PieprasÄm izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrei Andai ÄŒakÅ¡ai novÄ“rst ministrijas ierÄ“dņu sabotÄžu un izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas grauÅ¡anu un nodroÅ¡inÄt valdÄ«bas lÄ“mumu izpildi!
Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kamera · 02.12.2024. · Komentāri (0)Ministru kabinetÄ ir apstiprinÄti noteikumi, kas paredz obligÄta centralizÄ“ta fizikas, Ä·Ä«mijas, bioloÄ£ijas un dabaszinÄtņu eksÄmena ieviešanu 2025./26. mÄcÄ«bu gadÄ vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas pakÄpÄ“ un pamatskolas absolventiem obligÄts starpdisciplinÄrs eksÄmens, kurÄ ietilpst arÄ« dabaszinÄtnes, notiks 2024./25. mÄcÄ«bu gadÄ.
TajÄ pašÄ laikÄ IKZK 2024.gada 13. novembra sÄ“dÄ“ IZM prezentÄ“tais viedoklis par nÄkotnes redzÄ“jumu valsts pÄrbaudes darbu sistÄ“mas pilnveidei ir pretrunÄ ar šiem noteikumiem - tiek plÄnota vispÄr atteikšanÄs no obligÄtÄ centralizÄ“tÄ eksÄmena fizikÄ, Ä·Ä«mijÄ, bioloÄ£ijÄ un dabaszinÄtnÄ“s.
AtgÄdinÄm, ka šo eksÄmenu ieviešanai nav nepieciešamas izmaiņas Skola 2030 izstrÄdÄtajÄ mÄcÄ«bu saturÄ. VisÄs vispÄrÄ“jÄs vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“s fizikas, Ä·Ä«mijas un bioloÄ£ijas apguve jau šobrÄ«d ir obligÄta. EksÄmens kalpo kÄ instruments, lai izmÄ“rÄ«tu valsts vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas kvalitÄti dabaszinÄtņu jomÄ.
Šie dati palÄ«dzÄ“s skolotÄjiem, skolu vadÄ«tÄjiem un to dibinÄtÄjiem, izglÄ«tÄ«bas politikas veidotÄjiem pieņemt lÄ“mumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem un atbalstu, kÄ arÄ« bÅ«s informÄcijas avots skolÄ“niem un vecÄkiem par skolÄs piedÄvÄtÄs izglÄ«tÄ«bas kvalitÄti dabaszinÄtņu jomÄ.
2022. gada nogalÄ“ LDDK, LTRK, LETERA, LAĶĪFA, LKF, MASOC, Latvijas PÄrtikas uzņēmumu federÄcija, Latvijas UniversitÄte, RÄ«gas TehniskÄ universitÄte, Latvijas Fizikas skolotÄju asociÄcija, vÄ“lÄk pievienojoties arÄ« AugstÄkÄs IzglÄ«tÄ«bas padomei un Latvijas ZinÄtņu akadÄ“mijai, vÄ“rsÄs ar aicinÄjumu pie valsts augstÄkajÄm amatpersonÄm, lai steidzami risinÄtu kritisko situÄciju dabaszinÄtņu izglÄ«tÄ«bas jomÄ, norÄdot, ka ar katru gadu samazinÄs to vispÄrizglÄ«tojošo skolu skaits, kurÄs jaunieši izvÄ“las kÄrtot centralizÄ“to fizikas eksÄmenu.
TurklÄt pÄ“c Eurostat datiem LatvijÄ dabaszinÄtņu studentu daudzums no studentu kopskaita ir zemÄkais Eiropas SavienÄ«bÄ. Tas savukÄrt atstÄj negatÄ«vas sekas gan iespÄ“jÄs LatvijÄ attÄ«stÄ«t zinÄtņietilpÄ«gas tautsaimniecÄ«bas nozares, gan iedzÄ«votÄju spÄ“jÄ analizÄ“t norises vidÄ“ un kritiski izvÄ“rtÄ“t informÄciju.
IKZK 2024.gada 13. novembra sÄ“dÄ“ IZM prezentÄ“tais viedoklis par nÄkotnes redzÄ“jumu valsts pÄrbaudes darbu sistÄ“mas pilnveidei, kas ir “padiskutÄ“ts” IZM, ir nekompetents un pat kaitniecisks Latvijas konkurÄ“tspÄ“jai nÄkotnÄ“. Pilnveide, atsakoties no dabaszinÄtnes eksÄmeniem, nerisina pamata problÄ“mu – skolÄ“niem nav zinÄšanu. NeiemÄcot dabaszinÄtņu pamatus skolÄ, nav ne mazÄko cerÄ«bu, ka šie jaunieši augstskolÄs spÄ“s apgÅ«t inženierzinÄtņu, informÄcijas tehnoloÄ£iju un citas gan šobrÄ«d, gan nÄkotnÄ“ nepieciešamÄs profesijas.
JautÄjums par centralizÄ“to eksÄmenu nepieciešamÄ«bu ir diskutÄ“ts 20 gadus un tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka no 2025./26. mÄcÄ«bu gada katram vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas sertifikÄta pretendentam bÅ«s jÄkÄrto vismaz viens no dabaszinÄtņu eksÄmeniem – fizikÄ, Ä·Ä«mijÄ vai bioloÄ£ijÄ vismaz optimÄlajÄ lÄ«menÄ« vai dabaszinÄtnÄ“s vispÄrÄ«gajÄ lÄ«menÄ«. Pamatskolas absolventiem no 2024./25. mÄcÄ«bu gada obligÄts starpdisciplinÄrs eksÄmens, kurÄ ietilpst arÄ« dabaszinÄtnes.
Šis lÄ“mums kalpo gan kÄ skaidrs valsts apliecinÄjums izpratnei par dabaszinÄtņu nozÄ«mÄ«gumu valsts attÄ«stÄ«bai, gan kÄ pamudinÄjums pašvaldÄ«bÄm nodrošinÄt iespÄ“ju skolÄ“niem kvalitatÄ«vi apgÅ«t dabaszinÄtnes.
IZM virzÄ«tajam priekšlikumam vienÄ«gais racionÄlais izskaidrojums ir IZM nespÄ“jas vai nekompetences atzÄ«šana eksÄmena organizÄ“šanÄ. Mums ir sen zinÄma katastrofÄla situÄcija ar skolÄ“nu dabaszinÄtņu zinÄšanÄm valstÄ« un skolu spÄ“ju tÄs kvalitatÄ«vi nodrošinÄt. ProblÄ“mas risinÄšana, izliekoties, ka tÄ neeksistÄ“, ierÄ“dniecÄ«bÄ ir sena un pÄrbaudÄ«ta metode. Lieliski strÄdÄ Ä«stermiņÄ, bet ir ar graujošÄm sekÄm Latvijas valstij nÄkotnÄ“. Nodokļu ieņēmumus nerada IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas amatpersonas un ierÄ“dniecÄ«ba, tos rada uzņēmÄ“ji, kas ir spÄ“jÄ«gi radÄ«t augstas pievienotas vÄ“rtÄ«bas, starptautiski konkurÄ“tspÄ“jÄ«gus produktus un pakalpojumus.
PieprasÄm izglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrei Andai ÄŒakšai novÄ“rst ministrijas ierÄ“dņu sabotÄžu un izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas graušanu un nodrošinÄt valdÄ«bas lÄ“mumu izpildi!