PÄ“c PIETIEK publikÄcijas par “feikajiem†tiesneÅ¡u kursiem Tieslietu padome steigÅ¡us Ä·eras pie tiesneÅ¡u, prokuroru apmÄcÄ«bas reformas
Imants Liepiņš · 20.06.2021. · Komentāri (0)Tieslietu padome piektdien vienbalsÄ«gi atbalstÄ«ja nepieciešamÄ«bu veidot pilnÄ«gi jaunu tiesnešu un prokuroru kvalifikÄcijas celšanas centru pÄ“c tam, kad izrÄdÄ«jÄs — esošÄ “Tiesnešu mÄcÄ«bu centra” kursi nekad nav bijuši akreditÄ“ti un licencÄ“ti.
Tieslietu ministrija piektdien paziņoja, ka tÄ pÄrraudzÄ«s reformas ieviešanu sadarbÄ«bÄ ar Tieslietu padomi, savukÄrt investÄ«cijas ieviesÄ«s Tiesu administrÄcija sadarbÄ«bÄ ar Ä¢enerÄlprokuratÅ«ru, AugstÄko tiesu un Iekšlietu ministriju.
Ministrija rosina veidot pastÄvÄ«gu un vienotu mÄcÄ«bu institÅ«ciju, kuras uzdevums ir nodrošinÄt iespÄ“jas katram tiesu sistÄ“mÄ strÄdÄjošam pilnvÄ“rtÄ«gi attÄ«stÄ«t un uzlabot nepieciešamÄs prasmes kvalitatÄ«vai darba pienÄkumu veikšanai.
Reformas ieviešanas sÄkotnÄ“jÄ posmÄ lÄ«dz 2022. gadam tiek paredzÄ“ta normatÄ«vÄs bÄzes izstrÄde, uz kuras pamata tiks izveidots vienotais kvalifikÄcijas pilnveides mÄcÄ«bu centrs, kÄ arÄ« mÄcÄ«bu centra institucionÄlÄ modeļa un struktÅ«ras definÄ“šana un darbinieku kompetenÄu noteikšana.
PÄ“c tam tikšot izstrÄdÄtas jaunas un attÄ«stÄ«tas esošÄs mÄcÄ«bu programmas tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palÄ«giem, kÄ arÄ« izmeklÄ“tÄjiem starpdisciplinÄros jautÄjumos. TÄlÄk nÄkamo divu gadu laikÄ paredzÄ“ta infrastruktÅ«ras atjaunošana un uzlabošana vienotÄ kvalifikÄcijas pilnveides mÄcÄ«bu centra vajadzÄ«bÄm, kÄ arÄ« tÄ darbÄ«bas sÄkšana.
ŠÄds paziņojums no Tieslietu padomes nÄk mazÄk nekÄ nedēļu pÄ“c tam, kad Pietiek ziņoja: divarpus gadu desmitu garumÄ LatvijÄ darbojušies privÄtfirmas rÄ«koti “tiesnešu kursi”, kas patiesÄ«bÄ nav ne licencÄ“ti, ne akreditÄ“ti, ne saistÄ«ti ar zinÄtnisko darbÄ«bu un kuros advokÄti neformÄlos apstÄkļos satiekas ar prokuroriem un tiesnešiem, lai vÄ“l pirms došanÄs tiesu zÄlÄ“s privÄtÄ kÄrtÄ iepazÄ«tos cits ar citu un nodibinÄtu neformÄlas attiecÄ«bas.
Kopš 1995. gada LatvijÄ darbojas sabiedrÄ«ba ar ierobežotu atbildÄ«bu “Tiesnešu mÄcÄ«bu centrs”, kas 2005.g. pÄrreÄ£istrÄ“ta kÄ privÄts nodibinÄjums ar reÄ£istrÄcijas numuru 50003253361 un ar juridisko adresi MÄrstaļu ielÄ 19. PÄ“c dokumentiem tÄ esot privÄtÄ vidusskola: kÄ darbÄ«bas veids norÄdÄ«ta “vidÄ“jÄ tehniskÄ un profesionÄlÄ izglÄ«tÄ«ba”.
No IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas sniegtÄs informÄcijas noskaidrots, ka šÄ« privÄtstruktÅ«ra nekad savas pastÄvÄ“šanas 25 gadu laikÄ nav akreditÄ“jusi nevienu pašu mÄcÄ«bu programmu nevienÄ specialitÄtÄ“ un nekÄdÄ lÄ«menÄ« vai apjomÄ.
No Valsts izglÄ«tÄ«bas informÄcijas sistÄ“mas (VIIS) redzams, ka “Tiesnešu mÄcÄ«bu centrs” vienu reizi pirms desmit gadiem mÄ“Ä£inÄjis saņemt akreditÄciju vienai izglÄ«tÄ«bas programmai, taÄu nav spÄ“jis iziet akreditÄcijas procesu ne šajÄ, ne citÄs reizÄ“s (ja tÄdas vispÄr ir bijušas).
No RÄ«gas domes IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un sporta departamenta saņemtas ziņas, ka “Tiesnešu mÄcÄ«bu centrs” nekad nav izņēmis arÄ« pašvaldÄ«bas licenci, kÄdu katra pašvaldÄ«ba izdod tÄs administratÄ«vajÄ teritorijÄ notiekošajiem pieaugušo tÄlÄkizglÄ«tÄ«bas kursiem.
No ZinÄtnisko institÅ«ciju reÄ£istra datiem redzams, ka “Tiesnešu mÄcÄ«bu centrs” nekad tajÄ nav bijis iekļauts.
No Uzņēmumu reÄ£istra noskaidrots, ka “Tiesnešu mÄcÄ«bu centru” kontrolÄ“ “Fonds atvÄ“rtai sabiedrÄ«bai DOTS” Alberta ielÄ 13, iepriekšÄ“jais nosaukums — “Sorosa fonds-Latvija”. ArÄ« šÄ« juridiskÄ persona (gan ar tagadÄ“jo nosaukumu, gan iepriekšÄ“jo) nekad nav mÄ“Ä£inÄjusi iegÅ«t akreditÄciju vai licenci jebkÄda veida izglÄ«tÄ«bas pakalpojumu sniegšanai un nav bijusi iekļauta ZinÄtnisko institÅ«ciju reÄ£istrÄ.
LÄ«dz ar to visi un jebkÄdi izglÄ«tÄ«bas pakalpojumi, kas tikuši sniegti un saņemti “Tiesnešu mÄcÄ«bu centrÄ”, ir bijuši (un arÄ« šobrÄ«d ir) nelicencÄ“ti un neakreditÄ“ti. “Tiesnešu mÄcÄ«bu centram” nav tiesÄ«bas izdot nekÄdus diplomus, jo Ä«paši tÄdus, kuros izmantota valsts simbolika.
Publiski nekad nav bijis pieejams neviens nelicencÄ“to, neakreditÄ“to lekciju saraksts, to “pasniedzÄ“ji” vai apmeklÄ“tÄji. TomÄ“r, aplÅ«kojot valsts amatpersonu deklarÄcijas, ik pa brÄ«dim var uzdurties informÄcijai, ka daudzas amatpersonas saņēmušas maksÄjumus par nelicencÄ“to un neakreditÄ“to kursu nolasÄ«šanu — attiecÄ«gÄs amatpersonas ir spiestas saņemto naudu (amplitÅ«dÄ no dažiem desmitiem lÄ«dz dažiem tÅ«kstošiem eiro) uzrÄdÄ«t savÄs deklarÄcijÄs.
No šÄ«m deklarÄcijÄm redzams, ka nelicencÄ“tajos un neakreditÄ“tajos kursos tiesnešus ilgstoši, atkÄrtoti un regulÄri (daudzu gadu garumÄ) apmÄcÄ«juši ne tikai advokÄti un prokurori, kuru lietas pÄ“c tam tiesnešiem jÄizlemj, bet pat atsevišÄ·i politiÄ·i (!), kuru politiskie oponenti pÄ“c tam, pie kam vairÄkkÄrt, tikuši saukti pie kriminÄlatbildÄ«bas.
Pašlaik visiem RÄ«gas apgabaltiesas tiesnešiem jau ir nosÅ«tÄ«ti, bet tuvÄkajÄ laikÄ sekos arÄ« pÄrÄ“jiem tiesnešiem, detalizÄ“ti jautÄjumi par to, kÄdus kursus viņi apmeklÄ“juši, kÄdi lektori (ieskaitot prokurorus, advokÄtus, politiÄ·us) viņus tur apmÄcÄ«juši, un kas par to maksÄjis. Likuma “Par valsts noslÄ“pumu” 5. panta “Ziņas, kuras nevar bÅ«t valsts noslÄ“pums” 4. daļa aizliedz šÄ«s ziņas noslepenot, savukÄrt InformÄcijas atklÄtÄ«bas likuma 10. pants “PienÄkums sniegt informÄciju” nosaka — informÄcija izsniedza jebkuram prasÄ«tÄjam un nekavÄ“joties.
PÄ“c atbilžu saņemšanas ziņas par neakreditÄ“tajiem kursiem, to organizatoriem un viltus lekciju “pasniedzÄ“jiem” tiks publicÄ“tas, tÄ ka turpinÄjums sekos.