Iesaki rakstu:

Nu jau bijušÄ ekonomikas ministra Ralfa Nemiro šÄ gada februārÄ« skaļi izziņotais lÄ“mums atlaist par AS Possessor pārdÄ“vÄ“tās Privatizācijas aÄ£entÅ«ras vadÄ«tāju, bÄ“dÄ«gi slaveno Citadele bankas „prihvatizatoru” Vladimiru Loginovu ir izrādÄ«jies fikcija, - lai gan V. Loginovs atlaists no šÄ«s valsts kapitālsabiedrÄ«bas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja posteņa, viņš ir saglabājis tās reālo vadÄ«bu kā Possessor izpilddirektors.

„Es kā ekonomikas ministrs pieņēmu lÄ“mumu izstrādāt AS Possessor darbÄ«bas izbeigšanas plānu un šÄ« plāna ietvarā kā pirmo soli nolÄ“mu veikt AS Possessor valdes locekļu skaita samazināšanu no trim uz vienu un diviem valdes locekļiem pilnvaru termiņu nepagarināt,” šÄ gada februārÄ« paziņoja R. Nemiro.

Tika paziņots, ka amatus zaudÄ“s ne tikai Possessor valdes priekšsÄ“dÄ“tājs V. Loginovs, bet arÄ« valdes loceklis Juris Vaskāns un ka viņiem abiem pÄ“dÄ“jā pilnvaru diena ir 27. februāris.

Taču tagad ir izrādÄ«jies, ka V. Loginovs nebÅ«t nav zaudÄ“jis ne reālo ietekmi bijušajā Privatizācijas aÄ£entÅ«rā, kas pašlaik neveic faktiski nekādu reālu darbÄ«bu, ne arÄ« savus iespaidÄ«gos ienākumus, - tagad viņš faktiski vada AS Possessor kā tās izpilddirektors un arÄ« paraksta dažādus oficiālus dokumentus valsts kapitālsabiedrÄ«bas vārdā.

Jāatgādina, ka kādreizÄ“jais Parex bankas darbinieks V. Loginovs Privatizācijas aÄ£entÅ«ras valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amatu, kas 2018. gadā viņam nodrošināja nepilnus 107 tÅ«kstošus eiro lielus ienākumus vai vidÄ“ji 8900 eiro mÄ“nesÄ«, ieguva 2014. gada beigās, kad Privatizācijas aÄ£entÅ«ras vadÄ«tāja postenÄ« bija nepieciešams cilvÄ“ks, kurš bÅ«tu gatavs parakstÄ«t nepieciešamos dokumentus Citadele bankas valstij piederošÄs akciju kontrolpaketes pārdošanas sakarā.

Ä»oti neglaimojošs V. Loginovam kā Privatizācijas aÄ£entÅ«ras vadÄ«tājam bija tiesas spriedums 2018. gada oktobrÄ«, kad saistÄ«bā ar AS Grindeks akciju pārdošanu par ārkārtÄ«gi zemu cenu tiesa konstatÄ“ja, ka aÄ£entÅ«ra „nav rÄ«kojusies kā krietns un rÅ«pÄ«gs saimnieks, jo ir apzināti pieļāvusi akciju atsavināšanu par neatbilstoši zemu cenu”, un ka tā ir „rÄ«kojusies nolaidÄ«gi un nesaimnieciski, atsavinot savas akcijas par cenu, kas ir zemāka par jebkuru objektÄ«vi nosakāmu akciju vÄ“rtÄ«bu”.

GadÄ«jumā, ja atsāktos jebkāda jauna Latvijas valstij finansiāli neizdevÄ«gās Citadele bankas akciju paketes pārdošanas izvÄ“rtÄ“šana, tieši V.Loginovs bÅ«tu viens no tās centrālajiem objektiem: viņš ir publiski minÄ“ts kā Citadeles jautājuma Project Centurion un faktiskais sarunu vedÄ“js ar Eiropas Rekonstrukcijas un attÄ«stÄ«bas banku un potenciālajiem pircÄ“jiem. Viņš pats par šo tÄ“mu klusÄ“, aizbildinoties ar informācijas slepenÄ«bu.

„Tā nebÅ«tu nekāda slepena informācija, ja es teiktu, ka no sešiem reālākajiem piedāvājumiem tas pretendents uz Citadele bankas akciju paketi, kuram valdÄ«ba pielÄ“ma, ka viņam jāpārdod tā banka, viņa cenas piedāvājums bija otrais zemākais,” tagad atzÄ«st kādreizÄ“jais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Fakti un dokumenti skaidri atklāj, ar kādām metodÄ“m VienotÄ«bas pārstāves Laimdotas Straujumas valdÄ«bai un uzticÄ«bas personām, tostarp V. Loginovam, izdevās uz valsts rÄ“Ä·ina atbrÄ«vot ceļu vienÄ«gajam „pareizajam” pretendentam.

„PiesaistÄ«tais finanšu konsultants Société Générale veica tam dotos uzdevumus atbilstoši starptautiskai nozares praksei. Lai saglabātu maksimāli elastÄ«gu pieeju, tika Ä«stenots divu ceļu akciju pārdošanas process, kas paredzÄ“ja veikt investoru intereses izpÄ“ti attiecÄ«bā uz valstij piederošo akciju tiešÄs pārdošanas darÄ«jumiem, vienlaicÄ«gi izvÄ“rtÄ“jot iespÄ“jas organizÄ“t akciju sākotnÄ“jo publisko piedāvājumu biržā,” – tā valdÄ«bas oficiālo stratÄ“Ä£iju oficiāli skaidro toreizÄ“jais projekta faktiskais vadÄ«tājs, vÄ“lākais Privatizācijas aÄ£entÅ«ras valdes priekšsÄ“dÄ“tājs V. Loginovs.

Oficiālā versija joprojām ir tā pati, kas pirms sešiem gadiem, – šÄ« esot bijusi labākā no iespÄ“jamām pieejām: „AtzÄ«mÄ“jams, ka divu ceļu procesa priekšrocÄ«ba ir iespÄ“ja vienlaicÄ«gi uzrunāt lielu skaitu un dažāda veida potenciālos investorus, lÄ“mumu par konkrÄ“tu modeli pieņemot pÄ“c investoru intereses noskaidrošanas. ŠÄda pieeja nodrošina vislielāko investoru savstarpÄ“jo konkurenci.”

Taču investoru konkurence varÄ“ja bÅ«t liela tad, ja tie vispār tiktu meklÄ“ti. Ilgu laiku tas vispār netika darÄ«ts. IepriekšÄ“jā valdÄ«bas konsultanta Nomura veiktā izpÄ“te bija likusi Valda Dombrovska Ministru kabinetam 2011. gada beigās atlikt Citadeles akciju pārdošanu, jo esot „nepiemÄ“rota situācija šÄdu darÄ«jumu veikšanai starptautiskajos finanšu tirgos”. VÄ“l viens tā paša Valda Dombrovska vadÄ«tās valdÄ«bas lÄ“mums par atlikšanu tika pieņemts nepilnu gadu vÄ“lāk.

Tikai 2013. gada jÅ«lijā Valda Dombrovska Ministru kabinets nolÄ“ma atsākt Citadeles akciju pārdošanu, un arÄ« tad pagāja trÄ«s mÄ“neši, kamÄ“r lÄ“nÄ«gā valdÄ«ba atbalstÄ«ja finanšu konsultanta atlases komisijas ieteikumu slÄ“gt lÄ«gumu ar starptautisko investÄ«ciju banku Société Générale, kuras uzdevums bija noteikt valstij labāko investoru piesaistes modeli, kā arÄ« veikt pašu investoru piesaisti.

Konsultanti Project Centurion ietvaros kopā uzrunāja aptuveni simt pretendentus – vai arÄ«, kā parāda vÄ“lākie tiesu materiāli, atsevišÄ·i pretendenti paši uzrunāja konsultantus. No šÄ« skaita četrpadsmit potenciālie investori „izrādÄ«ja interesi”, pÄ“c konfidencialitātes lÄ«gumu parakstÄ«šanas un iepazÄ«šanās ar informācijas memorandu astoņi iesniedza nesaistošos piedāvājumus, bet pieci uzsāka bankas padziļināto izpÄ“ti un iesniedza pÄ“cizpÄ“tes piedāvājumus. IzvÄ“rtÄ“jot šos piedāvājumus, Ministru kabinets apstiprināja sarunu turpināšanu ar trim pretendentiem, kuriem tika dota iespÄ“ja veikt bankas apstiprinošo padziļināto izpÄ“ti.

ŠÄ« ir oficiālā versija par notikumiem 2014. gada pirmajā pusÄ“, kad pretendentu atlase vÄ“l notika salÄ«dzinoši godÄ«gi – atbilstoši noteiktajai procedÅ«rai. Taču tad pienāca brÄ«dis, kad pretÄ“ji jebkādiem konkursa noteikumiem tika dota skaidra „rekomendācija” – nekādus vietÄ“jos investorus. Tieši šÄ« iemesla dēļ sešu pretendentu vietā palika pieci.

„No visiem sešiem pretendentiem viens bija vietÄ“jais, kuram bija viszemākais cenas piedāvājums. Un viņš tika izslÄ“gts,” tagad atklāti saka V. Dombrovskis. Tas nozÄ«mÄ“: palika pieci ārvalstnieku piedāvājumi, katrs ar saviem plusiem un mÄ«nusiem, kā arÄ« – kas daudziem pārdošanas iznākuma noteicÄ“jiem šÄ·ita, bet daudziem arÄ« nešÄ·ita vissvarÄ«gākais, - katrs ar savu piedāvāto cenu un tai komplektā nākošajiem nosacÄ«jumiem.

Katram no beigu beigās atlikušajiem trim pretendentiem bija sava stratÄ“Ä£ija. Norvik bankas piedāvājums beigu beigās ar atsauci uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju tika novÄ“rtÄ“ts kā blefs, - piedāvātājiem nemaz neesot pietiekami lÄ«dzekļu.

Otram pretendentam lÄ«dzekļi neapšaubāmi bija, un tie arÄ« tika piedāvāti: 2014. gada 17. martā oficiāli izteiktais Vladimira Putina nedraugam un Krieviju pametušajam Jurijam Šefleram piederošÄs SPI Group piedāvājums bija – 115 miljoni eiro par 100% Citadele bankas akciju. Par 75% tātad sanāktu 86 miljoni eiro.

Trešais pretendents bija amerikāņu Ripplewood Advisors LLC. V. Dombrovskis apgalvo, ka šis pretendents ar savu otru zemāko cenas piedāvājumu bÅ«tu izkritis jau „pirmajā raundā”, taču „visi pārÄ“jie bija tā vai citādi saistÄ«ti ar Austrumiem, un tas arÄ« bija iemesls, kāpÄ“c es atstāju Ripplewood”.

„Es atstāju Ripplewood dēļ tā, ka es uzskatÄ«ju, ka tas veidos veselÄ«gu konkurenci, ja es komunicÄ“šu visiem citiem pretendentiem, ka šajā Ä£eopolitiskajā situācijā jÅ«s saprotat, ka pie vienādām cenām Amerikas investoram bÅ«s priekšrocÄ«bas. TāpÄ“c, ja jÅ«s vÄ“laties uzvarÄ“t, jÅ«su interesÄ“s ir piedāvāt pÄ“c iespÄ“jas augstāku cenu. Uz otru pusi es komunicÄ“ju tieši pretÄ“jo,” tagad skaidro V. Dombrovskis.

Taču pašam Ripplewood un tā pārstāvim Timotijam Kolinsam bija pilnÄ«gi cits skatÄ«jums uz to, kā pareizi rÄ«koties Eiropas SavienÄ«bas nomales valsts rÄ«kotā konkursā, pretendÄ“jot uz tai piederošas bankas iegādi.

„Jā,” V. Dombrovskis lakoniski atbild uz jautājumu - vai 2014. gadā, pretendÄ“jot uz Citadele bankas akciju paketes iegādi, Ripplewood pieprasÄ«ja nodrošināt tam ekskluzÄ«vas tiesÄ«bas piedāvājuma iesniegšanai. Citiem vārdiem sakot, - eksministrs apstiprina, ka ASV vÄ“stniecÄ«bas balstÄ«tais (kā to Diena jau aprakstÄ«jusi) uzņēmums Latvijas valstij skaidri un nepārprotami pieprasÄ«ja pārkāpt izsludinātā konkursa noteikumus tam par labu.

„Viņi sÅ«tÄ«ja vÄ“stules. Société Générale kontaktÄ“jās ar Privatizācijas aÄ£entÅ«ru un tad aÄ£entÅ«ra ar mums. Tādi bija tie lÄ«meņi. MÄ“s no Societe bijām nodalÄ«ti ar aÄ£entÅ«ru. Tad mÄ“s gājām uz valdÄ«bu. Viņi, visticamāk, sÅ«tÄ«ja vÄ“stules Société Générale. Jā, pieprasÄ«ja, protams. VÄ“stules formā. (..) Viņi prasÄ«ja ekskluzivitāti, atteicās iesniegt piedāvājumus,” skaidro V. Dombrovskis.

LÄ«dz noteiktam brÄ«dim Privatizācijas aÄ£entÅ«ra gan šÄ«s prasÄ«bas noraidÄ«ja – lÄ«dz pienāca brÄ«dis, kad L. Straujumas valdÄ«ba tajās sāka ieklausÄ«ties. „Es neatceros,” – tieši tik izteiksmÄ«ga ir bijušÄ ekonomikas ministra atbilde uz jautājumu, kā tieši uzņēmumam izdevās panākt, ka šÄ« prasÄ«ba tiek apmierināta. Vai Ripplewood vai varbÅ«t ASV vÄ“stnieks sāka apstaigāt politiÄ·us? „Pie manis Kolinss nav bijis...”

Formāli gan viss ritÄ“ja atbilstoši konkursa nosacÄ«jumiem lÄ«dz pat brÄ«dim, kad atlikušajiem pretendentiem vajadzÄ“ja iesniegt savus saistošos piedāvājumus bankas iegādei, un šeit tad arÄ« sākās Ä«stās dÄ«vainÄ«bas.

„VÄ“ršam jÅ«su uzmanÄ«bu, ka Eiropas Komisijas lÄ“muma pilnā versija, kurā ir norādÄ«ts konkrÄ“tais termiņš, ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācija,” – vÄ“l tagad, četrus gadus vÄ“lāk, nekādus sÄ«kākus paskaidrojumus nesniedzot, atcÄ“rt Privatizācijas aÄ£entÅ«ras valdes priekšsÄ“dÄ“tājs V. Loginovs.

Augstajai amatpersonai ir pamats bÅ«t izvairÄ«gai, - gadÄ«jumā, ja atsāktos jebkāda jauna Citadeles akciju paketes pārdošanas izvÄ“rtÄ“šana, tieši šis ierÄ“dnis bÅ«tu viens no tās centrālajiem objektiem. Viens no toreizÄ“jās valdÄ«bas ministriem, lÅ«dzot saglabāt viņa anonimitāti, vÄ“lākā Privatizācijas aÄ£entÅ«ras valdes priekšsÄ“dÄ“tāja lomu norisÄ“s galÄ«go piedāvājumu iesniegšanas raksturo šÄdi:

„Faktiski visu kÅ«rÄ“ja bijušais augsta ranga Parex bankas darbinieks ar tuvu pieeju iepriekšÄ“jiem Ä«pašniekiem, pÄ“c tam VienotÄ«bas pārstāvju, manuprāt, pārpirktais, precÄ«zāk, vienlaikus piesegtais un iebiedÄ“tais Loginovs.

Viņš bija Citadeles jautājuma Project Centurion vadÄ«tājs, un tieši viņš bija tas, kas piedalÄ«jās visās ValdÄ«bas sÄ“dÄ“s, kā arÄ« visās darba grupās, kur lÄ“ma stratÄ“Ä£iskus un pat ikdienas jautājumus no valsts un Privatizācijas aÄ£entÅ«ras puses attiecÄ«bā uz Citadeli. Tāpat Loginovs bija faktiskais sarunu vedÄ“js ar ERAB un potenciālajiem pircÄ“jiem.

Un tieši caur Loginovu arÄ« tika Ä«stenotas patieso Citadeles kontrolÄ“tāju un arÄ« pircÄ“ju vÄ“lmes, intereses un projekti. Uz Loginovu vismazāk krita aizdomas gan no masu mediju, gan politiÄ·u puses, kas viņam deva plašu iespÄ“ju „neformālās apspriedÄ“s” regulāri baudÄ«t “dienas piedāvājumus” Antonijas ielas, VÄ«landes ielas un atsevišÄ·os VecrÄ«gas elitāros restorānos.”

NozÄ«mÄ«gākie valdÄ«bas dokumenti par šo lietu joprojām ir noslepenoti.