Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai aklais šobrÄ«d nespÄ“s saskatÄ«t to, ka karš Kalnu Karabahā vÄ“l tik ātri nebeigsies. AcÄ«mredzami Alijevam, Erdogana mudinātam, vÄ“l joprojām nav sanācis atgÅ«t Kalnu Karabahu ātri un bez liekas asins izliešanas.

Konfliktā iesaistÄ«to pušu spÄ“ki turpina mīņāties abpus Kalnu Karabahas robežām, ik palaikam uz dullo veicot artilÄ“rijas apšaudes, kur pagadās, un dzenot strupceļā savu spÄ“ku kājnieku vienÄ«bas, kuras cieš arvien lielākus zaudÄ“jumus.

Tagad it kā ir iestājies relatÄ«vs „pamiers”, bet kaujas kā parasti turpinās, un mierÄ«gie civiliedzÄ«votāji turpina ciest. GribÄ“tu tagad ieskatÄ«ties to gudro analÄ«tiÄ·u acÄ«s, kas pÄ“dÄ“jos 30 gadus runā par jauna veida kariem – ātriem un precÄ«ziem, pāris dienas un jautājums atrisināts.

Nu nezinu gan, SÄ«rijā ir jau izaugusi kārtÄ“jā kara bÄ“rnu paaudze, un tagad kaut kas lÄ«dzÄ«gs notiek Kalnu Karabahā. Turklāt šeit viss notiek gluži vai tāpat kā vecajos labajos 2. Pasaules kara laikos, ja nu vienÄ«gi šoreiz tiek pielietoti precÄ«zāki un daudz letālāki ieroči.

VÄ“l 1994. gadā Kremlis spÄ“ja pierunāt abas karojošÄs puses nolikt ieročus, kaut gan lÄ«dz šodienai mÄ“s bijām aculiecinieki neskaitāmiem asinsizliešanas gadÄ«jumi, kā teikt, provokācijām ar letālām sekām no abām pusÄ“m, kuras tagad savā starpā ir uzsākušas ilgstošu plaša mÄ“roga karu Aizkaukāzā, graujot Putina kā lielvaras lÄ«dera prestižu un faktiski izbeidzot KDLO pastāvÄ“šanu, par ko jau esmu izteicies iepriekš.

GodÄ«gi sakot, Maskava lÄ«dz šim brÄ«dim tā arÄ« Ä«sti nopietni nebija pieÄ·Ä“rusies, patiesÄ«bā, pat nekad nebija vÄ“lÄ“jusies šo mūžseno konfliktu starp ArmÄ“niju un Azerbaidžānu atrisināt daudzmaz civilizÄ“tā veidā. Tā vietā tika anektÄ“ta Krima, izveidotas pašpasludinātās Abhāzijas un Dienvidosetijas republikas Gruzijā, tāpat kā Luganskas un Doņeckas pašpasludinātās tautas republikas Ukrainā.

Kā jau esmu teicis iepriekš, starp abām Kaukāza tautām pastāvošÄs nesaskaņas deva lielisku iespÄ“ju Kremlim uzstāties uz starptautiskās arÄ“nas kā miera nesÄ“jam, bet ko tagad, kad artilÄ“rijas lādiņi kaudzÄ“m lido uz abām pusÄ“m?

Es teiktu, ka ArmÄ“nija velti [ne]cer uz KDLO atbalstu, jo šÄ« organizācija vairs Ä«sti nefunkcionÄ“, ko pierāda tās nesen (12. oktobrÄ«) rÄ«kotās kopÄ«gās mācÄ«bas „Å…erušimoje Bratsvto 2020” Baltkrievijā, kurās piedalÄ«jās tikai pati Krievija un Baltkrievija, kurā arÄ« briest revolÅ«cija. KDLO atbalsta nebÅ«s, tāpÄ“c arÄ« ArmÄ“nijas spÄ“ki netika pārstāvÄ“ti, pat ne simboliski, šajās mācÄ«bās.

Lieki piebilst, ka KDLO ietilpst ne tikai Krievija un Baltkrievija, bet arÄ« Kirgizstāna, Kazahstāna un Tadžikistāna. ArÄ« šÄ«s valstis šoreiz nepiedalÄ«jās. Bija laiks, kad Putins centās ievilkt organizācijā arÄ« Uzbekistānu, bet nekas Ä«sti nesanāca, jo starp esošajām KDLO Centrālāzijas dalÄ«bvalstÄ«m pastāv samÄ“rā nopietnas teritoriālās pretenzijas, turklāt ik palaikam šÄ«s valstis sāk savstarpÄ“ji plÄ“sties, kad runa nonāk lÄ«dz Å«dens resursu sadalei.

Kremlis reiz „solÄ«ja” drošÄ«bu ArmÄ“nijai apmaiņā pret krievu armijas bāzi tās teritorijā, bet tagad var izrādÄ«ties, ka tas var arÄ« nenotikt, jo Maskava ir attÄ«stÄ«jusi samÄ“rā ciešu ekonomisko sadarbÄ«bu ar Baku, piemÄ“ram, ieroču piegādes jomā viena miljarda ASV dolāru apmÄ“rā. Tas nozÄ«mÄ“ to, ka Kremlis jau pašÄ sākumā nemaz netaisÄ«jās pildÄ«t ArmÄ“nijai doto solÄ«jumu parÅ«pÄ“ties par tās drošÄ«bu, ja reiz tas apgādā tās mūžseno ienaidnieku ar ieročiem. Tas bÅ«tu tāpat kā, ja policija tirgotu ieročus mafijai, solot aizstāvÄ“t pilsoņus.

Savukārt ArmÄ“nija kā sabiedrotais no Krievijas saņem novecojošu kara tehniku par Krievijas banku izsniegtajiem kredÄ«tiem, turklāt vÄ“l entās reizes mazākos apjomos. MÄ“s vÄ“l droši nevaram apgalvot, bet, ļoti iespÄ“jams, šis konflikts beigsies ar Kalnu Karabahas atgriešanu Baku pārvaldÄ«jumā, savukārt krietni novājinātai un pazemotai ArmÄ“nijai neatliks nekas cits kā ļauties vÄ“l ciešÄkiem Putina režīma apskāvieniem, kļūstot par Krievijas Federācijas subjektu nr. 86, vai arÄ« mainÄ«t savu ārpolitisko kursu uz rietumiem, bet, lai to izdarÄ«tu, tai bÅ«s jātiek vaļā no krievu 102. karabāzes Gjumri. LÄ«dz ar to var teikt, ka tas nenotiks nekad.

LÄ«dz šim Kremlim vecajā Eiropā, it sevišÄ·i Itālijā un Francijā, bija izdevies radÄ«t iespaidu, ka Maskava kā „prasmÄ«gs vidutājs” spÄ“j nodrošināt mieru Aizkaukāzā, atturot vietÄ“jās mazās kalniešu tautas no savstarpÄ“jas asinsizliešanas, par to pretÄ« saņemot „dividendes” politikas un ekonomikas jomās. MÄ“s tagad redzam, ka Maskavas tuvredzÄ«gā politika ir izgāzusies lÄ«dz ar jauna, daudz nopietnāka kara sākšanos Kaukāzā ar neparedzamām Ä£eopolitiskām sekām.

ŠÄ« ciniskā Putina režīma iesaldÄ“to konfliktu afÄ“ra darbojās tÄ«ri labi lÄ«dz brÄ«dim, kad reÄ£ionā parādÄ«jās vÄ“l daži labi, samÄ“rā bagāti un sevi pierādÄ«t griboši ambiciozi spÄ“lÄ“tāji – Alijevs un Erdogans. Savukārt Rietumi vÄ“l joprojām neizrāda nekādu nopietnu interesi par Aizkaukāza problÄ“mām, lÄ«dz atkal bÅ«s par vÄ“lu.

Viss pÄ“kšÅ†i sagriezās kājām gaisā, kad Turcijas lÄ«deris Erdogans pastāstÄ«ja par savām ambÄ«cijām kļūt par pašu galveno Dienvidkaukāzā. Tad sākās karš, kurš, kā turku ārlietu ministrs norādÄ«ja, beigsies tikai tad, kad armēņi pametÄ«s visas okupÄ“tās Azerbaidžānas zemes. Kā teikt, „turks pateica, turks izdarÄ«ja!”.

Šajā karā Azerbaidžānu tieši visos iespÄ“jamos veidos atbalsta NATO dalÄ«bvalsts, un tieši NATO dalÄ«bvalsts bezpilota aparāti lidinās virs Kalnu Karabahas, bÅ«tÄ«bā virs KDLO dalÄ«bvalsts interešu zonas.

Šeit es visiem sazvÄ“restÄ«bas teoriju piekritÄ“jiem palÅ«gšu noskaidrot, vai tik Nostradamuss un Vanga šajā sakarā nav paredzÄ“juši kādu apokalipsi, jo briest dziļāka militāra konfrontācija starp NATO un KDLO, bet, zinot, ka KDLO vairs de facto nepastāv, tad – starp NATO un Krieviju, vai tomÄ“r tikai ArmÄ“niju, ja reiz Putins, iežmiedzis asti kājstarpÄ“, sēž savā COVID-19 necaurlaidÄ«gajā bunkurā?

Turku un azerbaidžāņu darbÄ«bas ir iedzinušas Putina režīmu stÅ«rÄ«, tas Ä«sti nezina, ko darÄ«t un, ja darÄ«t, tad ar ko un kā.

Krievu bāze ArmÄ“nijā sastāv no diviem kājnieku bataljoniem, pāris dučiem iznÄ«cinātāju un dažām pretgaisa aizsardzÄ«bas sistÄ“mām, un vÄ“l viņiem tur ir aptuveni 4 500 krievu robežsargu, principā tikai un vienÄ«gi lielgabalu gaļa, atvainojos, šoreiz pareizāk bÅ«tu teikt – turku dronu gaļa. Ar to vien Putinam nepietiks, lai pasargātu ArmÄ“niju, ja tā tomÄ“r izlems mesties tiešÄ veidā pie Alijeva rÄ«kles, kuru tagad cÄ«tÄ«gi apsargā lÄ«dz zobiem ļoti labi apbruņota turku armija.

Vairāki militārie speciālisti pieļauj, ka šÄ« krievu bāze var tikai nodrošināt papildspÄ“ku pārsviešanu un aviācijas vienÄ«bu izvÄ“ršanu, kā tas tika darÄ«ts nesen notikušo krievu armijas mācÄ«bu KAVKAZ-2020 laikā. Ja tā notiktu, tad tas vairs nebÅ«tu karš starp ArmÄ“niju un Azerbaidžānu, bet starp Krieviju un Turciju.

Tieši no tā baidās Putins, jo Turcijas armija SÄ«rijā ir parādÄ«jusi uz ko tā ir spÄ“jÄ«ga, turklāt Erdogans nevilcinoties atdeva pavÄ“li notriekt krievu kaujas lidmašÄ«nu 2015. gada 24. novembrÄ«, kad radās tāda iespÄ“ja, tādÄ“jādi liekot Kremlim un tā propagandas mašÄ«nai uz brÄ«di tā kārtÄ«gi aizrÄ«ties. Tas viss beidzās ar to, ka Krievijas iedzÄ«votāji tikai uz kādu Ä«su brÄ«di nevarÄ“ja iegādāties turku tomātus.

P.S. Putina KDLO de facto vairs nepastāv!

Avoti:

https://pietiek.com/raksti/krievijas_kdlo_dienas_ir_skaititas_putina_5_pants_nedarbojas

Novērtē šo rakstu:

0
0