Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Piesmiet valdÄ«bas rÄ«cÄ«bu, plānus un panākumus Covid–19 apkarošanā kļuvusi par tik ierastu lietu, ka robežojas ar sliktu gaumi. Tad, kad Daniels Pavļuts un Ainārs Latkovskis nospÄ«dÄ“ja ar ideju bÅ«vÄ“t karalauka hospitāli, es nolÄ“mu, ka uz muļķībām nav jāreaģē. Tad, kad Pavļuts turpina šo ideju nest tautās, uzspiest ministrijas darbiniekiem un jau lÅ«kojas pÄ“c PierÄ«gas pļaviņas, kurā šo hospitāli celt, man radās vÄ“lme pārskatÄ«t Latvijas vÄ“sturisko pieredzi.

Bet, tā kā XXI gadsimtā vairums lasÄ«tāju vÄ“stures izklāstus nelasa vai vienkārši aizmieg, tos caurlÅ«kodami, sākumā dažas atziņas par iespÄ“jām ārkārtas stāvoklÄ« radÄ«t Covid–19 hospitāli:

- nav mÄ“rÄ·tiecÄ«gi bÅ«vÄ“t vienu hospitāli >1000 gultām, ja var atrast iespÄ“jas ātri radÄ«t četrus ar 250 gultām. ŠÄdus hospitāļus dažu dienu laikā var atvÄ“rt ARS, JÅ«ras medicÄ«nas centrs, VC4 un VCA, ja viņiem šÄds, finansiāli pamatots priekšlikums tiktu piedāvāts.

Protams, privātuzņēmÄ“ji par hospitāļa iekārtošanu savās medicÄ«nai piemÄ“rotās gaišÄs, siltās, sterilās, sertificÄ“tās, apgādātās telpās prasÄ«tu naudu, bet šÄ« nauda bÅ«tu vismaz 5 reizes mazāka par lÄ«dzekļiem, kas bÅ«tu jātÄ“rÄ“ jauna karalauka hospitāļa izbÅ«vei un iekārtošanai (mums jau ir piemÄ“rs – Pavļuts un Juhņeviča izvairÄ«jās nodot vakcināciju Ä£imenes ārstiem un veselÄ«bas centriem par atbilstošu samaksu, rezultātā vakcinācija speciāli iekārtotos vakcinācijas centros tirgÅ« un izstāžu kompleksā maksāja 4– 6 reizes dārgāk, pie kam tika iedragāta cilvÄ“ku uzticÄ«ba vakcinācijas procesam);

- karalauka hospitāļa bÅ«ve ir attaisnota, ja tā ir starpresoru aktivitāte, kad hospitāli ceļ, piepilda, organizÄ“ AizsardzÄ«bas ministrija un šis pasākums vienlaikus ir treniņprocess katastrofu medicÄ«nas un karadarbÄ«bas situācijai. ŠÄdā gadÄ«jumā noteikti bÅ«tu piesaistāmi RÄ«gas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes MedicÄ«nas fakultātes mācÄ«bspÄ“ki ar ātru, bet nopietnu projekta priekšizpÄ“ti.

Vai Latvijā ir pieredze karalauka hospitāļu darbībā?

ŠÄ·iet, ka nopietnākie karalauka hospitāļi Latvijā darbojušies 1944. gadā Padomju armijas darbÄ«bas zonā. Vācu karaspÄ“ks izmantoja esošÄs slimnÄ«cu bÅ«ves vai pielāgoja hospitālim skolas un tautas namus. 

TomÄ“r Latvijas armijai ir savdabÄ«ga pieredze lÄ«dzÄ«gā epidemioloÄ£iskā projektā 1919.–1921. gadā, un šis projekts saucās „sanitārais vilciens”. Šo vilcienu bija organizÄ“jis pulkvedis, vÄ“lāk Ä£enerālis, ādas un venÄ“risko slimÄ«bu ārsts, profesors PÄ“teris SniÄ·ers (dz. 1875. gadā, 2. StrÄ“lnieku brigādes ārsts, viens no trim Latvijas Universitātes dibinātājiem un vairākkārtÄ“js MedicÄ«nas fakultātes dekāns, bijis viens no Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstÄ«tājiem, miris 1944. gadā).

Tālajā 1919. gadā Latvijā plosÄ«jās ne tikai Spāņu gripa, bet arÄ« tÄ«fs un sifiliss. ŠÄdā situācijā ārsts SniÄ·ers vilcienu vagonus pārvÄ“rta dezinfekcijas stacijās (atutošanas kamerās), slimnÄ«cas palātās un mediÄ·u dzÄ«vokļos. Vagoni tika piekabināti satiksmes vilcienam, nogādāti konkrÄ“tā pilsÄ“tā vai ciemā, kur visus iedzÄ«votājus atutoja, apģērbu novārÄ«ja vai autoklavÄ“ja, slimniekiem izsniedza zāles, smagākos slimniekus ievietoja stacionārajā vagonā. 

Kaut arÄ« pieņemts uzskatÄ«t, ka tas bijis viens sanitārais vilciens, patiesÄ«bā tā bija veiksmÄ«ga pārvietojama epidemioloÄ£iskā stacija. ParalÄ“li tam vilciena personāls nu jau kā „Latvijas Baltā Krusta biedrÄ«bas prostitÅ«cijas ierobežošanai” biedri centās vilcienā nogādāt, diagnosticÄ“t un ārstÄ“t jaunkundzes un kundzes, kuras izplatÄ«ja sifilisu.

1923. gadā tÄ«fs un sifiliss bija ierobežoti, varÄ“tu teikt – apkaroti, PÄ“teri SniÄ·eru paaugstināja par Latvijas armijas Ä£enerāli un Kara sanitārās pārvaldes priekšnieku.

Autora pieredze karalauka hospitāļa celtniecībā

Tālajā 1985. gada pavasarÄ« strādāju par ārstu Tjumeņas apgabala ziemeļos pie paša polārā loka. Kā šÄdos skarbos apstākļos pieņemts, ārsts pazÄ«st visas nozÄ«mÄ«gās personas, t.sk. vietÄ“jo kara komisāru. Un šis vecišÄ·ais pulkvedis ieradās pie manis ar vārdiem, ka šajos apstākļos viņa pienākums ir paaugstināt mani par vecāko leitnantu (pÄ“c dažiem gadiem – arÄ« par kapteini), bet man jābrauc mācÄ«ties kara medicÄ«nas zinÄ«bas kursos, un viņš mani varot sÅ«tÄ«t uz jebkuru hospitāli Padomju savienÄ«bā.

Es izvÄ“lÄ“jos (ļoti tālo) RÄ«gu, nonācu Baltijas kara hospitālÄ«, iekārtojos uz pusslodzi par anesteziologu lai varÄ“tu naktis pavadÄ«t mājās. Un šajos kursos es uzzināju, ka Padomju SavienÄ«ba mani ir ieplānojusi pāraudzināt par kara ārstu un uzreiz uzticÄ“t man neiroÄ·irurÄ£iska hospitāļa celtniecÄ«bu un vadÄ«šanu Cesvaines pusÄ“, tiklÄ«dz sāktos karš vai vismaz tiktu nomesta atombumba.

Kursu nobeigumā manā rÄ«cÄ«bā tika izdalÄ«ta automašÄ«na ZIL, seši „partizāni” (tā tika saukti vÄ«ri, kas padomju laikos tika iesaukti uz salÄ«dzinoši Ä«sām pārapmācÄ«bām, viņi tika nodarbināti militārajā celtniecÄ«bā vai labiekārtošanas darbos, darbs bija organizÄ“ts iespÄ“jami truli un bezatbildÄ«gi, tādēļ darba kvalitāti varam redzÄ“t visos sabrukušajos PSRS militārajos objektos). 

Tolaik tieši CesvainÄ“ bija izvietotas lielākās medicÄ«nas rezerves, t.sk. četri karalauka hospitāļi 600–800 cilvÄ“kiem.

Tas, kas notika piecās dienās CesvainÄ“, ir nepieklājÄ«gi lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi Šveika piedzÄ«vojumiem 1. Pasaules karā. Viens no latviešiem, uzvārdā Baumanis, es ceru – viņš vÄ“l dzÄ«vs un vesels, no militārajām noliktavām atgriezās nevis ar instrumentiem, bet ar gaļas konserviem (ļoti daudz). Man joprojām ir noslÄ“pums, kā mums uzradās kartupeļi un šÅ†abis. ElektrÄ«ba vienkārši ar diviem vadiem tika nolaista no garāmejošas lÄ«nijas. 

MÄ“s uzbÅ«vÄ“jām 6 no 60 teltÄ«m, tai skaitā vienu ar 50 slimnieku gultam un vienu – operāciju zāli, kurā trepanācijas veikšanai vajadzÄ“tu ne tikai zināšanas un prasmes, bet arÄ« iztÄ“li, taču man izdevās savienot nelietotu RO6 ventilācijas iekārtu ar Hirana iztvaikotāju, un par šÄdu sistÄ“mu tajā laikā es sapņoju SibÄ«rijas slimnÄ«ciņā. Nedēļas beigās ieradās pulkveži un atzina, ka lÄ«dz šim nevienam nav izdevies uzbÅ«vÄ“t vairāk par trim teltÄ«m, bet pilnÄ«gi nevienam – operāciju zāli. 

Es nezinu, kas mÅ«su bÅ«ves un teltis novāca. Tas, ko paņēma lÄ«dz mani „partizāni”, aizņēma pusi ZILa kravas kastes. RÄ«gā, šÄ·iroties no cīņu biedriem, šis pats Baumanis man pasniedza lupatās ietÄ«tu Hirana iztvaikotāju. ŠÄ·iet, ka nevienam citam pÄ“c manis šo hospitāli ar strādājošu narkozes aparātu uzcelt neizdevās. 

Noslēgumam

RÄ«gā ir pietiekami daudz medicÄ«nisku iestāžu, kuras var viegli un efektÄ«vi pārveidot par Covid–19 hospitāļiem. Ja man bÅ«tu jāpieņem lÄ“mums Daniela Pavļuta vietā, es pirmo uz ministriju izsauktu JÅ«ras MedicÄ«nas centra valdes priekšsÄ“dÄ“tāju Jāni Birku. Daudziem viņa karjera asociÄ“jas ar krÄ“slu RÄ«gas mÄ“rijā, bet Jānis ir anesteziologs, reanimatologs, veselÄ«bas aizsardzÄ«bas organizators un neticami labi pārvalda kara medicÄ«nas un sabiedrÄ«bas veselÄ«bas jautājumus. ŠÄ·iet, ka neviens tik ātri netiktu galā ar karalauka uzdevumu kā Jānis Birks. Man šÄ·iet, ka ļoti viegli uzstādÄ«jumu saprastu arÄ« ARSa valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Māris Andersons, kurš tiešÄm zina, kā pārveidot slimnÄ«cu, un ir izcili iekārtojis bijušo Sarkanā krusta 4. slimnÄ«cu. 

Atkārtošos – nododot daļu pakalpojumu izvietošanai privātās iestādÄ“s VC4, VCA, ARS un JMC, tiktu ietaupÄ«ta nauda, laiks un saņemta korekta darba kvalitāte, godprātÄ«ga attieksme pret pacientiem un valsti.

Bet, ja nu tiešÄm Daniels Pavļuts BabÄ«tes novada pļavā gatavojas bÅ«vÄ“t karalauka hospitāli, tad pirmais darbs bÅ«tu angažēt EgÄ«lu Zirni vai kādu tikpat talantÄ«gu rakstnieku, kurš pilnÄ«gi noteikti varÄ“tu šo hospitāļa celtniecÄ«bu aprakstÄ«t Hašeka stilā, un Latvija beidzot tiktu pie Nobela prÄ“mijas literatÅ«rā. 

Novērtē šo rakstu:

0
0