PrÄta vingrinÄjums
Leonards Inkins · 03.10.2021. · Komentāri (0)BÄ“rns vienmÄ“r kÄdu atdarina. SÄkumÄ vecÄkus. Kad bijÄm mazi, mÄ“s centÄmies bÅ«t tÄdi kÄ vecÄki. Kad izaugÄm lielÄki, atdarinÄjÄm kÄdu dziedÄtÄju vai sportistu – viņa frizÅ«ru, viņa ģērbšanÄs manieri. Divdesmit pirmajÄ gadsimtÄ atdarina pat tetovÄ“jumus un grimu.
MÄ“s
MÄ“s bieži kÄdu atdarinÄm, pat neapzinoties un Ä«paši nepiedomÄjot, jo vÄ“lamies bÅ«t tÄdi kÄ mÅ«su pielÅ«gsmes objekti. Ne vienmÄ“r mÄ“s patiesÄ«bÄ vÄ“lamies bÅ«t kÄ viņš vai viņa. BiežÄk gribam tikai izlikties, ka esam kÄ viņš. Ne jau strÄdÄt kÄ viņš, ne jau pÄrdzÄ«vot kÄ viņš un ne jau ciest. MÄ“s tik koncentrÄ“jamies uz labo un sev izdevÄ«go un nedomÄjam sliktas domas. MÄ“s gribam viņa darba augļus nestrÄdÄjot, neskrienot, nedziedot, nekļūdoties un nepiepÅ«loties.
MÄ“s cerÄ“jÄm un pat bijÄm pÄrliecinÄti – ja man bÅ«s tÄda frizÅ«ra kÄ tam, tad es jau varÄ“šu skriet kÄ viņš, ja man bÅ«s tÄds tetovÄ“jums, tad man bÅ«s tÄda pati mÄja un tÄ bez gala. Ja man bÅ«s, tad visi uzskatÄ«s, ka es esmu tÄds pats vai pat labÄks par manu elku.
MÄ“s krÄpjam citus un sevi, tÄpÄ“c mÄžojamies. MÄ“s zinÄm, ka šÄda atdarinÄšana neko praktisku nedod. TÄda pati vai lÄ«dzÄ«ga žakete vÄ“l nenodrošina tÄdu pašu dziedÄt prasmi. ArÄ« kÄds tetovÄ“jums nenodrošina svara cilÄšanas un dÅ«ru vicinÄšanas prasmi, kÄ arÄ« nepiešÄ·ir drosmi apdraudÄ“juma brīžos. Briesmu gadÄ«jumÄ bÅ«sim tikpat neaizsargÄti un rÄ«cÄ«bnespÄ“jÄ«gi, it kÄ mums nemaz nebÅ«tu kÄrotÄs žaketes.
Šodien vÄ“l ir dzÄ«vas tautas un ciltis, kuru dzÄ«vesziÅ†Ä ir apÄ“st kÄda labi skrienoša ciltsbrÄļa ceļgalu ar domu, ka tad arÄ« tu tikpat veikli skriesi. MÄ“s nekur tÄlu no šÄ«s pagÄtnes neesam tikuši. Turpat vien mÄ«cÄmies. AgrÄk mÄ«cÄ«jÄmies ar basÄm kÄjÄm, tagad modernos apavos, tik vien tÄs starpÄ«bas un izaugsmes.
MÅ«su iedzimtÄ vÄ“lme kÄdam lÄ«dzinÄties ir veids, kÄ tie, kas to veicina un pat mÅ«s pie tÄ pieradina, pelna un pelnÄ«s mūžīgi, jo uzkrÄsot lÅ«pas vai iedurt ausÄ« vienmÄ“r bÅ«s vieglÄk nekÄ sevi pilnveidot garÄ«gi, pašuzupurÄ“ties, ciest un patiesi mÄ«lÄ“t.
Bet tÄ ir ne vienmÄ“r. Viņš teica: piemÄ“ru jums esmu devis, dariet tÄpat, dariet, kÄ Es. NÄ“, šim piemÄ“ram mÄ“s nevÄ“lamies sekot, mÄ“s Viņu arÄ« nevÄ“lamies atdarinÄt pat mÄžošanÄs pÄ“c.
GaišÄ nÄkotne
AtdarinÄšana un pakaļskriešana nav tikai bÄ“rnÄ«bÄ un jaunÄ«bÄ izslimojama kaite. ArÄ« pieaugot mÄ“s turpinÄm manipulÄ“t ar tÄ“lu, ko apzinÄti (un dažreiz pat neapzinÄti) veidojam, lai gÅ«tu sev kÄdu labumu. Laika gaitÄ šÄ« manipulÄciju tendence ir tÄ attÄ«stÄ«jusies, ka tagad nevienam vien valstsvÄ«ram ir savs PR speciÄlists jeb publiskÄ tÄ“la spodrinÄtÄjs. Un tomÄ“r ne jau izteiksmÄ«gÄka kaklasaite, nenormÄ“ts žestu un jaunvÄrdu daudzums publiskajÄs runÄs bÅ«s tas, ar ko noturÄ“sies pie varas ilgÄkÄ laika periodÄ.
KÄ nodrošinÄt, lai reiz gÅ«tÄ vara nepazustu, lai tu bÅ«tu vienmÄ“r pie teikšanas un pie varas, ietekmes un – galvenais – naudas? AgrÄk bija ar likumu noteikts, ka vadošais spÄ“ks ir komunistiskÄ partija un nevienam citam nav tiesÄ«bu pretendÄ“t uz patiesÄ«bu pirmajÄ un pÄ“dÄ“jÄ instancÄ“. Nevienam citam, izņemot komunistus, nav tiesÄ«bas pretendÄ“t uz varu valstÄ«. Gribi varu, stÄjies partijÄ. Gribi bÅ«t varai pietuvinÄts – stÄjies partijÄ.
TÄ vienkÄrši gan partijÄ nemaz neņēma, – bija kÄds gadiņš jÄbÅ«t kandidÄtam, un arÄ« galvotÄji bija nepieciešami. Partijas funkcionÄri zinÄja, ka jÄuzmanÄs, lai neielaistu uti kažokÄ. Atblusošana ir grÅ«ts pasÄkums un prasa piepÅ«li.
Tad izkÄrtnes tika mainÄ«tas, un vienas komunistiskÄs partijas vietÄ tika izveidotas desmitiem citu partiju, un tajÄs visÄs vairumÄ gadÄ«jumu pie vadÄ«bas bija tie paši komunisti. GaišÄs nÄkotnes cÄ«nÄ«tÄji, kuri bija izgÄjuši speciÄlu apmÄcÄ«bu un prata ietekmÄ“t, manipulÄ“t un profesionÄli krÄpt.
AtgriezÄ«simies pie jautÄjuma, kÄ, mainot politisko iekÄrtu valstÄ«, komunistiem saglabÄt varu – un ne tikai saglabÄt, bet pat to nostiprinÄt.
Ja iepriekš tikai komunisti nodarbojÄs ar valsts pÄrvaldi, tad jaunajos apstÄkļos bija jÄrÄ«kojas citÄdi. No vienas partijas diktÄta nokļuvÄm pozÄ«cijas un opozÄ«cijas spÄ“les noteikumos.
Partijas aktÄ«visti un uzticamÄ«bas personas bija jÄsadala divÄs nometnÄ“s. Sen ir zinÄms, ka veselÄ«ga konkurence rada izaugsmi! Ar pozÄ«ciju viss ir skaidrs, bet kur ņemt opozÄ«ciju?
IzrÄdÄ«jÄs, ka tas ir gana vienkÄrši. TÄ saucamÄ opozÄ«cija radÄs pati, jo arÄ« opozicionÄri gribÄ“ja un grib dzÄ«vot nodrošinÄtu dzÄ«vi. Bet materiÄlÄs dzÄ«ves nodrošinÄšanas iespÄ“jas ir pozÄ«cijai. Atlika tikai smÄ“Ä·Ä“tavÄs un kafejnÄ«cÄs katrÄ izdevÄ«gÄ gadÄ«jumÄ individuÄli vienoties par lomÄm. ScenÄrija nebija, izņemot galvenos spÄ“les noteikumus. NetraucÄ“ mums un mÄ“s ļausim eksistÄ“t arÄ« tev!
Bet gan pozÄ«cija, gan opozÄ«cija ir mazÄkums. PozÄ«cija diktÄ“, opozÄ«cija pielÄgojas un izdevÄ«gÄ brÄ«dÄ« nokož kÄdu kumosu no saimnieku galda, bet lielais vairums ir to, ko dÄ“vÄ“ par cilvÄ“ku parasto, par pelÄ“ko masu jeb tautu, kura neko nelemj un neizlemj. Viņiem nav ļauts nokosties no saimnieka pÄ«rÄga, kÄ arÄ« lasÄ«t drupaÄas no kungu galda. Viņiem jÄrÅ«pÄ“jas pašiem par sevi, kÄ tiem slÄ«cÄ“jiem, kuriem jÄglÄbjas pašiem, ja vien negrib noslÄ«kt.
Suns
Ir tÄdas sarkanÄs lÄ«nijas. Droši vien esat par tÄm dzirdÄ“juši. Izcilajam latviešu domÄtÄjam JÄnim MiezÄ«tim grÄmatÄ «BÅ«t latvietim» šim ir veltÄ«ta atsevišÄ·a nodaļa ar nosaukumu «Ä¶Ä“des suņa dzÄ«ve demokrÄtiskÄ valstÄ«».
Viņš raksta, ka ikkatram Ä·Ä“dÄ“ piesietam sunim ir savs saimnieks – tÄ esot objektÄ«va realitÄte - un ka visiem Ä·Ä“dÄ“ piesietajiem suņiem ir kakla siksnas – tÄ esot vienlÄ«dzÄ«ba. Saimnieks suņa Ä·Ä“dei var mainÄ«t garumu – tÄ savukÄrt esot mÄ“rÄ·tiecÄ«ga jaunu iespÄ“ju radÄ«šana.
ĶēdÄ“ piesiets suns drÄ«kst gulÄ“t bÅ«dÄ vai Ärpus bÅ«das – tÄ, redz, ir pÄrvietošanÄs brÄ«vÄ«ba. Sava saimnieka priekšÄ suns var lÄ“kÄt un luncinÄt asti vai arÄ« lÄ«st uz vÄ“dera – tÄs ir viņa tiesÄ«bas brÄ«vi paust savu viedokli. Ja slikta saimnieka priekšÄ Ä·Ä“des suns luncina asti – tÄ esot tolerance.
ĶēdÄ“ piesiets suns pÄrtiek tikai no tÄ, ko viņam saimnieks ieliek bļodiÅ†Ä – tÄ ir reÄlpolitika. Liekot lielÄku vai mazÄku barÄ«bas daudzumu bļodiņÄ, saimnieks stimulÄ“ materiÄlo ieinteresÄ“tÄ«bu ar tirgus ekonomikas metodÄ“m.
Ko no minÄ“tÄ var secinÄt? To, ka ne katrs sociÄlists patiesÄ«bÄ tÄds ir. Tas vienkÄrši ir veids, kÄ viņš nopelna sev iztiku. Ne katrs liberÄlo vÄ“rtÄ«bu sludinÄtÄjs pats ir liberÄlis. Ne katrs muzikants ir tÄs mÅ«zikas piekritÄ“js, ar kuras izpildÄ«šanas palÄ«dzÄ«bu viņš ir kļuvis populÄrs. Bieži ir tÄ, ka viņam pašam patÄ«k cita žanra mÅ«zika, bet – tÄ nav ienesÄ«ga.
Nav liegts arÄ« bÅ«t skaļam un trokšÅ†ainam nacionÄlistam, radikÄlim, ja tu zini mÄ“ru, neapdraudot pastÄvošo kÄrtÄ«bu. Tad tev ļaus savÄ sulÄ vÄrÄ«ties un pašapmierinÄties. SvarÄ«gi, lai tu netraucÄ“ kungiem.
Dots devējam atdodas
IespÄ“jams, ka no mÅ«su pÅ«liņiem ir maz atkarÄ«gs vai nav atkarÄ«gs it nekas. IespÄ“jams arÄ« tas, ka valsts dzÄ«vÄ“, krÄ«zÄ“s un politiskajÄs norisÄ“s no valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas, plÄniem, dokumentiem ir maz kas atkarÄ«gs. Es pieļauju, ka ir kÄds lietu kÄrtÄ«bas, cÄ“loņu un seku likums, kurš neprasa atļauju valdÄ«bÄm un nerÄ“Ä·inÄs ar to vÄ“lmÄ“m un publiski pausto gribu.
VarbÅ«t, ka lietas notiek pašas par sevi, un, ja tÄs notiek tai pašÄ virzienÄ, pÄ“c kura mÄ“s tiecamies, tad sÄkam sev piedÄ“vÄ“t to, ka, redz, mÄ“s to panÄcÄm. Ka arÄ« mÄ“s tur savu roku esam pielikuši, kaut patiesÄ«bÄ mÅ«su nopelni tajÄ ir tikai simboliski. Un pat gadÄ«jumÄ, ja mÄ“s nebÅ«tu darÄ«juši neko, arÄ« tad viss bÅ«tu noticis bez mums.
IespÄ“jams, ka visa mÅ«su dzÄ«ve ir iekÄrtota tÄ, kÄ gadÄs, nevis tÄ, kÄ mÄ“s vÄ“lamies. Un notikumu virkne tajÄ lielÄ mÄ“rÄ nav atkarÄ«ga no mÅ«su apņēmÄ«bas, rÄ«cÄ«bas vai dziļdomÄ«giem un pat slepeniem plÄniem un iecerÄ“m.
Tikai daļēja taisnÄ«ba ir tiem, kuri apgalvo, ka dots devÄ“jam atdodas un kÄ sauc, tÄ atsaucÄs, un citas skaistas daiļrunÄ«bas. To, cik šie un citi apgalvojumi atbilst patiesÄ«bai, neviens nav pÄ“tÄ«jis.
Savulaik M. Lomonosovs pÄ“tÄ«ja, vai ir vai nav gari un vai ir iespÄ“jams ar tiem sazinÄties. PÄ“tÄ«jums viņam bija vienkÄrši darbs. Viņš izdomÄja metodes, izdomÄja veidu, kÄ gÅ«t šim nolÅ«kam piešÄ·irto naudu, dažus gadus bakstÄ«jÄs, veica daudzus garus pierakstus, kurus neviens nelasÄ«ja, un tad paziņoja, ka, redz, es izpÄ“tÄ«ju. NekÄdu garu, nedz pÄrdabisku bÅ«tņu nav.
ArÄ« par to, kÄ sauc, tÄ atsaucas un citu runÄjot – uz kÄ gan balstÄs šie apgalvojumi?! IespÄ“jams, ka kÄda konkrÄ“ta laika sprīža, kÄda konkrÄ“ta cilvÄ“ka dzÄ«ves ietvaros vai kÄdas konkrÄ“tas viņa dzÄ«ves daļas ietvaros. Tas arÄ« ir viss. Es pieļauju, ka tÄda zinÄtniski pamatota pÄ“tÄ«juma minÄ“tajam un citiem nepamatotiem apgalvojumiem nav, jo tas nevienam nav vajadzÄ«gs, tas daudziem pat ir neizdevÄ«gi.
KamÄ“r nav pÄ“tÄ«ts un pierÄdÄ«ts, katrs var savu versiju par šo sludinÄt kÄ patiesÄ«bu pÄ“dÄ“jÄ instancÄ“. Var ar šo manipulÄ“t un citÄdi to izmantot. Bet, ja bÅ«s izpÄ“tÄ«ts, pierÄdÄ«ts un secinÄts, tad daudzas iespÄ“jas citu ietekmÄ“šanÄ bÅ«s liegtas.
Taisnīgais Dievs
Un tomÄ“r var kÄdÄ brÄ«dÄ« šÄ·ist, ka dots devÄ“jam atdodas, bet tÄ nav. Ja tÄ bÅ«tu, tad mÅ«su dzÄ«ve bÅ«tu ļoti taisnÄ«ga un loÄ£iska. Tad pÄri mÅ«su dzÄ«vei stÄvÄ“tu un mÅ«s uzraudzÄ«tu taisnÄ«gs Dievs. Bet Dievs nav taisnÄ«gs šÄ« jÄ“dziena cilvÄ“ka izpratnÄ“. Dievs ir mÄ«lestÄ«ba un tikai. Un mÄ«lestÄ«ba - tas ne vienmÄ“r ir pa spalvai. MÄ«lestÄ«ba prot arÄ« piedot un pažēlot.
VecÄks, kurš saviem bÄ“rniem saka kÄdu asÄku vÄrdu vai paceļ balsi, vai dažreiz pat ņem rokÄs siksnu, to nedara ļaunuma vai sadisma pÄ“c. Bieži tas izriet no mÄ«lestÄ«bas. MÄ«lestÄ«ba - tas nav teikt cilvÄ“kam to, ko viņš grib dzirdÄ“t. MÄ«lestÄ«ba – tas nav darÄ«t to, ko citi vÄ“las, lai tu dari viņiem. Tas diemžēl ir pÄrģērbts egoisms. Patiesa mÄ«lestÄ«ba nemelo. Patiesa mÄ«lestÄ«ba prot izmantot izdevÄ«bu un paklusÄ“t, kad tas ir lietderÄ«gi un iespÄ“jams.
KÄpÄ“c tad es rakstu, kÄpÄ“c es filmÄ“ju un kÄpÄ“c uzrunÄju? PirmkÄrt, tÄpÄ“c, ka tas ir prÄta vingrinÄjums un manu atziņu apkopojums. TÄ ir arÄ« secinÄjumu izdarÄ«šanas metode, pašanalÄ«ze, un tas ir prÄta vingrinÄjums ne tikai man, bet arÄ« tiem, kas lasa, klausÄs un skatÄs. Tas vingrina prÄtu visiem, kas nav vienaldzÄ«gi.
Kad šai saulÄ“ bÅ«šu beidzis savas gaitas, nonÄkot citÄ, man neprasÄ«s manas darbÄ«bas rezultÄtu un sasniegtÄ sarakstu. ArÄ« atskaiti par paveikto, nepaveikto un pastrÄdÄto grÄ“ku detalizÄ“tu aprakstu neprasÄ«s. Man prasÄ«s manas attieksmes apliecinÄjumu. Vai es biju par vai pret, vai man bija vienalga.
Bet, ja neprasÄ«s un ar Ä·ermeņa nÄvi mana dzÄ«ve bÅ«s beigusies visÄs jomÄs, arÄ« tad mani prÄta vingrinÄjumi manu Ä«slaicÄ«go uzturÄ“šanos šeit nepadara nepareizÄku, aplamÄku un ļaunÄku. PÄrfrÄzÄ“jot B. PaskÄlu – šÄdi dzÄ«vojot, es neko nezaudÄ“ju šeit, kaut arÄ« iespÄ“jams, ka tÄds «Tur» nemaz nav un ir tikai manas fantÄzijas auglis, bet, ja ir, tad es, šÄdi darot, neko nezaudÄ“ju šeit, toties iegÅ«stu Tur.