Iesaki rakstu:

Runājot par koloniālismu un tā briesmÄ«gajām sekām, Ä«paši mÄ“dz uzsvÄ“rt situācijas, kad kolonizÄ“jamie, iegÅ«stot savā kontrolÄ“ koloniālās pārvaldes instrumentus, sāk uzvesties vÄ“l pretÄ«gāk nekā paši kolonizÄ“tāji.

VÄ“sturiski visbiežāk tas ir novÄ“rots tajās Ä€frikas kontinenta valstÄ«s, kuras dekolonizācijas procesā ir kļuvušas vÄ“l nabadzÄ«gākas un saviem iedzÄ«votājiem naidÄ«gākas nekā iepriekšÄ“jā periodā, kad pār tām valdÄ«ja koloniālās administrācijas.

KāpÄ“c tā notika? TāpÄ“c, ka valsts izzagšanas un noplicināšanas instrumenti iesakņojas un veido savus koruptÄ«vos tÄ«klus. Ja tie vienreiz ir radÄ«ti, tad tie nekur ātri nepazudÄ«s. Tie kā mantojums var mainÄ«t saimniekus, un šie “jaunsaimnieki” parasti ir vÄ“l infantilāki, zaglÄ«gāki, nežēlÄ«gāki un alkatÄ«gāki.

Skatoties, kas notiek “progresÄ«vajā” RÄ«gā, ir patiesi jāpriecājas, ka 90. gadu sākumā pilnÄ«bā tika likvidÄ“ta un dekonstruÄ“ta LPSR Valsts drošÄ«bas komiteja (VDK). Tas bija briesmÄ«gs spÄ“ks, un šajā ziņā Dievs Latviju ir sargājis, ka staÄ·u, Ä·iršu, levrenču veidÄ«gie nekad pÄ“kšÅ†i nenonāks pozÄ«cijā, kas viņiem ļautu kontrolÄ“t kaut ko tik destruktÄ«vu, sabiedrÄ«bu iznÄ«cinošu un parazÄ«tisku kā VDK.

Runājot par koruptÄ«vo tÄ«klveida struktÅ«ru mantojumu, rÄ«dziniekiem “gaišÄ” atmiņā vÄ“l ir ļoti bagātÄ«gi finansÄ“tā arodbiedrÄ«ba LABA, kas aktÄ«vi iesaistÄ«jās visos Saskaņas pasākumos. LABA vistiešÄkajā veidā ir uzskatāma par resursus izsÅ«cošu parazÄ«tisku struktÅ«ru, kas nepazÅ«d, bet iegÅ«st arvien jaunus Ä«pašniekus. Šis mafiozais subprodukts, kas sevi joprojām dÄ“vÄ“ par arodbiedrÄ«bu un it kā pārstāv darba cilvÄ“ku intereses, patiesÄ«bā ir naudu pārpumpÄ“joša struktÅ«ra.

ArodbiedrÄ«bas dāsnā finansÄ“juma avots bija RÄ«gas satiksme un RÄ«gas namu pārvaldnieks (RNP). Tā bija visu RÄ«gas iedzÄ«votāju nauda, kas tika samaksāta nodokļu, biļešu un apsaimniekošanas maksas veidā. Bet pÄ“c tam nauda tika aizpludināta dažiem izredzÄ“tajiem, kas kontrolÄ“ja šo struktÅ«ru, un tiem, kas visu šo “bodÄ«ti” piesedza.

Runa ir par vairākiem miljoniem gadā, tāpÄ“c kontrolÄ“t un piesegt šo procesu bija bezgala izdevÄ«gi. Taču jāatzÄ«st, ka vÄ“lÄ«najā Nila Ušakova “valdÄ«šanas” periodā LABA cieta “Ä«ssavienojumā”. Astoņkāja aktivitātes piebremzÄ“jās, taču pati struktÅ«ra nekur nepazuda – tā vÄ“l joprojām ir te un strÄ«das ar RÄ«gas satiksmi un RNP par vairākiem miljoniem, kas it kā tai pienākas, un pacietÄ«gi gaida jaunos virsuzraugus, kas sapratÄ«s, cik tā var bÅ«t izdevÄ«ga.

PÄ“dÄ“jās aktivitātes RÄ«gas domÄ“ ļauj domāt, ka LABA beidzot ir sagaidÄ«jusi jaunu, amorālu, shÄ“mošanā ieinteresÄ“tu saimnieku. ŠÄ·iet, ka tas ir neviens cits kā Vilnis Ķirsis (attÄ“lā), par kura aizdomÄ«gajām aktivitātÄ“m šobrÄ«d aktÄ«vu interesi izrāda Latvijas drošÄ«bas iestādes. Tieši šÄ« cilvÄ“ka alkatÄ«ba, sapņi par ietekmi un bagātÄ«bu ir nepieciešamais Ä«pašÄ«bu kopums, lai iekļautos LABA parazÄ«tu kompānijā.

IespÄ“jams, ka Viļņa senais sapnis par lielo naudu, kas beidzot sāks plÅ«st caur LABA izgudroto shÄ“mu viņa un viņa sabiedroto kabatās, sāks piepildÄ«ties. Tas ir sapnis par to, kā divos lielākajos galvaspilsÄ“tas uzņēmumos koncentrÄ“to rÄ«dzinieku naudu pārvÄ“rst par privātu un viegli izšeptÄ“jamu mantu.

IekasÄ“tie miljoni ar it kā darbinieku interesÄ“s noslÄ“gtu lÄ«gumu palÄ«dzÄ«bu pārceļo no šiem uzņēmumiem uz arodbiedrÄ«bu. Bet pÄ“c tam nauda ar fiktÄ«vu lÄ«gumu palÄ«dzÄ«bu tālāk pazÅ«d, kur vien tas jaunajiem kungiem ir vajadzÄ«gs. Principā jau ļoti progresÄ«va shÄ“ma, kā bagātos RÄ«gas uzņēmumus it kā darbinieku interesÄ“s atbrÄ«vot no “liekās” naudas.

ŠÄ«s no jauna atdzimušÄs shÄ“mas savienojošais posms ir kādas pakalpÄ«gas “trauksmes cÄ“lājas” ziņojums, kas V. Ķirsim, Mārtiņam StaÄ·im un Mārim Knokam vismaz uz laiku ir palÄ«dzÄ“jis no Satiksmes departamenta vadÄ«tāja amata atstādināt Vitāliju Reinbahu.

RÄ«gas Domes Satiksmes departamenta pasažieru pārvadājumu pārvaldes priekšniece un “trauksmes cÄ“lÄ“ja” Jeļena Gaile ir LABA valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Raimonda Gaiļa laulātā dzÄ«vesbiedre. Savukārt pats R. Gailis arodbiedrÄ«bas shÄ“mas radÄ«šanas gadā (2013.) tika ievÄ“lÄ“ts RÄ«gas domÄ“ no Saskaņas.

Izskatās, ka RÄ«gas domÄ“ šÄ« kļūst jau par jaunu shÄ“mu, kā atbrÄ«voties no nevÄ“lamiem cilvÄ“kiem – nevis tiesiskā ceļā, bet caur ieinteresÄ“tu personu trauksmes ziņojumiem. PiemÄ“ram, N. Ušakovs izgāzās, mÄ“Ä£inot tiesiskā ceļā izÄ“st no Satiksmes departamenta vadÄ«tāja amata V. Reinbahu. Tagad bÅ«tÄ«bā tikpat negodÄ«gu motÄ«vu vadÄ«ti cilvÄ“ki izmÄ“Ä£ina jau citu shÄ“mu.

Interesanti, ka mÅ«su varonÄ«gās trauksmes cÄ“lājas dzÄ«ves gājums pÄ“dÄ“jo divpadsmit gadu laikā tā vai citādāk ir bijis saistÄ«ts ar arodbiedrÄ«bu LABA. 2009. gadā viņa bija LABA juridiskā departamenta vadÄ«tāja un jau 2010. gadā kļuva par RÄ«gas satiksmes ArodbiedrÄ«bu koordinācijas centra padomes locekli, kur viņas nākamais vÄ«rs jau bija valdes loceklis. Šai pašÄ gadā viņa kļūst arÄ« par Satiksmes departamenta pasažieru pārvadājumu pārvaldes juriskonsulti. Šajā gadā it kā nekas nenotiek, bet no arodbiedrÄ«bas tiek izpumpÄ“ti pirmie 370 tÅ«kstoši eiro.

Tad nāk rimti darba gadi darbaļaužu labā, lÄ«dz shÄ“ma sāk strādāt ar lielāku jaudu un naudu. No 2014. gada lÄ«dz 2016. gadam par LABA naudu tiek izremontÄ“ts Jeļenas Gailes dzÄ«voklis. Savukārt R. Gailis ArodbiedrÄ«bas koordinācijas centra vārdā caur savas māsas vadÄ«to SIA slÄ“dz lÄ«gumu par 380 tÅ«kstošiem, lai iegādātos zemi, kas noformÄ“ta uz viņa klases biedra Ä£imenes locekļiem, bet iepriekš piederÄ“jusi viņa Ä£imenei.

2017. gadā ArodbiedrÄ«bas koordinācijas centra finanšu lÄ«dzekļi 170 tÅ«kstošu apmÄ“rā ar trešo personu starpniecÄ«bu tiek izmantoti nekustamā Ä«pašuma iegādei Spānijā. 2019. gads ir brÄ«nišÄ·Ä«gs gads Jeļenas un Raimonda Gaiļu Ä£imenei – pasaulÄ“ nāk viņu meita, un viņi pavada neaizmirstamu bÄ“rnu kopšanas atvaļinājumu Spānijas villā.

2020. gadā Jeļena atsāk darbu pÄ“c bÄ“rnu kopšanas atvaļinājuma Satiksmes departamenta pasažieru pārvadājumu pārvaldes priekšnieces amatā. Un tad pienāk 2021. gads, kad sākotnÄ“ji viss ir labi, bet tad kā pÄ“rkons no zilām debesÄ«m R. Gailis tiek saukts pie kriminālatbildÄ«bas par LABA mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu lielā apmÄ“rā.

Jeļenai kaut kas jādara, lai glābtu situāciju. No kaut kā jau ir jādzÄ«vo, jo izdevumi ir gana lieli! Atkal bÅ«s bÄ“rnu kopšanas atvaļinājums, ko nemaz gribās pavadÄ«t tepat Latvijā, kur klimats nav tik saulains kā Spānijā. Piedāvātais risinājums nāk V. Ķirša un M. Knoka personā – tiek sacerÄ“ts RÄ«gas domes vadoņiem noderÄ«gs trauksmes cÄ“lāja ziņojums. Labs sākums savstarpÄ“ji izdevÄ«gai sadarbÄ«bai.

Tas bÅ«tÄ«bā ir neliels fragments, kā veco shÄ“mu darboņi saostās ar jauno, kā saka Māris Mičerevskis, “naivo RÄ«gu”, bet naivums neizslÄ“dz alkatÄ«bu, un to vajadzÄ“tu atcerÄ“ties.