Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmajiem bÅ«t ir gods un slava. Vienlaikus pirmajiem arÄ« visgrÅ«tāk – jāiet savs, nepārbaudÄ«ts ceļš. Tiesa, ja šÄ« pirmā vieta iegÅ«ta godÄ«gā cīņā. Viens ir skaidrs un neatņemams – Krievija pirmā paziņoja par vakcÄ«nas izstrādi pret COVID-19. Šo faktu neviens nevar ne apšaubÄ«t, ne ignorÄ“t. Cits stāsts par izstrādātās vakcÄ«nas efektivitāti. Bet par to jau runāts sen, tamdēļ neatkārtošos, bet, ja kāds vÄ“las, lai izlasa, ka Eiropas eksperti apšauba Krievijas Covid-19 vakcÄ«nas pÄ“tÄ«jumu.1 VÄ“l viena lieta ir skaidra – Krievija pirmā uzsāka vakcinÄ“šanu. Šo arÄ« nevar noliegt. Tiesa, tas arÄ« viss.

PÄ“c idejas – protams, ka ir svarÄ«gi pirmajiem izstrādāt vakcÄ«nu, bet vÄ“l svarÄ«gāk, ka tā tik tiešÄm ir efektÄ«va. Tāpat svarÄ«gi ir pirmajiem uzsākt vakcinÄ“šanu, bet vÄ“l svarÄ«gāk – pirmajiem pabeigt visu iedzÄ«votāju vakcinÄ“šanu.

Protams, Krievija ir plaša, bet arÄ« tās resursi ir attiecÄ«gi plašÄki nekā pārÄ“jām valstÄ«m. Vismaz tā vajadzÄ“tu bÅ«t, bet izskatās, ka tā Ä«sti nav. Krievijas prezidents V. Putins lÅ«dzis Francijas prezidentam Emanuelam Makronam palÄ«dzÄ«bu vakcÄ«nas "Sputņik V" ražošanā. Tā apgalvo Francijas izdevums "Challenges", atsaucoties uz diplomātisku avotu. ArÄ« Kremļa interneta vietnÄ“ vÄ“stÄ«ts, ka Putins 7. novembrÄ« telefonsarunā ar Francijas lÄ«deri izteicies, ka nepieciešams noorganizÄ“t sadarbÄ«bu starp Krieviju un PastÄ“ra institÅ«tu ParÄ«zÄ“. Makrons esot lÅ«dzis dot laiku, lai apspriestos ar zinātniekiem.

Kaut arÄ« Maskava solÄ«ja jau šogad sākt masveida vakcināciju pret Covid-19, atklājies, ka Krievijai nav jaudas to saražot tādos apmÄ“ros. ArÄ« Putins oktobra beigās atzina, ka ir “noteiktas problÄ“mas, saistÄ«tas ar dzelžiem” – vajadzÄ«gajām iekārtām masveida ražošanai.2 PiekritÄ«siet, kaut kā velk uz to, ka lielÄ«ba naudu nemaksā.

Par bÅ«šanu pirmajiem uzslava, bet, ja tā pirmā bÅ«šana ir arÄ« vienÄ«gais sasniegums? Kā bÅ«s šoreiz, nezinu, bet dažas nianses vairāk raisa bažas, ka nekas cits kā izrādÄ«šanās atkal nav. Iesim secÄ«gi.

Par izstrādāšanu pirmie paziņoja, par vakcinācijas uzsākšanu arÄ«. Laikam tas tad arÄ« ir viss, jo ir arÄ« citu izstrādātāju vakcÄ«nas nākušas klāt. Kuras bÅ«s efektÄ«vākas – to tagad neviens nevar pateikt, jo nepieciešams laiks. Tas viss saliks pa plauktiņiem, bet vienā pozÄ«cijā Krievija jau ir sākusi ļoti zaudÄ“t. Proti, vakcinÄ“to skaitā. Ja reiz pirmie izstrādāja vakcÄ«nu un sāka arÄ« vakcinÄ“t kā minimums piecas dienas ātrāk nekā pārÄ“jie, tad jau arÄ« vairāk cilvÄ“ku vajadzÄ“ja bÅ«t savakcinÄ“tiem, bet lai runā skaitļi3:

Krievija uzsāka vakcinÄ“šanu 5.decembrÄ«

Lielbritānija uzsāk vakcinÄ“šanu 8.decembrÄ«

Kanāda uzsāka vakcināciju 14.decembrī

ASV uzsāka vakcinÄ“šanu 14.decembrÄ«

Ķīna uzsāka vakcinÄ“šanu 19.decembrÄ«

IzraÄ“la uzsāka vakcinÄ“šanu 20.decembrÄ«

Informācija par vakcinÄ“to skaitu uz 23.decembri bija šÄda:

Ķīna – 1 miljons vakcinÄ“to

ASV – 556,208 vakcinÄ“to

Lielbritānija – 500 000 vakcinÄ“to

Krievija – 200 000 vakcinÄ“to

Kanāda – 17 633 vakcinÄ“to

IzraÄ“la – 10 000 vakcinÄ“to

Paskatot šos datus vÄ“lāk, 4.janvārÄ«, ņemot vÄ“rā tikai šo valstu rādÄ«tājus, redzama šÄda informācija par vakcinÄ“to skaitu (sarindoti secÄ«bā no lielākā uz mazāko):

Ķīna – 4,5 miljoni

ASV – 4,23 miljoni

IzraÄ“la – 1,09 miljoni

Lielbritānija – 944 539

Krievija – 800 000

Kanāda – 112 246

Nav izslÄ“gts, ka vakcinÄ“to dati netiek atspoguļoti tiešsaistes režīmā, bet, ņemot vÄ“rā, cik aktÄ«vi Krievija komunicÄ“ja kā par vakcÄ«nas izstrādāšanu, tā arÄ« vakcinÄ“šanas uzsākšanu, nav šaubu, ka veiksmÄ«gas vakcinÄ“šanas gadÄ«jumā par šo faktu arÄ« netiktu noklusÄ“ts. Laika nogrieznis un savakcinÄ“to iedzÄ«votāju skaits jau runā bez vārdiem, turklāt visnotaļ izteiksmÄ«gi.

Bet, paskatÄ«sim, ko par vakcinācijas procesu saka pašÄ Krievijā. Protams, ka šÄdus tekstus neatradÄ«siet varas kontrolÄ“tajos centrālajos medijos.

Tātad Krievijā tā saucamā “masveida vakcinÄ“šana” saistÄ«ta tikai ar medicÄ«nas, izglÄ«tÄ«bas, sociālo un citu noteiktu profesiju pārstāvju vakcinÄ“šanu. Tiesa, kā reÄ£ionos jau runā medicÄ«nas darbinieki – vakcinācija viņiem vairs nav vajadzÄ«ga, jo lÄ«dz jaunajam gadam lielākā daļa mediÄ·u jau bÅ«s pārslimojuši COVID – 19.

18. decembrÄ« tika paziņots, ka vairāk nekā tÅ«kstotis vakcÄ«nas devu ir piegādātas 40 Krievijas Federācijas subjektos, savukārt 27 ir saņemtas vismaz 500 vakcÄ«nas devas, bet par atlikušajiem 18 nav ziņots, ka ir saņemtas vairāk nekā 500 vakcÄ«nas. PiemÄ“ram, Kirovas apgabalā, uzsākot vakcināciju, bija tikai 200 dozas. Divas dienas vÄ“lāk vÄ“l pievestas 700 dozas, bet, no attiecÄ«gas personu mÄ“rÄ·u grupas uz vakcÄ«nu bija pieteikušies 1000 cilvÄ“ku. Runājot par pašu vakcÄ«nu – tās glabāšanas temperatÅ«ra ir – 18 C. Vienā ampulā doza pieciem cilvÄ“kiem, kura jāizlieto divu stundu laikā. PÄ“c tam neizlietotās dozas ir jāiznÄ«cina. 4

Kā iepriekš tika minÄ“ts, izskatās, ka Krievija nespÄ“j saražot vakcÄ«nu vajadzÄ«gā daudzumā. Vismaz tādā, lai pienācÄ«gā tempā varÄ“tu savakcinÄ“t savus iedzÄ«votājus. LÄ«dz ar to Krievijas apsolÄ«jumi piegādāt šo vakcÄ«nu citām valstÄ«m arÄ« vÄ“rtÄ“jams ar zināmu skepsi.

Ir jau ne tikai indikācijas, bet arÄ« fakti, proti, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pirmdien paziņoja, ka Ungārija droši vien neizmantos Krievijas izstrādāto koronavÄ«rusa vakcÄ«nu "Sputnik V" tās ierobežoto ražošanas jaudu dēļ. SalÄ«dzinot ar "Sputnik V", "Ķīnas vakcÄ«na ir daudzsološÄka, šÄ·iet, ka tā bÅ«s pieejama ātrāk un lielākos daudzumos", sacÄ«ja Orbāns.5 

Tamdēļ arÄ« bez smaida pagrÅ«ti lasÄ«t Krievijas plašsaziņas lÄ«dzekļos izskanÄ“jušo ziņu “Igaunija nosauc nosacÄ«jumus „Sputnik V” izmantošanā”6. Raksta nosaukums jau graujošs – zemtekstā lasās, ka Igaunija bezmaz vai gaida, kad varÄ“tu izmantot „Sputnik V”.

Tiesa, rakstā minÄ“ts – Igaunija dos atļauju „Sputnik V” izmantošanā, ja tā tiks reÄ£istrÄ“ta ES. Te gribas iesaukties – nu gan ir jaunums. Tie, kuri kaut cik zina ES tiesÄ«bas, arÄ« zina, ka tad, ja kaut kas oficiāli ir atļauts ar ES institÅ«ciju lÄ“mumu, ir atļaujams visās ES dalÄ«bvalstÄ«s. Faktiski rakstā tiek pateikts kā sensacionāls jaunums tas, ka visi tie, kuriem ir autobusu biļete uz konkrÄ“to reisu, drÄ«kst braukt ar šo autobusu.

Te kāds pajautās – kāds tad ir šÄ« raksta mÄ“rÄ·is. Atbilde bÅ«s vienkārša – Krievijas iedzÄ«votājiem radÄ«t ilÅ«ziju, ka visa pasaule bezmaz vai alkst pÄ“c Krievijas ražojuma „Sputnik V”. VarbÅ«t alkst, bet kāda jÄ“ga, ja Krievija to nespÄ“j saražot pat tādā daudzumā, lai savus iedzÄ«votājus efektÄ«vi savakcinÄ“tu.

Ja salÄ«dzina Krievijas veikumu ar tām valstÄ«m, kurās tika izstrādāta vakcÄ«na, jāsecina, ka Krievija ir vissliktākā. Jā, pirmā paziņoja, ka vakcÄ«na izstrādāta, pirmie sāka vakcinÄ“t, bet pašlaik savakcinÄ“to ziņā palikusi pÄ“dÄ“jā vietā, un, vÄ“rojot indikācijas, ir skaidrs, ka ASV un Ķīna bÅ«s jau sen parÅ«pÄ“jušÄs par saviem iedzÄ«votājiem, kamÄ“r Krievija turpinās tik skandināt, ka pirmā izgudroja vakcÄ«nu.

Tāda nu tā realitāte, bet ko Krievijas oficiālie mēdiji klāsta par pārējām vakcīnām? Tie, kuri mēģināja minēt un teica, ka neko labu, tie uzminēja.

Pats raksta nosaukums jau ir ko vÄ“rts – “Nesaskaņu vakcÄ«na: kāpÄ“c Rietumi neuzticas savām korporācijām”7. Raksta pamatā tiek pārstāstÄ«ts, kādās valstÄ«s ir notikušas demonstrācijas pret vakcināciju. (Nu, Krievijā jau tāpat tagad nekādus protestus nevar organizÄ“t, un, ja kāds arÄ« ko pamÄ“Ä£inās, tā ātri tiks nolikts pie vietas.) Krievijā tātad neprotestÄ“, lÄ«dz ar to var uzskatÄ«t, ka visi uzticas.

Kā viena no lielākajām atšÄ·irÄ«bām tiek minÄ“ta, ka uzticÄ«bu vairo tas, ka Krievijā vakcÄ«nu izstrādā valsts uzņēmums, pretÄ“ji Rietumiem, kur to izdarÄ«juši privātie uzņēmumi. (Te gribas kautrÄ«gi pajautāt, ja jau tik liela Krievijas iedzÄ«votāju uzticÄ«ba valsts medicÄ«nas institÅ«cijām, tad kamdēļ visa valdošÄ elite cenšas tikt pie Rietumu medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas?)

Tālāk rakstā tiek analizÄ“ti visi skandāli, kuros attiecÄ«gie izstrādātāji ir bijuši iesaistÄ«ti. Savukārt, ja nav, tad arÄ« pasaka labi – šiem vispār nav vÄ“stures. Domājiet, ko gribat, bet piekritÄ«siet, neveidojas tas labākais priekšstats.

LÄ«dz ar visu iepriekš minÄ“to sanāk, ka Krievija vakcÄ«nu, iespÄ“jams, pirmie izdomāja, bet te jautājums, cik pašu darbs un cik… Tā arÄ« – vakcināciju uzsāka pirmie, bet te jau atkal bet…

Katrai valstij ir savas raksturÄ«gās iezÄ«mes. Krievijā tā ir izrādÄ«šanās. ReizÄ“m var bÅ«t tikai izrādÄ«šanas, bet reizÄ“m, diemžēl pārsvarā, izrādÄ«šanās un blefošana. Sava veida “pakazuha”. Viena daļa cilvÄ“ku, kuri dienÄ“juši PSRS armijā, ļoti labi saprot šo vārdu. Tas ietver kā vienkāršu vides sakārtošanu labāk, nekā ikdienā pierasts, tā ceļu apmaļu un pat zālÄ«tes krāsošanu. PrecÄ«zāk sakot – izlikties labākiem, nekā patiesÄ«bā ir. Savukārt Krievija, lai izliktos labāka, ir gatava uz blefošanu, tajā skaitā arÄ« citu nomelnošanu, lai uz tā rÄ“Ä·ina izceltu sevi.

Tamdēļ, redzot rakstu, ka Krievijā tiek radÄ«ts jauns lāzerierocis, smaids man bija lÄ«dz ausÄ«m, redzot kārtÄ“jo izrādÄ«šanos. Visnotaļ ticams, ka Krievijas intelektuālais potenciāls ir pietiekams, lai izstrādātu kādu jaunu prototipu, bet vai iespÄ“jams uzsākt izstrādātā produkta ražošanu – apšaubāmi. Ja jau nepietiek resursu pašu izstrādāto vakcÄ«nu ražošanā, lai glābtu savas valsts iedzÄ«votāju dzÄ«vÄ«bas, vai pietiks resursu kaut kam citam?

Neliels atskats vÄ“sturÄ“, kas tad Ä«sti bija šis sputņiks, kura vārdā Krievija pompozi nosauca savu vakcÄ«nu: Sputnik-1 (no krievu: спутник — pavadonis), oficiālais nosaukums Iskusstvenyj sputnik Zemli (Искусственный спутник Земли), kodÄ“tais nosaukums PS-1 (no Prosteišij Sputnik — Простейший Спутник-1 „vienkāršÄkais pavadonis”) bija pirmais Zemes mākslÄ«gais pavadonis (ZMP), kas ievadÄ«ts Ä£eocentriskā orbÄ«tā. Tas tika palaists no Padomju SavienÄ«bas teritorijas 1957. gada 4. oktobrÄ« ar starpkontinentālās ballistiskās raÄ·etes (SKBR) R-7 nedaudz modificÄ“tu variantu R-7 PS. Ar Sputnik startu iesākās „kosmiskā Ä“ra”.8 

UzmanÄ«gāki lasÄ«tāji jau noteikti pamanÄ«ja, ka sputņiku gaisā pacÄ“la starpkontinentālā ballistiskā raÄ·ete. Sākumā varÄ“tu šÄ·ist, ka PSRS tādu tajā brÄ«di bija daudz un tamdēļ kādas varÄ“ja ziedot kosmosam. Faktiski tajā laikā bija palikušas tikai trÄ«s šÄdas raÄ·etes no sešÄm. IepriekšÄ“jās trÄ«s tika izmÄ“Ä£inātas, un izmÄ“Ä£inājumos tika secināts, ka raÄ·etes sadeg trajektorijas pÄ“dÄ“jā posmā. LÄ«dz ar to, kamÄ“r netiks uzlabotas priekšÄ“jās konstrukcija, lai tā efektÄ«vāk aizsargātu pret termiskām slodzÄ“m, nesÄ“jraÄ·etes izmantot atbilstoši to mÄ“rÄ·im bija nelietderÄ«gi. Gaisā uzšaut var, bet lÄ«dz mÄ“rÄ·im nenonāks – pati sadegs. Tā nu arÄ« tika izdomāts šaut tā, lai mÄ“rÄ·is nebÅ«tu saistÄ«ts ar raÄ·etes atgriešanos zemes atmosfÄ“rā.

Tā kā arÄ« tuvojās revolÅ«cijas 40.gadskārta, pirmajiem uzšaut augšÄ mākslÄ«go zemes pavadoni likās labs risinājums. Tā nu var secināt, ka sputņiks tika palaists tikai tamdēļ, ka raÄ·etes, kuras bija izstrādātas, vel nederÄ“ja tam, kam bija domātas. Tiesa, tas fakts, ka PSRS bija pirmā pasaules valsts, kura palaida mākslÄ«go zemes pavadoni, arÄ« bija gandrÄ«z vienÄ«gais panākums kosmosa jomā.

Patiesi ceru, ka vismaz pašlaik vakcÄ«na ir izstrādāta tam, kam domāta. Vismaz Krievijas iedzÄ«votāju dēļ.

1 https://www.apollo.lv/7059820/eiropas-eksperti-apsauba-krievijas-covid-19-vakcinas-petijumu

2 https://jauns.lv/raksts/arzemes/414805-putina-solita-vakcina-iebuksejusi

3 https://ourworldindata.org/covid-vaccinations

4 https://www.bbc.com/russian/features-55281568

5 https://www.tvnet.lv/7146604/ungarija-atsakas-no-krievijas-koronavirusa-vakcinas

6 https://radiosputnik.ria.ru/20201229/sputnik-1591473165.html

7 https://ria.ru/20201222/vaktsiny-1590268778.html

8 https://lv.wikipedia.org/wiki/Sputnik-1

Novērtē šo rakstu:

0
0