Menu
Pilnā versija

Pēc ceturtdaļgadsimta

Jānis Erlats · 03.09.2015. · Komentāri (11)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

VienmÄ“r ir interesanti no jauna apmeklÄ“t vietas, kuras palikušas atmiņā ar spÄ“cÄ«giem emocionāliem piedzÄ«vojumiem. Toreiz, svešajā pilsÄ“tā pirmoreiz atrodoties supermārketā, acis no brÄ«numiem iepletās platākas, un žoklis kļuva jÅ«tami smagāks. Tā bija sajÅ«ta, kurai lÄ«dzÄ«gu neatceros piedzÄ«vojis ne pirms, ne pÄ“c tam. VÄ“lāk, pārdomājot par organisma neparasto reakciju uz ārÄ“jo kairinājumu, biju spiests atzÄ«t, ka Ä«stenÄ«bā esmu visparastākais materiālists, nevis ideālists, kā uzskatÄ«ju agrāk.

Manā atmiņā šÄ« pilsÄ“ta ir saglabājusies ar savu Ä«pašo šarmu. Likās, katram krÅ«miņam ir neatkārtojama smarža un katrs garāmgājÄ“js ir noslÄ“pumaina personÄ«ba. Tā varÄ“tu justies ieslodzÄ«tais ārpus cietuma mÅ«riem, elpojot to pašu, taču tai pašÄ laikā pilnÄ«gi citu – brÄ«vÄ«bas gaisu.

Divarpus gadu desmitu laikā daudz kas ir mainÄ«jies - gan gaiss kļuvis savādāks, gan organisms vairs tik ātri nepakļaujas jauneklÄ«gām sajÅ«tām. CerÄ“ju, ka apkārtÄ“jo ainavu fons no atmiņu dzÄ«lÄ“m izvilinās paslÄ“pušos sevi pašu, lÄ«dz ar to arÄ« zudušo naivo apbrÄ«nas spÄ“ju, kuru gandrÄ«z pilnÄ«bā ir iznÄ«cinājusi pieredze.

NepacietÄ«bas pilns, spirgtajā rÄ«ta gaisā devos uz tikšanos ar jÅ«rmalu. Pa ceļam uzklausÄ«ju draudzÄ«gu padomu, ka nav vÄ“lama tik agra pludmales apmeklÄ“šana, taču vai tad brÄ«dinājums ir šÄ·Ä“rslis apņēmÄ«gam nodomam? Biju atvÄ“rts jaunu emociju uzņemšanai vietā, kur satiktos jÅ«ra, sauszeme un es.

Pirmais iespaids diemžēl nebija patÄ«kams. Nelielā strÅ«klaciņa, kas bija paredzÄ“ta kāju noskalošanai no smiltÄ«m, bija izpostÄ«ta. Caurules gals bija pakarināts uz koka, un tuvumā mÄ“tājās izlietota šampÅ«na iepakojums. Liedagā rosÄ«jās cilvÄ“ki, kuri vāca saplacinātas  kartona kastes un aizdomÄ«ga izskata krÄ“slus. Viņu klātbÅ«tnÄ“ bija neiespÄ“jami nodoties romantiskai jÅ«smai, tāpÄ“c nolÄ“mu to atlikt uz vÄ“lāku laiku.

PÄ“cpusdienā biju gatavs no jauna tuvoties jÅ«rmalai. StrÅ«klaka bija salabota, un nekas neliecināja par rÄ«ta postažu. Ä»aužu pilnā pludmalÄ“ iekārtojos uz pÄ“c iespÄ“jas Ä“rtāku zvilnÄ“šanu, aizvÄ“ru acis un, lai neaizmigtu, cÄ«tÄ«gi klausÄ«jos apkārtÄ“jās skaņās. Spalga, skaļa un neapmierināta sievietes balss lika pietrÅ«kties sÄ“dus.

Maza meitene bija aiz rokas paņēmusi vÄ“l mazāku puisÄ“nu un vilka prom no jÅ«ras malas. PuisÄ“ns bija dusmÄ«gās sievietes bÄ“rns, bet meitene – gados jaunu vecāku atvase. Meitene gribÄ“ja peldÄ“ties, taču nepazÄ«stamais puisÄ“ns viņai sekoja, tāpÄ“c meitene nolÄ“ma viņu aizvest atpakaļ pie mātes. Tas izraisÄ«ja puisÄ“na raudāšanu un mātes skaļo kliegšanu.

IespÄ“jams, konflikts tiktu atrisināts miermÄ«lÄ«gi, ja abas puses runātu savstarpÄ“ji saprotamā valodā. Valodas nezināšana lika izskaidroties ar žestu palÄ«dzÄ«bu, tomÄ“r pārāk atšÄ·irÄ«gās kultÅ«ras tradÄ«cijas acÄ«mredzot nepalÄ«dzÄ“ja saprasties arÄ« žestu valodā. Atvainošanos otra puse uztvÄ“ra kā vainas atzÄ«šanu, kurai bÅ«tu jāseko sodam. Ar nepārprotamām rokas kustÄ«bām dusmÄ«gā sieviete vÄ“lÄ“jās, lai vainÄ«gie dodas prom no šÄ«s vietas. Viņai piepalÄ«dzÄ“ja bÄ“rnu bariņš, kuri uz jauno vecāku mantām sāka bÄ“rt smiltis.

Sieviete lÅ«dzoši paskatÄ«jās uz savu vÄ«ru – dari kaut ko! VÄ«rs pārjautāja, vai viņa vÄ“lÄ“tos, lai viņš tiktu apvainots vardarbÄ«bā pret maziem bÄ“rniem? Abi saskatÄ«jās un gandrÄ«z vienlaicÄ«gi noteica, ka jāiet prom. Aizejot viņi atvadām pamāja ar roku, kas varÄ“tu nozÄ«mÄ“t, ka gudrākie piekāpjas, taču uz māti šis žests neatstāja nekādu iespaidu. Viņas bÄ“rni bija ieguvuši jaunu vietu rotaļām, turklāt apkārtÄ“jie pat neuzdrošinājās paskatÄ«ties uz viņas pusi.

VakarpusÄ“ ciemos atnāca satraukta kaimiņiene. IzdzirdÄ“ju, ka viņas māja ir apzagta. Videokameras bija fiksÄ“jušas divus saulÄ“ iedegušus vÄ«riešus, kuri ar dažiem kājas spÄ“rieniem bija salauzuši durvis. Par laimi, viņa bija saglabājusi gandrÄ«z visus čekus, tāpÄ“c nozagto mantu vietā esot atvestas jaunas. Policija pašlaik ierÄ«kojot dzelzs durvis, kuras bÅ«šot izturÄ«gas pret kāju spÄ“rieniem.

PÄ“c manas saprašanas, apkārt notiekošais bija kaut kas draudÄ«gs un nepatÄ«kams. CilvÄ“kiem, kuri dzÄ«voja šajā teritorijā, vajadzÄ“tu kaut kā reaģēt uz notikumiem, nevis tos vienkārši pārrunāt. Sarunās drÄ«zāk valdÄ«ja priecÄ«gs, pacilāts noskaņojums, nevis uztraukums par tagadni un nākotni. Ar prātu to nebija iespÄ“jams saprast, tāpÄ“c ļāvu vaļu fantāzijai.

Lai dzÄ«voklÄ« veiktu remontu, sākumā nepieciešams atbrÄ«voties no vecās apdares. Starp jauno un veco vienmÄ“r ir netÄ«rÄ«ba un haoss. ArÄ« politikā, lai dzÄ«ve kļūtu citāda, ir jāiziet caur reformu posmu. Sliktais nozÄ«mÄ“ veiksmes stāsta sākumu, pÄ“c kuras sekos labāka dzÄ«ve. Tā ir divu pakāpju apkārtÄ“jās pasaules uztvere, atšÄ·irÄ«bā no tiešÄs, vienas pakāpes uztveres. Ja Latvijā Ä«stenotās reformas bÅ«tu veiksmÄ«gākas, tad arÄ« mÅ«su sabiedrÄ«bā bÅ«tu šÄda izpratne par apkārtnÄ“ notiekošajiem procesiem.

Apkārt esošÄs netÄ«rÄ«bas un haosa mÄ“rogs bija pārāk liels, lai to varÄ“tu saukt par kosmÄ“tisko remontu. Tas drÄ«zāk atgādināja vecās bÅ«ves pilnÄ«gu nojaukšanu un jauna mitekļa celtniecÄ«bu. Tikai un vienÄ«gi ar ticÄ«bu valdÄ«bas pareizai rÄ«cÄ«bai šÄ·ita par maz, lai sabiedrÄ«ba ar entuziasmu uztvertu apkārt notiekošo. Biju pārliecināts, ka noteikti vajadzÄ“tu bÅ«t kādai vietÄ“jiem iedzÄ«votājiem saprotamai, taču tÅ«ristam vārdos nepasacÄ«tai idejai, kura iedvesmotu pārciest tik grandiozas nekārtÄ«bas.

PagājušÄ gadsimta vidÅ« radās jauno marksistu kustÄ«bas, kuras radoši apvienoja komunisma un romantiskā kapitālisma idejas. Šo kustÄ«bu izpratnÄ“ komunismu nodrošinās nevis zinātniski tehniskās revolÅ«cijas, bet gan kultÅ«ras uzvara. CilvÄ“ks kļūs brÄ«vs, pateicoties nevis mehānismiem, bet gan spÄ“jai manipulÄ“t ar zemākas kultÅ«ras cilvÄ“kiem. AttÄ«stÄ«jās dažādi sociālās inženierijas virzieni un skolas, kuras toreiz Latvijas teritorijā tika uzskatÄ«tas par viltus zinātni. PÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas vairāk uzmanÄ«bas pievÄ“rsa šo cilvÄ“ku, galvenokārt mākslinieku, konfliktiem ar padomju varu, mazāk – viņu atšÄ·irÄ«gajiem uzskatiem.

Pirms dažiem gadiem visus pasaules ziņu portālus apceļoja amerikāņa raksts, kuru atzina par gada nozÄ«mÄ«gāko notikumu žurnālistikā. Raksta autors apgalvoja, ka cilvÄ“ki, no kuriem ir atkarÄ«ga civilizācijas pastāvÄ“šana, saņem daudz mazāku atalgojumu par tiem cilvÄ“kiem, no kuriem civilizācijas pastāvÄ“šana nav atkarÄ«ga. Augstais apbalvojums tika piešÄ·irts nevis par ideju, kādā veidā šo netaisnÄ«bu labot, bet gan par fakta pierādÄ«šanu, ka sabiedrÄ«bās, kurās valdošÄ ir divu pakāpju domāšana, streiki vairs nav iespÄ“jami.

Visaptverošu streiku draudi bija galvenais iebildums pret jauno marksistu idejām. SabiedrÄ«bā no jauna atdzima idejas par bagātu un bezatbildÄ«gu dzÄ«vi. Zelta miljarda jÄ“dziens no teritorijas pārcÄ“lās uz kultÅ«ru. AtšÄ·irÄ«bā no Ä«stā marksisma, inženiera vietu ieņemtu sabiedrisko attiecÄ«bu speciālists. Ar augstu kultÅ«ru apveltÄ«tam cilvÄ“kam nevajadzÄ“tu iesaistÄ«ties konfliktā ar zemākas kultÅ«ras pārstāvi, to atstājot sabiedrisko inženieru pārziņā.

Jaunais pasaules uzskats pieprasa no jauna pārvÄ“rtÄ“t vÄ“rtÄ«bas. Ir skaidrs, ka par šo vÄ“rtÄ«bu izskaidrošanu parÅ«pÄ“sies speciālisti, nevis paši topošie nākotnes cilvÄ“ki. TikmÄ“r viņiem ar nepacietÄ«gām trÄ«sām jāpārcieš pašreizÄ“jās neÄ“rtÄ«bas un jācer uz ātrāku reformu Ä«stenošanos.

Novērtē šo rakstu:

0
0