Iesaki rakstu:

Esam organizācija, kas izveidota 1947. gadā Vācijas bÄ“gļu nometnÄ“s. To izveidoja no komunisma terora bÄ“gošie Latvijas ārsti un zobārsti, daudzi no viņiem – Latvijas Universitātes mācÄ«bspÄ“ki. Tagad tās biedru un draugu pulkā ir aptuveni 1600 mediÄ·u gan Latvijā, gan citviet pasaulÄ“.

Kopš 1989. gada mÅ«su organizācija un tās biedri ir palÄ«dzÄ“juši simtiem Latvijas kolÄ“Ä£u iegÅ«t jaunākās zināšanas medicÄ«nā, arÄ« paši veduši tās atpakaļ uz Latviju un tā palÄ«dzÄ“juši Latvijas pacientiem. Šis atbalsts turpinās vÄ“l šodien, jo mÄ“s no sirds ticam Raiņa vārdiem “GÅ«t var dodot”.

Atskatoties nesenā pagātnÄ“ – uz kādreizÄ“jā RÄ«gas MedicÄ«nas institÅ«ta (tagad – RSU) katedru vadÄ«tājiem, profesoriem, jāatceras, ka starp viņiem bija tikai daži, kuri izturÄ“ja varas spiedienu un nekļuva par komunistiskās partijas biedriem.

Tāds bija medicÄ«nas profesors, valodnieks un viens no Latvijas atmodas vadÄ«tājiem Ilmārs Lazovskis, kura ideālisms un stingra paļaušanās uz savu sirdsapziņu ļāva ne tikai saglabāt politisku neitralitāti, bet arÄ« kļūt par morāli Ä“tisku un profesionālu standartu, kas kalpo kā atskaites punkts ārstiem un medicÄ«nas studentiem arÄ« šodien.

Tieši tāpÄ“c LÄ€ZA katru gadu piešÄ·ir profesora Ilmāra Lazovska stipendiju centÄ«giem medicÄ«nas studentiem, apliecinot, ka nepakļaušanās, godaprāts, izcilÄ«ba un mÄ“rÄ·u sasniegšana, lai gan daudz grÅ«tāk, bet bija iespÄ“jama arÄ« padomju okupācijas laikā.

Šajā kontekstā uzskatām, ka “čekas maisu” atvÄ“ršana ir novÄ“lots, taču svarÄ«gs solis, lai pārdomātu, kas tika darÄ«ts un kā vārdā. Bez pagātnes izvÄ“rtÄ“šanas nav iespÄ“jams izvairÄ«ties no lÄ«dzÄ«gām situācijām nākotnÄ“.

PiekrÄ«tam Vitas MatÄ«sas kundzes rakstÄ«tajam (teksts saÄ«sināts): “Daudzi no tiem, kuru vārdi parādās aÄ£entu kartÄ«tÄ“s, izvÄ“lÄ“jās sadarboties nevis gados, kad par atteikumu sÅ«tÄ«ja uz SibÄ«riju, bet jau laikos, kad par to nedraudÄ“ja nekas vairāk kā karjeras iespÄ“ju ierobežojumi. Proti, tika liegtas, atvainojiet, pašlabuma iespÄ“jas. Taču tie, kuri no sadarbÄ«bas atteicās kādu principu, morālu apsvÄ“rumu, vÄ“rtÄ«bu dēļ, no tā reāli cieta.

Tagad, ja liekam šos cilvÄ“kus vienā maisā ar pirmajiem, ja nedodam viņiem pat šo mazo morālo uzvaru, kāds gan veidojas vÄ“stÄ«jums mÅ«sdienām? Atteikšanās no sadarbÄ«bas augstāku mÄ“rÄ·u, valsts labā, izrādās, nav nekā vÄ“rta. Ja pieņemam, ka nav nekādas atšÄ·irÄ«bas starp tiem, kuri sadarbojās, un tiem, kuri to nedarÄ«ja, – vÄ“stÄ«jums ir ļoti bÄ«stams Latvijas valstij šodien.”

AtšÄ·irÄ«bā no Igaunijas un citām Austrumeiropas valstÄ«m, kuras pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas spÄ“ja savu politisko un izglÄ«tÄ«bas eliti attÄ«rÄ«t no komunistiskajā sistÄ“mā iesaistÄ«tiem darbiniekiem, Latvijā joprojām nav radÄ«ti vienlÄ«dzÄ«gi spÄ“les noteikumi, lai godÄ«giem un izglÄ«totiem nākamās paaudzes cilvÄ“kiem nebÅ«tu jāsacenšas par vietu ar komunistiskajā sistÄ“mā iesaistÄ«tajiem. Tikai nedaudziem bija drosme un godaprāts kā profesoram Georgam Andrejevam iziet lustrāciju.

Pašreiz “pieredzes trÅ«kums” un “apstākļu nepārzināšana” nedrÄ«kst bÅ«t arguments, jo negodÄ«gā padomju sistÄ“mā balstÄ«ta pieredze un metodes ir tieši pretÄ“jas tām, ko sagaidām no cilvÄ“kiem, kas noteiks valsts politikas, izglÄ«tÄ«bas, tai skaitā, medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bas virzÄ«bu nākotnÄ“.

PÄ“dÄ“jos 30 gados ir sasniegts daudz gan medicÄ«nā, gan sabiedrÄ«bā kopumā, taču ne tik daudz, kā visi kopā bijām cerÄ“juši un varÄ“jām izdarÄ«t.

Uzskatām, ka tos, kas ir „čekas maisos”, NEDRĪKST virzÄ«t un atbalstÄ«t valsts, tās uzņēmumu un valsts universitāšu vadÄ«bā, jo šajās pozÄ«cijās esošajiem cilvÄ“kiem ir jābÅ«t ne vien profesionāli labākajiem, bet arÄ« uzticamiem un krietniem!

* LĀZA valde: Dr. Uģis Gruntmanis (Latvija), Dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Dr. Gundars Katlaps (ASV), Dr. Jānis J. Dimants (ASV), Dr. Daina Dreimane (ASV), Dr. Jānis Tupesis (ASV), Dr. Ēriks Niedrītis (ASV), Dr. Kamena Kaidaka (Latvija), Dr. Juris Lazovskis (Kanāda), Dr. Kaspars Tūters (Kanāda), Dr. Alda Urtāne (Norvēģija).