Iesaki rakstu:

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 402. pantu personu sauc pie kriminālatbildÄ«bas, ja izmeklÄ“šanā savāktie pierādÄ«jumi norāda uz šÄ«s personas vainu izmeklÄ“jamā noziedzÄ«gā nodarÄ«jumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādÄ«jumi to apstiprina.

Krimināllikuma 290. pantā ir paredzÄ“ta kriminālatbildÄ«ba par personas saukšanu pie kriminālatbildÄ«bas, zinot, ka tā nav vainÄ«ga, ja to izdarÄ«jis prokurors.

ProkuratÅ«ras likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka prokurors lÄ“mumus pieņem patstāvÄ«gi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecÄ«bu un likumiem, ievÄ“rojot personu vienlÄ«dzÄ«bu likuma un tiesas priekšÄ, nevainÄ«guma prezumpciju, patiesÄ«bu un likumÄ«bu.

ProkuratÅ«ras likuma 6. panta pirmajā daļā noteikts, ka prokurors savā darbÄ«bā ir neatkarÄ«gs no citu valsts varu un pārvaldi realizÄ“jošo institÅ«ciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam. Bet šÄ«s normas ceturtajā daļā noteikts, ka amatā augstāks prokurors ir tiesÄ«gs dot norādÄ«jumus vai pieņemt savā lietvedÄ«bā jebkuru lietu, bet nav tiesÄ«gs dot norādÄ«jumus vai uzdot prokuroram veikt darbÄ«bas pret viņa pārliecÄ«bu.

Ä¢enerālprokurors Juris Stukāns kriminālprocesā Nr. 28120000324 (tā saucamais speciālo lidojumu kriminālprocess) ir pārkāpis ProkuratÅ«ras likuma 6. panta ceturto daļu un uzdeva man kā šÄ« kriminālprocesa uzraugošajam prokuroram veikt darbÄ«bas pret manu pārliecÄ«bu. Turklāt viņš kÅ«dÄ«ja mani izdarÄ«t noziegumu - saukt pie kriminālatbildÄ«bas personu, neņemot vÄ“rā to, ka manā ieskatā šÄ« persona nav vainÄ«ga.

Ä¢enerālprokurors J. Stukāns šÄ« kriminālprocesa izmeklÄ“šanas laikā aktÄ«vi iesaistÄ«jās izmeklÄ“šanas gaitas un virzÄ«bas apspriedÄ“s (pat iepazinās ar kriminālprocesa materiāliem), kuru laikā, Ä«paši, sākot ar 2024. gada septembri, es kā uzraugošais prokurors sapratu, ka man un Ä£enerālprokuroram J. Stukānam ir pretÄ“ji viedokļi gan par personu loku, kuras šajā kriminālprocesā ir saucamas pie kriminālatbildÄ«bas, gan par šo personu darbÄ«bu kvalifikāciju.

2024. gada 20. septembra sapulcÄ“ piedalÄ«jās Ä£enerālprokurors J. Stukāns, Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors [], Korupcijas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors [], es, Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (turpmāk tekstā – KNAB) Otrās pārvaldes priekšniece [] un Otrās pārvaldes Otrās nodaļas vecāka inspektore (izmeklÄ“tāja) [].

ŠÄ« bija pirmā sapulce, kurā sapratu, ka Ä£enerālprokuroram neder mani juridiskie argumenti, ka viņa viedokli par personu vainÄ«gumu nespÄ“j ietekmÄ“t ne mani, ne [] un abu KNAB darbinieču argumenti. Ä¢enerālprokuroram bija cits viedoklis, kas, savukārt, bija pret manu pārliecÄ«bu. Es Ä£enerālprokuroru informÄ“ju, ka pret savu pārliecÄ«bu nerÄ«košos un ierosināju viņam piesaistÄ«t citu prokuroru. PÄ“c šÄ«s sapulces kriminālprocesam Nr. 28120000324 tika piesaistÄ«ts otrs uzraugošais prokurors – NoziedzÄ«gu nodarÄ«jumu valsts institÅ«ciju dienestā izmeklÄ“šanas prokuratÅ«ras prokurore [].

2024. gada 30. oktobrÄ« notika sapulce paplašinātā sastāvā – [], [], [], es, [] un viņas priekšnieks - virsprokurors [], kā arÄ« [] un []. [] bija sagatavojusi savu viedokli par personām, kuras viņasprāt ir saucamas pie kriminālatbildÄ«bas un šo personu darbÄ«bu juridisko kvalifikāciju. Tā vietā, lai pārrunātu [] viedokli, Ä£enerālprokurors turpināja mani pārliecināt par mana viedokļa nepareizÄ«bu, lai gan [] bija cits viedoklis nekā man un tas vairāk saderÄ“ja ar J. Stukāna viedokli. Es atkārtoti Ä£enerālprokuroru informÄ“ju, ka pret savu pārliecÄ«bu nerÄ«košos un personai, kurai viņš vÄ“las, lai es ceļu apsÅ«dzÄ«bu, apsÅ«dzÄ«bu necelšu.

2025. gada 7.janvārī notika pēdējā sapulce, kurā dalību ņēmu es, J. Stukāns, [] un [].

Šis bija kritisks punkts, jo pret mani vairāku sapulču laikā vÄ“rstā Ä£enerālprokurora realizÄ“tā  bosinga rezultātā (sapulču laikā viņš izteica man aizskarošas piezÄ«mes, piem., - kā Tu skolu pabeidzi, tikai idiotam nav skaidrs un tml.) es tiku emocionāli sagrauta un šobrÄ«d atrodos uz slimÄ«bas lapas ar ārstu diagnosticÄ“tu saslimšanu – izdegšana.

2025. gada 7. janvāra sapulci, kas ilga 2 stundas, Ä£enerālprokurors uzsāka ar monologu par to, ka sabiedrÄ«ba nesapratÄ«s, ja pie kriminālatbildÄ«bas netiks saukta persona par kuru diskusija ilga no septembra. TāpÄ“c šai personai esot jāceļ apsÅ«dzÄ«ba un jāvirza lieta uz tiesu, jo, ja tiesa šo personu attaisnos, tad tā bÅ«s tiesas problÄ“ma nevis mÅ«su. ArÄ« pirms manis prokurori, šÄdu apspriežu rezultātā esot mainÄ«juši savas domas un cÄ“luši apsÅ«dzÄ«bas, lai gan sākumā esot bijuši pretÄ“jās domās. TādÄ“jādi Ä£enerālprokurors man lika saprast, ka šis nebÅ«s pirmais gadÄ«jums, kad prokurors rÄ«kojas pretÄ“ji savai pārliecÄ«bai.

Lai gan tā brīža procesa virzÄ«tāja [] jau kopš septembra bija sagatavojusi aizdomās turÄ“to lÄ“mumu projektus un bija gatava šos lÄ“mumus uzrādÄ«t attiecÄ«gajām personām, J. Stukāna iebildumu dēļ – viņam bija viedoklis, ka procesā pie atbildÄ«bas papildus saucama vÄ“l viena persona, kopš septembra faktiski notika “mīņāšanās uz vietas”, jo J. Stukāns neļāva virzÄ«ties uz priekšu kamÄ“r netiek izlemts jautājums par tās personas atbildÄ«bu, kura viņaprāt ir saucama pie atbildÄ«bas. Mans tiešais priekšnieks – virsprokurors [] vairākkārt sagatavoja rakstisku viedokli, kurā pamatoja viedokli, kāpÄ“c šÄ«s personas darbÄ«bās nav noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu sastāvs, bet J. Stukānu šis viedoklis nepārliecināja.

2025. gada 7. janvāra sapulcÄ“ J. Stukāns paziņoja, ka jārÄ«kojas steidzami, tāpÄ“c lieta tikšot “izņemta” no KNAB un nodota manā lietvedÄ«bā, neļaujot KNAB ar mani saskaņotās personas atzÄ«t par aizdomās turÄ“tajiem, jo lÄ“mumu izsniegšanas procedÅ«ra kavÄ“šot procesa virzÄ«bu. Kad es J. Stukānam jautāju, kā sabiedrÄ«bai tiks skaidrota šÄda procesa virzÄ«ba, J. Stukāns atbildÄ“ja, ka viņš izskaidros, ka tas notiek tāpÄ“c, ka KNAB netiek galā ar izmeklÄ“šanu.

AttiecÄ«bā par to kas notiks pÄ“c procesa pārņemšanas, J. Stukāns norādÄ«ja, ka man bÅ«s jāsagatavo apsÅ«dzÄ«bas un jāparāda viņam. Un ja to saturs viņu neapmierinās, viņš mani nomainÄ«s pret citu prokuroru ar pamatojumu, ka es esmu izvÄ“lÄ“jusies nepareizu virzienu un netieku galā ar saviem pienākumiem.

PretÄ“ji tam, ko J. Stukāns runāja šajās sapulcÄ“s, publiskajā telpā viņš vairākkārt ir norādÄ«jis, ka izmeklÄ“šanas novilcināšana šajā procesā netiek pieļauta, ka visi tiek galā ar saviem pienākumiem. Tas man liek domāt, ka daļa no tā, ko J. Stukāns šajās sapulcÄ“s pauda ir vÄ“rsta tikai uz to, lai piespiestu mani rÄ«koties pretÄ“ji savai pārliecÄ«bai, ļaunprātÄ«gi izmantojot savas amata pilnvaras un autoritāti. Turklāt, 2025. gada 10. februāra raidÄ«jumā “Kas notiek Latvijā” J. Stukāns, skaidrojot to, kas notiek šajā procesā, meloja. Lai gan J. Stukāns šajā raidÄ«jumā teica, ka viedokļu atšÄ·irÄ«bas ir citu prokuroru starpā un KNAB izmeklÄ“tāju starpā, patiesÄ«bā ne man, ne amatā augstākajam prokuroram [] šajā procesā nekad nav bijušas viedokļu atšÄ·irÄ«bas ne savā starpā, ne ar KNAB izmeklÄ“tājiem.

2025. gada 7. janvāra sapulcÄ“ J. Stukāns cita starpā izteicās arÄ« par  prokurores [] iepriekš pausto viedokli. J. Stukāns teica, ka [] tādu sagatavoja, lai viņam izpatiktu. Visticamāk, ka tas neatbilst patiesÄ«bai. Bet šis J. Stukāna izteikums ļoti labi atklāj un raksturo J. Stukāna izpratni par to, kāda ir viņa loma un ietekmes iespÄ“jas uz prokuroriem. Proti, ka prokuroram ir jārÄ«kojas nevis pÄ“c savas iekšÄ“jās pārliecÄ«bas, bet gan, lai kādam izpatiktu.

2024. gada 17. septembra “Panorāmā” bija sižets par to, ka J. Stukāns ir ticies ar opozÄ«cijā esošo “Apvienoto sarakstu” un pārrunājis “ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu”. PÄ“c pārrunām, kas notika aiz slÄ“gtām durvÄ«m, J. Stukānam un “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tājam E. Tavaram blakus stāvot, E. Tavars publiski pauda, ka: “Kariņa lietā nebÅ«s “kā ZolitÅ«des gadÄ«jumā, ka vainÄ«ga ir skrÅ«ve vai ierindas ierÄ“dnÄ«ši, bet gan cilvÄ“ki, kuri baudÄ«juši labumus par nodokļu maksātāju naudu. VainÄ«gie bÅ«s zināmi lÄ«dz gada beigām.””

Tā kā J. Stukāna nelikumÄ«gās aktivitātes saistÄ«bā ar manas pārliecÄ«bas ietekmÄ“šanu sākās tieši pÄ“c šajā “Panorāmā” atspoguļotās J. Stukāna tikšanās ar politiÄ·iem, tad tas, manuprāt, atklāj J. Stukāna motivāciju, kāpÄ“c viņš tik ļoti vÄ“las, lai pie kriminālatbildÄ«bas sauc to personu, par kuru man un viņam bija strÄ«ds. Turklāt, 2025. gada 7. janvārÄ« J. Stukāna teiktais, ka apsÅ«dzÄ«bas personām jāceļ steidzami, liek man domāt, ka tas saistÄ«ts ar J. Stukāna vÄ“lmi ieņemt Ä£enerālprokurora amatu uz vÄ“l vienu termiņu.

Man nav zināms tas, ko Ä£enerālprokurors J. Stukāns 2024. gada 17.septembrÄ« politiÄ·iem no “Apvienotā saraksta” stāstÄ«ja par kriminālprocesu Nr. 28120000324. Bet, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375. panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklÄ“šanas noslÄ“pums. J. Stukāns nav minÄ“tā kriminālprocesa virzÄ«tājs. TādÄ“jādi viņam nav un nebija tiesÄ«bas apspriest šo kriminālprocesu ar politiÄ·iem. Tas, vai J. Stukāns, iespÄ“jams, ir izpaudis izmeklÄ“šanas noslÄ“pumu, arÄ« ir viens no iemesliem, kas vÄ“rtÄ“jams, pārbaudot šo trauksmes ziņojumu.

Saskaņā ar ProkuratÅ«ras likuma 41.¹ panta 4. un 5. punktu Ä£enerālprokuroru var atlaist no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtÄ«bā konstatÄ“ts, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tÄ«šu likuma pārkāpumu vai nolaidÄ«bu, kā rezultātā iestājušÄs bÅ«tiskas kaitÄ«gas sekas vai pieļāvis apkaunojošu rÄ«cÄ«bu, kas nav savienojama ar viņa amatu.

Uzskatu, ka manā trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojumā norādÄ«tā informācija satur ziņas par Ä£enerālprokurora J. Stukāna, iespÄ“jams veiktiem pārkāpumiem, kas dod pamatu uzsākt pārbaudi ProkuratÅ«ras likuma 41.³  panta kārtÄ«bā.