmatā "1984". Dubultdoma nozÄ«mÄ“ spÄ“ju savā prātā vienlaikus paturÄ“t divus pretÄ“jus uzskatus un abus pieņemt par vienlÄ«dz pareiziem.

Piemēram:

Par geju piedzimst, to nevar izvēlēties. Dzimumu var izvēlēties, tajā nepiedzimst.

Ir muļķīgi lepoties ar kaut ko, kas nav tava izvēle, piemēram, tautību. Proud to be gay!2 .

Ir laiks pārvarÄ“t rasismu, jo tādas rases nemaz neeksistÄ“. Un tas ir jādara baltajiem cilvÄ“kiem, kuri ir darÄ«juši daudz ļauna visai pasaulei.

Darviniskā cīņa par stiprākā izdzÄ«vošanu ir radÄ«jusi vienlÄ«dzÄ«gas, racionālas cilvÄ“ciskas bÅ«tnes, kas ir "baltas lapas", ko tikai samaitā nekrietnā sabiedrÄ«ba.

Demokrātija ir augstākā vērtība, bet, ja demokrātiski var panākt globālismam nevēlamu rezultātu, tad tas ir populisms.

Radikālisms ir slikts, bet, ja "apzinīgs" mazākums rīkojas pret vairākuma interesēm, reizēm tas ir cilvēces labā.

Viss ir subjektÄ«vs, un nekas nevar pretendÄ“t uz absolÅ«tu autoritāti un patiesÄ«bu. Izņemot iepriekšÄ“jo apgalvojumu.

Mums ir jāciena visas kultūras un reliģijas. Rietumu kultūra un kristietība ir ļaunumi.

Masu imigrācija no homofobiskām valstÄ«m ir apvienojama ar lielāku geju tiesÄ«bu paplašināšanu.

Masu imigrācija no valstīm, kur sieviete netiek uzskatīta par līdzvērtīgu būtni, ir apvienojama ar radikālu feminismu.

Tolerance ir viena no Rietumu pamatvērtībām. Konservatīvos var apvainot psihiskos traucējumos, apsūdzēt "naida runā" un uzskatīt par necilvēkiem.

Ä’st gaļu ir slepkavÄ«ba, jo dzÄ«vniekiem ir jÅ«tas. Aborts ir "tiesÄ«bas", jo bÄ“rns ir "šÅ«nu kopums".

Šie bija tikai daži no piemÄ“riem. Aicinu arÄ« katru pašu meklÄ“t lÄ«dzÄ«gas pretrunas, jo pÄ“c tā var pateikt, ka runātājs nav godprātÄ«gs cilvÄ“ks. Ne velti šÄdu retorikas akrobātiku piekopj arÄ« Putina režīms Krievijā. VarbÅ«t "Putina bÄ“rnu" medniekiem laiks ieskatÄ«ties spogulÄ«?

1 Pirmsskolas, kurās ir Vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesÄ“m. Iedvesmojošs metodiskais lÄ«dzeklis darbam ar dzimumlomām un lÄ«dztiesÄ«bu http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/%5B4023%5D_lr_lm_metodiska.pdf

2 "Lepns būt gejs!".

Pārpublicēts no aprinkis.lv