Iesaki rakstu:

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas sektora vadÄ«tāju strādājušÄ Ojāra Skudras svaigākās atklāsmes liek apsvÄ“rt jautājumu: vai tikai viņa "eksperta komentāri" netop alkohola reibumā? 

Nākamajā dienā pÄ“c pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanām, kad partijas svinÄ“ja uzvaras vai slÄ«cināja bÄ“das, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pÄ“tÄ«jumu institÅ«ta pÄ“tnieks Ojārs Skudra (agrāk figurÄ“jis arÄ« kā šÄ«s pašas mācÄ«bu iestādes profesors) LETAi pastāstÄ«ja šÄdus brÄ«numus: 

"Viņa [Skudras] ieskatā iedzÄ«votāju zemo aktivitāti nav ļoti ietekmÄ“jis tas, ka Saeimā un valdÄ«bā esošÄs partijas bÅ«tu sevi kaut kā diskreditÄ“jušas, jo kopumā iedzÄ«votāji pārsvarā balsojuši tieši par partijām un partiju apvienÄ«bām nevis, piemÄ“ram, vÄ“lÄ“tāju apvienÄ«bām."

Ja O. Skudra tiešÄm bÅ«tu politologs vai poltikas zinātnes speciālists, viņš bÅ«tu pamanÄ«jis tādu "sÄ«kumu" kā acÄ«mredzamo faktu, ka vÄ“lÄ“tāju apvienÄ«bas vairs neeksistÄ“ kā suga. Turklāt pat agrāk tās varÄ“ja veidot tikai mazākajās pašvaldÄ«bās, ne visās, bet pašlaik (sakarā ar pašvaldÄ«bu reformu un lielu novadu izveidi) vÄ“lÄ“tāju apvienÄ«bas izslÄ“gtas no likuma vispār. Tādas neeksistÄ“. To var nepamanÄ«t vÄ“lÄ“tājs, bet to nezina Sociālo un politisko pÄ“tÄ«jumu institÅ«ta pÄ“tnieks? 

"VidzemÄ“, pÄ“c Skudras teiktā, vÄ“lÄ“šanu aktivitāte vienmÄ“r esot bijusi salÄ«dzinoši augstāka nekā valstÄ« kopumā, savukārt LatgalÄ“ lomu, iespÄ“jams, spÄ“lÄ“jusi partija "Saskaņa", kas uzvarÄ“jusi abās lielākajās Latgales pilsÄ“tās - RÄ“zeknÄ“ un DaugavpilÄ«."

Šis ir gadÄ«jums, kad pat vārdiņš "iespÄ“jams" neglābj verificÄ“jami nepatiesu izteikumu. LatgalÄ“ kā reiz "Saskaņai" nav bijusi nekāda loma (ne veicinoša un arÄ« ne negatÄ«va) uz vÄ“lÄ“tāju aktivitāti, jo tieši "Saskaņas" uzvarÄ“tajās Latgales lielpilsÄ“tās nav vÄ“rojams nekāds vÄ“lÄ“tāju aktivitātes pieaugums un arÄ« ne Ä«paši netipiski zemāks apmeklÄ“jums kā citur valstÄ«.

Cieti skaitļi parāda, ka "Saskaņai" DaugavpilÄ« un RÄ“zeknÄ“ nav bijusi it nekāda loma vÄ“lÄ“tāju mobilizÄ“šanā un arÄ« ne to demotivÄ“šanā vÄ“lÄ“t: abās pilsÄ“tās nobalsojis nedaudz virs 31 procenta vÄ“lÄ“tāju, kas ir mazāk nekā "latgaliskajās" pašvaldÄ«bās, taču vairāk nekā Augšdaugavas novadā. Rezultāti parāda, ka pie zemas vÄ“lÄ“tāju aktivitātes "Saskaņa" zaudÄ“jusi RÄ“zeknÄ“ vienu mandātu, kura elektorāts aizgājis pie "ProgresÄ«vajiem".

Savukārt DaugavpilÄ« "Saskaņa" pret 2017. gada rezultātiem guvusi labākus procentus un divus mandātus vairāk, taču faktiski saņemtais balsu skaits nokrities no 7700 uz 4500. Interesanti, kur šajos rezultātos kaut viens faktors attiecÄ«bā uz vÄ“lÄ“tāju dalÄ«bu vÄ“lÄ“šanās liktu domāt, ka "LatgalÄ“ lomu, iespÄ“jams, spÄ“lÄ“jusi "Saskaņas" partija"? Un, ja tā bÅ«tu, tad kāda šÄ« "loma" varÄ“tu bÅ«t bijusi, ja dati parāda precÄ«zi neko? 

O. Skudras izteikumi tik ļoti atgādina viņa jaunÄ«bas laiku publisko "komunikāciju" tikai vienā virzienā (no PSKP CK uz leju, bet nekad pretÄ“jā virzienā), ka viņam pat neienāk prātā, ka viņa izteikumi auditorijai varÄ“tu likties dÄ«vaini. MÅ«sdienās politpareizi ir aizstāvÄ“t partiju kā politiskās varas faktiskās struktÅ«ras neizbÄ“gamu sastāvdaļu (pretstatā ASV, daudzām ES valstÄ«m un pat Ukrainai, pie mums cilvÄ“ks nevar startÄ“t kā neatkarÄ«gais, bezpartejiskais kandidāts ne uz vienu pašu vÄ“lÄ“tu amatu), un tāpÄ“c O. Skudra attaisno partiju varas monopolu, "norādÄ«dams", ka iedzÄ«votāji neesot balsojuši par "vÄ“lÄ“tāju apvienÄ«bām" vispār nemaz... un tas nekas, ka partijas izslÄ“gušas vÄ“lÄ“tāju apvienÄ«bas no politiskā procesa! 

Ne pirmo reizi O. Skudra pilnā nopietnÄ«bā runā tā, it kā sÄ“dÄ“tu padomju laiku "Globusa" studijā un atstāstÄ«tu "galvenās tÄ“zes, kuras padomju politiskajiem komentÄ“tājiem nesen atgādināja Politbiroja loceklis b. Gromiko. Tas nekas, ka uz šodienas "Globusa" studiju jebkurā brÄ«dÄ« (gan metaforiski, gan burtiski) var piezvanÄ«t klausÄ«tāji un norādÄ«t uz runātāju sniegtās informācijas nepilnÄ«bām. 

Bet, protams, ir iespÄ“jams arÄ« pavisam cits izskaidrojums šÄdiem izteikumiem no "pilnmÄ“ness neredzamās puses". VarbÅ«t viss ir daudz vienkāršÄk? VarbÅ«t turpmāk katru reizi, pirms prasÄ«t viedokli Ojāram Skudram, žurnālistiem vispirms bÅ«s jāpārliecinās, ka sarunbiedrs nav dzÄ“ris un saprot, ko runā!