Iesaki rakstu:

Ar 3,7 miljoniem eiro, ko valdÄ«ba viltus žēlsirdÄ«bā izkratÄ«ja no jauno vilcienu iepirkuma krājkasÄ«tes, vÄ“l uz gadu tiks tÄ«šuprāt paildzināta Latvijas drukāto mediju neizbÄ“gamā agonija.

Naudas nav žēl, to jau tāpat kaut kur izplederētu. Žēl kolēģu, kuri uz blaumaniskā "ledus gabala" turpinās dzīvot izmisīgās cerībās.

Droši vien ministriem un viņu pārstāvÄ“tajām partijām bija milzÄ«gs kārdinājums atstāt lÅ«dzÄ“jus bešÄ, ļaujot "tirgus neredzamajai rokai" ātri un loÄ£iski likvidÄ“t šo sÄ«ko un nekaitÄ«go, bet tik un tā politiÄ·iem netÄ«kamo traucÄ“kli.

Prese šodien ir mazs odiņš, kas valsts varu vairs kaitina tikai ar savu apnÄ«košu sÄ«kšanu. Tā gan joprojām lepni iedomājas/tÄ“lo sevi dižu un sāpÄ«gi kodÄ«gu dunduru esam – gluži kā jau teiksmainajos un vairs neticamajos Voldemāra Krustiņa "Lauku AvÄ«zes", SarmÄ«tes Ä’lertes "Dienas" un Jura Paidera "Dienas Biznesa" visvarenÄ«bas laikos.

IespÄ“jams, valdÄ«bas pretimnākšanā dominÄ“ja tÄ«ri ārpolitiski, valsts reputācijas jautājumi – bailes noslÄ«dÄ“t zemāk kādā mediju brÄ«vÄ«bas indeksā... Ministru prezidents, bÅ«dams nesens eirodeputāts, šajās lietās mÄ“dz bÅ«t klaji nervozs. Kādu citu gadu – un varbÅ«t ar citu premjeru priekšgalā – valdÄ«ba var sajusties drošÄk un rÄ«koties ciniskāk, atminoties par nodokļu maksātāju naudas svÄ“tumu...

Pašas latvju "ceturtās varas" skaļām vaimanām un kusliem draudiem vairs nav varas pār tvitterministru un deputātu prātiem. Tikai TV, kā liecina ņemšanās ap NEPLP, tajos vÄ“l saglabā nedaudz no savas "zombijkastes" maÄ£ijas.

Galu galā kas tad bÅ«s Ä«sa brīža ieguvÄ“ji no valdÄ«bas veiktās finanšu "morfija injekcijas"? Nacionālā mÄ“roga laikraksti pieder un kalpo oligarhiem (vai viņu sāncenšiem – "kontroligarhiem"), kuri tagad ir atstumti no piekļuves varai. Tie cenšas vÄ“l kaut kā ietekmÄ“t notiekošo no šÄ«m ļodzÄ«gajām tribÄ«nÄ“m – vai vismaz gÅ«t sev tādu ilÅ«ziju.

Tāpat arÄ« daļa no reÄ£ionālās preses ir cieši sasaistÄ«ta ar kādu no galvaspilsÄ“tas "aizsmakušajiem ruporiem". Gan politiÄ·iem, gan šo izdevumu vÄ“l atlikušajiem lasÄ«tājiem par tiem viss ir skaidrs lÄ«dz mielÄ“m. Ak jā, vÄ“l ieguvÄ“jos bÅ«s krievvalodÄ«gs laikraksts un tā atvasinājumi, kas "po žizņi" ir nelojāli latviski labÄ“jai valsts varai.

Dažu reÄ£ionālo avÄ«zi arÄ« piemeklÄ“ja "Ä“lertisma-ločmelisma" liksta. Tās Ä«pašnieks vai redaktors akli iedomājās izdevuma lasÄ«tājus par savu "partiju" (vai dzimtcilvÄ“kiem) un sevi – par novada vai pilsÄ“tas domes likteņa lÄ“mÄ“ju.

IeslÄ«gstot "principu karā" ar pašvaldÄ«bu un vadÄ«bas ambÄ«ciju radÄ«tā apsÄ“stÄ«bā, šÄds laikraksts tikai paātrināja "džihāda" nogurdināto lasÄ«tāju aizplÅ«šanu un pats gluži vai uzspieda vietvarai veidot savu oficiozu iedzÄ«votāju informÄ“šanai.

PašvaldÄ«bas un ne tikai tās jau ir izkopušas efektÄ«vas metodes "darbam ar masu medijiem". Ja no laikraksta (raidstacijas, TV programmas) vÄ“l ir kāds labums, to var nedaudz piebarot – gluži kā nesen Nils Ušakovs vai ministrijas ar dāsniem PR budžetiem. Ja kož rokā, var radÄ«t savu "kontrmediju".

Lai kādi Valda Dombrovska vai LŽA zibeņi un pÄ“rkoņi netika mesti Andra Rāviņa un viņa atdarinātāju virzienā, pašvaldÄ«bu izdevumi ir kļuvuši par paliekošu un svarÄ«gu Latvijas informatÄ«vās telpas sastāvdaļu. Šur tur tikai tiem jau pieder klajš monopols uz pašvaldÄ«bas informāciju vai pat fotoreportāžām no renovÄ“tām skolām.

Pat ne pārāk sabiezinot krāsas, patlaban kā drukāto mediju pamata auditoriju mēs varam iztēloties ļoti cienījama vecuma cilvēkus, kuri regulāri apmeklē sava pagasta vai pilsētas bibliotēku. Tur viņi bez maksas var sev ierastā veidā iegūt informāciju no sev ierastiem avotiem.

Viņiem droši vien savā starpā veidojas dzÄ«vas diskusijas, rodas savi viedokļi, par ko tiek informÄ“ti radinieki un paziņas. Taču vai šis "kontingents" ir tik daudzskaitlÄ«gs un ietekmÄ«gs, lai politiÄ·i ar to rÄ“Ä·inātos? NebÅ«sim naivi…

Preses brÄ«vÄ«bas svÄ“tums ir spÄ“kā lÄ«dz tam, kamÄ“r mÄ“s – žurnālisti – to varam atļauties sev apmaksāt par mÅ«su pašu nopelnÄ«tu naudu. Ir viegli visās preses nelaimÄ“s vainot internetu, viedtālruņus un klikšÄ·u medijus. Un, ak jā, reÄ£ionu un valsts depopulÄ“šanos. Tas ļauj "veiksmÄ«gi" izvairÄ«ties no pašu avīžnieku pieļauto fatālo kļūdu atzÄ«šanas – un ar tÄ“lotu "4.varas" paštaisnÄ«bu grÅ«st valdÄ«bai sejā diedelnieka sauju.