Pavļuta karalauka hospitÄlis kÄ Å veika cienÄ«gs projekts
PÄ“teris Apinis, Ärsts · 13.10.2021. · Komentāri (0)Piesmiet valdÄ«bas rÄ«cÄ«bu, plÄnus un panÄkumus Covid–19 apkarošanÄ kļuvusi par tik ierastu lietu, ka robežojas ar sliktu gaumi. Tad, kad Daniels Pavļuts un AinÄrs Latkovskis nospÄ«dÄ“ja ar ideju bÅ«vÄ“t karalauka hospitÄli, es nolÄ“mu, ka uz muļķībÄm nav jÄreaģē. Tad, kad Pavļuts turpina šo ideju nest tautÄs, uzspiest ministrijas darbiniekiem un jau lÅ«kojas pÄ“c PierÄ«gas pļaviņas, kurÄ šo hospitÄli celt, man radÄs vÄ“lme pÄrskatÄ«t Latvijas vÄ“sturisko pieredzi.
Bet, tÄ kÄ XXI gadsimtÄ vairums lasÄ«tÄju vÄ“stures izklÄstus nelasa vai vienkÄrši aizmieg, tos caurlÅ«kodami, sÄkumÄ dažas atziņas par iespÄ“jÄm ÄrkÄrtas stÄvoklÄ« radÄ«t Covid–19 hospitÄli:
- nav mÄ“rÄ·tiecÄ«gi bÅ«vÄ“t vienu hospitÄli >1000 gultÄm, ja var atrast iespÄ“jas Ätri radÄ«t Äetrus ar 250 gultÄm. ŠÄdus hospitÄļus dažu dienu laikÄ var atvÄ“rt ARS, JÅ«ras medicÄ«nas centrs, VC4 un VCA, ja viņiem šÄds, finansiÄli pamatots priekšlikums tiktu piedÄvÄts.
Protams, privÄtuzņēmÄ“ji par hospitÄļa iekÄrtošanu savÄs medicÄ«nai piemÄ“rotÄs gaišÄs, siltÄs, sterilÄs, sertificÄ“tÄs, apgÄdÄtÄs telpÄs prasÄ«tu naudu, bet šÄ« nauda bÅ«tu vismaz 5 reizes mazÄka par lÄ«dzekļiem, kas bÅ«tu jÄtÄ“rÄ“ jauna karalauka hospitÄļa izbÅ«vei un iekÄrtošanai (mums jau ir piemÄ“rs – Pavļuts un JuhņeviÄa izvairÄ«jÄs nodot vakcinÄciju Ä£imenes Ärstiem un veselÄ«bas centriem par atbilstošu samaksu, rezultÄtÄ vakcinÄcija speciÄli iekÄrtotos vakcinÄcijas centros tirgÅ« un izstÄžu kompleksÄ maksÄja 4– 6 reizes dÄrgÄk, pie kam tika iedragÄta cilvÄ“ku uzticÄ«ba vakcinÄcijas procesam);
- karalauka hospitÄļa bÅ«ve ir attaisnota, ja tÄ ir starpresoru aktivitÄte, kad hospitÄli ceļ, piepilda, organizÄ“ AizsardzÄ«bas ministrija un šis pasÄkums vienlaikus ir treniņprocess katastrofu medicÄ«nas un karadarbÄ«bas situÄcijai. ŠÄdÄ gadÄ«jumÄ noteikti bÅ«tu piesaistÄmi RÄ«gas Stradiņa universitÄtes un Latvijas UniversitÄtes MedicÄ«nas fakultÄtes mÄcÄ«bspÄ“ki ar Ätru, bet nopietnu projekta priekšizpÄ“ti.
Vai LatvijÄ ir pieredze karalauka hospitÄļu darbÄ«bÄ?
ŠÄ·iet, ka nopietnÄkie karalauka hospitÄļi LatvijÄ darbojušies 1944. gadÄ Padomju armijas darbÄ«bas zonÄ. VÄcu karaspÄ“ks izmantoja esošÄs slimnÄ«cu bÅ«ves vai pielÄgoja hospitÄlim skolas un tautas namus.
TomÄ“r Latvijas armijai ir savdabÄ«ga pieredze lÄ«dzÄ«gÄ epidemioloÄ£iskÄ projektÄ 1919.–1921. gadÄ, un šis projekts saucÄs „sanitÄrais vilciens”. Šo vilcienu bija organizÄ“jis pulkvedis, vÄ“lÄk Ä£enerÄlis, Ädas un venÄ“risko slimÄ«bu Ärsts, profesors PÄ“teris SniÄ·ers (dz. 1875. gadÄ, 2. StrÄ“lnieku brigÄdes Ärsts, viens no trim Latvijas UniversitÄtes dibinÄtÄjiem un vairÄkkÄrtÄ“js MedicÄ«nas fakultÄtes dekÄns, bijis viens no Latvijas CentrÄlÄs padomes memoranda parakstÄ«tÄjiem, miris 1944. gadÄ).
TÄlajÄ 1919. gadÄ LatvijÄ plosÄ«jÄs ne tikai SpÄņu gripa, bet arÄ« tÄ«fs un sifiliss. ŠÄdÄ situÄcijÄ Ärsts SniÄ·ers vilcienu vagonus pÄrvÄ“rta dezinfekcijas stacijÄs (atutošanas kamerÄs), slimnÄ«cas palÄtÄs un mediÄ·u dzÄ«vokļos. Vagoni tika piekabinÄti satiksmes vilcienam, nogÄdÄti konkrÄ“tÄ pilsÄ“tÄ vai ciemÄ, kur visus iedzÄ«votÄjus atutoja, apģērbu novÄrÄ«ja vai autoklavÄ“ja, slimniekiem izsniedza zÄles, smagÄkos slimniekus ievietoja stacionÄrajÄ vagonÄ.
Kaut arÄ« pieņemts uzskatÄ«t, ka tas bijis viens sanitÄrais vilciens, patiesÄ«bÄ tÄ bija veiksmÄ«ga pÄrvietojama epidemioloÄ£iskÄ stacija. ParalÄ“li tam vilciena personÄls nu jau kÄ „Latvijas BaltÄ Krusta biedrÄ«bas prostitÅ«cijas ierobežošanai” biedri centÄs vilcienÄ nogÄdÄt, diagnosticÄ“t un ÄrstÄ“t jaunkundzes un kundzes, kuras izplatÄ«ja sifilisu.
1923. gadÄ tÄ«fs un sifiliss bija ierobežoti, varÄ“tu teikt – apkaroti, PÄ“teri SniÄ·eru paaugstinÄja par Latvijas armijas Ä£enerÄli un Kara sanitÄrÄs pÄrvaldes priekšnieku.
Autora pieredze karalauka hospitÄļa celtniecÄ«bÄ
TÄlajÄ 1985. gada pavasarÄ« strÄdÄju par Ärstu Tjumeņas apgabala ziemeļos pie paša polÄrÄ loka. KÄ šÄdos skarbos apstÄkļos pieņemts, Ärsts pazÄ«st visas nozÄ«mÄ«gÄs personas, t.sk. vietÄ“jo kara komisÄru. Un šis vecišÄ·ais pulkvedis ieradÄs pie manis ar vÄrdiem, ka šajos apstÄkļos viņa pienÄkums ir paaugstinÄt mani par vecÄko leitnantu (pÄ“c dažiem gadiem – arÄ« par kapteini), bet man jÄbrauc mÄcÄ«ties kara medicÄ«nas zinÄ«bas kursos, un viņš mani varot sÅ«tÄ«t uz jebkuru hospitÄli Padomju savienÄ«bÄ.
Es izvÄ“lÄ“jos (ļoti tÄlo) RÄ«gu, nonÄcu Baltijas kara hospitÄlÄ«, iekÄrtojos uz pusslodzi par anesteziologu lai varÄ“tu naktis pavadÄ«t mÄjÄs. Un šajos kursos es uzzinÄju, ka Padomju SavienÄ«ba mani ir ieplÄnojusi pÄraudzinÄt par kara Ärstu un uzreiz uzticÄ“t man neiroÄ·irurÄ£iska hospitÄļa celtniecÄ«bu un vadÄ«šanu Cesvaines pusÄ“, tiklÄ«dz sÄktos karš vai vismaz tiktu nomesta atombumba.
Kursu nobeigumÄ manÄ rÄ«cÄ«bÄ tika izdalÄ«ta automašÄ«na ZIL, seši „partizÄni” (tÄ tika saukti vÄ«ri, kas padomju laikos tika iesaukti uz salÄ«dzinoši Ä«sÄm pÄrapmÄcÄ«bÄm, viņi tika nodarbinÄti militÄrajÄ celtniecÄ«bÄ vai labiekÄrtošanas darbos, darbs bija organizÄ“ts iespÄ“jami truli un bezatbildÄ«gi, tÄdēļ darba kvalitÄti varam redzÄ“t visos sabrukušajos PSRS militÄrajos objektos).
Tolaik tieši CesvainÄ“ bija izvietotas lielÄkÄs medicÄ«nas rezerves, t.sk. Äetri karalauka hospitÄļi 600–800 cilvÄ“kiem.
Tas, kas notika piecÄs dienÄs CesvainÄ“, ir nepieklÄjÄ«gi lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi Šveika piedzÄ«vojumiem 1. Pasaules karÄ. Viens no latviešiem, uzvÄrdÄ Baumanis, es ceru – viņš vÄ“l dzÄ«vs un vesels, no militÄrajÄm noliktavÄm atgriezÄs nevis ar instrumentiem, bet ar gaļas konserviem (ļoti daudz). Man joprojÄm ir noslÄ“pums, kÄ mums uzradÄs kartupeļi un šÅ†abis. ElektrÄ«ba vienkÄrši ar diviem vadiem tika nolaista no garÄmejošas lÄ«nijas.
MÄ“s uzbÅ«vÄ“jÄm 6 no 60 teltÄ«m, tai skaitÄ vienu ar 50 slimnieku gultam un vienu – operÄciju zÄli, kurÄ trepanÄcijas veikšanai vajadzÄ“tu ne tikai zinÄšanas un prasmes, bet arÄ« iztÄ“li, taÄu man izdevÄs savienot nelietotu RO6 ventilÄcijas iekÄrtu ar Hirana iztvaikotÄju, un par šÄdu sistÄ“mu tajÄ laikÄ es sapņoju SibÄ«rijas slimnÄ«ciņÄ. Nedēļas beigÄs ieradÄs pulkveži un atzina, ka lÄ«dz šim nevienam nav izdevies uzbÅ«vÄ“t vairÄk par trim teltÄ«m, bet pilnÄ«gi nevienam – operÄciju zÄli.
Es nezinu, kas mÅ«su bÅ«ves un teltis novÄca. Tas, ko paņēma lÄ«dz mani „partizÄni”, aizņēma pusi ZILa kravas kastes. RÄ«gÄ, šÄ·iroties no cīņu biedriem, šis pats Baumanis man pasniedza lupatÄs ietÄ«tu Hirana iztvaikotÄju. ŠÄ·iet, ka nevienam citam pÄ“c manis šo hospitÄli ar strÄdÄjošu narkozes aparÄtu uzcelt neizdevÄs.
Noslēgumam
RÄ«gÄ ir pietiekami daudz medicÄ«nisku iestÄžu, kuras var viegli un efektÄ«vi pÄrveidot par Covid–19 hospitÄļiem. Ja man bÅ«tu jÄpieņem lÄ“mums Daniela Pavļuta vietÄ, es pirmo uz ministriju izsauktu JÅ«ras MedicÄ«nas centra valdes priekšsÄ“dÄ“tÄju JÄni Birku. Daudziem viņa karjera asociÄ“jas ar krÄ“slu RÄ«gas mÄ“rijÄ, bet JÄnis ir anesteziologs, reanimatologs, veselÄ«bas aizsardzÄ«bas organizators un neticami labi pÄrvalda kara medicÄ«nas un sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jautÄjumus. ŠÄ·iet, ka neviens tik Ätri netiktu galÄ ar karalauka uzdevumu kÄ JÄnis Birks. Man šÄ·iet, ka ļoti viegli uzstÄdÄ«jumu saprastu arÄ« ARSa valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs MÄris Andersons, kurš tiešÄm zina, kÄ pÄrveidot slimnÄ«cu, un ir izcili iekÄrtojis bijušo SarkanÄ krusta 4. slimnÄ«cu.
AtkÄrtošos – nododot daļu pakalpojumu izvietošanai privÄtÄs iestÄdÄ“s VC4, VCA, ARS un JMC, tiktu ietaupÄ«ta nauda, laiks un saņemta korekta darba kvalitÄte, godprÄtÄ«ga attieksme pret pacientiem un valsti.
Bet, ja nu tiešÄm Daniels Pavļuts BabÄ«tes novada pļavÄ gatavojas bÅ«vÄ“t karalauka hospitÄli, tad pirmais darbs bÅ«tu angažēt EgÄ«lu Zirni vai kÄdu tikpat talantÄ«gu rakstnieku, kurš pilnÄ«gi noteikti varÄ“tu šo hospitÄļa celtniecÄ«bu aprakstÄ«t Hašeka stilÄ, un Latvija beidzot tiktu pie Nobela prÄ“mijas literatÅ«rÄ.