Pirmais Trampa gads
Ritvars EglÄjs · 22.01.2018. · Komentāri (25)Šai brÄ«dÄ«, 20. janvÄrÄ« 19.00 pÄ“c Latvijas laika, tieši priekš gada Donalds Tramps stÄjÄs AAV prezidenta amatÄ. Tautas sajÅ«smas saucienus var vÄ“rot neapnicis atkal un atkal, un tie nebeidz un nebeidz pacilÄt prÄtu. Bet labi, prieki — prieciņi, taÄu kÄds bijis pirmais prezidenta Trampa gads? Ja grib, var palasÄ«t, ko apkopojuši darbu uzskaitÄ«tÄji, bet es te rakstÄ«šu no latvieša skata.
SaimniecÄ«bÄ Tramps veicinÄjis pilsoņu uzņēmÄ«bu, nebÅ«t ne radikÄli, tomÄ“r likvidÄ“jot uzņēmÄ«bas šÄ·Ä“ršÄ¼us, kas pastÄvÄ“ja Obamas laikÄ, un radot uzņēmÄ«bai labvÄ“lÄ«gu gaisotni. RezultÄti redzami gan bezdarba, gan IKP un biržas skaitļos. Bezdarbs kļuvis zemÄkais šai gadsimtÄ, IKP aug par 3,…% gadÄ, Dova—Džonsa biržas indeks audzis no nepilniem 20 tÅ«kstošiem lÄ«dz 26 tÅ«kstošiem. ApsmieklÄ palikuši skauÄ£i, kas pareÄ£oja saimniecÄ«bas sanÄ«kumu, piemÄ“ram, Nobela oikonomikas balvas laureÄts Pols Krugmens un dižžurnÄlists Kurts Eichenvalds.
Tas gan, protams, nenozÄ«mÄ“, ka gaidÄma nemitÄ«ga augšupeja. DomÄju, prezidenta Trampa laikÄ kaut kad bÅ«s jÅ«tams kritiens vai korekcija uz leju. ArÄ« Reiganam bija diena, kad Dovs—Džonss nogÄzÄs par 23%, kaut kopumÄ Reigana laikÄ pieauga 2,5 reizes.
Gada nogalÄ“ pienÄca laiks Trampa ZiemassvÄ“tkiem — nodokļu reformai, pÄ“c kuÅ—as pieņemšanas sÄkÄs uzņēmumu dÄvanu lietus darbiniekiem un klientiem. Un man skauž, ka prezidents Tramps mÄk ieviest tÄdu nodokļu reformu, pÄ“c kuÅ—as uzņēmumi dÄsnÄk atalgo darbiniekus un pazemina cenas, bet KuÄinskis un Reizniece ne. Par laimi, Trampa efekts saimniecÄ«bÄ skaÅ— ne tikai amerikÄņus, bet arÄ« pÄrÄ“jo pasauli. Tas saceļ tik stipru saimniecÄ«bas augšupejas vÄ“ju, ka arÄ« tÄ«tari sÄk lidot un Latvijas saimniecÄ«bas sanÄ«kuma varbÅ«tÄ«ba top visai zema.
TomÄ“r, kÄ teic amerikÄņu parunas, kultÅ«ra pÄrspÄ“j saimniecÄ«bu (culture trumps economy), un dÄ“mografija ir liktenis (demography is destiny) — cilvÄ“ka uzvedÄ«bu kultÅ«retniskÄ piederÄ«ba noteic vairÄk nekÄ saimnieciski apsvÄ“rumi, un tautas likteni izšÄ·iÅ— iedzÄ«votÄju sastÄvs, nevis lietas, ko rÅ«sa un kodes maitÄ. TÄpÄ“c Trampa saukļa izpildi darÄ«t Ameriku atkal dižu vislielÄkÄ mÄ“rÄ varÄ“s vÄ“rtÄ“t nevis pÄ“c bezdarba, IKP un biržas, bet pÄ“c sienas (Meksikas robežžoga, tas ir) un imigrÄcijas. Un te pirmÄ gadÄ bijuši soļi un solÄ«ši pareizÄ virzienÄ, bet ne izšÄ·irÄ«gas pÄrmaiņas: AAV izstÄjušÄs no ANO globÄlÄ migrÄcijas pakta; samazinÄjusies nelegÄla imigrÄcija un augusi nelegÄlu imigrantu izraidÄ«šana, visu gadu notikusi cīņa par iebraukšanas ierobežošanu no terrorisma riska valstÄ«m utt.
Ja reiz piesaukta kultÅ«ra, tad arÄ« kultÅ«ras kaÅ—os prezidentam Trampam panÄkumi: AugstÄkÄ tiesa papildinÄta ar konservÄtÄ«vu tiesnesi, globÄlo sasilšanu vairs nepiesauc par draudu, arvien plašÄk atzÄ«ta un cienÄ«ta cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«ba kopš ieņemšanas, valsts atzÄ«st un ciena pilsoņu brÄ«vÄ«bu — vÄrda, ieroÄu nÄ“sÄšanas, ticÄ«bas u.c.
Vai bijis arÄ« kas nelÄgs? JÄ, varu uzreiz nosaukt divas lietas. Vispirms — protekcionisms un skepse pret brÄ«vu tirgu ÄrÄ“jÄ tirdzniecÄ«bÄ. Tiesa, uzņēmÄ«bas veicinÄšanas ieguvumi ir lielÄki nekÄ šÄ«s Ä“nas puses. Otrs: Kongresa (AAV parlaments) republikÄņu gļēvums un sociÄlistiska nevÄ“lÄ“šanÄs atcelt Obamas laikÄ ieviesto veselÄ«bas aprÅ«pes kÄrtÄ«bu. Apziņa, ka it kÄ savÄ“jie deputÄti patiesÄ«bÄ ir daļa Vašingtonas purva, var nopietni graut republikÄņu vÄ“lÄ“tÄju aktÄ«vitÄti šÄ«gada novembÅ—a vÄ“lÄ“šanÄs, un ir visai augsta varbÅ«tÄ«ba, ka RepublikÄņu partija zaudÄ“s nepavisam ne biežo izdevÄ«bu Ä«stenot savu polÄ«tiku, ko šobrÄ«d dod savs prezidents un vairÄkums abÄs Kongresa palÄtÄs.
Ä€rlietÄs no visiem virzieniem svarÄ«gÄkais latviešiem bijis attiecÄ«bas ar Krieviju. PriekšvÄ“lÄ“šanu Trampa aprindas un izteikumi deva pamatu bažÄm, ka viņa Krievijas polÄ«tika varÄ“tu bÅ«t gana mÄ«kstÄaulÄ«ga un tÄpÄ“c apdraudÄ“t Latviju, un Tramps bija gana nekonkrÄ“ts, lai bÅ«tu pagrÅ«ti noteikt viņa vietu. Priekš vÄ“lÄ“šanÄm tomÄ“r pirmÄ tuvinÄjumÄ šÄ·ita, ka diez vai bÅ«s putiniskÄks par Obamu. Un tÄ arÄ« notika: visai drÄ«z kadru lÄ“mumi un praktiskÄ polÄ«tika rÄdÄ«ja, ka nav vis tik putinisks kÄ Obama. Un vasarÄ par CentrÄleiropu, Baltiju, Krieviju un Rietumiem prezidents Tramps izteicÄs plašÄk lieliskÄ runÄ VaršavÄ, bet viceprezidents Maikls Penss tÄpat lieliski TallinÄ.
Ir bijis labi. Pat labÄk, nekÄ gaidÄ«ts. Dod, dieviņi, vÄ“l septiņi gadi tÄ.
PÄrpublicÄ“ts no https://ritvars.wordpress.com