Putina militÄrÄ un droÅ¡Ä«bas politika iet pa skuju taku: KDLO „de facto†nepastÄv
Augusts Augustiņš · 19.10.2020. · Komentāri (0)Tikai aklais šobrÄ«d nespÄ“s saskatÄ«t to, ka karš Kalnu KarabahÄ vÄ“l tik Ätri nebeigsies. AcÄ«mredzami Alijevam, Erdogana mudinÄtam, vÄ“l joprojÄm nav sanÄcis atgÅ«t Kalnu Karabahu Ätri un bez liekas asins izliešanas.
KonfliktÄ iesaistÄ«to pušu spÄ“ki turpina mīņÄties abpus Kalnu Karabahas robežÄm, ik palaikam uz dullo veicot artilÄ“rijas apšaudes, kur pagadÄs, un dzenot strupceÄ¼Ä savu spÄ“ku kÄjnieku vienÄ«bas, kuras cieš arvien lielÄkus zaudÄ“jumus.
Tagad it kÄ ir iestÄjies relatÄ«vs „pamiers”, bet kaujas kÄ parasti turpinÄs, un mierÄ«gie civiliedzÄ«votÄji turpina ciest. GribÄ“tu tagad ieskatÄ«ties to gudro analÄ«tiÄ·u acÄ«s, kas pÄ“dÄ“jos 30 gadus runÄ par jauna veida kariem – Ätriem un precÄ«ziem, pÄris dienas un jautÄjums atrisinÄts.
Nu nezinu gan, SÄ«rijÄ ir jau izaugusi kÄrtÄ“jÄ kara bÄ“rnu paaudze, un tagad kaut kas lÄ«dzÄ«gs notiek Kalnu KarabahÄ. TurklÄt šeit viss notiek gluži vai tÄpat kÄ vecajos labajos 2. Pasaules kara laikos, ja nu vienÄ«gi šoreiz tiek pielietoti precÄ«zÄki un daudz letÄlÄki ieroÄi.
VÄ“l 1994. gadÄ Kremlis spÄ“ja pierunÄt abas karojošÄs puses nolikt ieroÄus, kaut gan lÄ«dz šodienai mÄ“s bijÄm aculiecinieki neskaitÄmiem asinsizliešanas gadÄ«jumi, kÄ teikt, provokÄcijÄm ar letÄlÄm sekÄm no abÄm pusÄ“m, kuras tagad savÄ starpÄ ir uzsÄkušas ilgstošu plaša mÄ“roga karu AizkaukÄzÄ, graujot Putina kÄ lielvaras lÄ«dera prestižu un faktiski izbeidzot KDLO pastÄvÄ“šanu, par ko jau esmu izteicies iepriekš.
GodÄ«gi sakot, Maskava lÄ«dz šim brÄ«dim tÄ arÄ« Ä«sti nopietni nebija pieÄ·Ä“rusies, patiesÄ«bÄ, pat nekad nebija vÄ“lÄ“jusies šo mūžseno konfliktu starp ArmÄ“niju un AzerbaidžÄnu atrisinÄt daudzmaz civilizÄ“tÄ veidÄ. TÄ vietÄ tika anektÄ“ta Krima, izveidotas pašpasludinÄtÄs AbhÄzijas un Dienvidosetijas republikas GruzijÄ, tÄpat kÄ Luganskas un Doņeckas pašpasludinÄtÄs tautas republikas UkrainÄ.
KÄ jau esmu teicis iepriekš, starp abÄm KaukÄza tautÄm pastÄvošÄs nesaskaņas deva lielisku iespÄ“ju Kremlim uzstÄties uz starptautiskÄs arÄ“nas kÄ miera nesÄ“jam, bet ko tagad, kad artilÄ“rijas lÄdiņi kaudzÄ“m lido uz abÄm pusÄ“m?
Es teiktu, ka ArmÄ“nija velti [ne]cer uz KDLO atbalstu, jo šÄ« organizÄcija vairs Ä«sti nefunkcionÄ“, ko pierÄda tÄs nesen (12. oktobrÄ«) rÄ«kotÄs kopÄ«gÄs mÄcÄ«bas „Å…erušimoje Bratsvto
Lieki piebilst, ka KDLO ietilpst ne tikai Krievija un Baltkrievija, bet arÄ« KirgizstÄna, KazahstÄna un TadžikistÄna. ArÄ« šÄ«s valstis šoreiz nepiedalÄ«jÄs. Bija laiks, kad Putins centÄs ievilkt organizÄcijÄ arÄ« UzbekistÄnu, bet nekas Ä«sti nesanÄca, jo starp esošajÄm KDLO CentrÄlÄzijas dalÄ«bvalstÄ«m pastÄv samÄ“rÄ nopietnas teritoriÄlÄs pretenzijas, turklÄt ik palaikam šÄ«s valstis sÄk savstarpÄ“ji plÄ“sties, kad runa nonÄk lÄ«dz Å«dens resursu sadalei.
Kremlis reiz „solÄ«ja” drošÄ«bu ArmÄ“nijai apmaiÅ†Ä pret krievu armijas bÄzi tÄs teritorijÄ, bet tagad var izrÄdÄ«ties, ka tas var arÄ« nenotikt, jo Maskava ir attÄ«stÄ«jusi samÄ“rÄ ciešu ekonomisko sadarbÄ«bu ar Baku, piemÄ“ram, ieroÄu piegÄdes jomÄ viena miljarda ASV dolÄru apmÄ“rÄ. Tas nozÄ«mÄ“ to, ka Kremlis jau pašÄ sÄkumÄ nemaz netaisÄ«jÄs pildÄ«t ArmÄ“nijai doto solÄ«jumu parÅ«pÄ“ties par tÄs drošÄ«bu, ja reiz tas apgÄdÄ tÄs mūžseno ienaidnieku ar ieroÄiem. Tas bÅ«tu tÄpat kÄ, ja policija tirgotu ieroÄus mafijai, solot aizstÄvÄ“t pilsoņus.
SavukÄrt ArmÄ“nija kÄ sabiedrotais no Krievijas saņem novecojošu kara tehniku par Krievijas banku izsniegtajiem kredÄ«tiem, turklÄt vÄ“l entÄs reizes mazÄkos apjomos. MÄ“s vÄ“l droši nevaram apgalvot, bet, ļoti iespÄ“jams, šis konflikts beigsies ar Kalnu Karabahas atgriešanu Baku pÄrvaldÄ«jumÄ, savukÄrt krietni novÄjinÄtai un pazemotai ArmÄ“nijai neatliks nekas cits kÄ Ä¼auties vÄ“l ciešÄkiem Putina režīma apskÄvieniem, kļūstot par Krievijas FederÄcijas subjektu nr. 86, vai arÄ« mainÄ«t savu Ärpolitisko kursu uz rietumiem, bet, lai to izdarÄ«tu, tai bÅ«s jÄtiek vaÄ¼Ä no krievu 102. karabÄzes Gjumri. LÄ«dz ar to var teikt, ka tas nenotiks nekad.
LÄ«dz šim Kremlim vecajÄ EiropÄ, it sevišÄ·i ItÄlijÄ un FrancijÄ, bija izdevies radÄ«t iespaidu, ka Maskava kÄ „prasmÄ«gs vidutÄjs” spÄ“j nodrošinÄt mieru AizkaukÄzÄ, atturot vietÄ“jÄs mazÄs kalniešu tautas no savstarpÄ“jas asinsizliešanas, par to pretÄ« saņemot „dividendes” politikas un ekonomikas jomÄs. MÄ“s tagad redzam, ka Maskavas tuvredzÄ«gÄ politika ir izgÄzusies lÄ«dz ar jauna, daudz nopietnÄka kara sÄkšanos KaukÄzÄ ar neparedzamÄm Ä£eopolitiskÄm sekÄm.
ŠÄ« ciniskÄ Putina režīma iesaldÄ“to konfliktu afÄ“ra darbojÄs tÄ«ri labi lÄ«dz brÄ«dim, kad reÄ£ionÄ parÄdÄ«jÄs vÄ“l daži labi, samÄ“rÄ bagÄti un sevi pierÄdÄ«t griboši ambiciozi spÄ“lÄ“tÄji – Alijevs un Erdogans. SavukÄrt Rietumi vÄ“l joprojÄm neizrÄda nekÄdu nopietnu interesi par AizkaukÄza problÄ“mÄm, lÄ«dz atkal bÅ«s par vÄ“lu.
Viss pÄ“kšÅ†i sagriezÄs kÄjÄm gaisÄ, kad Turcijas lÄ«deris Erdogans pastÄstÄ«ja par savÄm ambÄ«cijÄm kļūt par pašu galveno DienvidkaukÄzÄ. Tad sÄkÄs karš, kurš, kÄ turku Ärlietu ministrs norÄdÄ«ja, beigsies tikai tad, kad armēņi pametÄ«s visas okupÄ“tÄs AzerbaidžÄnas zemes. KÄ teikt, „turks pateica, turks izdarÄ«ja!”.
ŠajÄ karÄ AzerbaidžÄnu tieši visos iespÄ“jamos veidos atbalsta NATO dalÄ«bvalsts, un tieši NATO dalÄ«bvalsts bezpilota aparÄti lidinÄs virs Kalnu Karabahas, bÅ«tÄ«bÄ virs KDLO dalÄ«bvalsts interešu zonas.
Šeit es visiem sazvÄ“restÄ«bas teoriju piekritÄ“jiem palÅ«gšu noskaidrot, vai tik Nostradamuss un Vanga šajÄ sakarÄ nav paredzÄ“juši kÄdu apokalipsi, jo briest dziļÄka militÄra konfrontÄcija starp NATO un KDLO, bet, zinot, ka KDLO vairs de facto nepastÄv, tad – starp NATO un Krieviju, vai tomÄ“r tikai ArmÄ“niju, ja reiz Putins, iežmiedzis asti kÄjstarpÄ“, sēž savÄ COVID-19 necaurlaidÄ«gajÄ bunkurÄ?
Turku un azerbaidžÄņu darbÄ«bas ir iedzinušas Putina režīmu stÅ«rÄ«, tas Ä«sti nezina, ko darÄ«t un, ja darÄ«t, tad ar ko un kÄ.
Krievu bÄze ArmÄ“nijÄ sastÄv no diviem kÄjnieku bataljoniem, pÄris duÄiem iznÄ«cinÄtÄju un dažÄm pretgaisa aizsardzÄ«bas sistÄ“mÄm, un vÄ“l viņiem tur ir aptuveni 4 500 krievu robežsargu, principÄ tikai un vienÄ«gi lielgabalu gaļa, atvainojos, šoreiz pareizÄk bÅ«tu teikt – turku dronu gaļa. Ar to vien Putinam nepietiks, lai pasargÄtu ArmÄ“niju, ja tÄ tomÄ“r izlems mesties tiešÄ veidÄ pie Alijeva rÄ«kles, kuru tagad cÄ«tÄ«gi apsargÄ lÄ«dz zobiem ļoti labi apbruņota turku armija.
VairÄki militÄrie speciÄlisti pieļauj, ka šÄ« krievu bÄze var tikai nodrošinÄt papildspÄ“ku pÄrsviešanu un aviÄcijas vienÄ«bu izvÄ“ršanu, kÄ tas tika darÄ«ts nesen notikušo krievu armijas mÄcÄ«bu KAVKAZ-2020 laikÄ. Ja tÄ notiktu, tad tas vairs nebÅ«tu karš starp ArmÄ“niju un AzerbaidžÄnu, bet starp Krieviju un Turciju.
Tieši no tÄ baidÄs Putins, jo Turcijas armija SÄ«rijÄ ir parÄdÄ«jusi uz ko tÄ ir spÄ“jÄ«ga, turklÄt Erdogans nevilcinoties atdeva pavÄ“li notriekt krievu kaujas lidmašÄ«nu 2015. gada 24. novembrÄ«, kad radÄs tÄda iespÄ“ja, tÄdÄ“jÄdi liekot Kremlim un tÄ propagandas mašÄ«nai uz brÄ«di tÄ kÄrtÄ«gi aizrÄ«ties. Tas viss beidzÄs ar to, ka Krievijas iedzÄ«votÄji tikai uz kÄdu Ä«su brÄ«di nevarÄ“ja iegÄdÄties turku tomÄtus.
P.S. Putina KDLO de facto vairs nepastÄv!
Avoti:
https://pietiek.com/raksti/krievijas_kdlo_dienas_ir_skaititas_putina_5_pants_nedarbojas