Iesaki rakstu:

Tagad, kad pÄ“c 30 gadu nemitÄ«gās nodzeršanās mÅ«su sabiedrÄ«ba ir vairāk vai mazāk atjÄ“gusies, tā vÄ“l biežāk un vÄ“l vairāk sāk saprast, ka visdažādāko tautÄ«bu čekisti un kolonizatori tiešÄm ekspluatÄ“ mÅ«su valsti visus tos 30 gadus. Mums aizdomas par to bija arÄ« agrāk, taču iepriekš ballÄ«tes un tusiņi mums bija svarÄ«gākas par suverenitāti.

ŠÄ«s domas gudru cilvÄ“ku prātos sāka veidot stratÄ“Ä£iskus plānus, kuru ietvaros, lai atgÅ«tu kontroli pār valsti, mums parasti tiek piedāvāts atbrÄ«voties no Äekistiem, kolaborantiem, stukačiem, krievu kultÅ«ras un postpadomju mantojuma. Tiesa, diemžēl jau šajā pašÄ sākuma stadijā visi šie nesen atskurbušie cilvÄ“ki pieļauj vismaz divas kļūdas, kuru dēļ visi viņu mÄ“Ä£inājumi "atgÅ«t valsti atpakaļ", visticamākais, ne ar ko konstruktÄ«vu nebeigsies.

Kļūda numur viens ir vÄ“lmes trÅ«kums izprast iemeslus, kas viņiem lika dzert visu šo laiku. Kļūda numur divi izriet no pirmās - neizprotot iemeslus, kāpÄ“c mÄ“s dzÄ“rām, mÄ“s nekad dzÄ«vÄ“ nevarÄ“sim saprast, ko darÄ«t, lai nenonāktu situācijā, kurā citas lietas/tendences atkal ievilks mÅ«s atkarÄ«bā un atkal padarÄ«s mÅ«s neaizsargātus pret čekistu un kolonizatoru ārÄ“jo ietekmi.

Iemesli, kuru dēļ mÄ“s dzÄ“rām, ir acÄ«mredzami absolÅ«ti jebkuram profesionālam psihologam un jo Ä«paši tam, kas nedzÄ«vo mÅ«su valstÄ«. ŠÄds psihologs uzreiz pateiks, ka vÄ“lme nemitÄ«gi dzert ir cilvÄ“ka psihÄ“ uzsÅ«kušamies lepnuma rezultāts, kas caur sevis žēlošanu, iedomÄ«bu un neapmierinātÄ«bu ar dzÄ«vi mudina cilvÄ“ku meklÄ“t laimi alkoholā.

 Ä¶Ä“de, kas ved parastu latvieti no lepnuma lÄ«dz pudelei, ir pavisam vienkārša un pašsaprotama – tavā Talsu novada ciema iedzÄ«votāja prātā, redzot Baltijas nabadzÄ«bu un trulumu, rodas depresÄ«vas noskaņas. Lai atbrÄ«votos no tām, tu nepieliec absolÅ«ti nekādas pÅ«les, kā arÄ« nepieliec pÅ«les radošu noskaņojumu kopšanai.

Tu to dari sevis žēlošanas dēļ  (šeit lepnums tev saka, ka dzÄ«vÄ“ nekas nevar bÅ«t sliktāks par tavu  likteni) vai arÄ« tāpÄ“c, ka "iekšÄ“jā balss" tev saka, ka esi nonācis šajā pasaulÄ“, lai baudÄ«tu daudz krāsaināku dzÄ«vi nekā to, kuru piedāvā tavs ciems.

Abi varianti ir sevÄ« attÄ«stÄ«ta lepnuma rezultāts, kas caur neapmierinātÄ«bu ar apkārtÄ“jo pasauli liek tev padarÄ«t savu dzÄ«vi vai nu aizraujošÄku, vai izturamāku jeb, citiem vārdiem sakot, aizbÄ“gt no garlaicÄ«gās pelÄ“kās ikdienas un problÄ“mām.

Labākais glābiņš no Baltijas pelÄ“cÄ«bas, Ä«paši ziemā, ir pavadÄ«t 10 dienas pieczvaigžņu viesnÄ«cā Dubaijā. Bet, tā kā vidÄ“jam Latvijas iedzÄ«votājam ne vienmÄ“r ir nauda šÄdai greznÄ«bai, viņam bÄ“gšana no truluma ir jāorganizÄ“ ar nedaudz pieejamākiem lÄ«dzekļiem - ar pudeles palÄ«dzÄ«bu.

Diemžēl arÄ« mÅ«su veiksmÄ«gākajiem tautiešiem lepnums nepagāja garām, bet ar viņiem tas darbojas nedaudz citā virzienā – ar iedomÄ«bu. Šeit lepnums saka, ka, tā kā tev izdevās izbÄ“gt no pelÄ“cÄ«bas ar, lai arÄ« nelieliem, bet panākumiem, tev nekavÄ“joties ir jāsāk svinÄ“t šos panākumus ne mazāk par divām reizÄ“m nedēļā.

Tā daudzi no mums lielākā un mazākā mÄ“rā ir dzÄ«vojuši pÄ“dÄ“jo 30 gadu laikā. 30 gadus mÄ“s radÄ«jām sabiedrÄ«bu, kurai dzÄ“ruma smieklu un piedzÄ«vojumu pilna dzÄ«ve bija daudz svarÄ«gāka par visu. Tai skaitā svarÄ«gākas par mÅ«su valsts suverenitāti.

ParalÄ“li mÅ«su iereibušajam stuporam mÅ«s aplaupÄ«ja visos valdÄ«bas lÄ«meņos, un kolonizatori ar čekistiem attÄ«stÄ«ja savu ietekmi pilnÄ«gi visos sabiedrÄ«bas lÄ«meņos. Tiesa, mums arÄ« uz to nācās pievÄ“rt acis, jo mÄ“s paši bijām tālu no eņģeļiem - bieži braucām dzÄ“rumā, dzÄ“rumā krāpām dzÄ«vesbiedrus vai arÄ« bijām tie, ar kuriem citi krāpās, nodzÄ“rām savu Ä«pašumu, dzÄ“rumā iekļuvām kautiņos, dzÄ“rumā  provocÄ“jām policiju, dzÄ“rumā  sitām radiniekus. Dažus no mums alkohols noveda lÄ«dz noziegumiem, cietumam vai nāvei.

ŠÄ« tekstā nonācām lÄ«dz brÄ«dÄ«m, kad daudzi lasÄ«tāji, svÄ“tulÄ«gi bolot acis, saka, ka šobrÄ«d Latvijā nav tādas problÄ“mas ar alkoholu kā pirms 20-30 gadiem. Statistika saka pretÄ“jo, bet, lai šis teksts nepārvÄ“rstos par debatÄ“m, vienosimies vismaz par to, ka vismaz mÅ«su elite ir savaldÄ«jusi alkohola lietošanas jautājumu. Elite tiešÄm vairs nebrauc no bāra pie mīļākās ar trim promilÄ“m alkohola asinÄ«s un šampanieša pudeli rokās, kā to darÄ«ja faktiski katru nedēļas nogali 90. un 00. gados.

Tālāk man bÅ«tu arÄ« loÄ£iski piekrist, ka tā kā elitei, inteliÄ£encei un vienkārši saprātÄ«giem pilsoņiem vairs nav problÄ“mu ar alkoholu, tad suverenitātes atgÅ«šana ir tÄ«ri tehnikas jautājums. Galu galā, ja esam atjÄ“gušies, tad tagad jau nedosim iespÄ“ju viltÄ«gajiem čekistiem mÅ«s apmānÄ«t un atņemt to, kas mums likumÄ«gi pieder.

Diemžēl tas tā nav. Tas tā nav tāpÄ“c, ka alkohols nebija iemesls, kāpÄ“c mÄ“s dzÄ“rām, bet bija tikai lÄ«dzeklis, instruments, ar kuru mÄ“s centāmies izrotāt savu dzÄ«vi. AtbrÄ«vojoties no instrumenta, mÄ“s netiekam vaļā no iemesla, kas mÅ«s padarÄ«ja neapmierinātus ar dzÄ«vi.

Patiesais mÅ«su neapmierinātÄ«bas iemesls bija lepnums, kas pÄ“c dzeršanas atmešanas dabiski nekur nepazuda un kas likumsakarÄ«gi turpina likt mums sevi žēlot un meklÄ“t citus veidus, kā mazināt savu neapmierinātÄ«bu ar pelÄ“ko Baltijas ikdienu. Tikai tagad ar tādu vielu palÄ«dzÄ«bu, kas daudz smalkākas par alkoholu.

Popularitāte sociālajos tÄ«klos, neveselÄ«ga aizraušanās ar seksu, neveselÄ«ga aizraušanās ar sportu, neveselÄ«ga aizraušanās ar hobijiem, neveselÄ«ga aizraušanās ar karjeru, neveselÄ«ga aizraušanās ar savu izskatu, fanātiska aizraušanās ar veselÄ«gu dzÄ«vesveidu, stāvoklis sabiedrÄ«bā, nauda, ​​skaista / viegla / aizraujoša dzÄ«ve, spÄ“ja ietekmÄ“t citu cilvÄ“ku dzÄ«vi ir tikai dažas no šÄ«m vielām.

Savu atkarÄ«bu no alkohola mÄ“s aizstājām ar atkarÄ«bu no šÄ«m lietām, un šÄ«s lietas, tikai jau šodien, turpina mÅ«s padarÄ«t tuvredzÄ«gus un šaurredzÄ«gus vai, citiem vārdiem sakot, neaizsargātus pret visiem tiem pašiem čekistiem un kolonizatoriem.

Visas šÄ«s cilvÄ“ka personÄ«bu graujošÄs parādÄ«bas ir daļa no mÅ«sdienu sabiedrÄ«bas visā pasaulÄ“, un Latvija nav nekāds izņēmums. Bet Latvija viennozÄ«mÄ«gi ir lÄ«dere tajā, cik daudz cilvÄ“ku mÅ«su valstÄ« fanātiski velta absolÅ«ti visu savu dzÄ«vi tam, lai sasniegtu pÄ“c iespÄ“jas vairāk lietu no iepriekš minÄ“tā saraksta.

Emociju un sajÅ«tu slāpju dēļ, ko rada iepriekš uzskaitÄ«tās parādÄ«bas, mÄ“s absolÅ«ti aizmirstam domāt kritiski un vismaz dažreiz uzdot sev elementārus jautājumus par to, kā mÄ“s pavadām savu dzÄ«vi. 

Piemēram:

• Kādus acÄ«mredzamus un labi izmÄ“rāmus ekonomiskos un sociālos ieguvumus mans krosu skriešanas fanātisms dos nākamajām divām paaudzÄ“m?

• Ja vismaz 3-4 bÄ“rnu Ä£imenes vietā es visu savu laiku veltÄ«šu karjeras veidošanai, vai nesanāks, ka pÄ“c dažām paaudzÄ“m mana darba rezultāti nevienam nebÅ«s vajadzÄ«gi, jo bez 3-4 bÄ“rnu Ä£imenÄ“m iedzÄ«votāju skaits samazināsies vairākas reizes?

• KāpÄ“c tā vietā, lai sniegtu reālu ieguldÄ«jumu dzÄ«ves uzlabošanā savā valstÄ«/pilsÄ“tā/rajonā, rakstot bezgalÄ«gas pretenzijas, sÅ«dzÄ«bas un atsaukmes privātām un valsts iestādÄ“m, es izvÄ“los ik dienas stundām ilgi rakstÄ«t bezgalÄ«gu demagoÄ£iju TwitterÄ«?

• KāpÄ“c es, jauna sieviete, tā vietā, lai izveidotu aktÄ«vistu grupas un izdarÄ«tu spiedienu uz negodÄ«gām amatpersonam, veidoju bezjÄ“dzÄ«go, narcistisko kontentu, kurš nereti veido spiedienu uz vÄ«riešu dzimumorgāniem? 

• Esmu vienas no nabadzÄ«gākajām ES valstÄ«m iedzÄ«votājs. KāpÄ“c man vajag auto par 30, 40 un 50  tÅ«kstošiem eiro? KāpÄ“c es nevaru pārliecināt sevi bÅ«t apmierinātam ar parastā hečbeka praktiskumu un komfortu? KāpÄ“c miljoniem vācu Ä£imeņu ar bÄ“rniem, kuras ir trÄ«s reizes bagātākas un gudrākas par mani, parasts hečbeks apmierina, bet mani ne?

• Es sniedzu absolÅ«ti likumÄ«gus pakalpojumus uzņēmumam, kuru visa valsts pazÄ«st kā budžeta naudas izšÄ·Ä“rdÄ“tāju. Jā, es nepārkāpju likumu, sniedzot viņiem likumÄ«gus pakalpojumus. Bet vai es nesaprotu, ka, strādājot ar korumpÄ“tām amatpersonām, es netieši piedalos viņu nelikumÄ«gās darbÄ«bās un tādÄ“jādi iznÄ«cinu savu valsti?

• KāpÄ“c es turpinu strādāt uzņēmumā, kura direktors ir pazÄ«stams korumpÄ“tājs / zaglis / bandÄ«ts / krāpnieks / lietu kartotājs / kontrabandists / finanšu noziedznieks / shÄ“motājs / naudas mazgātājs / valsts naudas izšÄ·Ä“rdÄ“tājs vai uzmetÄ“js? KāpÄ“c es katru dienu sveicu šo cilvÄ“ku ar platu smaidu un siltu rokasspiedienu? Vai es nesaprotu, ka, jo vairāk es ar viņu strādāju, jo vairāk es pats pārvÄ“ršos par ko lÄ«dzÄ«gu?

Pat tad, kad kādas neticamas nejaušÄ«bas dēļ reizi trijos gados mums prātā ienāk šie jautājumi, tad, kā jÅ«s paši saprotat, atbilde ir viena – “nemoki sev galvu ar blēņām, labāk izbaudi dzÄ«vi un nejaucies citu darÄ«šanās. Viņiem ir sava galva uz pleciem, kamÄ“r tavs bizness beidzas pie tava mājas sliekšÅ†a”.

Protams, ka gan čekisti, gan kolonizatori labi zina par šiem dialogiem ar mÅ«su lepnumu. Ja kāds nezina, tad starp šÄ«m struktÅ«rām arÄ« ir psiholoÄ£ijas un socioloÄ£ijas zinātņu doktori, kuriem maksā algas par psiholoÄ£iski vāju un nestabilo sociālo grupu meklÄ“šanu, ar kuru palÄ«dzÄ«bu turpmāk var sakārtot attiecÄ«bas ar saviem Ä£eopolitiskajiem konkurentiem. Tieši tāpÄ“c atkarÄ«go alkoholiÄ·u tautas kā Latvija vai Ukraina piedalās attiecÄ«bu skaidrošanā starp Ameriku un Krieviju, savukārt tādas prātÄ«gas tautas kā Igaunija vai Somija no tas turas prom.

ÄŒekisti un kolonizatori, kuru uzdevums ir meklÄ“t vājās vietas, lieliski saprata mÅ«su postpadomju alkoholisma patiesos cÄ“loņus un lieliski redz, kā šodien mÅ«su lepnums mÅ«s padarÄ«jis par citu, modernāku lietu un parādÄ«bu vergiem. Skatoties uz to, viņi saprot, ka arÄ« turpmāk ar mums bÅ«s iespÄ“jams manipulÄ“t tikai ar nedaudz citu tehnoloÄ£iju palÄ«dzÄ«bu nekā 90.gados, kas ilgtermiņā nozÄ«mÄ“s tālāku mÅ«su valsts un sabiedrÄ«bas stagnāciju un degradāciju.

Daudzi lasÄ«tāji tagad ir pilnÄ«gā šokā, ka iesaku viņiem atteikties no laba apģērba, labas mašÄ«nas, karjeras un popularitātes sabiedrÄ«bā idejas vārdā, kas nav mÄ“rāma ar naudas summām. Tiesa, man ir aizdomas, ka šie paši lasÄ«tāji bÅ«tu tādā pašÄ šokā, ja deviņdesmito gadu vidÅ« es viņiem ieteiktu uz visiem laikiem pamest pudeli un tā vietā rokās paņemt grāmatu.

Šo lasÄ«tāju šoks ir diezgan saprotams, taču situācijā, kad no domas par grÅ«to dzÄ«vi pa ādu sāk plÅ«st auksti sviedri, skumji ir pilnÄ«gi viss. Nacionālās brÄ«vÄ«bas un valsts suverenitātes kontekstā tas ir skumji, jo, jo vairāk mÅ«su ienaidnieki redzÄ“s, kā mÄ“s neesam gatavi atteikties no sava lepnuma savas valsts brÄ«vÄ«bas un neatkarÄ«bas labā, jo ilgāk mÄ“s paliksim par čekistu un kolonizatoru vergiem.

Tā bÅ«s tāpÄ“c, ka cīņa par suverenitāti ir cīņa par izdzÄ«vošanu. ŠÄ« ir cīņa, kurai savas brÄ«vÄ«bas labā jābÅ«t gataviem uz jebkādiem materiāliem zaudÄ“jumiem. ŠÄ« ir cīņa, kurā mÄ“s tiksim kārdināti ar naudu, slavu un panākumiem, lai mÄ“s nodotu savu tautu, un, atbildot uz to, mums ir jāatsakās no šiem kārdinājumiem un jāiziet cauri grÅ«tÄ«bām nepadodoties.

TeorÄ“tiski šÄ«s cīņas ietvaros mums vajadzÄ“tu bÅ«t gataviem upurÄ“t savu dzÄ«vÄ«bu (pārnestā nozÄ«mÄ“) lai nākamā paaudze dzÄ«votu brÄ«vā Latvijā. Jo cīņa par nākamo paaudžu suverenitāti nav velosports, karjera, veselÄ«gs dzÄ«vesveids vai uzlÄ«me “latvietis” uz tavas mašÄ«nas bagāžnieka. Tā ir vÄ“lme atdot visu, pretÄ« nesaņemot pilnÄ«gi neko.

Diemžēl ir pilnÄ«gi skaidrs, ka mÅ«su sabiedrÄ«ba kopumā nav gatava brÄ«vÄ«bas vārdā upurÄ“t savu komfortu. Diemžēl ir pilnÄ«gi skaidrs, ka bÅ«t par vergu, lai varÄ“tu braukt ar lietotu Volvo, mums ir daudz tuvāk nekā braukt ar autobusu, esot brÄ«vam. TāpÄ“c mÄ“s arÄ« turpmākos 30 gadus ar paceltiem deguniem turpināsim savā degradācijā vainot čekistus, politiÄ·us un koronavÄ«rusu, kad savukārt igauņi lÄ«dz šim laikam visticamāk nosÅ«tÄ«s uz Marsu savu pirmo kosmosa ekspedÄ«ciju.