Pret VDK aÄ£entu atraÅ¡anos valsts pÄrvaldes un valsts universitÄÅ¡u vadÄ«bÄ
LatvieÅ¡u Ärstu un zobÄrstu apvienÄ«ba* · 16.05.2019. · Komentāri (0)Esam organizÄcija, kas izveidota 1947. gadÄ VÄcijas bÄ“gļu nometnÄ“s. To izveidoja no komunisma terora bÄ“gošie Latvijas Ärsti un zobÄrsti, daudzi no viņiem – Latvijas UniversitÄtes mÄcÄ«bspÄ“ki. Tagad tÄs biedru un draugu pulkÄ ir aptuveni 1600 mediÄ·u gan LatvijÄ, gan citviet pasaulÄ“.
Kopš 1989. gada mÅ«su organizÄcija un tÄs biedri ir palÄ«dzÄ“juši simtiem Latvijas kolÄ“Ä£u iegÅ«t jaunÄkÄs zinÄšanas medicÄ«nÄ, arÄ« paši veduši tÄs atpakaļ uz Latviju un tÄ palÄ«dzÄ“juši Latvijas pacientiem. Šis atbalsts turpinÄs vÄ“l šodien, jo mÄ“s no sirds ticam Raiņa vÄrdiem “GÅ«t var dodot”.
Atskatoties nesenÄ pagÄtnÄ“ – uz kÄdreizÄ“jÄ RÄ«gas MedicÄ«nas institÅ«ta (tagad – RSU) katedru vadÄ«tÄjiem, profesoriem, jÄatceras, ka starp viņiem bija tikai daži, kuri izturÄ“ja varas spiedienu un nekļuva par komunistiskÄs partijas biedriem.
TÄds bija medicÄ«nas profesors, valodnieks un viens no Latvijas atmodas vadÄ«tÄjiem IlmÄrs Lazovskis, kura ideÄlisms un stingra paļaušanÄs uz savu sirdsapziņu ļÄva ne tikai saglabÄt politisku neitralitÄti, bet arÄ« kļūt par morÄli Ä“tisku un profesionÄlu standartu, kas kalpo kÄ atskaites punkts Ärstiem un medicÄ«nas studentiem arÄ« šodien.
Tieši tÄpÄ“c LÄ€ZA katru gadu piešÄ·ir profesora IlmÄra Lazovska stipendiju centÄ«giem medicÄ«nas studentiem, apliecinot, ka nepakļaušanÄs, godaprÄts, izcilÄ«ba un mÄ“rÄ·u sasniegšana, lai gan daudz grÅ«tÄk, bet bija iespÄ“jama arÄ« padomju okupÄcijas laikÄ.
ŠajÄ kontekstÄ uzskatÄm, ka “Äekas maisu” atvÄ“ršana ir novÄ“lots, taÄu svarÄ«gs solis, lai pÄrdomÄtu, kas tika darÄ«ts un kÄ vÄrdÄ. Bez pagÄtnes izvÄ“rtÄ“šanas nav iespÄ“jams izvairÄ«ties no lÄ«dzÄ«gÄm situÄcijÄm nÄkotnÄ“.
PiekrÄ«tam Vitas MatÄ«sas kundzes rakstÄ«tajam (teksts saÄ«sinÄts): “Daudzi no tiem, kuru vÄrdi parÄdÄs aÄ£entu kartÄ«tÄ“s, izvÄ“lÄ“jÄs sadarboties nevis gados, kad par atteikumu sÅ«tÄ«ja uz SibÄ«riju, bet jau laikos, kad par to nedraudÄ“ja nekas vairÄk kÄ karjeras iespÄ“ju ierobežojumi. Proti, tika liegtas, atvainojiet, pašlabuma iespÄ“jas. TaÄu tie, kuri no sadarbÄ«bas atteicÄs kÄdu principu, morÄlu apsvÄ“rumu, vÄ“rtÄ«bu dēļ, no tÄ reÄli cieta.
Tagad, ja liekam šos cilvÄ“kus vienÄ maisÄ ar pirmajiem, ja nedodam viņiem pat šo mazo morÄlo uzvaru, kÄds gan veidojas vÄ“stÄ«jums mÅ«sdienÄm? AtteikšanÄs no sadarbÄ«bas augstÄku mÄ“rÄ·u, valsts labÄ, izrÄdÄs, nav nekÄ vÄ“rta. Ja pieņemam, ka nav nekÄdas atšÄ·irÄ«bas starp tiem, kuri sadarbojÄs, un tiem, kuri to nedarÄ«ja, – vÄ“stÄ«jums ir ļoti bÄ«stams Latvijas valstij šodien.”
AtšÄ·irÄ«bÄ no Igaunijas un citÄm Austrumeiropas valstÄ«m, kuras pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas spÄ“ja savu politisko un izglÄ«tÄ«bas eliti attÄ«rÄ«t no komunistiskajÄ sistÄ“mÄ iesaistÄ«tiem darbiniekiem, LatvijÄ joprojÄm nav radÄ«ti vienlÄ«dzÄ«gi spÄ“les noteikumi, lai godÄ«giem un izglÄ«totiem nÄkamÄs paaudzes cilvÄ“kiem nebÅ«tu jÄsacenšas par vietu ar komunistiskajÄ sistÄ“mÄ iesaistÄ«tajiem. Tikai nedaudziem bija drosme un godaprÄts kÄ profesoram Georgam Andrejevam iziet lustrÄciju.
Pašreiz “pieredzes trÅ«kums” un “apstÄkļu nepÄrzinÄšana” nedrÄ«kst bÅ«t arguments, jo negodÄ«gÄ padomju sistÄ“mÄ balstÄ«ta pieredze un metodes ir tieši pretÄ“jas tÄm, ko sagaidÄm no cilvÄ“kiem, kas noteiks valsts politikas, izglÄ«tÄ«bas, tai skaitÄ, medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bas virzÄ«bu nÄkotnÄ“.
PÄ“dÄ“jos 30 gados ir sasniegts daudz gan medicÄ«nÄ, gan sabiedrÄ«bÄ kopumÄ, taÄu ne tik daudz, kÄ visi kopÄ bijÄm cerÄ“juši un varÄ“jÄm izdarÄ«t.
UzskatÄm, ka tos, kas ir „Äekas maisos”, NEDRĪKST virzÄ«t un atbalstÄ«t valsts, tÄs uzņēmumu un valsts universitÄšu vadÄ«bÄ, jo šajÄs pozÄ«cijÄs esošajiem cilvÄ“kiem ir jÄbÅ«t ne vien profesionÄli labÄkajiem, bet arÄ« uzticamiem un krietniem!
* LÄ€ZA valde: Dr. UÄ£is Gruntmanis (Latvija), Dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Dr. Gundars Katlaps (ASV), Dr. JÄnis J. Dimants (ASV), Dr. Daina Dreimane (ASV), Dr. JÄnis Tupesis (ASV), Dr. Ä’riks NiedrÄ«tis (ASV), Dr. Kamena Kaidaka (Latvija), Dr. Juris Lazovskis (KanÄda), Dr. Kaspars TÅ«ters (KanÄda), Dr. Alda UrtÄne (NorvÄ“Ä£ija).