Pirmais bÅ«s pÄ“dÄ“jais jeb sputņika lÄsts?
KasÄ«klis · 07.01.2021. · Komentāri (0)Pirmajiem bÅ«t ir gods un slava. Vienlaikus pirmajiem arÄ« visgrÅ«tÄk – jÄiet savs, nepÄrbaudÄ«ts ceļš. Tiesa, ja šÄ« pirmÄ vieta iegÅ«ta godÄ«gÄ cīņÄ. Viens ir skaidrs un neatņemams – Krievija pirmÄ paziņoja par vakcÄ«nas izstrÄdi pret COVID-19. Šo faktu neviens nevar ne apšaubÄ«t, ne ignorÄ“t. Cits stÄsts par izstrÄdÄtÄs vakcÄ«nas efektivitÄti. Bet par to jau runÄts sen, tamdēļ neatkÄrtošos, bet, ja kÄds vÄ“las, lai izlasa, ka Eiropas eksperti apšauba Krievijas Covid-19 vakcÄ«nas pÄ“tÄ«jumu.1 VÄ“l viena lieta ir skaidra – Krievija pirmÄ uzsÄka vakcinÄ“šanu. Šo arÄ« nevar noliegt. Tiesa, tas arÄ« viss.
PÄ“c idejas – protams, ka ir svarÄ«gi pirmajiem izstrÄdÄt vakcÄ«nu, bet vÄ“l svarÄ«gÄk, ka tÄ tik tiešÄm ir efektÄ«va. TÄpat svarÄ«gi ir pirmajiem uzsÄkt vakcinÄ“šanu, bet vÄ“l svarÄ«gÄk – pirmajiem pabeigt visu iedzÄ«votÄju vakcinÄ“šanu.
Protams, Krievija ir plaša, bet arÄ« tÄs resursi ir attiecÄ«gi plašÄki nekÄ pÄrÄ“jÄm valstÄ«m. Vismaz tÄ vajadzÄ“tu bÅ«t, bet izskatÄs, ka tÄ Ä«sti nav. Krievijas prezidents V. Putins lÅ«dzis Francijas prezidentam Emanuelam Makronam palÄ«dzÄ«bu vakcÄ«nas "Sputņik V" ražošanÄ. TÄ apgalvo Francijas izdevums "Challenges", atsaucoties uz diplomÄtisku avotu. ArÄ« Kremļa interneta vietnÄ“ vÄ“stÄ«ts, ka Putins 7. novembrÄ« telefonsarunÄ ar Francijas lÄ«deri izteicies, ka nepieciešams noorganizÄ“t sadarbÄ«bu starp Krieviju un PastÄ“ra institÅ«tu ParÄ«zÄ“. Makrons esot lÅ«dzis dot laiku, lai apspriestos ar zinÄtniekiem.
Kaut arÄ« Maskava solÄ«ja jau šogad sÄkt masveida vakcinÄciju pret Covid-19, atklÄjies, ka Krievijai nav jaudas to saražot tÄdos apmÄ“ros. ArÄ« Putins oktobra beigÄs atzina, ka ir “noteiktas problÄ“mas, saistÄ«tas ar dzelžiem” – vajadzÄ«gajÄm iekÄrtÄm masveida ražošanai.2 PiekritÄ«siet, kaut kÄ velk uz to, ka lielÄ«ba naudu nemaksÄ.
Par bÅ«šanu pirmajiem uzslava, bet, ja tÄ pirmÄ bÅ«šana ir arÄ« vienÄ«gais sasniegums? KÄ bÅ«s šoreiz, nezinu, bet dažas nianses vairÄk raisa bažas, ka nekas cits kÄ izrÄdÄ«šanÄs atkal nav. Iesim secÄ«gi.
Par izstrÄdÄšanu pirmie paziņoja, par vakcinÄcijas uzsÄkšanu arÄ«. Laikam tas tad arÄ« ir viss, jo ir arÄ« citu izstrÄdÄtÄju vakcÄ«nas nÄkušas klÄt. Kuras bÅ«s efektÄ«vÄkas – to tagad neviens nevar pateikt, jo nepieciešams laiks. Tas viss saliks pa plauktiņiem, bet vienÄ pozÄ«cijÄ Krievija jau ir sÄkusi ļoti zaudÄ“t. Proti, vakcinÄ“to skaitÄ. Ja reiz pirmie izstrÄdÄja vakcÄ«nu un sÄka arÄ« vakcinÄ“t kÄ minimums piecas dienas ÄtrÄk nekÄ pÄrÄ“jie, tad jau arÄ« vairÄk cilvÄ“ku vajadzÄ“ja bÅ«t savakcinÄ“tiem, bet lai runÄ skaitļi3:
Krievija uzsÄka vakcinÄ“šanu 5.decembrÄ«
LielbritÄnija uzsÄk vakcinÄ“šanu 8.decembrÄ«
KanÄda uzsÄka vakcinÄciju 14.decembrÄ«
ASV uzsÄka vakcinÄ“šanu 14.decembrÄ«
Ķīna uzsÄka vakcinÄ“šanu 19.decembrÄ«
IzraÄ“la uzsÄka vakcinÄ“šanu 20.decembrÄ«
InformÄcija par vakcinÄ“to skaitu uz 23.decembri bija šÄda:
Ķīna – 1 miljons vakcinÄ“to
ASV – 556,208 vakcinÄ“to
LielbritÄnija – 500 000 vakcinÄ“to
Krievija – 200 000 vakcinÄ“to
KanÄda – 17 633 vakcinÄ“to
IzraÄ“la – 10 000 vakcinÄ“to
Paskatot šos datus vÄ“lÄk, 4.janvÄrÄ«, ņemot vÄ“rÄ tikai šo valstu rÄdÄ«tÄjus, redzama šÄda informÄcija par vakcinÄ“to skaitu (sarindoti secÄ«bÄ no lielÄkÄ uz mazÄko):
Ķīna – 4,5 miljoni
ASV – 4,23 miljoni
IzraÄ“la – 1,09 miljoni
LielbritÄnija – 944 539
Krievija – 800 000
KanÄda – 112 246
Nav izslÄ“gts, ka vakcinÄ“to dati netiek atspoguļoti tiešsaistes režīmÄ, bet, ņemot vÄ“rÄ, cik aktÄ«vi Krievija komunicÄ“ja kÄ par vakcÄ«nas izstrÄdÄšanu, tÄ arÄ« vakcinÄ“šanas uzsÄkšanu, nav šaubu, ka veiksmÄ«gas vakcinÄ“šanas gadÄ«jumÄ par šo faktu arÄ« netiktu noklusÄ“ts. Laika nogrieznis un savakcinÄ“to iedzÄ«votÄju skaits jau runÄ bez vÄrdiem, turklÄt visnotaļ izteiksmÄ«gi.
Bet, paskatÄ«sim, ko par vakcinÄcijas procesu saka pašÄ KrievijÄ. Protams, ka šÄdus tekstus neatradÄ«siet varas kontrolÄ“tajos centrÄlajos medijos.
TÄtad KrievijÄ tÄ saucamÄ “masveida vakcinÄ“šana” saistÄ«ta tikai ar medicÄ«nas, izglÄ«tÄ«bas, sociÄlo un citu noteiktu profesiju pÄrstÄvju vakcinÄ“šanu. Tiesa, kÄ reÄ£ionos jau runÄ medicÄ«nas darbinieki – vakcinÄcija viņiem vairs nav vajadzÄ«ga, jo lÄ«dz jaunajam gadam lielÄkÄ daļa mediÄ·u jau bÅ«s pÄrslimojuši COVID – 19.
18. decembrÄ« tika paziņots, ka vairÄk nekÄ tÅ«kstotis vakcÄ«nas devu ir piegÄdÄtas 40 Krievijas FederÄcijas subjektos, savukÄrt 27 ir saņemtas vismaz 500 vakcÄ«nas devas, bet par atlikušajiem 18 nav ziņots, ka ir saņemtas vairÄk nekÄ 500 vakcÄ«nas. PiemÄ“ram, Kirovas apgabalÄ, uzsÄkot vakcinÄciju, bija tikai 200 dozas. Divas dienas vÄ“lÄk vÄ“l pievestas 700 dozas, bet, no attiecÄ«gas personu mÄ“rÄ·u grupas uz vakcÄ«nu bija pieteikušies 1000 cilvÄ“ku. RunÄjot par pašu vakcÄ«nu – tÄs glabÄšanas temperatÅ«ra ir –
KÄ iepriekš tika minÄ“ts, izskatÄs, ka Krievija nespÄ“j saražot vakcÄ«nu vajadzÄ«gÄ daudzumÄ. Vismaz tÄdÄ, lai pienÄcÄ«gÄ tempÄ varÄ“tu savakcinÄ“t savus iedzÄ«votÄjus. LÄ«dz ar to Krievijas apsolÄ«jumi piegÄdÄt šo vakcÄ«nu citÄm valstÄ«m arÄ« vÄ“rtÄ“jams ar zinÄmu skepsi.
Ir jau ne tikai indikÄcijas, bet arÄ« fakti, proti, UngÄrijas premjerministrs Viktors OrbÄns pirmdien paziņoja, ka UngÄrija droši vien neizmantos Krievijas izstrÄdÄto koronavÄ«rusa vakcÄ«nu "Sputnik V" tÄs ierobežoto ražošanas jaudu dēļ. SalÄ«dzinot ar "Sputnik V", "Ķīnas vakcÄ«na ir daudzsološÄka, šÄ·iet, ka tÄ bÅ«s pieejama ÄtrÄk un lielÄkos daudzumos", sacÄ«ja OrbÄns.5
Tamdēļ arÄ« bez smaida pagrÅ«ti lasÄ«t Krievijas plašsaziņas lÄ«dzekļos izskanÄ“jušo ziņu “Igaunija nosauc nosacÄ«jumus „Sputnik V” izmantošanÄ”6. Raksta nosaukums jau graujošs – zemtekstÄ lasÄs, ka Igaunija bezmaz vai gaida, kad varÄ“tu izmantot „Sputnik V”.
Tiesa, rakstÄ minÄ“ts – Igaunija dos atļauju „Sputnik V” izmantošanÄ, ja tÄ tiks reÄ£istrÄ“ta ES. Te gribas iesaukties – nu gan ir jaunums. Tie, kuri kaut cik zina ES tiesÄ«bas, arÄ« zina, ka tad, ja kaut kas oficiÄli ir atļauts ar ES institÅ«ciju lÄ“mumu, ir atļaujams visÄs ES dalÄ«bvalstÄ«s. Faktiski rakstÄ tiek pateikts kÄ sensacionÄls jaunums tas, ka visi tie, kuriem ir autobusu biļete uz konkrÄ“to reisu, drÄ«kst braukt ar šo autobusu.
Te kÄds pajautÄs – kÄds tad ir šÄ« raksta mÄ“rÄ·is. Atbilde bÅ«s vienkÄrša – Krievijas iedzÄ«votÄjiem radÄ«t ilÅ«ziju, ka visa pasaule bezmaz vai alkst pÄ“c Krievijas ražojuma „Sputnik V”. VarbÅ«t alkst, bet kÄda jÄ“ga, ja Krievija to nespÄ“j saražot pat tÄdÄ daudzumÄ, lai savus iedzÄ«votÄjus efektÄ«vi savakcinÄ“tu.
Ja salÄ«dzina Krievijas veikumu ar tÄm valstÄ«m, kurÄs tika izstrÄdÄta vakcÄ«na, jÄsecina, ka Krievija ir vissliktÄkÄ. JÄ, pirmÄ paziņoja, ka vakcÄ«na izstrÄdÄta, pirmie sÄka vakcinÄ“t, bet pašlaik savakcinÄ“to ziÅ†Ä palikusi pÄ“dÄ“jÄ vietÄ, un, vÄ“rojot indikÄcijas, ir skaidrs, ka ASV un Ķīna bÅ«s jau sen parÅ«pÄ“jušÄs par saviem iedzÄ«votÄjiem, kamÄ“r Krievija turpinÄs tik skandinÄt, ka pirmÄ izgudroja vakcÄ«nu.
TÄda nu tÄ realitÄte, bet ko Krievijas oficiÄlie mÄ“diji klÄsta par pÄrÄ“jÄm vakcÄ«nÄm? Tie, kuri mÄ“Ä£inÄja minÄ“t un teica, ka neko labu, tie uzminÄ“ja.
Pats raksta nosaukums jau ir ko vÄ“rts – “Nesaskaņu vakcÄ«na: kÄpÄ“c Rietumi neuzticas savÄm korporÄcijÄm”7. Raksta pamatÄ tiek pÄrstÄstÄ«ts, kÄdÄs valstÄ«s ir notikušas demonstrÄcijas pret vakcinÄciju. (Nu, KrievijÄ jau tÄpat tagad nekÄdus protestus nevar organizÄ“t, un, ja kÄds arÄ« ko pamÄ“Ä£inÄs, tÄ Ätri tiks nolikts pie vietas.) KrievijÄ tÄtad neprotestÄ“, lÄ«dz ar to var uzskatÄ«t, ka visi uzticas.
KÄ viena no lielÄkajÄm atšÄ·irÄ«bÄm tiek minÄ“ta, ka uzticÄ«bu vairo tas, ka KrievijÄ vakcÄ«nu izstrÄdÄ valsts uzņēmums, pretÄ“ji Rietumiem, kur to izdarÄ«juši privÄtie uzņēmumi. (Te gribas kautrÄ«gi pajautÄt, ja jau tik liela Krievijas iedzÄ«votÄju uzticÄ«ba valsts medicÄ«nas institÅ«cijÄm, tad kamdēļ visa valdošÄ elite cenšas tikt pie Rietumu medicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas?)
TÄlÄk rakstÄ tiek analizÄ“ti visi skandÄli, kuros attiecÄ«gie izstrÄdÄtÄji ir bijuši iesaistÄ«ti. SavukÄrt, ja nav, tad arÄ« pasaka labi – šiem vispÄr nav vÄ“stures. DomÄjiet, ko gribat, bet piekritÄ«siet, neveidojas tas labÄkais priekšstats.
LÄ«dz ar visu iepriekš minÄ“to sanÄk, ka Krievija vakcÄ«nu, iespÄ“jams, pirmie izdomÄja, bet te jautÄjums, cik pašu darbs un cik… TÄ arÄ« – vakcinÄciju uzsÄka pirmie, bet te jau atkal bet…
Katrai valstij ir savas raksturÄ«gÄs iezÄ«mes. KrievijÄ tÄ ir izrÄdÄ«šanÄs. ReizÄ“m var bÅ«t tikai izrÄdÄ«šanas, bet reizÄ“m, diemžēl pÄrsvarÄ, izrÄdÄ«šanÄs un blefošana. Sava veida “pakazuha”. Viena daļa cilvÄ“ku, kuri dienÄ“juši PSRS armijÄ, ļoti labi saprot šo vÄrdu. Tas ietver kÄ vienkÄršu vides sakÄrtošanu labÄk, nekÄ ikdienÄ pierasts, tÄ ceļu apmaļu un pat zÄlÄ«tes krÄsošanu. PrecÄ«zÄk sakot – izlikties labÄkiem, nekÄ patiesÄ«bÄ ir. SavukÄrt Krievija, lai izliktos labÄka, ir gatava uz blefošanu, tajÄ skaitÄ arÄ« citu nomelnošanu, lai uz tÄ rÄ“Ä·ina izceltu sevi.
Tamdēļ, redzot rakstu, ka KrievijÄ tiek radÄ«ts jauns lÄzerierocis, smaids man bija lÄ«dz ausÄ«m, redzot kÄrtÄ“jo izrÄdÄ«šanos. Visnotaļ ticams, ka Krievijas intelektuÄlais potenciÄls ir pietiekams, lai izstrÄdÄtu kÄdu jaunu prototipu, bet vai iespÄ“jams uzsÄkt izstrÄdÄtÄ produkta ražošanu – apšaubÄmi. Ja jau nepietiek resursu pašu izstrÄdÄto vakcÄ«nu ražošanÄ, lai glÄbtu savas valsts iedzÄ«votÄju dzÄ«vÄ«bas, vai pietiks resursu kaut kam citam?
Neliels atskats vÄ“sturÄ“, kas tad Ä«sti bija šis sputņiks, kura vÄrdÄ Krievija pompozi nosauca savu vakcÄ«nu: Sputnik-1 (no krievu: Ñпутник — pavadonis), oficiÄlais nosaukums Iskusstvenyj sputnik Zemli (ИÑкуÑÑтвенный Ñпутник Земли), kodÄ“tais nosaukums PS-1 (no Prosteišij Sputnik — ПроÑтейший Спутник-1 „vienkÄršÄkais pavadonis”) bija pirmais Zemes mÄkslÄ«gais pavadonis (ZMP), kas ievadÄ«ts Ä£eocentriskÄ orbÄ«tÄ. Tas tika palaists no Padomju SavienÄ«bas teritorijas 1957. gada 4. oktobrÄ« ar starpkontinentÄlÄs ballistiskÄs raÄ·etes (SKBR) R-7 nedaudz modificÄ“tu variantu R-7 PS. Ar Sputnik startu iesÄkÄs „kosmiskÄ Ä“ra”.8
UzmanÄ«gÄki lasÄ«tÄji jau noteikti pamanÄ«ja, ka sputņiku gaisÄ pacÄ“la starpkontinentÄlÄ ballistiskÄ raÄ·ete. SÄkumÄ varÄ“tu šÄ·ist, ka PSRS tÄdu tajÄ brÄ«di bija daudz un tamdēļ kÄdas varÄ“ja ziedot kosmosam. Faktiski tajÄ laikÄ bija palikušas tikai trÄ«s šÄdas raÄ·etes no sešÄm. IepriekšÄ“jÄs trÄ«s tika izmÄ“Ä£inÄtas, un izmÄ“Ä£inÄjumos tika secinÄts, ka raÄ·etes sadeg trajektorijas pÄ“dÄ“jÄ posmÄ. LÄ«dz ar to, kamÄ“r netiks uzlabotas priekšÄ“jÄs konstrukcija, lai tÄ efektÄ«vÄk aizsargÄtu pret termiskÄm slodzÄ“m, nesÄ“jraÄ·etes izmantot atbilstoši to mÄ“rÄ·im bija nelietderÄ«gi. GaisÄ uzšaut var, bet lÄ«dz mÄ“rÄ·im nenonÄks – pati sadegs. TÄ nu arÄ« tika izdomÄts šaut tÄ, lai mÄ“rÄ·is nebÅ«tu saistÄ«ts ar raÄ·etes atgriešanos zemes atmosfÄ“rÄ.
TÄ kÄ arÄ« tuvojÄs revolÅ«cijas 40.gadskÄrta, pirmajiem uzšaut augšÄ mÄkslÄ«go zemes pavadoni likÄs labs risinÄjums. TÄ nu var secinÄt, ka sputņiks tika palaists tikai tamdēļ, ka raÄ·etes, kuras bija izstrÄdÄtas, vel nederÄ“ja tam, kam bija domÄtas. Tiesa, tas fakts, ka PSRS bija pirmÄ pasaules valsts, kura palaida mÄkslÄ«go zemes pavadoni, arÄ« bija gandrÄ«z vienÄ«gais panÄkums kosmosa jomÄ.
Patiesi ceru, ka vismaz pašlaik vakcÄ«na ir izstrÄdÄta tam, kam domÄta. Vismaz Krievijas iedzÄ«votÄju dēļ.
1 https://www.apollo.lv/7059820/eiropas-eksperti-apsauba-krievijas-covid-19-vakcinas-petijumu
2 https://jauns.lv/raksts/arzemes/414805-putina-solita-vakcina-iebuksejusi
3 https://ourworldindata.org/covid-vaccinations
4 https://www.bbc.com/russian/features-55281568
5 https://www.tvnet.lv/7146604/ungarija-atsakas-no-krievijas-koronavirusa-vakcinas
6 https://radiosputnik.ria.ru/20201229/sputnik-1591473165.html