Iesaki rakstu:

ĪstenÄ«bā visa pasaule ir pilna mÄ«lestÄ«bas. MÄ“s visi mÄ«lam labi paÄ“st. GandrÄ«zi visi no mums mÄ«l naudu. Tie, kuri tikuši pie naudas, mÄ«l komfortu un greznÄ«bu. Gudrie mÄ«l paņirgāties par mazāk gudrajiem, bagātie – par nabagajiem, stiprie – par vājajiem. Tie, kuri tikuši pie varas, mÄ«l paņirgāties par viņu varā nonākušajiem. Un tas arÄ« ir saprotami, jo kāda gan jÄ“ga gudrÄ«bai, bagātÄ«bai, spÄ“kam un varai, ja nav šÄdas mÄ«lestÄ«bas? 

MÄ“s esam ikdienā tā pārņemti ar šÄ«m savām daudzajām mÄ«lestÄ«bām, ka mums vienkārši neatliek laika nekam citam. Un kādēļ gan lai mÄ“s, savā mÄ«lestÄ«bā aizņemti cilvÄ“ki, vÄ“l klausÄ«tos dažos dÄ«vaiņos, kas stāsta, ka vajag mÄ«lÄ“t Dievu, savu tautu un TÄ“vzemi?

Katram taču ir skaidrs, ka no mÄ«lestÄ«bas pret Dievu, tautu un TÄ“vzemi paÄ“dis nebÅ«si un arÄ« nekādu bagātÄ«bu rÄ«t uz pusdienlaiku neiegÅ«si. MÄ«lÄ“t pa tukšo nav vÄ“rts. JāmÄ«l ir tā, lai par to mÄ«lÄ“šanu kaut ko sev varÄ“tu dabÅ«t. ArÄ« to Dievu, tautu un TÄ“vzemi varÄ“tu mÄ«lÄ“t, ja vien kāds par to labi samaksātu. Bet neviens jau nemaksā. TāpÄ“c gudri cilvÄ“ki vienmÄ“r mÄ«l tos, no kuriem var dabÅ«t naudu. Bet nauda vienmÄ“r ir varas vÄ«ru rokās. TāpÄ“c valdošo varu vajag mÄ«lÄ“t.

Bija laiki, kad nācās mÄ«lÄ“t visus kompartijas Ä£enerālsekretārus pÄ“c kārtas. Jā, un vÄ“l arÄ« to Ä»eņinu visiem pa virsu. Bet tas atmaksājās. Protams, ja vien mācÄ“ji to savu mÄ«lestÄ«bu pareizi nodemonstrÄ“t. Tagad laiki ir mainÄ«jušies, bet mÄ«lestÄ«ba jau nekur nav pazudusi. Ne velti saka, ka mÄ«lestÄ«ba esot mūžīga. ArÄ« šodien ir izveidojies plašs varas mÄ«lÄ“tāju loks. Lai kādus likumus vai lÄ“mumus valdošÄ vara nepieņemtu, visam viņi piekritÄ«s, visu atbalstÄ«s, par visu dziļā mÄ«lestÄ«bā priecāsies. Un vai tad šie varas mÄ«lÄ“tāji slikti dzÄ«vo? Paskat, kādas karjeras iespÄ“jas viņiem paveras! Kādos naudÄ«gos amatos viņi var tikt bez kādas Ä«pašas izglÄ«tÄ«bas! Un tas, ka tautā viņus par noderÄ«gajiem kretÄ«niem sauc, taču pār muguru nav jānes.

Jā, visa pasaule ir pilna mÄ«lestÄ«bas. VienÄ«gi tādu mÄ«lestÄ«bu, kādu to apraksta grāmatās, dzejā un apdzied dziesmās, gan mÅ«sdienās ir gandrÄ«z neiespÄ“jami atrast. Un tas arÄ« ir saprotams. Tā mÄ«lestÄ«ba ir tik nepraktiska, ka tagadÄ“jā progresÄ«vā racionālisma laikmetā vienkārši nav dzÄ«votspÄ“jÄ«ga. Ja arÄ« kāds jaunÄ«bas dullumā par kaut ko tādu sasapņojas, tad dzÄ«ve ātri vien viņu noved pie pareizajām atziņām. Visam šai dzÄ«vÄ“ ir sava cena. Un stulbi ir savu mÄ«lestÄ«bu atdāvināt par velti, neko nesaņemot pretim. Nu kaut ko sev tiešÄm vajadzÄ«gu, piemÄ“ram, naudu, baudu, karjeras iespÄ“jas vai ko citu.

Savukārt, ja pats gribi saņemt mÄ«lestÄ«bu no kāda, tad vispirms gādā, lai par to esi spÄ“jÄ«gs samaksāt. Tikko tu nebÅ«si spÄ“jÄ«gs maksāt, mÄ«lestÄ«ba izčibÄ“s kā nebijusi. Ne velti ir tāds teiciens: “Kur nabadzÄ«ba pa durvÄ«m iekšÄ, tur mÄ«lestÄ«ba pa logu laukā.” Un tā tas notiek ne tikai Ä£imenÄ“s vai starp dzimumpartneriem. Katru, kurš ieņem kādu svarÄ«gu, nozÄ«mÄ«gu amatu, parasti ieskauj tāds mīļu draugu pulciņš, kas vienmÄ“r viņu sirsnÄ«gi sveic visās jubilejās un svÄ“tku reizÄ“s, neskopojas ar atzinÄ«giem vārdiem un dažādiem citiem cieņas un mÄ«lestÄ«bas apliecinājumiem. Bet atliek tikai cilvÄ“kam kaut kādu iemeslu dēļ zaudÄ“t šo nozÄ«mÄ«go amatu, un viss mīļo draugu pulciņš izkÅ«st kā sniegs pavasara saulÄ«tÄ“. ZudusÄ« mÄ«lestÄ«ba spÄ“j tik tālu atsvešināt cilvÄ“kus, ka daži bijušie draugi, uz ielas satikti, vairs pat nesasveicinās.

Tā nu tas ir, ka mÄ«lestÄ«ba cilvÄ“ku starpā ir visai nedroša un nepastāvÄ«ga lieta. TāpÄ“c daudzi no mums ir izvÄ“lÄ“jušies mÄ«lÄ“t dzÄ«vniekus. Parasti mÄ“s izvÄ“lamies kādu sunÄ«ti vai kaÄ·Ä«ti, liekam viņu nosterilizÄ“t un pÄ“c tam iesprostojam savos dzÄ«vokļos vai privātmājās. Tā nu šis nabaga dzÄ«vnieciņš ir pilnÄ«bā atkarÄ«gs no mÅ«su labvÄ“lÄ«bas, un viņam nekas cits neatliek kā tikai mÅ«s mÄ«lÄ“t. Kad mums šÄ« viņa mÄ«lestÄ«ba apnÄ«k vai kļūst pārāk apgrÅ«tinoša, mÄ“s bez Ä«pašÄm problÄ“mām varam no tās atbrÄ«voties, liekot savu mÄ«luli iemidzināt, vai vienkārši aizvedam viņu ar mašÄ«nu tā patālāk no mājām un izmetam.

Nenoliedzami, mÄ«lestÄ«ba ir svarÄ«gas un cÄ“las jÅ«tas katra cilvÄ“ka dzÄ«vÄ“. Tādēļ mÄ“s visi lepojamies ar savu mÄ«lestÄ«bu un cenšamies to visādos veidos izrādÄ«t apkārtÄ“jiem. Pareizi nodemonstrÄ“jot vajadzÄ«go mÄ«lestÄ«bu, var ļoti daudz sasniegt gan sadzÄ«vÄ“, gan politikā. SabiedrÄ«ba izjÅ«t cieņu pret mÄ«lestÄ«bas apgarotiem cilvÄ“kiem. Un tādēļ tie, kam ir nauda, lai izrādÄ«tu savu cilvÄ“kmÄ«lestÄ«bu, reizÄ“m ziedo kādu nelielu summu labdarÄ«bai. Tikpat labi naudu var ziedot arÄ« kādai dzÄ«vnieku patversmei, lai demonstrÄ“tu savu mÄ«lestÄ«bu pret dzÄ«vniekiem. Galvenais ir gādāt, lai sabiedrÄ«bai šÄ«s jÅ«su mÄ«lestÄ«bas izpausmes nepaliktu nepamanÄ«tas.

Ä»oti plašas iespÄ“jas ir sabiedrÄ«bai demonstrÄ“t savu mÄ«lestÄ«bu pret mākslu. Te noder gan teātra, operas vai baleta izrāžu (Ä«paši vÄ“lams pirmizrāžu) apmeklÄ“jumi, gan klātbÅ«tne dažādu mākslas izstāžu atklāšanā. Un, protams, naudÄ«gi cilvÄ“ki mÄ“dz pirkt mākslas priekšmetus, ar kuriem izpušÄ·ot savas lepnās mājas un vasarnÄ«cas. Lai visi redz, cik ļoti viņi mÄ«l mākslu!

Bet nav jau tā, ka vienmÄ“r tā sava mÄ«lestÄ«ba jāapliecina ar darbiem. Lielākā daļa cilvÄ“ku mÄ«l “ar ausÄ«m”. Šo atziņu ļoti iecienÄ«juši politiÄ·i. Viņu runas ir tik pārpilnas ar mÄ«lestÄ«bu pret tautu, demokrātiju un brÄ«vÄ«bu, ka ļaudis, viņos klausoties, jÅ«tas dziļi aizgrābti un bez šaubÄ«šanās atdod savas balsis par šiem mīļajiem, labajiem cilvÄ“kiem. Jāsaka, ka tā tautas, demokrātijas un brÄ«vÄ«bas mÄ«lÄ“šana politiÄ·iem tiešÄm labi atmaksājas.

Tas tad arÄ« laikam Ä«sumā bÅ«tu viss, kas mÅ«sdienās par mÄ«lestÄ«bu jāzin katram progresÄ«vam cilvÄ“kam, ja vien viņš grib braši soļot lÄ«dzi laikam un aiz sevis atstāt to tumšo pagātni, kad cilvÄ“ki ticÄ“ja tādiem “māņiem” kā Dievam, debesu valstÄ«bai un cilvÄ“ka dvÄ“selei.