Iesaki rakstu:

AirBaltic kā viens no pirmajiem valsts uzņēmumiem 14. novembrÄ« paziņoja par 40,3 miljonu eiro lielu peļņu 3. ceturksnÄ« un jaunajiem sasniegtajiem rekordiem gan pasažieru pārvadājumu jomā, gan rekordlielu EBITDAR utt.

ŠobrÄ«d ir pieejams uzņēmuma 9 mÄ“nešu finanšu pārskats, un paši varam pārliecināties par sasniegumiem kā arÄ« problÄ“mām un riskiem:

https://assets.airbaltic.com/f/236210/x/89d903cb13/q3-2024-airbaltic-group-interim-unaudited-financial-statements.pdf?_gl=1*ubvfvv*_gcl_au*MTE5NTM1NDU1LjE3Mjk3NjU1NzE.

Negribu noniecināt uzņēmuma spÄ“ju strādāt sarežģītā situācijā, kad regulāri trÅ«kst naudas lÄ«dzekļu un maksātnespÄ“ja jau gadiem ir vien dažu mÄ“nešu attālumā. Tas patiešÄm nav vienkārši un nevar neatstāt ietekmi uz pakalpojuma kvalitāti.

LÄ«dz šim ir izdevies ar labdaru palÄ«dzÄ«bu no bankrota laimÄ«gā kārtā izvairÄ«ties. 2019. gadā ar tam periodam nesamÄ“rÄ«gi augstiem procentiem izdevās emitÄ“t obligācijas 200 miljonu eiro apmÄ“rā. VÄ“lāk labdari, politiÄ·i no valsts budžeta piešÄ·Ä«ra 340 miljonus eiro.

Šogad ar rekordaugstiem procentiem izdevās emitÄ“t obligācijas 340 miljonu eiro apmÄ“rā, lai segtu iepriekšÄ“jās. Tad oktobrÄ«, paskatoties uz ātrumu, ar kādu airBaltic tÄ“rÄ“ naudu, Gauss bija spiests aizņēmties vÄ“l 40 miljonus eiro.

Tātad uzņēmums ir pie dzÄ«vÄ«bas, pateicoties tikai un vienÄ«gi naudas injekcijām no ārpuses. Var secināt, ka uzņēmuma vadÄ«ba nespÄ“j nodrošināt uzņēmumam pozitÄ«vu naudas plÅ«smu un turklāt ilgstoši. Kā arÄ« to, ka Satiksmes ministrija netiek galā ar saviem pienākumiem.

Kopš 2019. gada sākuma kopumā saņemti 540 miljoni eiro, taču uz 30.09.2024. uzņēmuma kontos ir palikuši vairs tikai 54,7 miljoni. PārÄ“jie ir "apÄ“sti", un tikpat kā nav nekādu cerÄ«bu vismaz kaut ko atgÅ«t.

AirBaltic ir stabili uzsÄ“dies uz "adatas". Vecos kredÄ«tus/obligācijas var atdot tikai un vienÄ«gi aizņemoties. Tātad pilnÄ«bā pakļauts kreditoru labvÄ“lÄ«bai, kā arÄ« Ä«pašnieka rocÄ«bai un pacietÄ«bai.

Var secināt, ka ārpus reanimācijas palātas airBaltic nav dzīvotājs.

ŠÄ« gada septembra sākumā akcionāra daļu pārstāvis Satiksmes ministrijas personā un ministra K. Briškena vadÄ«bā nolÄ“ma, ka ilÅ«zijas uzturÄ“t turpmāk vairs nav nekādas jÄ“gas, un paziņoja par akciju kapitāla samazināšanu par 24 reizÄ“m uz 25 miljoniem eiro. Vismaz godÄ«gi pateica - paldies, saņēmām, apÄ“dām un neko atdot netaisāmies.

Galu galā ne jau viņš svÄ“ti solÄ«ja, ka valsts ieguldÄ«tie 340 miljoni tiks pilnÄ«bā atdoti. Linkaits solÄ«ja, tātad tā ir viņa problÄ“ma. Var teikt, paši arÄ« vainÄ«gi, ka noticÄ“ja. JābÅ«t bija pilnÄ«gam muļķim, lai, aizdodot Gausam 340 miljonus eiro, cerÄ“tu kaut ko dabÅ«t atpakaļ.

Viss pareizi, muļķi ir jācÄ“rpj. Viss pÄ“c noteikumiem. Gausam nav, ko pārmest. Tik tālu pašreizÄ“jā atbildÄ«gā ministra Briškena nostāja ir saprotama. Galu galā arÄ« bankas tiek audzinātas, ka nedrÄ«kst aizdot klientam pārmÄ“rÄ«gas summas. Aizdeva, kreditora vaina. Kas tad šeit citādi?

MÄ“s jau gadiem dzirdam no airBaltic vadÄ«tāja Gausa k-ga stāstus par rekordlieliem ieņēmumiem, rekordlieliem pasažieru pārvadājumiem un palaikam kā, piemÄ“ram, šobrÄ«d, rekordlielai peļņai. Ja jau tā, tad jājautā Gausa k-gam: "Kur ir nauda?" Redzam taču, ka naudas nav.

Esam pieraduši pie priekšstata, ka, ja jau ir peļņa, tad ir kaut kas nopelnÄ«ts. Diemžēl airBaltic gadÄ«jumā grāmatvedÄ«bas noteikumi regulāri izspÄ“lÄ“ ļaunu joku ar ticÄ«gajiem. Tā arÄ« šoreiz. No 40.3 miljonu eiro peļņas 3. ceturksnÄ« 23,1 miljons ir no valÅ«tas kursu svārstÄ«bām un 16,8 miljoni eiro no kompensācijām par lidmašÄ«nu dzinÄ“ju problÄ“mām. Nav zināma kompensāciju izmaksas kārtÄ«ba, tāpÄ“c es nesteigtos akceptÄ“t šos ieņēmumus kā 3. ceturkšÅ†a peļņu veidojošus. Tātad kopumā 40 miljoni no 40,3 miljoniem eiro varÄ“tu bÅ«t "peļņa uz papÄ«ra".

Ja bÅ«tu reāla peļņa, tad naudas masai bÅ«tu it kā jābÅ«t ar tendenci uz palielināšanos, taču ir otrādi. Tikai viena ceturkšÅ†a laikā naudas atlikumi uzņēmuma kontos ir samazinājušies par 50 milj. eiro!

Å…emot vÄ“rā to, ka atbilstoši obligāciju emisijas noteikumiem uzņēmuma naudas atlikumiem, ieskaitot iesaldÄ“tos 12,3 miljonus eiro, ir jābÅ«t vismaz 25 miljoniem, tad uzņēmums šobrÄ«d nedrÄ«kstÄ“tu zaudÄ“t vairāk par 30 miljoniem. Ar pašreizÄ“jām apetÄ«tÄ“m tas ir vienam ceturksnim.

Tagad ir saprotams, kāpÄ“c Gausam bija par jebkuru cenu nepieciešami vÄ“l 40 miljoni eiro ļoti dārgas naudas. Bet tas tad arÄ« bÅ«s viss. Turpinot zaudÄ“t naudu pašreizÄ“jos tempos, var vÄ“l vienu gadu arÄ« nenovilkt. Ir jāpasteidzas ar stratÄ“Ä£iskā investora meklÄ“šanu.

Kaut kā nepārliecina arÄ« pÄ“dÄ“jie paziņojumi par iespÄ“jamo IPO. Par solÄ«to lÄ«dz šÄ« gada beigām Gausa k-gs vairs nerunā. Plāni esot pārcÄ“lušies uz nākošÄ gada sākumu. Ar šÄdiem finanšu rādÄ«tājiem?

P.S. Intriga saglabājas. PagÅ«s kādam iesmÄ“rÄ“t, vai arÄ« Satiksmes ministrija ar Briškena k-gu vai arÄ« bez dabÅ«s "rÄ«kot bÄ“res un glabāt"?