Iesaki rakstu:

Bijušajam padomju tiesnesim, tagadÄ“jam advokātam un miljonāram, grāmatas „Kolaborants” galvenajam „varonim” Romualdam Vonsovičam apšaubāmā veidā ir izdevies panākt, ka Jura Stukāna vadÄ«tā LR prokuratÅ«ra uzrāda apsÅ«dzÄ«bu grāmatas autoram Lato Lapsam par to, ka viņš, „apzinoties, ka minÄ“tie fakti ir apkaunojoši un neatbilst Ä«stenÄ«bai”, publiski apgalvojis, ka Romualds Vonsovičs ir “kolaborants”, “padomju okupācijas varas palÄ«gs un lÄ«dzskrÄ“jÄ“js”, “padomju kolaborants”, “uzticamais padomju varas kolaborants” un “viens no kolaborantu sugas”.

Taču, kā izrādās, pat šÄdā veidā R. Vonsovičam neizdosies oficiāli kļūt par Latvijas pirmo „oficiāli atzÄ«to” kolaborantu, - Augstākajai tiesai atsakoties pieņemt kasācijas sÅ«dzÄ«bu, spÄ“kā ir stājies Zemgales apgabaltiesas 2018. gada 30. novembra spriedums, ar kuru ir noraidÄ«ta civilprasÄ«ba pret vÄ“sturnieku Gati Liepiņu, kurš par kolaborantu publiski bija nodÄ“vÄ“jis kādu nu jau mirušu padomju pilsoni, kurš savu dzÄ«vi tāpat bija saistÄ«jis, kā teikts spriedumā, „ar karjeru nelikumÄ«gā okupācijas režīma represÄ«vajās iestādÄ“s un pārvaldes institÅ«cijās”. Tiesa, šajā gadÄ«jumā kolaboranta radiniekiem atšÄ·irÄ«bā no R. Vonsoviča nebija pieticis „iespÄ“ju”, lai panāktu kriminālprocesa sākšanu pret vÄ“sturnieku, tāpÄ“c nācās aprobežoties ar civilprasÄ«bu.

Pietiek šodien pilnā apmÄ“rā publicÄ“ spÄ“kā stājušos Zemgales apgabaltiesas spriedumu „Ogres kolaboranta” lietā.

Spriedums Latvijas Republikas vārdā Aizkrauklē 2018.gada 30.novembrī

Zemgales apgabaltiesa šÄdā sastāvā: tiesas sÄ“des priekšsÄ“dÄ“tāja tiesnese I.Belicka, tiesnesis E.Lenšs, tiesnese I.Skudra, ar tiesas sÄ“des sekretāri J.Zitāni, piedaloties prasÄ«tāju pārstāvim zvÄ“rinātam advokātam I.Zvirbulim, atbildÄ“tājam /pers. A/, pārstāvim zvÄ“rinātam advokātam I. Punkam,

izskatÄ«ja atklātā apelācijas instances tiesas sÄ“dÄ“ AizkrauklÄ“, Jaunceltnes ielā 5 civillietu /pers. B/ un /pers. E/ prasÄ«bā pret /pers. A/ par nepatiesu ziņu atsaukšanu, morālā kaitÄ“juma apmÄ“ra noteikšanu un piedziņu, kas ierosināta sakarā ar /pers. A/ apelācijas sÅ«dzÄ«bu par Ogres rajona tiesas 2018.gada 13.februāra spriedumu.

AprakstošÄ daļa

/pers. B/ un /pers. E/ (turpmāk- prasÄ«tāji) cÄ“la tiesā prasÄ«bu pret atbildÄ“tāju /pers. A/ par nepatiesu ziņu atsaukšanu, kas bija publicÄ“tas interneta portālā “Daugavas balss”, morālā kaitÄ“juma apmÄ“ra noteikšanu un piedziņu.

PrasÄ«bā norādÄ«ts, ka 2016.gada 26.janvārÄ« interneta portālā “Daugavas balss” bija publicÄ“ts /pers. A/, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas locekļa, raksts „Ogres kolaboranta slavināšana”, kurš saturÄ“ja nepatiesas ziņas par /pers. B/ mirušo tÄ“vu /pers. E/ un /pers. E/, aizskāra viņa un viņa mātes, /pers. E/ atraitnes /pers. E/ godu un cieņu, cÄ“la viņam un viņa Ä£imenei nepamatotu neslavu.

Prasītāji lūdza tiesu 1) par nepatiesām minētajā rakstā atzīt ziņas par /pers. E/:

1.1.1. raksta virsrakstu „Ogres kolaboranta slavināšana”, kur ar vārdu “kolaborants” domāts /pers. E/,

1.1.2. “PatiesÄ«bā/pers. E/ no 1949-1952.gadam mācÄ«jās PSRS Iekšlietu ministrijas RÄ«gas virsnieku skolā, kuru beidzot strādāja kā Iekšlietu ministrijas (IeM) operatÄ«vais pilnvarotais - izmeklÄ“tājs. PSRS IeM (starptautiski pazÄ«stama kā MVD)”,

1.1.3. “/pers. E/ kā operatÄ«vā pilnvarotā IeM virsnieka pienākumos .. [ietilpa] jau ieslodzÄ«tu, fiziski un morāli pazemotu cilvÄ“ku pratināšana un vervÄ“šana, krimināllietu safabricÄ“šana”,

1.1.4. “Viņam piedāvāja saglabāt darbu ar pazeminājumu amatā, bet viņš izteica vÄ“lÄ“šanos iekšlietu orgānus pamest”,

1.1.5. “LKP Ogres rajona komiteja viņu no šÄ« amata atbrÄ«voja it kā veselÄ«bas stāvokļa dēļ”,

1.1.6. “Ir dažādas kolaborācijas izpausmes, bet iestāšanās dienestā tÅ«lÄ«t pÄ“c 1949.gada 25. marta deportācijām liecina par kolaborācijas augstāko pakāpi”,

1.1.7. “..Latvijā par Ogres pašvaldÄ«bas lÄ«dzekļiem izdotā izdevumā slavina kolaborantu - Staļina laika iekšlietu sistÄ“mas virsnieku [/pers. E/], kurš strādājis analogā nometnÄ“ PSRS un visticamāk tieši piedalÄ«jies nevainÄ«gu cilvÄ“ku represÄ“šanā, kā arÄ« vÄ“lāk veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā, kas beidzies ar slepkavÄ«bu”,

1.1.8. “.. tiek radÄ«ti mÄ«ti par personÄ«bām, notikumiem un veselu laikmetu. IespÄ“jams, ka joprojām ir dzÄ«vi politiskajās represijās cietušie, kuri atminas /pers. E/ kā vienu no represiju Ä«stenotājiem”,

5.10. “.. vÄ“lākās dzÄ«ves laikā izdarÄ«tie labie darbi neattaisno pagātnÄ“ Latvijas valstij un tautai nodarÄ«to”,

Par /pers. C/: “GrÅ«ti pateikt, cik uzticÄ«ga padomju režīmam bija /pers. E/, bet katru tikko institÅ«tu beigušo sadalÄ“ uz šÄdu slepenu objektu pie „tautas ienaidniekiem” diezin vai sÅ«tÄ«ja”,

2) Piedzīt no atbildētāja /pers. A/ par labu /pers. B/ ne mazāk kā 1000 EUR un par labu /pers. E/ ne mazāk kā 1000 EUR.

Ar Ogres rajona tiesas 2018.gada 13.februāra spriedumu /pers. B/ un /pers. E/ prasÄ«ba pret /pers. A/ par nepatiesu ziņu atsaukšanu, morālā kaitÄ“juma apmÄ“ra noteikšanu un piedziņu apmierināta daļēji, nospriests atzÄ«t 2016.gada 26.janvān interneta portālā “Daugavas balss” (www.daugavasbalss.lv) autora /pers. A/, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas locekļa, publicÄ“tajā rakstā „Ogres kolaboranta slavināšana” norādÄ«tās ziņas par nepatiesām par /pers. E/:

1. raksta virsrakstu „Ogres kolaboranta slavināšana”,

2. “/pers. E/ kā operatÄ«vā pilnvarotā IeM virsnieka pienākumos .. [ietilpa] jau ieslodzÄ«tu, fiziski un morāli pazemotu cilvÄ“ku pratināšana un vervÄ“šana, krimināllietu safabricÄ“šana”,

3. “LKP Ogres rajona komiteja viņu no šÄ« amata atbrÄ«voja it kā veselÄ«bas stāvokļa dēļ.”,

4. “Ir dažādas kolaborācijas izpausmes, bet iestāšanās dienestā tÅ«lÄ«t pÄ“c 1949.gada 25. marta deportācijām, liecina par kolaborācijas augstāko pakāpi”,

5. “.. Latvijā par Ogres pašvaldÄ«bas lÄ«dzekļiem izdotā izdevumā slavina kolaborantu - Staļina laika iekšlietu sistÄ“mas virsnieku, kurš strādājis analogā nometnÄ“ PSRS un visticamāk tieši piedalÄ«jies nevainÄ«gu cilvÄ“ku represÄ“šanā, kā arÄ« vÄ“lāk veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā, kas beidzies ar slepkavÄ«bu”,

6. “.. tiek radÄ«ti mÄ«ti par personÄ«bām, notikumiem un veselu laikmetu. IespÄ“jams, ka joprojām ir dzÄ«vi politiskajās represijās cietušie, kuri atminas /pers. E/ kā vienu no represiju Ä«stenotājiem”,

7. “.. vÄ“lākās dzÄ«ves laikā izdarÄ«tie labie darbi neattaisno pagātnÄ“ Latvijas valstij un tautai nodarÄ«to”,

un par /pers. E/: “GrÅ«ti pateikt, cik uzticÄ«ga padomju režīmam bija /pers. E/, bet katru tikko institÅ«tu beigušo sadalÄ“ uz šÄdu slepenu objektu pie „tautas ienaidniekiem” diezin vai sÅ«tÄ«ja”,

No /pers. A/ piedzÄ«ta morālā kompensācija par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatÄ«šanu par labu /pers. B/ 1000 EUR un par labu /pers. E/ 1000 EUR.

Atstāts bez izskatÄ«šanas prasÄ«jums par ziņas “PatiesÄ«bā/pers. E/ no 1949.-1952.gadam mācÄ«jās PSRS Iekšlietu ministrijas RÄ«gas virsnieku skolā, kuru beidzot strādāja kā Iekšlietu ministrijas (IeM) operatÄ«vais pilnvarotais - izmeklÄ“tājs. PSRS IeM (starptautiski pazÄ«stama kā MVD),” atzÄ«šanu par nepatiesu. NoraidÄ«ts prasÄ«jums par ziņas “Vņam piedāvāja saglabāt darbu ar pazeminājumu amatā, bet viņš izteica vÄ“lÄ“šanos iekšlietu orgānus pamest” atzÄ«šanu par nepatiesu. No /pers. A/ par labu /pers. B/ piedzÄ«ti tiesas izdevumi 399,44 EUR un izdevumi par advokāta palÄ«dzÄ«bas samaksu 600 EUR, kopā 999,44 EUR.

Spriedums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

Lietā nepastāv strÄ«ds par to, ka informācija, kuru prasÄ«tāji uzskata par nepatiesu un viņu godu un cieņu aizskarošu, ir izplatÄ«ta 2016.gada 26. janvārÄ« interneta portālā “Daugavas balss”, (www.Daugavasbalss.lv) rakstā „Ogres kolaboranta slavināšana”, un ka minÄ“tais raksts ir par prasÄ«tāja /pers. B/ mirušo tÄ“vu un /pers. E/ mirušo vÄ«ru /pers. E/.

Konkrētajā gadījumā saduras prasītāju tiesības uz personas goda un cieņas aizsardzību ar atbildētāja tiesībām brīvi paust savu viedokli, uzskatus, pārliecību - vārda brīvību. Tiesai ir jānoskaidro:

- vai atbildētājs paudis viedokli vai faktus,

- vai paustajai informācijai ir piemērojams patiesuma kritērijs,

- vai paustā informācija ir prasÄ«tāju godu un cieņu aizskaroša.

Lietās par goda un cieņas aizskaršanu un nepatiesu ziņu publicÄ“šanu ir nepieciešams rÅ«pÄ«gi nošÄ·irt ziņas jeb faktus no viedokļa.

Vārds “kolaboracionisms,” Svešvārdu vārdnÄ«cā tiek skaidrots kā “dzimtenes nodevÄ“ju sadarbošanās ar okupantiem”, bet vārds “kolaboracionists,” kā “dzimtenes nodevÄ“js, kas sadarbojas ar okupantiem”’, (1969.gada izdevums, RÄ«ga, Liesma, 336.lpp.).

Tiesas ieskatā, virsrakstā nosaucot /pers. E/ par kolaborantu, atbildÄ“tājs ir aizskāris prasÄ«tāju godu un cieņu, nepamatoti nosaucot prasÄ«tāju mirušo Ä£imenes locekli izteikti negatÄ«vā nokrāsā, bez pietiekamiem un neapstrÄ«damiem pierādÄ«jumiem, tāpÄ“c raksta virsraksts „Ogres kolaboranta slavināšana” ir atzÄ«stams par nepatiesu ziņu.

Tiesas ieskatā prasÄ«jums par ziņas “PatiesÄ«bā/pers. E/ no 1949.-1952. gadam mācÄ«jās PSRS Iekšlietu ministrijas RÄ«gas virsnieku skolā, kuru beidzot strādāja kā Iekšlietu ministrijas (IeM) operatÄ«vais pilnvarotais - izmeklÄ“tājs. PSRS IeM (starptautiski pazÄ«stama kā MVD),” atzÄ«šanu par nepatiesu ir atstājams bez izskatÄ«šanas, jo puses tiesai nav iesniegušas pierādÄ«jumus par minÄ“tās skolas nosaukumu laikā, kad tajā mācÄ«jās /pers. E/. TāpÄ“c tiesai nav pamata izvÄ“rtÄ“t, vai šÄ« ziņa ir patiesa vai nÄ“.

Ziņa “/pers. E/ kā operatÄ«vā pilnvarotā IeM virsnieka pienākumos.. [ietilpa] jau ieslodzÄ«tu, fiziski un morāli pazemotu cilvÄ“ku pratināšana un vervÄ“šana, krimināllietu safabricÄ“šana” tiesas ieskatā ir nepatiesa, jo ieslodzÄ«to krimināllietas bija jau izskatÄ«tas, kad ieslodzÄ«tie nonāca nometnÄ“.

Tiesas ieskatā ir noraidāms prasÄ«jums par ziņas “Viņam piedāvāja saglabāt darbu ar pazeminājumu amatā, bet viņš izteica vÄ“lÄ“šanos iekšlietu orgānus pamest”, atzÄ«šanu par nepatiesu, jo atbildÄ“tājs ir lietas materiāliem pievienojis 1959.gada 5.septembra LPSR Iekšlietu ministrijas kadru daļas vadÄ«tāja /pers. L/ ziņojumu Latvijas komunistiskās partijas Centrālās komitejas administratÄ«vo tirdzniecÄ«bas un finanšu iestāžu nodaļas vadÄ«tājam /pers. K/, kurā trešÄ rindkopā ir norādÄ«ts :”Å…emot vÄ“rā nosacÄ«to sodu un Ogres rajona sabiedrÄ«bas lÅ«gumu, LPSR Iekšlietu ministrija uzskatÄ«ja par iespÄ“jamu atstāt /pers. E/ darbā un piedāvāja viņam zemāku amatu. /pers. E/ atteicās no amata piedāvājuma un izteica lÅ«gumu atbrÄ«vot no darba milicijā. Viņa lÅ«gums tika izpildÄ«ts”. Tādejādi ziņa ir patiesa, jo to apstiprina arhÄ«va dokuments, kurā skaidri un nepārprotami ir norādÄ«ts, ka Iekšlietu ministrija uzskatÄ«ja par iespÄ“jamu /pers. E/ atstāt darbā, piedāvājot viņam zemāku amatu.

Tiesas ieskatā par nepatiesu atzÄ«stama ziņa “LKP Ogres rajona komiteja viņu no šÄ« amata atbrÄ«voja it kā veselÄ«bas stāvokļa dēļ”. No lietai pievienotās arhÄ«va kopijas par 1967.gada 27.aprīļa LKP Ogres rajona komitejas lÄ“mumu ir konstatÄ“jams, ka LKP Ogres rajona komiteja pieņem Ogres rajona izpildkomitejas priekšlikumu par /pers. M/ apstiprināšanu PilsÄ“tas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsÄ“dÄ“tāja amatā, atbrÄ«vojot no tā biedru /pers. E/ veselÄ«bas stāvokļa dēļ. No minÄ“tā dokumenta ir secināms, ka /pers. E/ veselÄ«bas stāvokļa dēļ atbrÄ«vo Ogres rajona izpildkomiteja, bet LKP Ogres komiteja šo priekšlikumu pieņem, tāpÄ“c atbildÄ“tāja rakstā paustā ziņa par to, ka no pilsÄ“tas izpildkomitejas priekšsÄ“dÄ“tāja amata /pers. E/ atbrÄ«vo LKP rajona komiteja, ir nepatiesa.

Par nepatiesu tiesa atzina ziņu “Ir dažādas kolaborācjas izpausmes, bet iestāšanās dienestā tÅ«lÄ«t pÄ“c 1949.gada 25.marta deportācijām liecina par kolaborācijas augstāko pakāpi”. No lietai pievienotās personāla kadru uzskaites lapas redzams, ka /pers. E/no 1949.gada IX lÄ«dz 1952.gada IV ir PSRS Iekšlietu ministrijas RÄ«gas Virsnieku skolas kursants, bet autobiogrāfijā viņš ir norādÄ«jis, ka 1949.gada rudenÄ« devās mācÄ«ties PSRS iekšlietu ministrijas RÄ«gas virsnieku skolā un tikai 1952.gadā pÄ“c skolas beigšanas aizbrauca strādāt uz PSRS Tālajiem Austrumiem Iekšlietu ministrijas sistÄ“mā. Tādejādi nav iegÅ«ti pierādÄ«jumi, un tādus neiesniedza arÄ« atbildÄ“tājs, ka /pers. E/ iestājies dienestā tÅ«lÄ«t pÄ“c 1949.gada 25.marta deportācijām.

IzvÄ“rtÄ“jot ziņu “.. Latvijā par Ogres pašvaldÄ«bas lÄ«dzekļiem izdotā izdevumā slavina kolaborantu - Staļina laika iekšlietu sistÄ“mas virsnieku, kurš strādājis analogā nometnÄ“ PSRS un visticamāk tieši piedalÄ«jies nevainÄ«gu cilvÄ“ku represÄ“šanā, kā arÄ« vÄ“lāk veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā, kas beidzies ar slepkavÄ«bu”, tiesa atzina to par nepatiesu, jo, lai gan atbildÄ“tājs ir atsaucies uz 1959.gada 5.septembra LPSR Iekšlietu ministrijas kadru daļas vadÄ«tāja /pers. L/ ziņojumu Latvijas komunistiskās partijas Centrālās komitejas administratÄ«vo tirdzniecÄ«bas un finanšu iestāžu nodaļas vadÄ«tājam /pers. K/,tomÄ“r ir sagrozÄ«ta ziņojuma pirmā rindkopa, un savā rakstā atbildÄ“tājs norāda: “1959.gada 25.septembrÄ« Latvijas PSR iekšlietu ministrijas kadru daļas priekšnieks /pers. L/ ziņoja komunistiskās partijas vadÄ«bai, ka milicijas kapteinis /pers. E/ ticis sodÄ«ts ar diviem gadiem brÄ«vÄ«bas atņemšanas nosacÄ«ti par to, ka 1959.gada 24.jÅ«nijā izdarÄ«ja sava dienesta biedra slepkavÄ«bu “aiz neuzmanÄ«bas”.

AtbildÄ“tājs norāda. ka /pers. E/ ir izdarÄ«jis slepkavÄ«bu, lai gan dokumentā, uz kuru atsaucas atbildÄ“tājs, ir norāde “neuzmanÄ«bas dēļ nogalinājis biedru”. Tālāk dokumentā ir norāde, ka 1959.gada 1.septembrÄ« LPSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ija izskatÄ«ja /pers. E/ apsÅ«dzÄ«bu pÄ“c Kriminālkodeksa 139.panta. Tādejādi /pers. E/ tika tiesāts sakarā ar negadÄ«jumu milicijas dienesta laikā, neuzmanÄ«gi rÄ«kojoties ar ieroci, nevis par slepkavÄ«bu. Citu sodāmÄ«bu viņam nebija, tāpÄ“c ir nepatiesa ziņa, ka “arÄ«vÄ“lāk veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā” , šo ziņu atbildÄ“tājs nav pierādÄ«jis un nav arÄ« iesniedzis dokumentus, kas to apliecinātu.

IzvÄ“rtÄ“jot ziņu tiek radÄ«ti mÄ«ti par personÄ«bām, notikumiem un veselu laikmetu. IespÄ“jams, ka joprojām ir dzÄ«vi politiskajās represijās cietušie, kuri atminas /pers. E/ kā vienu no represiju Ä«stenotājiem ”, tiesa to atzina par nepatiesu, jo atbildÄ“tāja iesniegtie materiāli no arhÄ«va fonda “Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas (VDK) par sevišÄ·i bÄ«stamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsÅ«dzÄ“to personu krimināllietas” neapliecina faktu, ka kartÄ«tÄ“s minÄ“to personu represijas bÅ«tu Ä«stenojis /pers. E/, jo personu atrašanās fakts nometnÄ“, kurā strādāja arÄ« /pers. E/, pats par sevi nav pierādÄ«jums.

Ziņa “.. vÄ“lākās dzÄ«ves laikā izdarÄ«tie labie darbi neattaisno pagātnÄ“ Latvijas valstij un tautai nodarÄ«to” ir atzÄ«stama par nepatiesu, tā ir godu un cieņu aizskaroša, jo liecina par to, ka it kā /pers. E/ ir Latvijai nodarÄ«jis sliktus darbus. ŠÄdus pierādÄ«jumus un apstiprinājumu šÄ«š ziņas patiesumam atbildÄ“tājs nav iesniedzis.

Par prasÄ«tāju /pers. E/ ziņa “GrÅ«ti pateikt, cik uzticÄ«ga padomju režīmam bija /pers. E/, bet katru tikko institÅ«tu beigušo sadalÄ“ uz šÄdu slepenu objektu pie „ tautas ienaidniekiem” diezin vai sÅ«tÄ«ja ” tiesas ieskatā ir atzÄ«stama par nepatiesu, jo atbildÄ“tājs nav pierādÄ«jis un lietā nav iegÅ«ti apstiprinājumi tam, ka labošanas darbu celtniecÄ«bas nometne Nr.507 bija slepens objekts, kā arÄ« nav ziņu par sadales komisijas darbu un uz kādiem objektiem sadales komisijai bija jāsÅ«ta augstskolu beigušie studenti. ŠÄ« ziņa rada nepatiesu priekšstatu par /pers. E/, ka viņa ir strādājusi PSRS slepenā objektā un sadarbojusies ar “tautas ienaidniekiem"’.

Tiesa vÄ“rtÄ“ja šÄ«s ziņas un to patiesumu, bet, ja atbildÄ“tājs uzskata, ka tās nav ziņas, bet viņa viedoklis vai vÄ“rtÄ“jums, tad tiesa norādÄ«ja, ka, lai sniegtu asu un negatÄ«vu personas vÄ“rtÄ“jumu, arÄ« ir jābÅ«t pietiekamam pamatojumam.

Tiesa uzskatÄ«ja, ka konkrÄ“tā gadÄ«jumā, nosakot morālās kompensācijas atlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru, bÅ«tisks ir tieši aizskāruma smagums un pušu personÄ«ba. PrasÄ«tājs/pers. B/ ir Ogres novada domes deputāts, bet prasÄ«tāja /pers. E/ pensionāre. Ziņas izplatÄ«tas par mirušu cilvÄ“ku, kurš pats sevi nevar aizstāvÄ“t. Izplatot šÄdas ziņas, ka mirušais ir bijis kolaborants, tiek apšaubÄ«ta prasÄ«tāju reputācija un novÄ“rtÄ“jums sabiedrÄ«bas acÄ«s, aizskarts /pers. B/Ä£imenes gods. Tiesa ņēma arÄ« vÄ“rā, ka atbildÄ“tājs /pers. A/, kurš par sevi rakstā norādÄ«jis, ka ir LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas loceklis, tātad viņa sniegtajiem faktiem ir augsta ticamÄ«bas pakāpe.

Å…emot vÄ“rā minÄ“tos apstākļus, mantiskās kompensācijas apmÄ“rs par prasÄ«tājiem nodarÄ«to goda un cieņas aizskārumu ir nosakāms 1000 EUR apmÄ“rā katram, jo tika aizskarts Ä£imenes gods, publicÄ“jot par mirušo nepatiesas ziņas, kas aizskāra vienlÄ«dz kā dÄ“lu, tā sievu. Mazākas summas noteikšanas gadÄ«jumā prasÄ«tāji tiktu atkārtoti pazemoti no atbildÄ“tāja puses, jo tas liecinātu par to, ka atbildÄ“tājs var rÄ«koties, kā vien tam ienāk prātā, nerÄ“Ä·inoties ar citu personu tiesÄ«bām un ar likumu aizsargātajām interesÄ“m

Spriedums pamatots ar Civillikuma 2352. pantu, likuma “Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem” 1., 7.pantu, Satversmes 95.pantu (lietas 115.-124.lapa).

Par Ogres rajona tiesas 2018.gada 13.februāra spriedumu /pers. A/ iesniedza apelācijas sūdzību, kura pamatota ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

Uzskata, ka tiesa raksta fragmentus, par kuriem ir celta prasÄ«ba, ir vÄ“rtÄ“jusi pārāk šauri, neņemot vÄ“rā rakstā aplÅ«kotās tÄ“mas sabiedrisko nozÄ«mÄ«bu, publikācijas mÄ“rÄ·i un prasÄ«tāja mirušÄ radinieka un prasÄ«tājas /pers. E/ biogrāfijas faktus, kas ir bijuši par iemeslu rakstā paustā viedokļa tapšanai. Tādēļ nav pietiekama pamatojuma spriedumā norādÄ«tajam, ka piemÄ“rotais likums ir attiecināms uz atbildÄ“tāja paustajiem uzskatiem, nedz arÄ« tam, ka spriedums ir pamatots ar CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 10. panta otrajā daļā noteikta leÄ£itÄ«mā mÄ“rÄ·a bÅ«tisku pārkāpumu. Tāpat spriedumā nav pamatojuma tam, kādēļ atbildÄ“tāja vārda brÄ«vÄ«bas ierobežojums ir nepieciešams Latvijas demokrātiskajai sabiedrÄ«bai.

Spriedumā nav vÄ“rtÄ“ts vārda brÄ«vÄ«bas ierobežošanas samÄ“rÄ«gums.

Tiesa, pieņemot spriedumu, ja tas paliks spÄ“kā, ir radÄ«jusi satura ierobežojumus vÄ“sturnieku zinātniskajām diskusijām vai jebkuram informatÄ«vam materiālam par pretrunÄ«giem vÄ“sturiskiem notikumiem, šÄdi bÅ«tiski ierobežojot vārda brÄ«vÄ«bu, jo rada pamatu ikvienam, kas okupācijas periodā ir darbojies okupācijas režīma struktÅ«rās, iesÅ«dzÄ“t tiesā jebkuru vÄ“sturnieku vai žurnālistu, kas par viņa darbu ir izteicis negatÄ«vu viedokli. Atsaucas uz ECT judikatÅ«ru un norāda, ka izskatāmās lietas kontekstā nozÄ«me ir faktam, ka rakstā ir runa par prasÄ«tāju mirušo radinieku /pers. E/ darbÄ«bu periodā, kad viņš ir strādājis okupācijas režīma valsts iestādÄ“s GULAG nometnÄ“s, LPSR Iekšlietu ministrijā un Ogres izpildkomitejā, ir bijis PSKP biedrs. Savukārt prasÄ«tājs /pers. B/ ir politiÄ·is, prasÄ«bas pieteikuma iesniegšanas brÄ«dÄ« un lietas izskatÄ«šanas brÄ«dÄ« ir Ogres pašvaldÄ«bas deputāts. MinÄ“tais nozÄ«mÄ“, ka attiecÄ«bā pret abām šÄ«m personām ir attiecināms augstāks tolerances slieksnis.

Spriedumā nav ņemts vÄ“rā, ka atbildÄ“tāja viedoklis ir balstÄ«ts uz ofciālo Latvijas valsts nepārtrauktÄ«bas doktrÄ«nu, ko paredz Satversmes 2.pants. Tas ir Latvijas Republikas oficiālais viedoklis par to, ka 1918.gada 18.novembrÄ« dibinātā Latvijas Republika, neraugoties uz 1940.gadā notikušo PSRS agresiju un okupāciju, ir turpinājusi nepārtraukti eksistÄ“t. Šai doktrÄ«nai pilnÄ«bā atbilst atbildÄ“tāja viedoklÄ« paustais viedoklis, vÄ“rtÄ“jot to, ka /pers. E/ savu dzÄ«vi tika saistÄ«jis ar karjeru nelikumÄ«gā okupācijas režīma represÄ«vajās iestādÄ“s un pārvaldes institÅ«cijās.

Uzskata, ka atbildētāja tiesības izteikt skarbu, prasītājiem nepatīkamu viedokli pamatojas ar Latvijas Republikas likumdevēja izteikto vērtējumu okupācijas režīmam un tā darbībai laika posmā no 1940.gada līdz 1990.gadam gan konstitucionālā aktā, gan citos dokumentos.

Tiesas spriedumā nav nošÄ·irtas ziņas no viedokļa.

Sprieduma nepareizÄ«ba izpaužas, nenošÄ·irot ziņas (faktus) no viedokļa, lai varÄ“tu tikt piemÄ“rots Civillikuma 2352^ pants. Šai kļūdai ir bÅ«tiska nozÄ«me, un tā ietekmÄ“ lietas iznākumu, jo ziņa (fakts) ir pakļaujami patiesÄ«bas pārbaudei, un to pastāvÄ“šana var tikt pierādÄ«ti. TurpretÄ« viedoklis nav pakļaujams patiesÄ«bas pārbaudei, jo atspoguļo tā autora subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu par citām personām vai kādu notikumu. LÄ«dz ar to viedoklis nevar bÅ«t ne patiess, ne nepatiess. Lai arÄ« tiesa, sastādot spriedumu, apzinājās, cik izskatāmajā lietā ir svarÄ«gi nošÄ·irt ziņas no viedokļa, tos izvÄ“rtÄ“jot, tomÄ“r tas nav traucÄ“jis tiesu ignorÄ“t spriedumā norādÄ«to argumentāciju par to, cik izskatāmajā lietā ir svarÄ«gi nošÄ·irt ziņas no viedokļa, jo spriedums vispār nesatur nekādu analÄ«zi, vai teksts, ko prasÄ«tāji uzskata par godu un cieņu aizskarošu ziņu, ir ziņa vai viedoklis, un pilnÄ«gi bez jebkāda pamatojuma par ziņu (nevis viedokli) atzÄ«stot sekojušus raksta fragmentus:

“/pers. E/ kā operatÄ«vā pilnvarotā leM virsnieka pienākumos .. , [ietilpa] jau ieslodzÄ«tu, fiziski un morāli pazemotu cilvÄ“ku pratināšana un vervÄ“šana, krimināllietu safÄ«bricÄ“šana”. (sprieduma 5. lpp.);

“LKP Ogres rajona komiteja viņu no šÄ« amata atbrÄ«voja it kā veselÄ«bas stāvokļa dēļ.” (sprieduma 6.lpp.);

“Ir dažādas kolaborācijas izpausmes, bet iestāšanās dienestā tÅ«lÄ«t pÄ“c 1949. gada 25. marta deportācijām, liecina par kolaborācijas augstāko pakāpi.” (sprieduma 6. lpp.);

“.. Latvijā par Ogres pašvaldÄ«bas lÄ«dzekļiem izdotā izdevumā slavina kolaborantu - Staļina laika iekšlietu sistÄ“mas virsnieku, kurš strādājis analogā nometnÄ“ PSRS un visticamāk tieši PiedalÄ«jies nevainÄ«gu cilvÄ“ku represÄ“šanā, kā arÄ« vÄ“lāk veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā, kas beidzies ar slepkavÄ«bu” (sprieduma 6.lpp.);

“. .tiek radÄ«ti mÄ«ti par personÄ«bām, notikumiem un veselu laikmetu. IespÄ“jams, ka joprojām ir dzÄ«vi politiskajās represijās cietušie, kuri atminas /pers. E/kā vienu no represiju Ä«stenotājiem” (sprieduma 7.lpp.);

“..vÄ“lākās dzÄ«ves laikā izdarÄ«tie labie darbi neattaisno pagātnÄ“ Latvijas valstij un tautai nodarÄ«to” (sprieduma 7. lpp.);

“GrÅ«ti pateikt, cik uzticÄ«ga padomju režīmam bija /pers. E/, bet katru tikko institÅ«tu beigušo sadalÄ“ uz šÄdu slepenu objektu pie “tautas ienaidniekiem” diezin vai sÅ«tÄ«ja“ (sprieduma 7. lpp.).

Spriedumā ir tikai viens raksta fragments - raksta virsraksts “Ogres kolaboranta slavināšana”, par kuru spriedumā ir izteikts vÄ“rtÄ“jums, kādēļ tas tiesas ieskatā ir ziņa. AtbildÄ“tājs uzskata, ka arÄ« šajā gadÄ«jumā tiesa savā vÄ“rtÄ“jumā ir kļūdÄ«jusies, jo kā pamatojums raksta virsraksta “Ogres kolaboranta slavināšana” atzÄ«šanai par ziņu ir norādÄ«ts tikai tas, ka “... atbildÄ“tājs ir aizskāris prasÄ«tāju godu un cieņu, nepamatoti nosaucot prasÄ«tāju mirušo Ä£imenes locekli izteikti negatÄ«vā nokrāsā, bez pietiekamiem un neapstrÄ«damiem pierādÄ«jumiem, tāpÄ“c raksta virsraksts “Ogres kolaboranta slavināšana” ir atzÄ«stams par nepatiesu ziņu” (sprieduma 5. lpp. 4. rindkopa).

ŠÄds tiesas vÄ“rtÄ“jums nekādi neatbilst jÄ“dziena “ziņa” nozÄ«mei, kāda ir norādÄ«ta Latviešu literārās valodas vārdnÄ«cā - datu, skaitļu un arÄ« informācijas kopums, uz kuru ir atsauce spriedumā. Proti, nekas no spriedumā norādÄ«tā pamatojuma raksta virsraksta “Ogres kolaboranta slavināšana” atzÄ«šanai par ziņu nav dati, skaitļi vai informācijas kopums. Tiesa spriedumā vispār bez vÄ“rtÄ“juma ir atstājusi to, vai raksta virsraksts “Ogres kolaboranta slavināšana” atbilst (vai neatbilst) jÄ“dziena „viedoklis” jÄ“gai, kāda ir norādÄ«ta Latviešu literārās valodas vārdnÄ«cā - uzskats, izpratne (par ko), arÄ« attieksme (pret ko), uz kuru ir atsauce spriedumā.

Uzskata, ka raksta virsraksts “Ogres kolaboranta slavināšana” ārkārtÄ«gi precÄ«zi atbilst jÄ“dziena „viedoklis” jÄ“gai, jo atspoguļo atbildÄ“tāja uzskatus, izpratni un attieksmi par prasÄ«tāju radinieka /pers. E/ biogrāfijas faktiem - ka /pers. E/ savu dzÄ«vi apzināti un neviena nepiespiests ir saistÄ«jis ar J. Staļina laika padomju okupācijas režīmu, neilgu laiku pÄ“c 1949.gada 25.marta deportācijām iestājoties PSRS IeM RÄ«gas Virsnieku skolā, pÄ“c tam turpinot dienestu GULAG nometnÄ“s, pÄ“c tam strādājot LPSR Iekšlietu ministrijas sistÄ“mā, pÄ“c tam strādājot par Ogres izpildkomitejas vadÄ«tāju.

Nevienu no šiem faktiem prasÄ«tāji nav uzskatÄ«juši par godu un cieņu aizskarošu (izņemot - jautājumā par PSRS leM RÄ«gas Virsnieku skolas nosaukumu, ko tiesa ir atstājusi bez izskatÄ«šanas).

JÄ“dziens “kolaborants” spriedumā ir interpretÄ“ts nepamatoti sašaurināti. Vienlaikus spriedumā nav ņemts vÄ“rā, ka jÄ“dzienu “kolaborācija/kolaboracionisms” interpretācija mÄ“dz bÅ«t dažāda, un gan raksta tapšanas brÄ«dÄ«, gan joprojām tiek diskutÄ“ta un zinātnieku vidÅ« nav vienotas pieejas tā delinÄ«cijai.

Spriedumā ir kļūdaini interpretÄ“ts raksta fragmentu saturs, neatbilstoši saturam un neizvÄ“rtÄ“jot lietā esošos pierādÄ«jumus, kas attiecas uz raksta fragmentu saturu. LÄ«dz ar to, pretÄ“ji Civilprocesa likuma 97.panta normām, spriedumā nav pilnÄ«gi un objektÄ«vi pārbaudÄ«ti un novÄ“rtÄ“ti pierādÄ«jumi kā arÄ« spriedumā nav norādÄ«ts, kādēļ tā vienam pierādÄ«jumam devusi priekšroku salÄ«dzinājumā ar citu pierādÄ«jumu un atzinusi vienus faktus par pierādÄ«tiem, bet citus — par nepierādÄ«tiem.

Uzskata, ka spriedumā ir kļūdaini ierobežotas vārda brīvības tiesības paust savu viedokli, ko atbildētājs bauda saskaņā ar Satversmes 100.pantu, un Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta pirmo daļu.

Tiesa sprieduma vispār bez vÄ“rtÄ“juma ir atstājusi to, vai raksta virsraksts “Ogres kolaboranta slavināšana” atbilst (vai neatbilst) jÄ“dziena „viedoklis” jÄ“gai, kāda ir norādÄ«ta Latviešu literārās valodas vārdnÄ«cā - uzskats, izpratne (par ko), arÄ« attieksme (pret ko), uz kuru ir atsauce spriedumā.

Tiesa spriedumā ir ignorÄ“jusi un atstājusi bez vÄ“rtÄ“juma faktu, ka Latviešu literārās valodas vārdnÄ«cā (RÄ«ga, Zinātne, 1972.-l 996) vārdam “safabricÄ“t” ir dota vÄ“l arÄ« cita nozÄ«me, kas attiecÄ«bā pret prasÄ«tāju mirušo radinieku nesatur neko, kas varÄ“tu radÄ«t goda un cieņas aizskārumu.

“LKP Ogres rajona komiteja viņu no šÄ« amata atbrÄ«voja it kā veselÄ«bas stāvokļa dēļ”.

AttiecÄ«bā par lietai pievienotās arhÄ«va kopijas par 1967.gada 27.aprīļa LKP Ogres rajona komitejas lÄ“mumu (lietas 52.lapa) norāda, ka tiesa nav ņēmusi vÄ“rā vÄ“sturiskos apstākļus 1967. gadā okupÄ“tās Latvijas teritorijā, proti, ka reālās lÄ“mumu pieņēmÄ“jas bija PSKP institÅ«cijas. Tiesa spriedumā nav analizÄ“jusi, kā vispār šis teikums aizskar prasÄ«tāju mirušÄ radinieka /pers. E/ goda un cieņu.

“Ir dažādas kolaborācijas izpausmes, bet iestāšanās dienestā tÅ«lÄ«t pÄ“c 1949.gada 25. marta deportācijām, liecina par kolaborācijas augstāko pakāpi”.

Spriedumā ir norādīts, ka nav iegūti pierādījumi un tādus neiesniedza arī atbildētājs, ka /pers. E/ iestājies dienestā tūlīt pēc 1949.gada 25.marta deportācijām (Sprieduma 3. rindkopa).

Spriedumā vārda “tÅ«lÄ«t” interpretācija vispār nav analizÄ“ta. Uzskata, ka Latviešu literārās valodas vārdnÄ«cā sniegtā interpretācija ļauj atbildÄ“tājam no 2016.gada perspektÄ«vas lietot vārdu “tÅ«lÄ«t” attiecÄ«bā uz notikumu 1949.gada septembrÄ«, kas iestājās piecus mÄ“nešus pÄ“c 1949.gada 25.marta.

„..Latvijā par Ogres pašvaldÄ«bas lÄ«dzekļiem izdotā izdevumā slavina kolaborantu -Staļina laika iekšlietu sistÄ“mas virsnieku, kurš strādājis analogā nometnÄ“ PSRS un visticamāk tieši piedalÄ«jies nevainÄ«gu cilvÄ“ku represÄ“šanā, kā arÄ« vÄ“lāk veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā, kas beidzies ar slepkavÄ«bu”.

Spriedumā ir nospriests atsaukt nevis visu teikumu, kādu autors ir iekļāvis rakstā, nevÄ“rtÄ“jot to, ka šÄ« teksta jÄ“ga bÅ«tiski mainās, kad no tā atrauj tā daļu. Proti, teikums rakstā tieši norāda, ka prasÄ«tāju mirušais radinieks /pers. E/”... veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā, kas beidzies ar slepkavÄ«bu “aiz neuzmanÄ«bas”.

Divu oriÄ£inālā teksta vārdu - “aiz neuzmanÄ«bas” neiekļaušana prasÄ«bas pieteikumā un vÄ“lāk spriedumā teikumā, kurš atzÄ«ts par godu un cieņu aizskarošu, rada situāciju, ka minÄ“tais teksts ir mākslÄ«gi padarÄ«ts par nepatiesu ziņu saturošu, no tā izraujot tieši tos divus vārdus, kas precÄ«zi norāda uz notikušÄ apstākļiem - ka /pers. E/ ir ticis notiesāts nevis par slepkavÄ«bu ar iepriekšÄ“ju nodomu, bet gan par to, ka /pers. E/ ir “neuzmanÄ«bas dēļ nogalinājis biedru” (sk. lietas lapa Nr. 49).

Uzskata, ka atbildÄ“tājs ir izteicis savu viedokli par /pers. E/ darbu milicijā pilnÄ«gā atbilstÄ«bā to vÄ“sturisko dokumentu saturam, kas ir bijuši viņa rakstā teksta pamatā, radot lasÄ«tājiem pilnÄ«gu skaidrÄ«bu par to, kāda ir /pers. E/vainas pakāpe (proti, bez nodoma), atņemot dzÄ«vÄ«bu citam milicijas darbiniekam.

“.. tiek radÄ«ti mÄ«ti par personÄ«bām, notikumiem un veselu laikmetu. IespÄ“jams, ka joprojām ir dzÄ«vi politiskajās represijās cietušie, kuri atminas /pers. E/ kā vienu no represiju Ä«stenotājiem”.

Spriedumā ir norādÄ«ts, ka šo teikumu tiesa atzÄ«st par nepatiesu, jo atbildÄ“tāja iesniegtie materiāli (lietas 98.- 104.lapa) no arhÄ«va fonda „Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas (VDK) par sevišÄ·i bÄ«stamiem pretvalstiskiem noziegumiem apsÅ«dzÄ“to personu krimināllietas” neapliecina faktu, ka kartÄ«tÄ“s minÄ“to personu represijas bÅ«tu Ä«stenojis /pers. E/. Uzskata, ka šÄda atziņa spriedumā ir kļūdaina, jo atbildÄ“tāja viedoklis, ka, iespÄ“jams, ka joprojām ir dzÄ«vi politiskajās represijās cietušie, kuri atminas /pers. E/ kā vienu no represiju Ä«stenotājiem, vispār nesatur apgalvojumus vai konkrÄ“tus faktus, ka prasÄ«tāju mirušais radinieks /pers. E/ ir bijis represiju Ä«stenotājs.

“.. vÄ“lākās dzÄ«ves laikā izdarÄ«tie labie darbi neattaisno pagātnÄ“ Latvijas valstij un tautai nodarÄ«to”.

Spriedumā ir norādÄ«ts, ka šo teikumu tiesa atzÄ«st par godu un cieņu aizskarošu, jo liecina par to, ka it kā /pers. E/ ir Latvijai nodarÄ«jis sliktus darbus. Uzskata, ka spriedumā kļūdaini nav ņemts vÄ“rā, ka atbildÄ“tājam ir tiesÄ«bas vÄ“rtÄ“t prasÄ«tāju radinieka /pers. E/ darbÄ«bu okupācijas periodā kritiski vai negatÄ«vi, ņemot vÄ“rā viņa biogrālijas faktus, piemÄ“ram, dienestu GULAG nometņu sistÄ“mā, kur atradās arÄ« politieslodzÄ«tie no Latvijas, viņa darbÄ«bu okupācijas režīma struktÅ«rvienÄ«bās Latvijā (LPSR Iekšlietu ministrija, Ogres izpildkomiteja) un izdarÄ«to noziegumu, kā rezultātā cilvÄ“kam /pers. E/ ir atņēmis dzÄ«vÄ«bu.

“GrÅ«ti pateikt, cik uzticÄ«ga padomju režīmam bija /pers. E/, bet katru tikko institÅ«tu beigušo sadalÄ“ uz šÄdu slepenu objektu pie “tautas ienaidniekiem” diezin vai sÅ«tÄ«ja”.

Spriedumā ir kļūdaini norādÄ«ts, ka minÄ“tais teikums rakstā “...rada nepatiesu priekšstatu par /pers. E/, ka viņa ir strādājusi PSRS slepenā objektā un sadarbojusies ar “tautas ienaidniekiem” (Sprieduma 7. lpp. 7. rindkopa). Spriedumā nav analizÄ“ts, kā šis teikums vispār aizskar prasÄ«tājas /pers. E/ godu un cieņu atkarÄ«bā no tā, vai labošanas darbu celtniecÄ«bas nometne Nr.507, kur /pers. E/ strādāja par mediÄ·i, bija vai nebija slepens objekts. Teikums nesatur apgalvojumus, ka prasÄ«tāja /pers. E/ bÅ«tu sadarbojusies ar “tautas ienaidniekiem”.

LÅ«dz tiesu atcelt Ogres rajona tiesas 13.Jebruāra spriedumu civillietā Nr.C24092516 daļā ar kuru atzÄ«tas par nepatiesām ziņas par /pers. E/, kas norādÄ«tas autora /pers. A/ publicÄ“tajā rakstā “Ogres kolaboranta slavināšana” 2016.gada 26. janvārÄ« interneta portālā “Daugavas balss” (www.daugavasbalss.lv): raksta virsrakstu “Ogres kolaboranta slavināšana” “/pers. E/kā operatÄ«vā pilnvarotā leM virsnieka pienākumos .. [ietilpa] jau ieslodzÄ«tu, fiziski un morāli pazemotu cilvÄ“ku pratināšana un vervÄ“šana, krimināllietu salabricÄ“šana”, “LKP Ogres rajona komiteja viņu no šÄ« amata atbrÄ«voja it kā veselÄ«bas stāvokļa dēļ”, “Ir dažādas kolaborācijas izpausmes, bet iestāšanās dienestā tÅ«lÄ«t pÄ“c 1949. gada 25. marta deportācijām, liecina

par kolaborācijas augstāko pakāpi", Latvijā par Ogres pašvaldÄ«bas lÄ«dzekļiem izdotā izdevumā slavina kolaborantu - Staļina laika iekšlietu sistÄ“mas virsnieku, kurš strādājis analogā nometnÄ“ PSRS un visticamāk tieši piedalÄ«jies nevainÄ«gu cilvÄ“ku represÄ“šanā, kā arÄ« vÄ“lāk veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā, kas beidzies ar slepkavÄ«bu”, “.. tiek radÄ«ti mti par personÄ«bām, notikumiem un veselu laikmetu. IespÄ“jams, ka joprojām ir dzÄ«vi politiskajās represijās cietušie, kuri atminas /pers. E/ kā vienu no represiju Ä«stenotājiem”’, “.. vÄ“lākās dzÄ«ves laikā izdarÄ«tie labie darbi neattaisno pagātnÄ“ Latvijas valstij un tautai nodarÄ«to”, un par /pers. E/: “GiÅ«ti pateikt, cik uzticÄ«ga padomju režīmam bija /pers. E/, bet katru tikko institÅ«tu beigušo sadalÄ“ uz šÄdu slepenu objektu pie “tautas ienaidniekiem”’ diezin vai sÅ«tÄ«ja”.

2) piedzÄ«ta no /pers. A/ morāla kompensācija par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatÄ«šanu par labu /pers. B/ 1000 EUR un par labu /pers. E/ 1000 EUR;

3) piedzīti no /pers. A/ par labu /pers. B/ tiesas izdevumi 399,44 EUR un izdevumi par advokāta palīdzības samaksu 600 EUR, kopā 999,44 EUR.

2. noraidīt prasību pilnībā (lietas 128.-138.lapa).

Apelācijas instances tiesas sÄ“dÄ“ atbildÄ“tāja pilnvarotais pārstāvis zvÄ“rināts advokāts Ilmārs Punka apelācijas sÅ«dzÄ«bu uzturÄ“ja, prasÄ«bu neatzina, sniedza apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«tajam analogus paskaidrojumus. Papildus paskaidroja, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā runa ir par izteiktu viedokli, kura patiesumu pārbaudÄ«t ir neiespÄ“jami. Uzskata, ka rakstā kopumā pausts lasÄ«tāja viedoklis par grāmatu, par to, ka grāmatas autore ir diezgan brÄ«vi “apgājusies” ar vÄ“stures faktiem. AtbildÄ“tāja viedoklis balstÄ«ts uz vÄ“sturiskiem faktiem, kuri atbildÄ“tājam ir zināmi un kurus pamatojoši pierādÄ«jumi iesniegti lietā.

Atbildētājs ir diplomēts vēsturnieks, kas publicē presē rakstus par vēsturi. Tobrīd atbildētājs strādāja zinātniskās izpētes komisijā, tie bija aktuāli jautājumi par kolaborāciju, tāpēc publicējies. Atbildētājs uzskata, ka viņam ir jāinlormē sabiedrība par svarīgiem vēsturiskiem notikumiem, atbildētājs regulāri publicē rakstus masu inlormācijas līdzekļos.

PrasÄ«tāju pārstāvis zvÄ“rināts advokāts Igors Zvirbulis apelācijas sÅ«dzÄ«bu neatzina, prasÄ«bu uzturÄ“ja, sniedza paskaidrojumus atbilstoši prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«tajam. Papildus paskaidroja, ka tajā laikā nebija nozÄ«mes tam, ko cilvÄ“ks grib, vai negrib. Iznāk, ka lielākā daļa pilsoņu, kas dzÄ«voja tajā laikā un nebija disidenti, bija kolaboranti. NorādÄ«ja, ka /pers. E/ un /pers. C/ nebÅ«tu varÄ“juši iebilst viņu nosÅ«tÄ«šanai darbā uz GULAG nometni.

Motīvu daļa

Apelācijas instances tiesa, noklausÄ«jusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudÄ«jusi un novÄ“rtÄ“jusi lietā esošos rakstveida pierādÄ«jumus, apelācijas sÅ«dzÄ«bas motÄ«vus, atzÄ«st, ka prasÄ«ba ir noraidāma pilnÄ«gi, apelācijas sÅ«dzÄ«ba apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts sūdzībā.

No apelācijas sūdzības (lietas 128.-138.lapa) izriet, ka atbildētājs Ogres rajona tiesas 2018.gada 13.februāra spriedumu ir pārsūdzējis prasības apmierinātajā daļā.

Prasīāji/pers. B/ un /pers. E/ pirmās instances tiesas spriedumu nav pārsÅ«dzÄ“juši.

Lietā nav strÄ«da par sekojošiem apstākļiem.

2016.gada 26.janvārÄ« interneta portālā “Daugavas balss” (www.daugavasbalss.lv) publicÄ“ts atbildÄ“tāja /pers. A/, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas locekļa, raksts „Ogres kolaboranta slavināšana” (lietas 12.-13.lapa).

PrasÄ«tāji lÅ«guši atzÄ«t sekojošas rakstā ietvertās fāzes par nepatiesām ziņām;

raksta virsrakstu “Ogres kolaboranta slavināšana”;

“/pers. E/ kā operatÄ«vā pilnvarotā leM virsnieka pienākumos ..[ietilpa] jau ieslodzÄ«tu, fiziski un morāli pazemotu cilvÄ“ku pratināšana un vervÄ“šana, krimināllietu salabricÄ“šana”,

“LKP Ogres rajona komiteja viņu no šÄ« amata atbrÄ«voja it kā veselÄ«bas stāvokļa dēļ’,

“lr dažādas kolaborācijas izpausmes, bet iestāšanās dienestā tÅ«lÄ«t pÄ“c 1949. gada 25. marta deportācijām, liecina par kolaborācijas augstāko pakāpi”,

“..Latvijā par Ogres pašvaldÄ«bas lÄ«dzekļiem izdotā izdevumā slavina kolaborantu -Staļina laika iekšlietu sistÄ“mas virsnieku, kurš strādājis analogā nometnÄ“ PSRS un visticamāk tieši piedalÄ«jies nevainÄ«gu cilvÄ“ku represÄ“šanā, kā arÄ« vÄ“lāk veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā, kas beidzies ar slepkavÄ«bu”,

“.. tiek radÄ«ti mÄ«ti par personÄ«bām, notikumiem un veselu laikmetu. IespÄ“jams, ka joprojām ir dzÄ«vi politiskajās represijās cietušie, kuri atminas /pers. E/ kā vienu no represiju Ä«stenotājiem”,

“.. vÄ“lākās dzÄ«ves laikā izdarÄ«tie labie darbi neattaisno pagātnÄ“ Latvijas valstij un tautai nodarÄ«to”,

un par /pers. E/: “GrÅ«ti pateikt, cik uzticÄ«ga padomju režīmam bija /pers. E/, bet katru tikko institÅ«tu beigušo sadalÄ“ uz šÄdu slepenu objektu pie “tautas ienaidniekiem” diezin vai sÅ«tÄ«ja”.

PrasÄ«tāji prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«juši, ka iepriekšminÄ“tās fāzes rakstā ir atzÄ«stamus par nepatiesām ziņām, kas turklāt aizskar prasÄ«tāju godu un cieņu un ceļ viņiem nepamatotu neslavu.

Civillikuma 2352.1 pirmā daļa noteic, ka katram ir tiesÄ«bas prasÄ«t tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šÄdu ziņu izplatÄ«tājs nepierāda, ka tās atbilst patiesÄ«bai.

MinÄ“tā panta trešÄ daļa noteic, ka, ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlÄ«dzÄ«ba (mantiska kompensācija). AtlÄ«dzÄ«bas apmÄ“ru nosaka tiesa.

Pirmās instances tiesa pareizi atsaukusies uz judikatÅ«rā nostiprinātām atziņām lietās par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu norādot, ka lietās par goda un cieņas aizskaršanu un nepatiesu ziņu publicÄ“šanu ir nepieciešams rÅ«pÄ«gi nošÄ·irt ziņas jeb faktus no viedokļa. Fakti ir pakļaujami patiesÄ«bas pārbaudei, turpretÄ« viedoklis nav pakļaujams patiesÄ«bas pārbaudei. Tas atspoguļo personas subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu par kādu personu, tās darbÄ«bu vai kādu notikumu Tādēļ tas nevar bÅ«t ne patiess, ne nepatiess, lai arÄ« cik nepieņemams tas kādam neliktos. Tā kā viedokļa atbilstÄ«bu patiesÄ«bai pierādÄ«t nav iespÄ“jams, šÄda prasÄ«ba jau pati par sevi tiks vÄ“rtÄ“ta kā vārda brÄ«vÄ«bas pārkāpums (skat. Augstākās tiesas 2003./2004. gada apkopojums “Tiesu prakse lietās par personas goda un cieņas civiltiesisko aizsardzÄ«bu” 9.lpp.).

Augstākās tiesas Senāta judikatūrā norādīts, ka viedoklis var veidoties kā no patiesiem faktiem, tā no kļūdainām ziņām, nepatiesas informācijas, vai arī abējādi Ja ziņām jābūt patiesām, tad tādu prasību nevar attiecināt uz publiskotu viedokli (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2002.gada spriedums lietā Nr. SKC-102). Tādejādi viedoklis nav pakļaujams patiesuma pārbaudei. Tas atspoguļo personas subjektīvo vērtējuma par kādu personu, tās darbību vai kādu notikumu.

Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija atzÄ«st par pamatotu norādi apelācijas sÅ«dzÄ«bā, ka pirmās instances tiesa nav izvÄ“rtÄ“jusi, vai teksts, ko prasÄ«tāji uzskata par godu un cieņu aizskarošu, ir ziņa vai viedoklis, un pilnÄ«gi bez jebkāda pamatojuma par ziņu (nevis viedokli) atzinusi visus prasÄ«bā citÄ“tos raksta fragmentus.

Kaut gan pirmās instances tiesa ir norādÄ«jusi, ka jÄ“dziens “ziņa” tulkojams atbilstoši Latviešu literārās valodas vārdnÄ«cā dotajam skaidrojumam - datu, skaitļu un arÄ« informācijas kopums, bet vārda “viedoklis” jÄ“ga ir - uzskats, izpratne (par ko), arÄ« attieksme (pret ko) (Sprieduma 4.lapas 4.rindkopa), tomÄ“r šo izpratni nav piemÄ“rojusi, analizÄ“jot raksta fragmentus, un nav argumentÄ“jusi, kāpÄ“c raksta fragmenti ir atzÄ«stami par ziņām.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā pareizi norādÄ«ts, ka šai tiesas kļūdai ir bÅ«tiska nozÄ«me, un tā ietekmÄ“jusi lietas iznākumu, jo ziņa (fakts) ir pakļaujami patiesÄ«bas pārbaudei, un to pastāvÄ“šana var tikt pierādÄ«ti (sk. ECT 1986.gada 8.jÅ«fija spriedums lietā Lingens v. Austria, 46.punkts). TurpretÄ« viedoklis nav pakļaujams patiesÄ«bas pārbaudei, jo atspoguļo tā autora subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu par citām personām vai kādu notikumu. LÄ«dz ar to viedoklis nevar bÅ«t ne patiess, ne nepatiess.

Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija, izvÄ“rtÄ“jusi raksta virsrakstu “Ogres kolaboranta slavināšana”, atzÄ«st, ka tas pauž raksta autora viedokli par /pers. E/, tādejādi izsakot personisku subjektÄ«vu vÄ“rtÄ“jumu /pers. E/ darbÄ«bai PSRS okupācijas laikā, strādājot GULAG nometnÄ“, ko apliecina /pers. E/ personāla uzskaites lapā norādÄ«tās ziņas (lietas 36.lapa, tulkojums lietas 44.lapa).

Atbildētājs rakstu publicējis kā atbildi /pers. N/ grāmatā iekļautajai nodaļai par /pers. E/ norādot, ka grāmatā ir noklusēti fakti par /pers. E/ sadarbību ar okupācijas režīmu un pēc 1949.gada 25.marta deportācijām iestājoties PSRS IeM Rīgas Virsnieku skolā, pēc tam turpinot dienestu GULAG nometnēs.

Atbildētājs paudis viedokli par to, ka /pers. E/ ir bijis kolaborants - respektīvi sadarbojies un atbalstījis PSRS okupācijas varu. Atbildētāja viedoklis ir balstīts uz arhīva dokumentiem par /pers. E/, kas iesniegti lietas materiālos.

Tiesa piekrÄ«t apelācijas sÅ«dzÄ«bā paustajam, ka raksta virsraksts “Ogres kolaboranta slavināšana” precÄ«zi atbilst jÄ“dziena „viedoklis” jÄ“gai, jo atspoguļo atbildÄ“tāja uzskatus, izpratni un attieksmi par prasÄ«tāju radinieka /pers. E/ biogrāfijas faktiem. JÄ“dziens “kolaborants” rakstā ir lietots nozÄ«mÄ“ “persona, kas sadarbojusies ar okupācijas varu”, tādejādi šis apzÄ«mÄ“jums, kā nosaukts /pers. E/, nevar bÅ«t ziņa, bet tikai raksta autora vÄ“rtÄ“jums.

Lai sniegtu asu un negatÄ«vu personas vÄ“rtÄ“jumu, ir jāpastāv zināmam pamatam. PiemÄ“ram, ECT ir norādÄ«jusi, ka “viedoklis var bÅ«t nesamÄ“rÄ«gi aizskarošs, jo Ä«paši tad, ja tam trÅ«kst jebkādas faktiskās bāzes.” (ECT 1997. gada 24. februāra spriedums lietā De Haes and Gijsels v.Belgium) Tādēļ tiesai ir jāvÄ“rtÄ“, vai pastāv kaut kādi notikumi, vai pats cietušais ir veicis kādas darbÄ«bas, kas ir radÄ«jušas pamatu konkrÄ“tam viņa personÄ«bas vai darbÄ«bas vÄ“rtÄ“jumam Kā izriet no ECT prakses, “viedokļa” paušanai ir nepieciešama pietiekama faktiskā bāze. Tas, kas ir uzskatāms par “pietiekamu faktisko bāzi”, ir atkarÄ«gs no katras individuālas lietas apstākļiem.

Tiesa atzÄ«st, ka atbildÄ“tāja viedoklim, nodÄ“vÄ“jot /pers. E/ par kolaborantu, tātad personu, kas sadarbojās ar okupācijas varu, ir bijusi pietiekama faktiskā bāze. Tas izriet no arhÄ«va materiālos esošajām ziņām par /pers. E/ karjeru okupācijas režīma iekšlietu struktÅ«rās un viņa dienestu PSRS koncentrācijas nometnÄ“s, kurās, kā izriet no lietā iesniegtajām ieslodzÄ«to personu kartÄ“m, atradās arÄ« no Latvijas izsÅ«tÄ«tie politieslodzÄ«tie (lietas 99- 104.lapa). LÄ«dz ar to nav pamata atzÄ«t, ka viedoklis ir nesamÄ“rÄ«gi aizskarošs.

Satversmes preambulā noteikts, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brÄ«vÄ«bu, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarÄ«bu uz valsts nepārtrauktÄ«bas pamata. Tā godina savus brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā atbildÄ“tājs pamatoti atsaucies uz Satversmi, norādot, ka 1918.gada 18.novembrÄ« dibinātā Latvijas Republika, neraugoties uz 1940.gadā notikušo PSRS agresiju un okupāciju, ir turpinājusi nepārtraukti eksistÄ“t. 1990.gada 4.maija deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu” preambula uzliek Latvijas Republikas valsts varas institÅ«cijām par pienākumu ievÄ“rot Latvijas Republikas nepārtrauktÄ«bas doktrÄ«nu un neatkāpties no tās. Visos gadÄ«jumos, kad tas ir juridiski svarÄ«gi, Latvijas Republikas valsts varas institÅ«cijām sava rÄ«cÄ«ba jābalsta uz preambulā formulÄ“to nepārtrauktÄ«bas doktrÄ«nu Tāpat Latvijas Republikas valsts varas institÅ«cijām ir saistošs preambulā ietvertais vÄ“sturisko faktu izklāsts un to juridiskais novÄ“rtÄ“jums, kas pamato nepārtrauktÄ«bas doktrÄ«nu (sk.Satversmes tiesas 2007.gada 29.novembra sprieduma lietā Nr. 2007-10-0102 64.2. punkts).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētāja paustais viedoklis, vērtējot to, ka /pers. E/ savu dzīvi tika saistījis ar karjeru nelikumīgā okupācijas režīma represīvajās iestādēs un pārvaldes institūcijās, ir pamatots arī ar Latvijas Republikas likumdevēja izteikto vērtējumu okupācijas režīmam.

PrasÄ«tāju viedoklis par /pers. E/ karjeru PSRS okupācijas režīma laikā balstās uz apgalvojumu prasÄ«bas pieteikumā, ka viņa dienesta pienākumos ietilpa cīņa ar kriminālnoziegumiem, nevis nevainÄ«gu cilvÄ“ku vajāšana.

TomÄ“r prasÄ«tāji nav ņēmuši vÄ“rā, ka laikā, kad /pers. E/ „cÄ«rÅ«jās ar kriminālnoziegumiem” (tā prasÄ«bas pieteikumā), par kriminālnoziegumu tika atzÄ«ta, arÄ« piemÄ“ram, “pretpadomju aÄ£itācija”, par ko personu varÄ“ja notiesāt ar kriminālsodu uz 10 gadiem labošanas darbu nometnÄ“, kurā dienestu veica /pers. E/ (lietas 100.lapa).

PrasÄ«tāji lÅ«guši atzÄ«t par nepatiesu un atsaukt raksta tekstā iekļauto lrāzi:

“/pers. E/ kā operatÄ«vā pilnvarotā leM virsnieka pienākumos .. [ietilpa] jau ieslodzÄ«tu, fiziski un morāli pazemotu cilvÄ“ku pratināšana un vervÄ“šana, krimināllietu salabricÄ“šana”.

Tiesa atzÄ«st, ka teksta rindkopa prasÄ«bas pieteikumā citÄ“ta nepilnÄ«gi, izlaižot no teksta atsevišÄ·us vārdus, kas tādejādi sagroza teiktā bÅ«tÄ«bu

Pilns teikums rakstā publicÄ“ts šÄdi “/pers. E/ kā operatÄ«vā pilnvarotā leM virsnieka pienākumos visticamāk neietilpa “šaušana, pakaļdzÄ«šanās, sÄ“dÄ“šana slÄ“pņos”, bet jau ieslodzÄ«tu, fiziski un morāli pazemotu cilvÄ“ku pratināšana un vervÄ“šana, krimināllietu salabricÄ“šana”.

Izvērtējusi visu pilnu teikumu, kā tas ir iekļauts rakstā, tiesa secina, ka tas ir atbildētāja viedoklis, nevis ziņa.

AtbildÄ“tājs paudis savu kā vÄ“sturnieka viedokli par to, ar ko attiecÄ«gajā laika posmā varÄ“ja nodarboties un visticamāk arÄ« nodarbojās operatÄ«vā pilnvarotā PSRS Iekšlietu ministrijas virsnieks, veicot dienesta pienākumus.

AtbildÄ“tājs savu iebildumu pamatošanai tiesā iesniedzis Zaka Rosi pÄ“tÄ«juma “GULAGa ceļvedis” publikācijas par GULAG nometnÄ“m, kur norādÄ«ts:

“Operu institÅ«cija nepakļaujas teritoriālās vienÄ«bas vai iestādes, uz ko attiecas viņa darbÄ«ba, vadÄ«tājam. Gan vadÄ«tājs, gan visi viņa padotie ir operu institÅ«ciju novÄ“rojuma objekti, viņš atskaitās tikai savam iestādes priekšniekam. PiemÄ“ram, GULAG sistÄ“mā katras nometnes pārvaldes operatÄ«vā daļa neatskaitÄ«jās šÄ«s pārvaldes vadÄ«tājam, bet tikai GULAGa operatÄ«vajai pārvaldei. Operam ir atļauts sākt krimināllietu un veikt iepriekšÄ“ju izmeklÄ“šanu. Viņš pats veic pārmeklÄ“šanu un apcietināšanu. LÄ«dz 1953.gadam viņš faktiski nolÄ“ma, vai nosÅ«tÄ«t izmeklÄ“to lietu tiesai, vai uz sevišÄ·o apspriedi, kas parasti piesprieda viņa piedāvāto sodu” (lietas 171.lapa).

“Pratināšana - kalpo, lai: a) noskaidrotu nozieguma apstākļus; b) padarÄ«tu tos neskaidrus (piemÄ“ram, attaisnotu priviliģētu likumpārkāpÄ“ju); c) materiāla izveidei nevainÄ«gas personas nepatiesai apsÅ«dzÄ«bai un sodÄ«šanai (gan politiskās, gan krimināllietās). 2.PÄ“dÄ“jos divos gadÄ«jumos izmeklÄ“tājs darbojas saskaņā ar slepenu instrukciju no augšas. RÄ«kojoties pÄ“c savas iniciatÄ«vas, viņš riskÄ“, ka viņu sauks pie atbildÄ«bas; 3.Personas, kas ir bijušas gan gestapo, gan padomju varas drošÄ«bas iestāžu Ä·etnās, apgalvo, ka pirmie sita atbildÄ“tāju, lai viņš teiktu patiesÄ«bu, bet otrie - lai viņš melotu un apstiprinātu izdomājumus “.

“Opera uzdevums ir redzÄ“t un dzirdÄ“t visu savā iecirknÄ«, novÄ“rst jebkādas spontānas iniciatÄ«vas (ir atļautas tikai “iniciatÄ«vas”, kas ierosinātas no “augšas”); rÅ«pÄ«gi izpÄ“tÄ«t visus “padotos”, tostarp partijas biedrus un priekšniecÄ«bu; savākt materiālus par jebkuru cilvÄ“ku, kas ļautu viņu notiesāt jebkurā laikā, turklāt ar tādu pantu, kādu vÄ“las attiecÄ«gā priekšniecÄ«ba. Šai nolÅ«kā opers pacietÄ«gi padoto lietās ieraksta jebkura veida, pat visnenozÄ«mÄ«gākās ziņas (dažreiz viņš ar savām zināšanām, apdullina aptaujāto personu, radot iespaidu, ka viņš zina visu, pat mazākās detaļas, un neko nevar noslÄ“pt!). VisvienkāršÄkais opera rÄ«ks ir plašs ziņotāju tÄ«kls. Tā kā morāli stabilus viengabalainus raksturus ir grÅ«ti pārvÄ“rst informatoros, no valsts viedokļa vispiemÄ“rotākais padomju pilsonis ir korumpÄ“ts bezprincipu ciniÄ·is. Daudz pūļu opers velta sistemātiskai solidaritātes grupu izjaukšanai" (lietas 172.lapa).

Tiesa atzÄ«st, ka atbildÄ“tāja viedoklim par /pers. E/ kā “operatÄ«vā pilnvarotā” darbÄ«bu GULAG nometnÄ“ ir bijusi pietiekama taktiskā bāze, kas izriet no arhÄ«Va dokumentos un vÄ“sturiskajās publikācijās un pÄ“tÄ«jumos atklāto iekšlietu aÄ£entu dienesta pienākumiem GULAG nometnÄ“. LÄ«dz ar to nav pamata atzÄ«t, ka viedoklis ir nesamÄ“rÄ«gi aizskarošs.

Pirmās instances tiesa nepamatoti atzinusi, ka atbildÄ“tājs nav iesniedzis pierādÄ«jumus tam, ka /pers. E/ bÅ«tu ierosinājis un izmeklÄ“jis ierosinātas krimināllietas, bet fāze “krimināllietu safabricÄ“šana” atbilstoši skaidrojumam vārdnÄ«cā atzÄ«stama par aizskarošu un nepatiesu.

No raksta fragmenta “visticamāk neietilpa “šaušana, pakaļdzÄ«šanās, sÄ“dÄ“šana slÄ“pņos”, bet jau ieslodzÄ«tu, fiziski un morāli pazemotu cilvÄ“ku pratināšana un vervÄ“šana, krimināllietu safabricÄ“šana” tiesa secina, ka frāze “krimināllietu safabricÄ“šana” ir saistÄ«ta ar atbildÄ“tāja viedokli par to, kas visticamāk ietilpa /pers. E/ dienesta pienākumos.

LasÄ«tājam, lasot rindkopu, kurā iekļauts vārds “visticamāk”, ir saprotams, ka autors kā vÄ“stures zinātnieks pauž savos pÄ“tÄ«jumos pamatotu secinājumu par to, ar ko visticamāk operatÄ«vais pilnvarotais nodarbojās. UzskaitÄ«tie iespÄ“jamie dienesta pienākumi nav ziņa, jo nesniedz precÄ«zu informāciju, bet gan atspoguļo atbildÄ“tāja vÄ“rtÄ“jumu un izpratni par attiecÄ«gas dienesta pakāpes iekšlietu struktÅ«rās strādājošu personu darbÄ«bu okupācijas periodā.

Pirmās instances tiesa atsevišÄ·i vÄ“rtÄ“jusi frāzi “krimināllietu safabricÄ“šana”, atzÄ«stot to par nepatiesu ziņu.

Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija jau iepriekš norādÄ«ja, ka minÄ“tā fāze ir ietverta teikumā, kas ir atbildÄ“tāja viedoklis par /pers. E/ visticamāk iespÄ“jamiem darba pienākumiem, lÄ«dz ar to tā nav ziņa.

No lietā iesniegtās publikācijas (lietas 172.lapa) secināms, ka krimināllietu “safabricÄ“šana” bija ikdienišÄ·a parādÄ«ba tā laika izmeklÄ“šanas darbā, pielietojot spÄ«dzināšanu un izdomātu ziņu ierakstÄ«šanu dokumentos, kas arÄ« ir atbildÄ“tāja rakstā minÄ“tā lietu “safabricÄ“šana” - tātad nepamatotu krimināllietu ierosināšana pret nevainÄ«gām personām par izdomātiem noziegumiem.

Šie vÄ“sturiski vispārzināmie fakti un publikācijas atbildÄ“tājam deva pamatu izteikt viedokli par operatÄ«vā pilnvarotā virsnieka pienākumiem, kalpojot okupācijas varai.

Par prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«to frāzi rakstā “LKP Ogres rajona komiteja viņu no šÄ« amata atbrÄ«voja it kā veselÄ«bas stāvokļa dēļ”.

1967.gada 27.aprīļa LKP Ogres rajona komitejas lÄ“mumā (arhÄ«va kopija, lietas 52.lapa) norādÄ«ts, ka LKP Ogres rajona komiteja pieņem Ogres rajona izpildkomitejas priekšlikumu par /pers. M/ apstiprināšanu PilsÄ“tas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsÄ“dÄ“tāja amatā, atbrÄ«vojot no tā biedru /pers. E/ veselÄ«bas stāvokļa dēļ. Tādejādi tiesa secina, ka lÄ“mumu pieņēmusi LKP Ogres rajona komiteja, pamatojoties uz Ogres rajona izpildkomitejas priekšlikumu.

Tiesa atzīst, ka minētais teikums sastāv gan no ziņas, gan atbildētāja viedokļa.

“LKP Ogres rajona komiteja viņu no šÄ« amata atbrÄ«voja .. veselÄ«bas stāvokļa dēļ” ir atzÄ«stama par patiesu ziņu, kas ir pamatota ar lietas materiālos iesniegto 1967.gada 27.aprīļa lÄ“mumu (lietas 52.lapa).

Nevar piekrist pirmās instances tiesas secinājumam par to, ka ziņa atzÄ«stama par nepatiesu. LÄ“mumā, no kura atbildÄ“tājs ir ieguvis minÄ“to informāciju, ir nepārprotami norādÄ«ts, ka LKP Ogres komiteja pieņem priekšlikumu, kas norāda uz to, ka galÄ«gā lÄ“muma pieņēmÄ“ja šajā jautājumā ir bijusi LKP Ogres komiteja.

AtbildÄ“tāja rakstā iekļautā partikula “it kā”, kas norāda uz atbildÄ“tāja paustajām šaubām, par to, vai patiešÄm /pers. E/ tika atbrÄ«vots no amata veselÄ«bas stāvokļa dēļ, ir atbildÄ“tāja viedoklis, šÄ« viedokļa patiesums nav pārbaudāms, turklāt prasÄ«tāji prasÄ«bas pieteikumā nav norādÄ«juši apsvÄ“rumus, kā ziņa un viedoklis par /pers. E/ atbrÄ«vošanu no amata it kā slimÄ«bas dēļ bÅ«tu nepatiesa vai godu un cieņu aizskaroša.

“lr dažādas kolaborācjas izpausmes, bet iestāšanās dienestā tÅ«lÄ«t pÄ“c 1949. gada 25. marta deportācijām, liecina par kolaborācjas augstāko pakāpi”.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka strīdus teikums satur gan ziņu, gan atbildētāja viedokli.

Par ziņu atzÄ«stama frāze “..iestāšanās dienestā tÅ«lÄ«t pÄ“c 1949.gada 25.marta deportācijām”

No lietai pievienotās personāla kadru uzskaites lapas (lietas 43.-46.lapa) redzams, ka /pers. E/ no 1949.gada IX lÄ«dz 1952.gada IV ir PSRS Iekšlietu ministrijas RÄ«gas Virsnieku skolas kursants, autobiogrāfijā (lietas 47.lapa) norādÄ«ts, ka 1949.gada rudenÄ« devās mācÄ«ties PSRS Iekšlietu ministrijas RÄ«gas virsnieku skolā un 1952.gadā pÄ“c skolas beigšanas aizbrauca strādāt uz PSRS Tālajiem Austrumiem Iekšlietu ministrijas sistÄ“mā.

LÄ«dz ar minÄ“to secināms, ka iestāšanās PSRS Iekšlietu ministrijas RÄ«gas virsnieku skolā 1949.gada rudenÄ« ir atzÄ«stams par dienestu atbilstoši /pers. E/ personāla uzskaites lapā norādÄ«tajam un tiek ieskaitÄ«ts darba stāžā.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā pareizi norādÄ«ts, ka vārda “tÅ«lÄ«t” interpretācija ļauj atbildÄ“tājam, no 2016.gada perspektÄ«vas, lietot vārdu “tÅ«lÄ«t” attiecÄ«bā uz notikumu 1949.gada septembrÄ«, kas iestājās piecus mÄ“nešus pÄ“c 1949.gada 25.marta deportācijām.

Tiesa atzÄ«st, ka teikums “ir dažādas kolaborācijas izpausmes, bet iestāšanās dienestā tÅ«lÄ«t pÄ“c 1949. gada 25. marta deportācijām, liecina par kolaborācijas augstāko pakāpi” satur arÄ« atbildÄ“tāja viedokli, vÄ“rtÄ“jumu par /pers. E/ iestāšanos PSRS Iekšlietu ministrijas RÄ«gas virsnieku skolā, norādot, ka šÄda darbÄ«ba liecina par kolaborācijas augstāko pakāpi. MinÄ“tais viedoklis ir balstÄ«ts uz patiesiem notikumiem, /pers. E/ rÄ«cÄ«bu - apzinātu izvÄ“li dienÄ“t okupācijas varas iekšlietu sistÄ“mā, lÄ«dz ar to viedoklis nav atzÄ«stams par nesamÄ“rÄ«gi aizskarošu, un tam ir bijusi pietiekama faktiskā bāze.

PrasÄ«tāji lÅ«dz atzÄ«t par nepatiesu ziņu “..Latvijā par Ogres pašvaldÄ«bas lÄ«dzekļiem izdotā izdevumā slavina kolaborantu - Staļina laika iekšlietu sistÄ“mas virsnieku [/pers. E/], kurš strādājis analogā nometnÄ“ PSRS un visticamāk tieši piedalÄ«jies nevainÄ«gu cilvÄ“ku represÄ“šanā, kā arÄ« vÄ“lāk veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā, kas beidzies ar slepkavÄ«bu.”

No prasÄ«bas pieteikuma precizÄ“juma 14.punkta (lietas 94.lapa) secināms, ka prasÄ«tāji par nepatiesu ziņu uzskata rakstā norādÄ«to, ka /pers. E/ bÅ«tu izdarÄ«jis slepkavÄ«bu. Citi apsvÄ“rumi minÄ“tās rindkopas atzÄ«šanai par nepatiesu ziņu un iebildumi par /pers. E/ kā “Staļina laika iekšlietu sistÄ“mas virsnieku”, kurš “strādājis analogā nometnÄ“ PSRS” un “visticamāk tieši piedalÄ«jies nevainÄ«gu cilvÄ“ku represÄ“šanā” prasÄ«bas pieteikumā nav izteikti.

Raksta iepriekšÄ“jā rindkopā norādÄ«ts, ka /pers. E/ /datums/izdarÄ«ja sava dienesta biedra slepkavÄ«bu “aiz neuzmanÄ«bas”.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā pamatoti norādÄ«ts, ka pirmās instances tiesas spriedumā ir nospriests atzÄ«t par nepatiesu ziņu visu teikumu, kādu autors ir iekļāvis rakstā, nevÄ“rtÄ“jot to, ka šÄ« teksta jÄ“ga bÅ«tiski mainās, kad no tā atrauj tā daļu. Vārdu - “aiz neuzmanÄ«bas”, neiekļaušana prasÄ«bas pieteikumā un spriedumā teikumā, kurš atzÄ«ts par godu un cieņu aizskarošu, rada situāciju, ka minÄ“tais teksts ir mākslÄ«gi padarÄ«ts par nepatiesu ziņu saturošu, no tā izraujot tieši tos divus vārdus, kas precÄ«zi norāda uz notikušÄ apstākļiem - ka /pers. E/ ir ticis notiesāts nevis par slepkavÄ«bu ar iepriekšÄ“ju nodomu, bet gan par to, ka /pers. E/ ir „neuzmaniÄ«bas dēļ nogalinājis biedru” (lietas 49. lapa).

Rakstā lietotais jÄ“dziens “slepkavÄ«ba “aiz neuzmanÄ«bas”” nav atzÄ«stams par nepatiesu ziņu.

Dokumenta tulkojumā, kas pievienots lietai (lietas 49.lapa), pirmajā rindkopā ir norādÄ«ts “Ziņoju, ka šÄ« gada 24.jÅ«nijā milicijas kapteinis /pers. E/ neuzmanÄ«bas dēļ nogalināja biedru /pers. G, LPSR Iekšlietu ministrijas Milicijas pārvaldes darbinieku.”. Dokumenta oriÄ£inālā, kas rakstÄ«ts krievu valodā, tekstā norādÄ«ts “?? ?????????????? ???????? ????????”. Krievu valodas vārds “???????? " parasti vārdnÄ«cās tiek tulkots kā “slepkavÄ«ba”, tad, ņemot vÄ“rā, ka raksta autoram nav juridiskās izglÄ«tÄ«bas, arhÄ«va dokumentā krievu valodā iekļauto tekstu “?? ?????????????? ???????? ????????” atbildÄ“tājs pārtulkoja latviešu valodā kā “izdanja slepkavÄ«bu aiz neuzmanÄ«bas”, kas, kaut gan ir neprecÄ«zs juridiskā termina tulkojums, tomÄ“r tas satur patiesu ziņu, jo lietā netiek apstrÄ«dÄ“ts, ka /pers. E/ ir veicis citas personas prettiesisku nonāvÄ“šanu aiz neuzmanÄ«bas.

Vārda “slepkavÄ«ba” lietošana tekstā kopumā ir saprotama kā nogalināšana aiz neuzmanÄ«bas, lietojot vārdu „slepkavÄ«ba” sarunvalodas nozÄ«mÄ“, nevis kā juridisku terminu. Interneta raksta publikācija nav juridisks dokuments, bet gan autora pārdomas pÄ“c grāmatas izlasÄ«šanas, tādēļ tekstā ir pieļaujama neprecÄ«za juridisko terminu lietošana to sadzÄ«viskā sarunvalodas nozÄ«mÄ“, ja tas tiek pietiekami paskaidrots. Tiesa atzÄ«st, ka no raksta nekādā ziņā nevar secināt, ka /pers. E/ bÅ«tu izdarÄ«jis tÄ«šu slepkavÄ«bu. LÄ«dz ar to minÄ“tā ziņa atzÄ«stama par patiesu.

Raksta fragmentā iekļautais teksts par /pers. E/ kā Staļina laika iekšlietu sistÄ“mas virsnieku, kurš strādājis nometnÄ“ PSRS, ir patiesa ziņa, kas pamatota ar arhÄ«vā esošajiem dokumentiem (lietas 42.lapa). Lietā arÄ« nav strÄ«da par to, ka /pers. E/ bija milicijas kapteiņa virsnieka pakāpe, un ka viņš dienÄ“jis PSRS labošanas darbu nometnÄ“, ko apliecina lietā iesniegtās /pers. E/ Personāla kadru uzskaites lapā norādÄ«tās ziņas (lietas 36.lapa, tulkojums lietas 44.lapa).

Rakstā norādÄ«tais teksts, ka /pers. E/ “visticamāk tieši piedalÄ«jies nevainÄ«gu cilvÄ“ku represÄ“šanā, kā arÄ« vÄ“lāk veicis apšaubāmas kvalitātes dienestu milicijā” atzÄ«stams par raksta autora viedokli, kas pamatots ar /pers. E/ dienesta pakāpi, dienesta vietu GULAG nometnÄ“s, kā arÄ« ar faktu, ka /pers. E/ veica dienestu milicijā, kas beidzies ar dienesta biedra nogalināšanu aiz neuzmanÄ«bas. Å…emot vÄ“rā, ka /pers. E/ izdarÄ«jis krimināli sodāmu nodarÄ«jumu, veicot dienesta pienākumus, raksta autoram bija pietiekama faktiskā bāze šÄda viedokļa izteikšanai, un tas nav atzÄ«stams par nesamÄ“rÄ«gi aizskarošu. AtbildÄ“tājs ir izteicis viedokli par /pers. E/ veiktajām darbÄ«bām, devis to novÄ“rtÄ“jumu, vienlaikus norādot uz faktiem, ar kuriem viedoklis ir pamatots.

PrasÄ«tāji lÅ«dz atzÄ«t par nepatiesu ziņu “.. tiek radÄ«ti mÄ«ti par personÄ«bām, notikumiem un veselu laikmetu. IespÄ“jams, ka joprojām ir dzÄ«vi politiskajās represijās cietušie, kuri atminas /pers. E/ kā vienu no represiju Ä«stenotājiem”, kā arÄ« ziņu “.. vÄ“lākās dzÄ«ves laikā izdarÄ«tie labie darbi neattaisno pagātnÄ“ Latvijas valstij un tautai nodarÄ«to”.

Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ja atzÄ«st, ka abi minÄ“tie raksta fragmenti ir atzÄ«stami par autora viedokli, nevis ziņām. Teksts satur autora attieksmi pret /pers. E/ darbÄ«bu okupācijas periodā, ņemot vÄ“rā viņa biogrāfijas faktus - dienestu GULAG nometnÄ“, kur atradās arÄ« politieslodzÄ«tie no Latvijas, par ko atbildÄ“tājs iesniedzis lietā pierādÄ«jumus (lietas 98.- 104.lpp.), viņa darbÄ«bu okupācijas režīma struktÅ«rvienÄ«bās Latvijā (LPSR iekšlietu ministrija, Ogres izpildkomiteja) un izdarÄ«to noziedzÄ«go nodarÄ«jumu, kā rezultātā /pers. E/ ir atņēmis cilvÄ“kam dzÄ«vÄ«bu.

AtbildÄ“tāja viedoklis, ka, iespÄ“jams, ka joprojām ir dzÄ«vi politiskajās represijās cietušie, kuri atminas /pers. E/ kā vienu no represiju Ä«stenotājiem, nesatur konkrÄ“tus faktus vai informāciju, ka prasÄ«tāju mirušais radinieks /pers. E/ ir bijis represiju Ä«stenotājs. MinÄ“tais ir atbildÄ“tāja viedoklis, kas nav pakļaujams patiesÄ«bas pārbaudei un izteikts, pamatojoties uz /pers. E/ dienestu GULAG nometnÄ“, kas bija PSRS okupācijas režīma represÄ«va iestāde, kur tika ieslodzÄ«ti un nogalināti tÅ«kstošiem nevainÄ«gu cilvÄ“ku. LÄ«dz ar to ir atzÄ«stams, ka autora viedoklis par to, ka joprojām ir dzÄ«vi politiskajās represijās cietušie, kuri atminas /pers. E/ kā vienu no represiju Ä«stenotājiem, un to, ka vÄ“lākās dzÄ«ves laikā izdarÄ«tie labie darbi neattaisno pagātnÄ“ Latvijas valstij un tautai nodarÄ«to, ir pietiekama faktiskā bāze.

PrasÄ«tāji lÅ«dz atzÄ«t par nepatiesu ziņu par /pers. E/: “GrÅ«ti pateikt, cik uzticÄ«ga padomju režīmam bija /pers. E/, bet katru tikko institÅ«tu beigušo sadalÄ“ uz šÄdu slepenu objektu pie “tautas ienaidniekiem”’ diezin vai sÅ«tÄ«ja”.

Tiesa atzÄ«st, ka frāze rakstā ir atzÄ«stama par atbildÄ“tāja viedokli, kas izriet no lakta, par ko lietā nav strÄ«da - ka /pers. E/ pÄ“c medicÄ«nas institÅ«ta pabeigšanas nosÅ«tÄ«ta darbā par ārsti GULAG labošanas darbu nometnÄ“.

Tiesa atzÄ«st, ka lietā nav izšÄ·irošas nozÄ«mes, vai labošanas darbu celtniecÄ«bas nometne Nr.507, kurā /pers. E/ strādāja par mediÄ·i, bija vai nebija slepens objekts.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā pareizi norādÄ«ts, ka teikums nesatur apgalvojumus, ka prasÄ«tāja /pers. E/ bÅ«tu sadarbojusies ar “tautas ienaidniekiem”. Turklāt no raksta konteksta izriet, ka autors vārdus “tautas ienaidnieki”, liekot pÄ“diņās, ir lietojis tos pretÄ“jā nozÄ«mÄ“ - domājot PSRS okupācijas režīma ienaidniekus, respektÄ«vi - politiskos ieslodzÄ«tos, savukārt no prasÄ«bas pieteikuma izriet, ka prasÄ«tāja /pers. E/ uzskata, ka viņas gods un cieņa tiek aizskarta, radot nepareizu priekšstatu, ka viņa it kā bÅ«tu sadarbojusies ar tautas ienaidniekiem (prasÄ«bas pieteikumā vārdi “tautas ienaidnieki” lietoti bez pÄ“diņām - tātad vārdu tiešÄ, nevis pretÄ“jā nozÄ«mÄ“).

Tiesa atzÄ«st, ka autora viedoklis ir balstÄ«ts uz faktiem, un atbildÄ“tājam, ņemot vÄ“rā faktu, ka /pers. E/ nosÅ«tÄ«ta strādāt uz labošanas darbu nometni, kurā atradās arÄ« politieslodzÄ«tie, kā arÄ« /pers. E/ kļūšana par PSKP biedra kandidātu (lietas 47.lapa), ir atzÄ«stams par pietiekamu faktu bāzi atbildÄ“tāja viedokļa izteikšanai rakstā.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā pamatoti norādÄ«ts, ka pirmās instances tiesa pilnÄ«bā ignorÄ“jusi sprieduma motÄ«vu daļā norādÄ«to argumentāciju par to, cik izskatāmajā lietā ir svarÄ«gi nošÄ·irt ziņas no viedokļa. Pirmās instances tiesas spriedums arÄ« nesatur analÄ«zi, vai teksts, ko prasÄ«tāji uzskata par godu un cieņu aizskarošu ziņu, ir ziņa vai viedoklis, pilnÄ«gi bez jebkāda pamatojuma par ziņu atzÄ«stot visus apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«tos raksta fragmentus.

Tiesai ir pienākums izvērtēt, cik samērīgs ir vārda brīvības ierobežojums, aizsargājot personas godu un cieņu.

PrasÄ«bas pieteikumā norādÄ«ts, ka atbildÄ“tāja publicÄ“tais raksts prasÄ«tājiem radÄ«jis morālus pārdzÄ«vojumus un garÄ«gas ciešanas un prasÄ«tāja /pers. B/, kurš ir Ogres novada domes deputāts, vÄ“lÄ“tājiem maldÄ«gu priekštatu par viņa Ä£imeni, no kuras viņš ir izcÄ“lies (lietas 7.lapa).

Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ja jau iepriekš norādÄ«ja, ka no lietā iesniegtajiem pierādÄ«jumiem izriet, ka atbildÄ“tājs, publicÄ“jot rakstu, savu viedokli ir balstÄ«jis uz pārbaudÄ«tiem faktiem, kas pamatoti ar arhÄ«va dokumentiem, tostarp paša /pers. E/ rakstÄ«to autobiogrāfiju un viņa personāla kadru uzskaites lapu. Savukārt viedoklis par /pers. E/ pamatots ar grāmatā “PilsÄ“ta Ogre. CilvÄ“ki. Likteņi. Laikmeti” publicÄ“to informāciju par to, ka /pers. E/ un /pers. E/ iepazinušies “kriminālnoziedznieku nometnÄ“”, nometnes slimnÄ«cā, kur /pers. E/ bija norÄ«kota darbā pÄ“c institÅ«ta pabeigšanas, un šo faktu prasÄ«tāji prasÄ«bas pieteikumā nav apstrÄ«dÄ“juši

No prasÄ«bas pieteikumā minÄ“tajiem argumentiem, kas pamato goda un cieņas aizskārumu, tiesa secina, ka prasÄ«tāji uzskata, ka viņu gods un cieņa ir aizskarta un morālais kaitÄ“jums nodarÄ«ts galvenokārt ar to, ka atbildÄ“tājs publiski atklājis /pers. E/ biogrāfijas faktus, ko paši prasÄ«tāji labprātāk bÅ«tu sabiedrÄ«bai noklusÄ“juši

Tiesa arÄ« ņem vÄ“rā apstākli, ka atbildÄ“tāja raksts tapis kā atbilde uz /pers. E/ slavinošo publikāciju grāmatā, kuru, sniedzot interviju, prasÄ«tāji ir atbalstÄ«juši. Tātad prasÄ«tājiem bija jārÄ“Ä·inās, ka ir iespÄ“jama asa pretreakcija uz šÄda veida viņa dzÄ«vesgājumu slavinošu publikāciju, ievÄ“rojot /pers. E/ dzÄ«ves laikā aktÄ«vo darbÄ«bu, atbalstot okupācijas režīmu.

ECT judikatÅ«rā ir atzÄ«ts, ka pieņemamās kritikas robežas ir plašÄkas attiecÄ«bā uz politiÄ·i, kas rÄ«kojas kā valsts amatpersona, nevis vienkārša privātpersona. Politiska rÄ«cÄ«ba un izturÄ“šanās neizbÄ“gami un apzināti tiek pakļauta ciešai kontrolei no žurnālistu, nevalstisko organizāciju, (..), kā arÄ« pilsoņu puses, un tam šai sakarÄ«bā jāizrāda lielāka tolerance (sk. ECT 2007.gada 12 jÅ«lija spriedums lietā AS Diena un Ozoliņš pret Latvju 76.c. punkts).

TiesÄ«bu doktrÄ«nā atzÄ«ts, ka, „vÄ“rtÄ“jot viedokļa aizskāruma smagumu, ir jāņem vÄ“rā, attiecÄ«bā uz kādu personu šis viedoklis ir izteikts. (..) Turklāt ir jāvÄ“rtÄ“ faktiskie apstākļi, kādos šÄ« persona darbojas, kā arÄ« šÄ«s publiskās personas izteiksmes forma vai stils..” (skat. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. CilvÄ“ka pamattiesÄ«bas. Autoru kolektÄ«vs prof. R. Baloža zinātniskajā vadÄ«bā. RÄ«ga: Latvijas VÄ“stnesis, 2011, 235.lpp.).

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā ir pamatoti norādÄ«ts, ka izskatāmās lietas kontekstā nozÄ«me ir faktam, ka rakstā ir atspoguļots atbildÄ“tāja viedoklis par /pers. E/ darbÄ«bu periodā, kad viņš ir strādājis okupācijas režīma valsts iestādÄ“s GULAG nometnÄ“s, LPSR Iekšlietu ministrijā un Ogres izpildkomitejā, ir bijis PSKP biedrs. Savukārt prasÄ«tājs /pers. B/ ir politiÄ·is, prasÄ«bas pieteikuma iesniegšanas brÄ«dÄ« un lietas izskatÄ«šanas brÄ«dÄ« ir Ogres pašvaldÄ«bas deputāts. MinÄ“tais nozÄ«mÄ“, ka pret abām šÄ«m personām ir attiecināms augstāks tolerances slieksnis.

IzvÄ“rtÄ“jusi visu atbildÄ“tāja publicÄ“to rakstu kopumā un prasÄ«bas pieteikumā norādÄ«tās frāzes kontekstā ar visu rakstu un izvÄ“rtÄ“jusi atbildÄ“tāja izteiktā viedokļa aizskāruma smagumu, tiesa atzÄ«st, ka atbildÄ“tājs savu viedokli nav izteicis aizskarošÄ un apvainojošÄ formā, bet gan sniedzis savu vÄ“sturnieka skatÄ«jumu par publiskas personas - /pers. E/ biogrāfijas faktu interpretāciju.

Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir vairākkārt uzsvÄ“rusi vārda brÄ«vÄ«bas nozÄ«mÄ«go lomu demokrātiskā sabiedrÄ«bā atzÄ«stot, ka tā “..veido vienu no svarÄ«gākajiem demokrātiskas sabiedrÄ«bas pamatiem, vienu no pamatnosacÄ«jumiem tās progresam un katra cilvÄ“ka attÄ«stÄ«bai. (ECT 1976.gada 7.decembra spriedums lietā Handyside v. The UnitedKingdom, 49.punkts).

Valsts aizsargā vārda brīvības tiesības, kas paredzētas Satversmes 100.pantā, kā arī tiesības paust savu viedokli, ko aizsargā Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants.

Vārda brīvība pieder pie pirmās paaudzes cilvēktiesībām un tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām un demokrātiskas sabiedrības stūrakmeni. Vārda brīvība ir ietverta ikvienas demokrātiskas valsts pamatlikumā un pieder pie pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Vārda brīvība publiskajā aspektā ietver arī preses brīvību. Satversmes 100.pants paredz tiesības ne tikai brīvi paust savus uzskatus un izplatīt informāciju, bet arī brīvi iegūt informāciju. Pēc savas būtības tiesības uz vārda brīvību izriet no sabiedrības tiesībām saņemt informāciju. (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobrīspriedums lietāNr.2003-05-01).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzībā pareizi norādīts, ka atbildētājam ir brīvas tiesības paust savu viedokli jautājumos par vēsturi, par kuriem starp zinātniekiem notiek diskusijas, pat ja tas var aizskart attiecīgo vēsturisko notikumu dalībniekus.

LÄ«dz ar minÄ“to Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ija atzÄ«st, ka /pers. B/ un /pers. E/ prasÄ«ba pret /pers. A/ par publicÄ“to ziņu atzÄ«šanu par nepatiesām ir noraidāma pilnÄ«gi. LÄ«dz ar to pilnÄ«gi ir noraidāma arÄ« prasÄ«ba par mantiskās atlÄ«dzÄ«bas piedziņu.

Pirmās instances tiesa, apmierinot prasÄ«bu, nav izvÄ“rtÄ“jusi vārda brÄ«vÄ«bas ierobežojuma samÄ“rÄ«gumu, aizsargājot personas godu un cieņu, nav nošÄ·Ä«rusi rakstā publicÄ“tās ziņas no viedokļa un materiālo tiesÄ«bu normas piemÄ“rojusi nepareizi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Atbildētājs par apelācijas sūdzību samaksājis valsts nodevu 399,44 EUR (lietas 127.lapa). Minētie atbildētāja izdevumi piedzenami no prasītājiem vienādās daļās.

Civilprocesa likuma 44.panta trešÄ daļa nosaka, ja prasÄ«ba noraidÄ«ta, ar lietas vešanu saistÄ«tos izdevumus piespriež no prasÄ«tāja par labu atbildÄ“tājam.

Lietā iesniegti maksājuma dokumenti, kas apliecina atbildÄ“tāja ar lietas vešanu saistÄ«to izdevumu apmaksu par advokāta palÄ«dzÄ«bu 327 EUR apmÄ“rā (lietas 68.lapa) un izdevumus sakarā ar rakstveida pierādÄ«jumu iegÅ«šanu - dokumentu tulkošanu 215,17 EUR (lietas 71., 107., 181. lapa). Izdevumi advokāta palÄ«dzÄ«bas samaksai nepārsniedz Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1 .punktā noteikto apmÄ“ru, ņemot vÄ“rā, ka noraidÄ«tā mantiskā prasÄ«juma summa ir 2000 EUR (30% no 2000= 600). LÄ«dz ar to ar lietas vešanu saistÄ«tie izdevumi piedzenami no prasÄ«tājiem vienādās daļās atbildÄ“tāja labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu prasÄ«tājiem nosakāms sprieduma labprātÄ«gas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.- 434.pantu, Zemgales apgabaltiesa

nosprieda

/pers. B/ un /pers. E/ prasÄ«bu pret /pers. A/ par publicÄ“to ziņu atzÄ«šanu par nepatiesām, mantiskās atlÄ«dzÄ«bas piedziņu noraidÄ«t pilnÄ«gi.

PiedzÄ«t no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 199,72 EUR, ar lietas vešanu saistÄ«tos izdevumus 271,08 EUR.

PiedzÄ«t no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 199,72 EUR, ar lietas vešanu saistÄ«tos izdevumus 271,08 EUR.

Noteikt /pers. B/un /pers. E/ sprieduma labprātÄ«gas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t kasācijas kārtÄ«bā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā Civilprocesa likuma 451., 452.pantā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos trÄ«sdesmit dienu laikā no pilna sprieduma sastādÄ«šanas datuma, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā.

Pilns spriedums sastādīts 2018.gada 30.novembrī

Tiesas sÄ“des priekšsÄ“dÄ“tāja tiesnese I.Belicka

Tiesnesis E.Lenšs

Tiesnese I.Skudra