Prese: piebeigt, lai nemokÄs?
Dainis LemeÅ¡onoks, Ä«paÅ¡i PIETIEK · 14.08.2019. · Komentāri (0)Ar 3,7 miljoniem eiro, ko valdÄ«ba viltus žēlsirdÄ«bÄ izkratÄ«ja no jauno vilcienu iepirkuma krÄjkasÄ«tes, vÄ“l uz gadu tiks tÄ«šuprÄt paildzinÄta Latvijas drukÄto mediju neizbÄ“gamÄ agonija.
Naudas nav žēl, to jau tÄpat kaut kur izplederÄ“tu. Žēl kolÄ“Ä£u, kuri uz blaumaniskÄ "ledus gabala" turpinÄs dzÄ«vot izmisÄ«gÄs cerÄ«bÄs.
Droši vien ministriem un viņu pÄrstÄvÄ“tajÄm partijÄm bija milzÄ«gs kÄrdinÄjums atstÄt lÅ«dzÄ“jus bešÄ, ļaujot "tirgus neredzamajai rokai" Ätri un loÄ£iski likvidÄ“t šo sÄ«ko un nekaitÄ«go, bet tik un tÄ politiÄ·iem netÄ«kamo traucÄ“kli.
Prese šodien ir mazs odiņš, kas valsts varu vairs kaitina tikai ar savu apnÄ«košu sÄ«kšanu. TÄ gan joprojÄm lepni iedomÄjas/tÄ“lo sevi dižu un sÄpÄ«gi kodÄ«gu dunduru esam – gluži kÄ jau teiksmainajos un vairs neticamajos VoldemÄra Krustiņa "Lauku AvÄ«zes", SarmÄ«tes Ä’lertes "Dienas" un Jura Paidera "Dienas Biznesa" visvarenÄ«bas laikos.
IespÄ“jams, valdÄ«bas pretimnÄkšanÄ dominÄ“ja tÄ«ri Ärpolitiski, valsts reputÄcijas jautÄjumi – bailes noslÄ«dÄ“t zemÄk kÄdÄ mediju brÄ«vÄ«bas indeksÄ... Ministru prezidents, bÅ«dams nesens eirodeputÄts, šajÄs lietÄs mÄ“dz bÅ«t klaji nervozs. KÄdu citu gadu – un varbÅ«t ar citu premjeru priekšgalÄ – valdÄ«ba var sajusties drošÄk un rÄ«koties ciniskÄk, atminoties par nodokļu maksÄtÄju naudas svÄ“tumu...
Pašas latvju "ceturtÄs varas" skaļÄm vaimanÄm un kusliem draudiem vairs nav varas pÄr tvitterministru un deputÄtu prÄtiem. Tikai TV, kÄ liecina ņemšanÄs ap NEPLP, tajos vÄ“l saglabÄ nedaudz no savas "zombijkastes" maÄ£ijas.
Galu galÄ kas tad bÅ«s Ä«sa brīža ieguvÄ“ji no valdÄ«bas veiktÄs finanšu "morfija injekcijas"? NacionÄlÄ mÄ“roga laikraksti pieder un kalpo oligarhiem (vai viņu sÄncenšiem – "kontroligarhiem"), kuri tagad ir atstumti no piekļuves varai. Tie cenšas vÄ“l kaut kÄ ietekmÄ“t notiekošo no šÄ«m ļodzÄ«gajÄm tribÄ«nÄ“m – vai vismaz gÅ«t sev tÄdu ilÅ«ziju.
TÄpat arÄ« daļa no reÄ£ionÄlÄs preses ir cieši sasaistÄ«ta ar kÄdu no galvaspilsÄ“tas "aizsmakušajiem ruporiem". Gan politiÄ·iem, gan šo izdevumu vÄ“l atlikušajiem lasÄ«tÄjiem par tiem viss ir skaidrs lÄ«dz mielÄ“m. Ak jÄ, vÄ“l ieguvÄ“jos bÅ«s krievvalodÄ«gs laikraksts un tÄ atvasinÄjumi, kas "po žizņi" ir nelojÄli latviski labÄ“jai valsts varai.
Dažu reÄ£ionÄlo avÄ«zi arÄ« piemeklÄ“ja "Ä“lertisma-loÄmelisma" liksta. TÄs Ä«pašnieks vai redaktors akli iedomÄjÄs izdevuma lasÄ«tÄjus par savu "partiju" (vai dzimtcilvÄ“kiem) un sevi – par novada vai pilsÄ“tas domes likteņa lÄ“mÄ“ju.
IeslÄ«gstot "principu karÄ" ar pašvaldÄ«bu un vadÄ«bas ambÄ«ciju radÄ«tÄ apsÄ“stÄ«bÄ, šÄds laikraksts tikai paÄtrinÄja "džihÄda" nogurdinÄto lasÄ«tÄju aizplÅ«šanu un pats gluži vai uzspieda vietvarai veidot savu oficiozu iedzÄ«votÄju informÄ“šanai.
PašvaldÄ«bas un ne tikai tÄs jau ir izkopušas efektÄ«vas metodes "darbam ar masu medijiem". Ja no laikraksta (raidstacijas, TV programmas) vÄ“l ir kÄds labums, to var nedaudz piebarot – gluži kÄ nesen Nils Ušakovs vai ministrijas ar dÄsniem PR budžetiem. Ja kož rokÄ, var radÄ«t savu "kontrmediju".
Lai kÄdi Valda Dombrovska vai LŽA zibeņi un pÄ“rkoņi netika mesti Andra RÄviņa un viņa atdarinÄtÄju virzienÄ, pašvaldÄ«bu izdevumi ir kļuvuši par paliekošu un svarÄ«gu Latvijas informatÄ«vÄs telpas sastÄvdaļu. Šur tur tikai tiem jau pieder klajš monopols uz pašvaldÄ«bas informÄciju vai pat fotoreportÄžÄm no renovÄ“tÄm skolÄm.
Pat ne pÄrÄk sabiezinot krÄsas, patlaban kÄ drukÄto mediju pamata auditoriju mÄ“s varam iztÄ“loties ļoti cienÄ«jama vecuma cilvÄ“kus, kuri regulÄri apmeklÄ“ sava pagasta vai pilsÄ“tas bibliotÄ“ku. Tur viņi bez maksas var sev ierastÄ veidÄ iegÅ«t informÄciju no sev ierastiem avotiem.
Viņiem droši vien savÄ starpÄ veidojas dzÄ«vas diskusijas, rodas savi viedokļi, par ko tiek informÄ“ti radinieki un paziņas. TaÄu vai šis "kontingents" ir tik daudzskaitlÄ«gs un ietekmÄ«gs, lai politiÄ·i ar to rÄ“Ä·inÄtos? NebÅ«sim naivi…
Preses brÄ«vÄ«bas svÄ“tums ir spÄ“kÄ lÄ«dz tam, kamÄ“r mÄ“s – žurnÄlisti – to varam atļauties sev apmaksÄt par mÅ«su pašu nopelnÄ«tu naudu. Ir viegli visÄs preses nelaimÄ“s vainot internetu, viedtÄlruņus un klikšÄ·u medijus. Un, ak jÄ, reÄ£ionu un valsts depopulÄ“šanos. Tas ļauj "veiksmÄ«gi" izvairÄ«ties no pašu avīžnieku pieļauto fatÄlo kļūdu atzÄ«šanas – un ar tÄ“lotu "4.varas" paštaisnÄ«bu grÅ«st valdÄ«bai sejÄ diedelnieka sauju.